fbpx

Blog

26 Mar
0

Vaidere: Latvijai būs pieejami gandrīz 800 miljoni eiro no ES budžeta veselības aprūpes un ekonomikas atbalstam

“Latvija varēs izmantot gandrīz 800 miljonus eiro no Eiropas Savienības budžeta Covid-19 seku mazināšanai gan veselības aprūpē, gan ekonomikā,” skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Ceturtdien Eiropas Parlaments ārkārtas plenārsēdē plāno apstiprināt kopumā 37 miljardu eiro atbalstu Covid-19 krīzes novēršanai. 

“Covid-19 uzliesmojuma radītās problēmas šobrīd jau dažādos veidos ir skārušas teju ikvienu iedzīvotāju. Nenoliedzami, vissmagākās sekas ir cilvēku dzīvību zaudēšana, tādēļ veselības aprūpes darbinieki strādā ļoti smagi, lai tas nenotiktu. Tajā pat laikā ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi ir radījuši arī lielu ekonomisku šoku, jo gan uzņēmēji, gan strādājošie daudzās nozarēs zaudē ieņēmumus,” norāda Vaidere. Vienlaikus viņa uzsver, ka, gluži kā 2008. gada krīzes laikā, arī šoreiz esam ieguvēji no tā, ka piederam Eiropas valstu saimei, kas mums nozīmē arī ekonomisku atbalstu un solidaritāti.  

“Šodien plenārsēdē, balsojot attālināti, apstiprināsim nozīmīgus finanšu atbalsta pasākumus. Investīciju iniciatīva Covid-19 krīzes pārvarēšanai Latvijai dos piekļuvi kopumā 792 miljoniem eiro, kas tiks novirzīti veselības aprūpei un ekonomikas atbalstam. Veselības nozarē par ES līdzekļiem varēs iepirkt reaģentus vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparātus. Palīdzība paredzēta arī sociāliem mērķiem – nodrošinot, ka riska grupas cilvēkiem ir piekļuve labai veselības aprūpei, un veicinot papildspēku piesaisti medicīnas sistēmā. Savukārt, lai stimulētu ekonomiku, ES līdzekļi tiks piešķirti krīzes skartajiem uzņēmumiem garantiju un grantu veidā. Tas palīdzēs krīzi pārvarēt, saglabājot darbavietas un strādājošo ienākumus,” ziņo Vaidere. 

Viņa norāda, ka kopumā ES Investīciju iniciatīva dos dalībvalstīm pieeju 37 miljardiem eiro, lai palīdzētu vīrusu uzveikt un novērstu tā sekas. “Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Tāpat plānojam mainīt Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” arī šī fonda līdzekļus šobrīd nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem,” uzsver deputāte.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
26 Mar
0

Sandra Kalniete: ES finansiālais atbalsts dalībvalstīm Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir jāpalielina

Eiropas Parlamenta rīcībai Covid-19 izraisītās globālās krīzes apstākļos jābūt gudrai, mērķtiecīgai un efektīvai – kā visām Eiropas Savienības institūcijām, tā dalībvalstu valdībām ir jādara viss, lai ne tikai palēninātu epidēmijas izplatīšanos, bet arī nepieļautu Eiropas ekonomikas apstāšanos, kas savukārt var radīt nopietnas politiskas sekas,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete.

Šodien, 26. martā, notiks Eiropas Parlamenta ārkārtas plenārsēde, lai pieņemtu steidzamus lēmumus, kas ļautu dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 radītās krīzes situāciju un nākotnē novērst tā radītās sekas. Deputātiem būs jābalso par trīs likumdošanas priekšlikumiem:

  1. par Eiropas struktūrfondu līdzekļu pārplānošanu, kas ļautu finansējumam veselības aprūpei un mazo un vidējo uzņēmumu darbības nodrošināšanai novirzīt papildus 37 miljardus eiro;
  2. par ES Solidaritātes fonda finansējuma dubultošanu līdz 100 miljardiem eiro, lai novirzītu finanšu līdzekļus ārkārtas palīdzībai dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās;
  3. par būtisku atbalstu aviosatiksmē iesaistītajiem uzņēmumiem.

