Blog

07 Dec
0

Neredzam iespējas turpināt sarunas par Gobzema valdību

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde neredz iespējas turpināt valdības veidošanas sarunas ar Valsts prezidenta nominētā Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu.

Valdības veidošanas sarunu laikā, kuras vadīja A.Gobzems, netika panāktas nekādas vienošanās ne par nākamās valdības īstenojamām reformām, ne arī par valdību veidojošo partiju sadarbības mehānismu. JAUNĀ VIENOTĪBA uzsver, ka Latvija ir parlamentāra demokrātija un tā nevar atbalstīt valdības izveidošanas piedāvājumu, kurā nav skaidri saprotams to atbalstošais vairākums Saeimā.  

“Nepilnu divu nedēļu laikā valdības veidošanas process nav izkustējies no sākotnējā punkta. Esam skaidri definējuši, ka atbalstīsim stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, taču joprojām neesam saņēmuši skaidru atbildi par topošās koalīcijas sastāvu. Mums ir radies iespaids ka tiek darīts viss, lai ievilktu valdībā prokremliski orientēto “Saskaņu”. Tāpat ir pamatotas šaubas, vai Gobzemam ir atbalsts paša partijā,” partiju apvienības lēmumu pamatoja Krišjānis Kariņš, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs. 

JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka ir šobrīd iespējams izveidot stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, bet cita Ministru prezidenta amata kandidāta vadībā.

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs
E-pasts: sandris.sabajevs@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
03 Dec
0

Rinkēvičs: NATO sanāksmē īpaši akcentēšu nepieciešamību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību un izrādīt atbalstu Ukrainai

2018. gada 4. un 5. decembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalīsies NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Sanāksmē tiks pārrunāti pašreiz aktuālie NATO darbakārtības jautājumi un turpmākā rīcība.

NATO ārlietu ministri spriedīs par panākto progresu šā gada jūlija NATO Briseles samita lēmumu īstenošanā. Tiks pārrunātas aktualitātes eiroatlantiskajā drošībā un it īpaši Krievijas radītais apdraudējums un starptautisko vienošanos neievērošana, piemēram, Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma (INF) pārkāpumi un Krievijas spēka pielietošana pret Ukrainas kuģiem pie Kerčas jūras šauruma.

Sanāksmes laikā notiks arī kopīgā sesija ar Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministriem, tādējādi apliecinot alianses apņemšanos augstā līmenī uzturēt dialogu un sadarbību ar abām valstīm, lai stiprinātu šo valstu drošības un aizsardzība spējas, kā arī spēcinātu demokrātiskās institūcijas.

Ministru sanāksmē plānota viedokļu apmaiņa par pieaugošajiem izaicinājumiem alianses dienvidos, kas ietver konfliktus Tuvajos Austrumos, terorisma draudus un migrācijas jautājumus. Tiks diskutēts par NATO lomu šī reģiona drošības un stabilitātes sekmēšanā, tostarp NATO īstenotām misijām un to rezultātiem. Jāatzīmē, ka Latvija sniedz būtisku ieguldījumu NATO Resolute Support misijā Afganistānā.

Piedaloties ES augstajai pārstāvei un Eiropas Komisijas viceprezidentei Federikai Mogerīni (Federica Mogherini), notiks viedokļu apmaiņa arī par aktuālo situāciju Rietumbalkānu reģionā, tostarpsarunu virzību par Maķedonijas iestāšanos NATO.

NATO ārlietu ministru sanāksmē Latvijai ir svarīgi uzsvērt transatlantisko attiecību neatsveramo nozīmi drošības stiprināšanā gan alianses teritorijā, gan tās kaimiņu reģionos. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs plāno īpaši akcentēt nepieciešamību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību un izrādīt atbalstu Ukrainai.

Informāciju sagatavoja: 
Ārlietu ministrijas
Komunikācijas grupa
Tālr.: (371) 67016 272
E-pasts: media@mfa.gov.lv 

Lasīt vairāk
29 Nov
0

Rinkēvičs: Mītu kliedēšana par ANO Migrācijas kompaktu

Ir izskanējuši dažādi argumenti un viedokļi, kas aicina Latviju nepievienoties Apvienoto Nāciju Globālajam migrācijas kompaktam. Tiesa, ka ASV, Ungārija, Austrija, Čehija, Polija un Slovākija oficiāli paziņojušas, ka neatbalsta šo kompaktu. Savukārt Igaunijas parlaments 26. novembrī nolēma paust atbalstu šai deklarācijai, lai gan iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Igaunija to neatbalstīs. Arī Lietuva ir paudusi atbalstu šim ANO dokumentam.