Sandra Kalniete atzīst, ka koronavīrusa pandēmija ir ne tikai nepieredzēts satricinājums Eiropas veselības aprūpes sistēmām, bet arī liels šoks cilvēkiem un ekonomikai. “Es rīt balsošu par šiem likumdošanas priekšlikumiem, jo ir svarīgi, lai sabiedrība pēc iespējas ātrāk saņemtu to atbalstu, uz ko tā cer – papildus finansējumu veselības aprūpei, ārkārtas risinājumus darba vietu saglabāšanai, atbalstu uzņēmējiem. Mūsu uzdevums ir palīdzēt ES dalībvalstīm risināt sarežģīto situāciju, lai cilvēkiem un uzņēmumiem sniegtu drošības sajūtu,” norāda EP deputāte.

Eiropas Parlamenta ārkārtas plenārsēde šodien notiks attālinātā režīmā un tās iespējami raitai norisei deputāti ir aicināti solidāri atbalstīt sagatavotos priekšlikumus, nenovilcinot lēmumu pieņemšanas procesu.

Šī krīze ir mūsu cilvēciskuma un atbildības pārbaudījums, tāpēc ikvienam un katrai ir jāapzinās savu individuālo atbildību par līdzcilvēkiem gan ievērojot sociālās distancēšanās normas, gan arī vienam otru atbalstot. Ārkārtas situācija prasa ārkārtas lēmumus, mums visiem jāpielāgojas jaunajai situācijai,” uzsver S. Kalniete.

Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts: elina.bivina@gmail.com
 

Foto: Eiropas Parlaments

Lasīt vairāk
24 Mar
0

Izveido vienoto diennakts tālruni 8345 ar Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai

Lai sniegtu atbildes uz dažādiem iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar Covid-19 un tā dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, Valsts kanceleja sadarbībā ar uzņēmumu Tet ir izveidojusi vienotu bezmaksas informatīvo diennakts tālruni 8345.

Vienotā tālruņa galvenais uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk orientēties informācijā, kas saistīta ar Covid-19, un palīdzēt saprast, kurā iestādē vērsties pēc palīdzības. Zvani uz informatīvo tālruni 8345 tiks pieņemti, sākot no 24. marta plkst. 14.00. Jautājumi tiks pieņemti gan latviešu, gan krievu valodā; galvenais nosacījums – zvanītājam jāatrodas Latvijas teritorijā. Ārzemēs esošie neskaidros jautājumus aicināti risināt, zvanot uz Konsulārās palīdzības diennakts tālruni.

Īpaši sagatavoti operatori, kurus būs iespējams sazvanīt pa bezmaksas tālruni 8345, sniegs atbildes uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ja iedzīvotāja uzdotais jautājums būs ārpus biežāk uzdoto jautājumu loka vai arī iedzīvotājam būs nepieciešama detalizētāka informācija, operators zvanītāju savienos ar atbildīgās institūcijas kontakttālruni (izņemot operatīvo dienestu tālruņus 110, 113 un numuru 8303, pa kuru var pieteikt analīzes pacienti ar SPKC noteiktajiem viegliem saslimšanas simptomiem – uz šiem numuriem kā līdz šim iedzīvotājam joprojām jāzvana pašam).  

Zvanu centra kapacitāte pakāpeniski tiks palielināta, bet iesākumā iedzīvotāji lūgti būt saprotoši gadījumos, kad jāuzgaida līdz savienojumam ar operatoru. Vienlaikus atgādinām, ka rakstiskā veidā iedzīvotāju biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem apkopotas Ministru kabineta/Valsts kancelejas tīmekļvietnē, kur ik dienas tiek atjaunota un papildināta aktuālā informācija saistībā ar Covid-19. Tāpat drīzumā tiks izveidota vienota mājaslapa jautājumiem par Covid-19 – www.covid19.gov.lv.

Kā līdz šim iedzīvotāji varēs sazināties ar valsts iestādēm arī zvanot tieši uz attiecīgo iestāžu tālruņa numuriem. 

Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālrunis: 67082922
E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
20 Mar
0

Covid-19: jautājumi un atbildes

Visa aktuālā informācija saistībā ar COVID-19 vienuviet – valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī, info un palīdzības tālruņi, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pārvietošanos, izglītības iestāžu darbu un pulcēšanās ierobežojumiem trīs valodās:

Latviski

In English

По-русски




Informāciju sagatavoja:
Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
19 Mar
0

Valdība apstiprina vienotu likumu par atbalstu uzņēmējdarbībai un darba ņēmējiem Covid-19 dēļ

Ceturtdien, 19. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu. Regulējums stāsies spēkā ar šā gada 12. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.

 “Krīzes seku mazināšanai esam paredzējuši konkrētus pasākumus, lai nekavējoties īpaši atbalstītu krīzes vissmagāk skartos uzņēmumus un nozares un sniegtu atbalstu visiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Situācija strauji attīstās un mainās. Šādos apstākļos kavēties nedrīkst, tāpēc esam paredzējuši iespēju operatīvi reaģēt un atbalsta iespējas nekavējoties papildināt, ja būs nepieciešams,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likumā teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (krīzes skartās nozares) un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Likumā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas tiks piemēroti neatkarīgi no nozares.

Likums paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi.

Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums. Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārmaksāto PVN summu atmaksā īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

VID šajā, 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Līdz šā gada 1. septembrim ārkārtas situācijā kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai biedrības valdei ir tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci vai biedru kopsapulci, nosakot, ka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem ir tiesības tajā piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Dalībnieku (akcionāru) sapulce vai biedru kopsapulce varēs notikt arī tikai elektroniski. Likumprojekts paredz arī kārtību, kā akcionāriem iespējams savu attieksmi paust rakstiskā procedūrā.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjekti, kā arī biedrības, nodibinājumi, un reliģiskās organizācijas par 2019.gadu sagatavoto gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu, ja tāds ir jāsagatavo) būs tiesīgi iesniegt vēlāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu (attiecīgi par 3 vai 4 mēnešiem).

COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā spirts, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, var būt nedenaturēts. VID var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%. Šiem komersantiem, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē VID par spirta ražošanas procesa sākšanu ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa sākšanas. Savukārt, ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, pats ievedīs vai saņems spirtu no citas dalībvalsts, piemēro akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā.

Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt no likuma par nekustamā īpašuma nodokli atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Šīs tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem nodokļa maksātājiem, gan nosakot noteiktas nodokļa maksātāju kategorijas. Lēmumu pašvaldībām publiski ir jādara zināmu nodokļu maksātājiem.

Paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

  • Atbalstāmais uzņēmums – mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
  • Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;
  • Garantijas apmērs līdz 50%;
  • Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro vienam uzņēmumam;
  • Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 2 gadiem;
  • Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem;
  • Garantija var tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem (gan uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu).

Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

  • Atbalstāmais uzņēmums – mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
  • Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;
  • Aizdevums jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai;
  • Maksimālā summa līdz 1 miljonam eiro vienam uzņēmumam;
  • Maksimālais termiņš līdz 3 gadiem;
  • Pamatsummas labvēlības periods (grace) līdz 12 mēnešiem;
  • Būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības;
  • Samazināta/subsidēta % likme.

Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas jomas jautājumi par civiltiesisko saistību kavējumiem. Tāpat ietverti arī nosacījumi par budžeta elastību, lai operatīvi risinātu jautājumu par līdzekļu piešķiršanu krīzes skartajās nozarēs.

Likumprojekts ir nodots Saeimai izskatīšanai steidzamības kārtā.

Valdība atbalsta uzņēmējus un strādājošos, tāpēc nepārtraukta darba režīmā turpina analizēt un diskutēt par citiem jauniem atbalsta veidiem, lai ekonomisko vidi saglabātu pēc iespējas funkcionējošu un drīzumā palīdzētu tai pilnībā atveseļoties un atgriezties pie ierastās darbības.

Informāciju sagatavoja, foto:
Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
19 Mar
0

Valdība lemj par atbalstu uzņēmējiem un paplašina piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Lai mazinātu riskus Covid-19 tālākai izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, valdība palielinājusi piesardzības pasākumu apmēru. Izmaiņas skars gan valstī ieceļojošos, gan pulcēšanos publiskās vietās, kā arī izglītības iestāžu darbu. Vienlaikus apstiprināti būtiski atbalsta pasākumi vairākām nozarēm.

Ārkārtējās situācijas laikā mācību procesam izglītības iestādēs joprojām jānotiek attālināti. Lai to atbilstoši nodrošinātu, 203 160 euro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti viedtālruņu un planšetu iegādei saistībā ar nepietiekamo materiāli tehnisko nodrošinājumu skolēniem. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministram tiek paredzētas pilnvaras pagarināt mācību gadu, ja ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt atbilstošu mācību procesu attālinātā režīmā ilgāk par nedēļu. Tāpat ministram ir pilnvaras samazināt kvalifikācijas prakses apjomu programmās, kuras var apgūt jau pēc pamatizglītības ieguves.

Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks joprojām nevar turpināties pēc plkst. 23.00, un tagad arī precizēts tā sākums – ne agrāk par plkst. 8.00. Tūrisma un pasažieru pārvadātāju piedāvātie tūrisma braucieni uz ārvalstīm tiek atcelti. Tāpat darba devējiem un darbiniekiem iespēju robežās jāatceļ darba braucieni un komandējumi uz ārvalstīm.

Noteikti arī stingrāki ierobežojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām. Personām, kas aizpilda pieteikumu repatriācijas lidojumam, pirms atgriešanās Latvijas Republikā rakstiski jāapliecina, ka, atgriežoties mājvietā, tās ievēros īpašus piesardzības pasākumus. Šie pasākumi attiecas uz personām, kas atgriežas no ārvalstīm, un nosaka, ka 14 dienas ir jāuzturas dzīvesvietā. Ir aizliegts doties uz darbu, publiskām vietām un vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku. Šīs prasības neattiecas tikai uz pasažieru, kravas vai tehnisko reisu darbiniekiem un apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem vai komandējumiem un ir bez akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm, kā arī nav atzīti par Covid-19 kontaktpersonām.

Tomēr, tāpat kā pārējām personām, kas atgriežas no ārvalstīm, arī šiem darbiniekiem 14 dienas pēc atgriešanās rītos un vakaros jāmēra ķermeņa temperatūra un, tai paaugstinoties vai parādoties klepum, elpas trūkumam, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303. Tāpat nedrīkst uzņemt viesus vai doties privātās vizītēs un jebkādā veidā veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Iespēju robežās jāizvairās izmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preces un pārtika jāiegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību, kuri iepirkumus atstāj pie durvīm. Ja nav citu risinājumu, veikals jāapmeklē stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, lietojot sejas masku un ievērojot 2 metru distanci no citiem veikalā esošajiem.

Šie nosacījumi, tai skaitā pašizolācija, attiecas arī uz personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas. Šīm personām ir arī tiesības lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, un vienlaikus jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Personām, kurām ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, kā arī jāievēro to sniegtie norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. Līdz tam nedrīkst arī uzņemt viesus un veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Ar Covid-19 saslimušie pirmās nepieciešamības preces vai pārtiku iegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību. Ja nepieciešams, lūdz pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, bet izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi tautsaimniecībā, ir noteikta virkne atbalsta pasākumu dažādās jomās. Tā, piemēram, valsts uz laiku atbalstīs darba devējus darba nespējas lapu apmaksā, kā arī segs atlīdzības darbiniekiem dīkstāves periodā. Tāpat arī uzņēmējiem nokavēto nodokļu maksājumu būs iespējams atlikt uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt gadu pārskatu iesniegšanas termiņš tiks paredzēts vismaz līdz 31. jūlijam. Apstiprināto PVN summu Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumiem atmaksās jau 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem sniegs kredītu garantijas un aizdevumus krīzes risinājumiem. Tūrisma nozares uzņēmumiem aizdevuma procentu likmes tiks samazinātas par 50% (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) vai par 15% (lielajiem uzņēmumiem tūrisma un ar to saistītajās nozarēs).

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā noteikti atvieglojumi saistībā ar personu apliecinošiem dokumentiem. Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Ārzemnieki, kuru likumīgās uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā ir beidzies pēc š. g. 13. marta, var turpināt uzturēšanos Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas noteiktas līdzšinējā uzturēšanās atļaujā.

Valdība arī nolēma piešķirt papildus 10 miljonus eiro veselības aprūpes sistēmai medicīnisko aizsarglīdzekļu iegādei.

Daiga Holma
Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja
Tālrunis: 29723599
E-pasts: daiga.holma@mk.gov.lv

Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālrunis: 67082922
E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
17 Mar
0

Uzņēmējiem būs pieejams atbalsts gan nodokļu risinājumu, gan finanšu instrumentu veidā

Otrdien, 17. martā, Ministru kabinets (MK) nolēma, ka COVID-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos. Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