Tāpēc vēlos viest skaidrību un kliedēt mītus par ANO Migrācijas kompaktu un Latvijas pozīciju, ko plānots izskatīt šā gada 3. decembra valdības sēdē.

Ko ietver šis dokuments? Šī apjomīgā ANO politiskā deklarācija “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” ir tapusi visaptverošu sarunu rezultātā, kurās piedalījās visu ANO, izņemot ASV, dalībvalstu pārstāvji.

Lai gan vārds “migrācija” Latvijā izraisa teju saasinātas emocijas, šajā gadījumā vēlos īpaši uzsvērt, ka šis kompakts ir politiska deklarācija un tas nav starptautisks līgums vai pakts, un tāpēc – nav juridiski saistošs. Tas arī nerada jaunas tiesību normas attiecībā uz migrāciju un papildus finansiālo un administratīvo slogu. Tas nerada jaunu migrantu kategoriju vai tiesību normas attiecībā uz migrāciju.

Turklāt, veidojot kopīgo nostāju sarunās par kompakta tekstu, ES stingri pieturējās pie principa, ka tam ir jābūt saskaņā ar esošo Eiropas Savienības politiku atbilstošās jomās, jāatspoguļo ES dalībvalstu vienprātīgs viedoklis un jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un līgumiem.

Tā ir ANO dalībvalstu kopīgi apspriesta deklarācija, kas dod mums iespēju starptautiski uzlabot sadarbību migrācijas jomā, tai skaitā preventīvi novērst nelegālo migrāciju un apkarot cilvēktirdzniecību, un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības ārvalstīs.

Nosaukšu tikai dažus principus, ko šī deklarācija ietver:

Pirmkārt, globālais migrācijas kompakts uzsver fundamentālu principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot pašai savu migrācijas politiku saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

Otrkārt, šis dokuments nerada jaunas tiesiskas kategorijas. Globālais migrācijas kompakts primāri par svarīgu uzskata efektīvu robežu darbību, ar to nodrošinot savu valstu drošību.

Treškārt, situācijās, kad valstis saskaras ar neregulāru un nelegālu ieceļošanu, ANO kompakts ir svarīgs, lai valstis ņemtu atpakaļ savus pilsoņus. Atpakaļ nosūtīšanas iespējamības nodrošināšana ir svarīga daļa visā migrācijas kompaktā. Globālais migrācijas kompakts uzsver vajadzību strādāt ar neregulārās migrācijas sākotnējiem iemesliem un pielikt visas pūles ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030 ieviešanai.

Ceturtkārt, ar globālās migrācijas kompaktu valstis neuzņemas pienākumu paplašināt likumīgos migrācijas kanālus.

Katra valsts ir brīva un suverēna nolemt, vai un kādus no šiem piemēriem izmantot. Tādējādi kompakta mērķi palīdz apkarot un samazināt nelegālo migrāciju, cita starpā atvieglojot migrācijas upuriem radītās negatīvās sekas.

Šādu politisko dokumentu būtu jāskata jaunajai valdībai. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka š.g. 10.-11. decembrī Marokas galvaspilsētā Marakešā notiks starpvaldību konference, kurā paredzēts apstiprināt šo politisku deklarāciju – kompaktu, lēmumu par Latvijas pozīciju ir jāpieņem esošajai valdībai.

Ārlietu ministrijas ieskatā šis kompakts ir atbalstāms, jo šis dokuments ir radies starp ANO dalībvalstīm, lai rastu risinājumus problēmām migrācijas cēloņu un seku kontekstā un paredz politiskā līmenī noteikt turpmāko starptautiskas sadarbības ietvaru šī jautājuma risināšanā.

Tātad – ANO Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību vai mehānismus, kas ir pretrunā ar Latvijas migrācijas un integrācijas politiku. Tas neapdraud Latvijas suverenitāti migrācijas politikas veidošanā. Vēlamu rezultātu iespējams panākt, tikai iesaistoties sarunu procesā, tāpēc Latvijas interesēs ir piedalīties kompakta pārskata procesos gan ANO, gan reģionālajos līmeņos, tādējādi saglabājot iespēju ietekmēt tālākās ar migrācijas problemātiku saistītās diskusijas un rezultātu.

Autors ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Jaunā Vienotība

Lasīt vairāk
28 Nov
0

Lībiņa-Egnere Londonā: Facebook sadarbība ar valstīm dezinformācijas ierobežošanā un ārējās ietekmes novēršanā ir jāuzlabo

Sociālajai platformai Facebook jāuztur regulārs dialogs un sadarbība ar valstu valdībām un likumdevējiem, lai nodrošinātu gan dezinformācijas ierobežošanu un politisko reklāmu finansēšanas caurskatāmību, gan lietotāju datu aizsardzību. Tas nepieciešams, lai mazinātu pasaulē pieaugošās bažas, ka Facebook arī turpmāk varētu tikt izmantots kā rīks vēlēšanu ietekmēšanai. To, piedaloties pirmajā Augsta līmeņa starptautiskās komitejas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām sēdē Londonā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju un nopietno attieksmi pret iespējamiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt demokrātiskos procesus, mūsu valsts jau savlaicīgi gatavojās šoruden notikušajām Saeimas vēlēšanām. Apvienojot gan valdības un likumdevēja, gan ekspertu un mediju spēkus, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju politisko reklāmu izplatības un finansēšanas caurskatāmības veicināšanai sociālajā platformā, komitejas sēdē, kurā deviņu valstu parlamentārieši tikās ar Facebook viceprezidentu uzņēmuma politikas jautājumos Ričardu Allanu (Richard Allan), sacīja I.Lībiņa-Egnere.

Latvija ir viena no retajām valstīm, kurām sadarbība ar Facebook, uzraugot dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas aktivitātes un politisko reklāmu finansējuma izcelsmi sociālajos tīklos, vēlēšanu laikā bijusi kopumā sekmīga. Taču ikdienā strādāt šādā paaugstinātas intensitātes režīmā nespēj neviena valsts, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai sadarbība būtu ne tikai valstu valdību, bet arī pašu sociālo tīklu prioritāte, uzsvēra I.Lībiņa-Egnere.

Starptautiskās komitejas sēdē parlamentārieši izteica bažas par Facebook nepietiekamo sniegumu lietotāju datu aizsardzības jautājumos, kā arī uzsvēra kopējo uzņēmuma uzticamības krīzi.

I.Lībiņa-Egnere kopā ar citu valstu parlamentāriešiem Londonā parakstīja deklarāciju, kurā izvirzīti starptautiski principi dezinformācijas, viltus ziņu, agresijas un naida runas izplatības ierobežošanai internetā. Deklarācijā uzsvērta nepieciešamība pēc koordinētas sadarbības, vienotu starptautisku standartu noteikšanas un sociālo mediju un tehnoloģiju kompāniju atbildības un pakļaušanās šādam regulējumam.

Pirmā Augsta līmeņa starptautiskās komitejas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām sēde notika 27.novembrī Londonā, un tajā piedalījās pārstāvji no deviņu valstu parlamentiem – Apvienotās Karalistes, Latvijas, Īrijas, Argentīnas, Brazīlijas, Kanādas, Beļģijas, Francijas un Singapūras.

Augsta līmeņa starptautiska komiteja cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām izveidota pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta Pārstāvju palātas Digitālās, kultūras, mediju un sporta komisijas iniciatīvas, un tās uzmanības centrā ir jautājumi, kas saistīti ar dezinformācijas un viltus ziņu izplatības ierobežošanu internetā un globālā tīmekļa uzraudzības un pārvaldības jautājumiem.





Informāciju sagatavoja, foto:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
27 Nov
0

Šadurskis: No 2020.gada septembra ikvienā skolā mācīsies pēc jaunā satura un mācību pieejas

Valdība otrdien, 2018.gada 27.novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21.gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020.gada 1.septembra.

 

“Mēs esam raudzījušies, lai tiktu ievērotas kopējās intereses un vajadzības, primāri fokusējoties uz to, ko mēs vēlamies sniegt skolēniem, lai viņi kā personības spētu veiksmīgi realizēt savus dzīves plānus, veidot pārtikušu sabiedrību un veiksmīgu valsti. Pamatizglītības standarts nosaka pamatprincipus, lai skolēni iegūtu labu un laikam atbilstošu izglītību arī 2030.gadā un tālākā nākotnē. Tas sniedz daudz plašākas iespējas piemērot mācību programmas un pieeju mainīgai pasaulei, nekā tas bijis līdz šim. Jaunā pieeja piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās,” akcentē izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis, norādot, ka izmaiņas izglītības sistēmā, mācību saturā un pieejā veic daudzas attīstītas valstis.

 

“Skolām būs lielāka brīvība un vienlaikus lielāka atbildība mācību darba plānošanā. Tām būs iespēja elastīgi skolas līmenī plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši skolēnu vajadzībām. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, turklāt izglītības iestāde varēs mainīt stundu skaitu mācību priekšmetā līdz 10%, bet valsts ģimnāzijās 7.-9.klasē līdz 25% no kopējā stundu skaita konkrētajā priekšmetā,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

 

Pamatizglītības standarts un iepriekš valdībā apstiprinātās pirmsskolas vadlīnijas nodrošina pilnveidotā mācību satura un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus katrā no mācību jomām. Vadoties no tā, skolas var izmantot jau sagatavotus mācību programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu plānus. Jaunajā mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš ne tikai sniedz zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod tās gatavas. Tāpat liela loma ir skolotāju savstarpējai sadarbībai un kopīgai darba plānošanai.

 

 

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās:
– valodu,
– sociālajā un pilsoniskajā,
– kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
– dabaszinātņu,
– matemātikas,
– tehnoloģiju,
– veselības un fiziskās aktivitātes
.

Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

 

Saglabājot fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

 

Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu “Inženierzinības”. Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9.klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.

 

Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4.klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7.klases. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes. Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets “Teātra māksla”, kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku. Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastiprināta latviešu valodas loma.

 

Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.- 3.klašu posmā visos mācību priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu.

 

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4. un 7. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

 

Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un to pedagogiem, visu pašvaldību mācību jomu koordinatoriem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. Šajā laikā savus priekšlikumus izteikušas skolas un profesionālās organizācijas.

 

Ar valdībā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” iespējams iepazīties MK mājaslapā.

 

Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: prese@izm.gov.lv
Tālr. 67047893

Lasīt vairāk
27 Nov
0

Lībiņa-Egnere piedalīsies dezinformācijas novēršanai veltītā sēdē Londonā

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere otrdien, 27.novembrī, piedalās pirmajā Augsta līmeņa starptautiskās komitejas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām sēdē Londonā.  

Sēdē tiks uzklausīti sociālās platformas Facebook pārstāvji, no kuriem parlamentārieši sagaida skaidrojumu par nesenajiem platformā konstatētajiem datu drošības pārkāpumiem un Facebook iesaisti dezinformācijas un viltus ziņu ierobežošanā pasaulē. Tāpat klātesošos uzrunās arī sociālo mediju un globālā tīmekļa eksperti, kas piedalījušies ar Facebook saistīto datu noplūdes un dezinformācijas kampaņu izpētē un izmeklēšanā.

“Latvija ir viena no tām valstīm, pret kuru īpaši bieži un intensīvi tiek vērsti tādi mūsdienu hibrīdā apdraudējuma ieroči kā dezinformācija, viltus ziņas un propaganda. Saeima un valdība aktīvi strādā, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību mūsu sabiedrībā, taču šis ir izteikti starptautisks un pārnacionāls jautājums, kuru risināt nav iespējams ne bez vienotas un saskaņotas starptautiskas sadarbības un rīcības, ne interneta mediju un sociālo platformu vēlmes izprast un atzīt problēmas nopietnību un savu atbildību,” uzsver I.Lībiņa-Egnere.

Šī starpparlamentārā iniciatīva iezīmē aizvien pieaugošo informatīvo apdraudējumu starptautiskajā tīmeklī, kas skaidri liecina par noteiktu principu un pārvaldījuma nepieciešamību atbildīgas interneta izmantošanas nodrošināšanai. Tikai šādi, apvienojot spēkus, spēsim daudz efektīvāk vērsties pret hibrīdajiem drošības izaicinājumiem un stiprināt valstu un sabiedrību noturību pret dezinformāciju, akcentē I.Lībiņa-Egnere.

Priekšsēdētājas biedre sēdē piedalās pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta Pārstāvju palātas Digitālās, kultūras, mediju un sporta komisijas ielūguma.

Šī ir pirmā starptautiska augsta līmeņa Facebook pārstāvju un sociālo mediju un globālā tīmekļa ekspertu uzklausīšana. Tajā piedalīsies 22 parlamentārieši no septiņām valstīm. Sēdei tiešsaistē būs iespējams sekot www.parliamentlive.tv 27.novembrī pulksten 13.30 pēc Latvijas laika.

Augsta līmeņa starptautiska komiteja cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām izveidota pēc Apvienotās Karalistes Parlamenta Pārstāvju palātas Digitālās, kultūras, mediju un sporta komisijas iniciatīvas, un tās uzmanības centrā ir jautājumi, kas saistīti ar dezinformācijas un viltus ziņu izplatības ierobežošanu internetā un globālā tīmekļa uzraudzības un pārvaldības jautājumiem. Līdz ar Apvienotās Karalistes un Latvijas parlamentāriešiem tajā piedalās arī Kanādas, Īrijas, Argentīnas, Brazīlijas un Singapūras parlamentu pārstāvji.

Informāciju sagatavoja, foto:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
21 Nov
0

Ašeradens vadīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīs Arvils Ašeradens, trešdien, 21.novembrī, komisijas pirmajā sēdē nolēma komisijas locekļi.

A.Ašeradens 13.Saeimā ievēlēts no partiju apvienības “Jaunā Vienotība”. Pirmo reizi parlamentā A.Ašeradens ievēlēts 10.Saeimas sasaukumā, darbojies arī 11.Saeimā un nolicis 12.Saeimas deputāta mandātu, lai pildītu ekonomikas ministra amata pienākumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā ir vairākas nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares – izglītība, kultūra, zinātne, sports un valodas politika. Komisija sagatavo izskatīšanai Saeimā šo nozaru likumprojektus, veic parlamentāro kontroli pār nozaru ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas.

Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Deputāts vienā un tajā pašā laikā var strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
20 Nov
0

Judins vadīs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju vadīs Andrejs Judins, otrdien, 20.novembrī, lēma komisijas locekļi.

A. Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos – bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas mērķi ir saliedētas sabiedrības veidošana, kas būtu stabils pamats Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, globālai konkurētspējai, kā arī saiknes uzturēšana starp latviešu diasporu un Latviju.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas. 

Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisiju darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.    

Deputāts vienā un tajā pašā laikā var strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
14 Nov
0

Stabilas un rīcībspējīgas labējo spēku valdības izveide ir galvenais mērķis

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde un 13.Saeimas JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas deputāti kopsēdē nolēma aicināt valdības veidošanā iesaistītos politiskos spēkus nenovirzīties no galvenā mērķa – izveidot stabilu un rīcībspējīgu labējo spēku valdību, kas bauda drošu Saeimas vairākumu. Vienlaikus JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka Saeima ir jāsāk aktīvs darbs, jau tuvākajā laikā izveidojot pastāvīgās komisijas.

 

“Pēc “Nacionālās apvienības” un “Attīstībai/ PAR!” paziņojuma par izstāšanos no valdības veidošanas sarunām, kā arī Jāņa Bordāna paziņojuma par atteikšanos no valdības veidošanas, varam konstatēt, ka valdības izveidošanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Uzskatām, ka visiem valdības veidošanas sarunās iesaistītajiem politiskajiem spēkiem ir jānoliek malā emocijas un jāvirzās uz galveno valstisko mērķi – izveidot stabilu, rīcībspējīgu labējo spēku valdību, kas bauda drošu Saeimas vairākumu,” uzsvēra Krišjānis Kariņš, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA bija aktīvi iesaistījusies Valsts prezidenta nominētā Ministru prezidenta Jāņa Bordāna veidotās valdības sarunās, paužot viedokli par jaunveidojamās valdības deklarācijas projektu. JAUNĀ VIENOTĪBA turpina iestāties, ka jaunveidojamai valdībai ir jānāk ar skaidru ekonomikas izaugsmes vīziju, pārdomātas reģionālās reformas īstenošanu, un pret ievērojamu nodokļu palielinājumu.

 

Ņemot vērā šobrīd izveidojušos situāciju, JAUNĀ VIENOTĪBA sagaida, ka Valsts prezidents pieņems izsvērtu lēmumu par valdības veidošanas turpināšanu. JAUNĀ VIENOTĪBA ir gatava turpināt aktīvu dalību valdības veidošanas sarunās un ir pārliecināta, ka šobrīd ir iespējams izveidot stabilu labējo spēku valdību, ar pārliecinošu vairākumu Saeimā.

 

Papildu informācija:

Sandris Sabajevs

partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs

E-pasts: sandris.sabajevs@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
14 Nov
0

Šodien lemsim par turpmāko rīcību valdības veidošanas sarunās

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde un 13.Saeimas JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputāti šodien, plkst. 16:00 kopsēdē lems par turpmāko rīcību valdības veidošanas sarunās, kuras vada Valsts prezidenta nominētais Ministru prezidenta kandidāts Jānis Bordāns. 

 

Kopsēde notiks partijas VIENOTĪBA birojā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12-3.

 

Partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA veido sešas partijas, to vidū partija VIENOTĪBA, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”.

 

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs
sandris.sabajevs@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
123