 “Latvijas ekonomika ir stabila, un stingra fiskālās disciplīnas ievērošana vairāku gadu garumā ir atmaksājusies. Tomēr šobrīd COVID-19 izraisītā krīze ir satricinājusi arī mūsu ekonomikas vidi, un šis ekonomiskais šoks, izmantojot dažādus instrumentus, ir maksimāli ātri jānovērš. Valdība atbalstīs uzņēmējus un strādājošos, tāpēc šodien iesniedzām pirmos steidzamos priekšlikumus atbalsta sniegšanai gan nodokļu jomā, gan apgrozāmo līdzekļu pieejamībā. Nepārtraukta darba režīmā turpinām analizēt un diskutēt par citiem jauniem atbalsta veidiem, lai ekonomisko vidi saglabātu pēc iespējas funkcionējošu un drīzumā palīdzētu tai pilnībā atveseļoties un atgriezties pie ierastās darbības,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar COVID-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā. 

Papildus esošajiem risinājumiem valdība noteiks iespēju nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu maksātājiem MK noteiktajās nozarēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem finansiālo grūtību pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā. Šāds regulējums vēl jāiestrādā normatīvajā regulējumā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās (radīsies) grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām un tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu.

Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam ir jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.

Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī.  Attiecīgi plānots atgriezt arī to apstiprināto PVN summu, kura šobrīd tiek uzkrāta līdz 2020. gada beigām, saskaņā jau ar iesniegtajām PVN deklarācijām par 2020. gada janvāri un  februāri. Norma par PVN ātrāku pārmaksu var tikt pārskatīta ar 2021. gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē un tās rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, 2020. gadā var neveikt IIN avansa maksājumus (par to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda).  

Kā papildu piesardzības pasākumu paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam.

Par konkrētām problēmām, kas radušas ar nodokļu nomaksu saistībā ar COVID-19 krīzes situāciju uzņēmējiem ir nekavējoties jāsazinās ar Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

MK arī paredzēja COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam, ko nodrošinās valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM. Programmas vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

  • Atbalstāmais uzņēmums – mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
  • Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;
  • Garantijas apmērs līdz 50%;
  • Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro vienam uzņēmumam;
  • Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 10 gadiem;
  • Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem;
  • Garantija var tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem (gan uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu).

Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

  • Atbalstāmais uzņēmums – mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
  • Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;
  • Aizdevums jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai;
  • Maksimālā summa līdz 1 miljonam eiro vienam uzņēmumam;
  • Maksimālais termiņš līdz 3 gadiem;
  • Pamatsummas labvēlības periods (grace) līdz 12 mēnešiem;
  • Būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības;
  • Samazināta/subsidēta % likme.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
16 Mar
0

Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai. Vadības grupas sanāksme notiks pirmdien, plkst. 09:15, Finanšu ministrijas telpās.

Tā turpinās darbu, kas tika uzsākts piektdien, 13. martā, Ministru prezidenta sasauktajā sanāksmē ar Latvijas Bankas prezidentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un atbildīgajiem ministriem.

“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk piedāvāt uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās īstermiņa ekonomiskās problēmas, neizbeidzot uzņēmējdarbību un neatlaižot darbiniekus. Tos radīsim ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un ņemot vērā darbinieku intereses,”  uzsvēra K. Kariņš.

Vadības grupā pie risinājumiem strādās Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārstāvji.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv


Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
12 Mar
0

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;

4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;

4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;

4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;

4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;

4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no  valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

Foto: Ministru kabinets

Lasīt vairāk
10 Mar
0

Kariņš uzdevis vairākām ministrijām sniegt vērtējumu par koronavīrusa izplatības ietekmi uz tautsaimniecību un spriedīs par atbalsta iespējām uzņēmējiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju, atbilstoši kurai finanšu, ekonomikas, satiksmes un zemkopības ministriem steidzami, 5 darba dienu laikā, ir jāiesniedz vērtējums par koronavīrusa izplatības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tāpat Kariņš ar Latvijas Bankas prezidentu un ministriem spriedīs par atbalsta iespējām uzņēmējiem.

Ministru prezidents ir lūdzis iesniegt arī iespējamos attīstības scenārijus koronavīrusa izplatības ietekmei uz Latvijas ekonomiku. Līdzīgu lūgumu K. Kariņš ir nosūtījis arī Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Vienlaikus Ministru prezidents ceturtdien, 12.martā, plkst. 16:00, Ministru kabineta telpās  ar Latvijas Bankas prezidentu un atbildīgajiem ministriem izvērtēs koronavīrusa izplatības radītās sekas uz ekonomiku un konkrētu rīcību Latvijas uzņēmēju atbalstam.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk