fbpx

Blog

07 Jul
0

Vai Rīga paliks bez bērnudārziem?

Autors: Edgars Ikstens, partijas VIENOTĪBA ārlietu sekretārs

Ir politiķi un pilsētu administrācijas, kas daudz runā, bet maz dara vai arī pretēji – daudz runā, bet nedara neko. Vai darbi saskan ar vārdiem, tas ir cits jautājums, un šis ir viens no stāstiem, kurā mēs redzam problēmu, bet tās risinājumu nē – vien sildošus un pār ausīm slīdošus solījumus.

Sekojot līdzi notikumiem Rīgā un papildus pievēršot uzmanību situācijai ar rindām uz pirmsskolu, prātā nāk veca, bet laba anedote: “Labdien, te jums zvana no bērnudārza. Jūsu bērnam pienākusi rinda, uz ko neapmulsušais vecāks atbild: “Paldies, bet vakar mūsu atvase aizgāja armijā!””. Ne velti šis joks, bet kā zināms – katrā jokā ir daļēja patiesībā, vai arī – katrā patiesībā zināma daļa joka.

Bieži dzirdēts, ka vecākiem nav iespējas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādē (PII), jo jāstāv garās, reizēm pat neizstāvamās rindās, līdz pienāk obligātais vecums, kurā jāsāk gatavoties sākumskolai. Bieži vecāki kā alternatīvu izvēlas privāto pakalpojumu sniedzēju, kas, protams, iedragā arī vecāku naudas makus. Lai arī Rīgas pilsētas pašvaldība ir nākusi pretī un paredzējusi līdzfinansējumu bērniem, kas pašvaldības, ne vecāku spiesti, apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, rindas pastāv. Ja aplūkojam VARAM mājaslapā atrodamo informāciju, tad Rīga, protams, ir rekordiste – uz vietu bērnudārzā gaida 2099 bērni, tai seko Jelgavas pilsēta ar 1586 bērniem un daļa pierīgas (Ķekavas novads – 799, Babītes novads – 686, Ādažu novads – 440, Mārupes novads – 424, Salaspils novads – 371 un Jūrmalas pilsēta – 341), kā arī Liepājas pilsēta ar 655 rindā gaidošiem bērniem[1].

Protams, Rīgā šis skaitlis varētu būt nedaudz zemāks, ņemot vērā faktu, ka vecākiem ir iespējas savu atvasi reģistrēt uzreiz trijās izglītības iestādēs vienaikus, taču kā atzinuši pirmsskolas jomas speciālisti, patieso rindas apjomu zina vien retais. Jo situācija mainās katru dienu – kāds atsakās, kāds pārdomā un kādam pēkšņi pienācis obligātais vecums, liekot citiem bērniem pastāvēt rindā vēl nedaudz ilgāk. Protams, jāņem vērā fakts, ka ir pirmsskolas, kas uzņem bērnus sākot ar 1.5 gadu, savukārt citi, ar 3 gadu vecumu.

Esmu dzirdējis un pašam ir licies, ka šī varētu būt tikai Rīgas centra problēma, bet palūkojoties uz datiem, kas pieejama tiem, kas reģistrē savu bērnu pirmsskolai, aina rādās citādāka un biedējošāka, un nav jau tā, ka tas attiektos tikai uz “latviešu dārziņiem”. Piemēram, centra iedzīvotājiem pieejamas vien  4 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās šobrīd rindā stāv vairāk nekā 3300 pretendentu, vispieprasītākā ir Rīgas 200.pirmsskolas izglītības iestāde – 1134 bērni, ar latviešu mācību valodu, savukārt ar mazākumtautību valodu – Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Pūcīte” – 74 bērni.

Tālākā statistika par pieprasītākajām pirmsskolas izglītības iestādēm citās Rīgas priekšpilsētās:

Priekšpilsēta Mācību valoda Pirmsskolas izglītības iestāde Bērni rindā*[2]
Vidzemes Latviešu Rīgas 213.PII 1016
Vidzemes Mazākumtautību Rīgas 252. un 273.PII 355
Zemgales Latviešu Rīgas 275.PII “Austriņa” 870
Zemgales Mazākumtautību Rīgas 264.PII “Zelta atslēdziņa” 366
Latgales Latviešu Rīgas 173.PII 410
Latgales Mazākumtautību Rīgas 224.PII 276
Ziemeļu rajons Latviešu Rīgas 153.PII “Liepziediņi” 432
Ziemeļu rajons Mazākumtautību Rīgas 223.PII 96
Kurzemes Latviešu Rīgas 123.PII 433
Kurzemes Mazākumtautību Rīgas 104.PII 257

Šī tabula parāda, ka teorētiski rindā stāv 4 511 bērni, pat pieņemot, ka ikviens no viņiem ir reģistrēts trijās iestādēs vienlaikus, rezultāts nav iepriecinošs – vidēji 1 503 bērni pretendē uz vietu pieprasītākajos bēnudārzos (Protams, atbildīgajiem dienestiem ir sava metodoloģija rindas aprēķināšani, par ko zina vien retais). Zināšanai, Rīgā darbojas 146 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes[3] un 162 pašvaldības līdzfinansētās privātās pirmsskolas izglītības iestādes[4].

Bet ko darīt tālāk? Pēdējos desmit gados, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nav tapis neviens jauns pašvaldības “dārziņš”, lai arī tāda it kā bijusi iepriekšējo divu, nē, trīs Rīgas mēru vēlme. 

Teorētiski Rīgas pašvaldībai zeme un ēkas pieder, bet jauna celšana ir dārga, līdzīgi kā esošo ēku pielāgošana. Līdzšim esošās izglītības iestādes un PII tiek pielāgotas gan SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vajadzībām, gan sākumskolu izveidošanai, gan citu funkciju nodrošināšanai. Daži jaunie vecāki, atzīst, ka tajā laikā, kad bija jādomā par vecākiem un viņu bērniem, Rīgas domes vadībai svarīgi bijis spēlēt politiskās spēlītes un griezt lentītes vai citādi izrādīties, gozējoties labi apmaksātu mediju objektīvu vai rakstāmspalvu priekšā. Varbūt, ka ideja par jaunu “dārziņu” celtniecību iesprūdusi kādā iespējamā korupcijas shēmā, to gan mēs nezinām, bet sajūta tāda ir. Kurš gan ilgstoši bijis Rīgas īpašumu pārvaldītājs, jā, pēdējais Rīgas mērs, bet vārdiem atbilstošs risinājums nav bijis manāms.

Iespējams, ka jaunas PII ēkas celšana rindu mazināšanai nebūtu tik ātrs risinājums, ņemot vērā sarežģīto idejas un projektu izstrādi, iepirkumus un citas birokrātiskās piruetes, tādēļ alternatīvs un daļējs risinājums varētu būt esošā līdzfinansējuma palielināšana un deleģējums privātajam sektoram nodrošināt šo svarīgo pašvaldības funkciju. Bet varbūt ir vērts padomāt par risinājumu, kas deleģētu privātajam sektoram uzņemties rūpes par pirmsskolā gājējiem. Jā, protams, jādomā arī par PII pedagogu algu celšanu, lai bērniem būtu kas palīdz izaugt un izglītoties, ja atalgojums saglabāsies esošajā līmenī, pastāv bažas par viņu vēlmi mainīt profesiju, tādējādi palielinot risku esošo “dārziņu” reorganizācijai un esošo rindu pagarināšanai. Rindas nav tikai centra problēma, tā ir visas Rīgas problēma un līdzšinējās Rīgas domes nolaidība, nevēlēšanās un līdz ar to atbildība.


[1] Pirmsskolas iestāžu pieejamība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minstrijas apkopotā informācija, pieejams tiešsaistē – http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/pirmsskolas_ii_pieejamiba/, skatīts 30.06.2020.

[2] Dati aktuāli uz 2020.gada 30.jūniju un tie mainās, informācija pieejama Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv

[3] Pirmsskolas izglītības iestādes, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/izglitibas-iestades/pirmsskolas/filterinst/all

[4] Pašvaldības līdzfinansētās privātās pirmsskolas izglītības iestādes, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/izglitibas-iestades/pirmsskolas/filterinst/spec/2

Lasīt vairāk
07 Jul
0

Vaidere ievēlēta par Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktori

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa) ievēlēta par Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktori.

“Esmu pagodināta ieņemt šo atbildīgo amatu, kas ļaus pārvaldīt organizācijas budžetu un veidot Eiropas enerģētikas politikas prioritātes. Darbojoties forumā, jau kopš 2004. gada esmu iestājusies par Latvijas enerģētikas neatkarību no Krievijas, un šajā jomā panākts nozīmīgs progress. Tagad uzmanības centrā nonākusi Eiropas zaļā kursa ieviešana – jānodrošina videi draudzīga enerģija, kas vienlaikus būtu arī cenu ziņā pieejama ikvienam,” uzsver deputāte.

Eiropas Enerģētikas forums ir organizācija, kas veicina viedokļu apmaiņu starp Eiropas lēmumu pieņēmējiem un enerģētikas nozares pārstāvjiem. Tas palīdz EP deputātiem veidot labāku enerģētikas un klimata politiku, kas ir praktiski īstenojama. “Enerģētikas forumā tiek apspriesti dažādi Latvijai būtiski jautājumi, ieskaitot starpvalstu infrastruktūras izbūvi, energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu attīstīšanu, izmantojot Eiropas finansējumu,” skaidro deputāte, kura strādā EP Vides un Ekonomikas komitejās.

I.Vaidere Eiropas Enerģētikas forumā aktīvi darbojas jau kopš 2004. gada. Ieņemot finanšu direktores amatu, kas ir otrs atbildīgākais organizācijā, viņa kopā ar foruma prezidentu Ježiju Buzeku – bijušo Polijas premjerministru un EP prezidentu – lems gan par foruma līdzekļu izmantošanu, gan saturiskajām prioritātēm.

Šogad tiek atzīmēti 25 gadi kopš Eiropas Enerģētikas foruma dibināšanas. Starp tā biedriem atrodami daudzi Eiropas Savienības vadošie politiķi no dažādām politiskajām frakcijām, kā arī teju 100 enerģētikas nozares asociācijas un uzņēmumi, piemēram, “Shell”, “Neste”un“Eurelectric”. Ik gadu forums organizē vairākus desmitus pasākumu saistībā ar enerģētiku, klimata politiku un transporta nozari.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
18 Jun
0

Kariņš: “Rail Baltica” kā ģeopolitiski nozīmīgākais projekts reģionā veicinās Baltijas valstu konkurētspēju un drošību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica” ir reģiona ģeopolitiski nozīmīgākais projekts, kas radīs būtisku ieguldījumu Baltijas valstu konkurētspējas un drošības veicināšanā.

 “Rail Baltica” projekts ir vērtējams plašāk par tā tiešo ekonomisko ietekmi. “Rail Baltica” īstenošanā ir tieši iesaistītas četras dalībvalstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, kā arī Polija. Turklāt tā ieviešana notiek ciešā sasaistē arī ar Somiju. Tas ir projekts ar Eiropas līmeņa nozīmību,” uzsvēra Ministru prezidents, komentējot vakar publiskoto Eiropas Revīzijas Palātas ziņojumu par Eiropas pārrobežu megaprojektu īstenošanu.

2017. gadā īstenotā “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu analīze apstiprina projekta ekonomisko pamatotību. Savukārt Baltijas valstis kopā ar Eiropas Savienības partneriem jau pašlaik strādā pie tā, lai nodrošinātu plānotās pasažieru un kravu plūsmas, piemēram, salāgojot reģionālo satiksmi ar “Rail Baltica” līniju, attīstot kravu termināļus un integrējot to kopējā transporta infrastruktūrā.

K. Kariņš uzsver, ka līdz šim sadrumstalotā projekta ieviešanas struktūra un nepietiekamais mandāts “Rail Baltica” kopuzņēmumam “RB Rail” nav ļāvusi projektam pietiekami ātri virzīties uz priekšu. “Rail Baltica” kopuzņēmuma stiprināšana nodrošinās projekta ieviešanu bez liekas kavēšanās, kā arī izmaksu caurskatāmību un kontroli.

Pēdējo mēnešu laikā ir panākts progress projekta ieviešanas struktūras pilnveidošanā, kas tika uzsākta pēc K. Kariņa pērn rosinātās diskusijas ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem.  Latvijas gadījumā uzlabojumi paredz projekta ieviešanas funkciju nodošanu “RB Rail”, tādējādi nodrošinot ātrāku lēmumu pieņemšanu, resursu efektīvu izmantošanu un vienotu projekta pieeju. Līdzīgu risinājumu gatava ieviest arī Igaunija.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
15 Jun
0

Kristovskis: zāles Latvijas demokrātijai

Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils pilsētas domes deputāts

Administratīvā apgabaltiesa ar savu 2020. gada 8. jūnija spriedumu ir devusi jūtamu triecienu Ventspils pilsētas domes “troļļu fermai” jeb īstajā vārdā pašvaldības oficiālajam interneta portālam. Kā plaši zināms, gadiem ilgi to ekskluzīvi apsaimnieko no domes priekšsēdētāja pienākumiem atstādinātais deputāts Aivars Lembergs.

Tagad saskaņā ar minēto spriedumu jādod iespēja arī opozīcijas deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim (un arī citiem mazākuma deputātiem) uz līdztiesības un proporcionalitātes principu pamata atspēkot Lemberga “portālā – fermā” tik ierasti un regulāri izplatītās nepatiesības un dezinformējošo informāciju. Tādejādi ir gaidāms, ka jau tuvākajā laikā Lemberga patvaļai pienāks gals! Turpmāk viņam būs jādomā, ko un kāpēc teikt.

Jā. Tā ir arī laba ziņa. Tomēr ar šo tiesu instances spriedumu demokrātijas un tiesiskuma panākums ceļā uz pilnīgu uzvaru vēl nav beidzies. Visticamāk, Ventspils pilsētas dome ne Kristovskim, ne arī pārējiem mazākuma deputātiem šādu iespēju, tiesas noteikto piekļuvi domes oficiālajam interneta portālam nedos. Tā ķersies pie pēdējā salmiņa un centīsies šo spriedumu pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, pat ja visu trīs tiesu instanču spriedumi, ieskaitot Senāta sākotnējo 2018. gada lēmumu, ir bijuši domei nelabvēlīgi.

Šādas prognozes pamats ir domes rīcība, pārsūdzot Administratīvās apgabaltiesas šī gada 27. marta spriedumu citā lietā. Ar to Ventspils pilsētas domei tika uzlikts pienākums arī mazākuma deputātus (ne tikai partiju “Latvijai un Ventspilij” pārstāvošos) iekļaut domes komisijās. Ja šo spriedumu pildītu, dome un pašvaldība pārtrauktu deputātu Daces Kornas, Aivja Landmaņa, Ivara Landmaņa un Ģirta Valda Kristovska diskriminēšanu, šķēršļu likšanu tiem pilnvērtīgi strādāt ventspilnieku labā. Tā kā dome šādas prettiesiskas darbības negrasās pārtraukt, tad tā ir pārsūdzējusi apgabaltiesas spriedumu Senātam, bezkaunīgi uzstājot uz savu apkaunojoši prettiesisko gribu. Tā teikt, lai kaut mirkli vēl… pastieptu garumā un baudītu Ventspils totalitāri autoritārā pārvaldes režīma augļus.

Un tomēr, pat ja tā, abi apgabaltiesas spriedumi, vienam otru papildinot, ir nepārprotama zīme, ka aiz kalniem vairs nav tā diena, kad Ventspils pilsētas domes oficiālā “troļļu ferma”, kas gadiem izvērsusi dezinformācijas operācijas pret Latvijas valsti, opozīciju un ventspilniekiem, tiks slēgta! Tas būs tikai taisnīgi. Ne velti Pasaules ekonomikas forums jau 2014. gadā par vienu no desmit lielākajiem draudiem sabiedrībai indicēja dezinformācijas izplatīšanos internetā, un aicināja pret to izvērst mērķtiecīgu cīņu.

Iespējams, jūtot šādas cīņas panākumus, smagos noziegumos apsūdzētā persona Lembergs tieši pēdējo nedēļu laikā ir uzsākusi īpaši apjomīgu un agresīvu nepatiesas, maldinošas un sagrozītas informācijas par Latvijas valdības un Ventspils brīvostas darbību izplatīšanu. Valsts pārvaldes un drošības iestādēm būtu pēdējais laiks pievērsties Lemberga iknedēļas preses konferenču satura pārbaudei un vērtēšanai atbilstoši likuma bardzībai.

Īpaši tāpēc, ka ir nepārprotami redzams, ka mērķtiecīgā dezinformācija ir sagatavota un tiek publiski izplatīta, lai Lembergs vēl iespētu gūt sev kādu politisku labumu, veicinātu politisko nestabilitāti un radītu neapšaubāmu kaitējumu Latvijas sabiedrībai un ventspilniekiem. Arī tāpēc, ka nepatiesās, maldinošās un sagrozītās informācijas izplatīšanā aktīvi līdzdarbojas laikraksts “Ventas Balss”. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka šāda organizēta, neētiska sadarbība, kuras pamatā nav nekādi laikraksta centieni nodrošināt objektīvas informācijas publiskošanu, ir kļuvusi par īpaši nopietnu draudu demokrātiskam valsts pārvaldes procesam, ir drauds patiesībai un sabiedriskajam labumam.

Lai to mazinātu, ne tikai apgabaltiesas 2020. gada 8. jūnija spriedums, bet abi iepriekš pieminētie spriedumi būtu jāīsteno dzīvē nekavējoties, pat ja Ventspils pilsētas domes vairākumam un pašvaldības politiskajai un administratīvajai vadībai tas nepatīk. Pat vēl vairāk. Visi trīs tiesu instanču līmeņi ar saviem lēmumiem un spriedumiem ir nepārprotami nostājušies Ventspils mazākuma deputātu tiesību aizstāvības pusē. Arī tāpēc, ka šos autoritatīvos atzinumus par pārkāpumiem pret mazākuma deputātiem, Ventspils pilsētas domes vairākums vairs nevar izdzēst no tiesu spriedumiem. Domāju, ka pat viskaismīgākie Lemberga atbalstītāji ir spiesti piekrist, ka domes vadībai ir pienācis laiks savas kļūdas atzīt.

Protams, lai tās atzītu, ir nepieciešams kaut nedaudz godaprāta un atbildības sajūtas sabiedrības un valsts priekšā. Tuvākā mēneša laikā tiks saņemta atbilde, vai Ventspils pilsētas domei kāda druska šādu īpašību un tiesiskās apziņas vēl piemīt. Visticamāk, spriežot no līdzšinējās pieredzes, tā nepildīs apgabaltiesas 2020. gada 8. jūnija spriedumu un izmantos pēdējo iespēju, lai to pārsūdzētu AT Senātam. Paredzamais zaudējums tur būs īsta domes un tās oficiālā interneta portāla administratoru, “troļļotāja” Lemberga sakāve. Iespējams, ka šāds iznākums ir vislabākās zāles demokrātijai, kura neapturami Latvijā pieņemas spēkā!

Lasīt vairāk
10 Jun
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par reformām pašvaldībās

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 11. jūnijā, tiešsaistē pievērsīsies pašvaldību tematikai – iezīmēs pašvaldību lomu ārkārtējās situācijas laikā un to plānus ekonomikas sildīšanai pēc krīzes, analizēs aktuālās reformas gan novadu kartē, gan veselības aprūpes sistēmā, tāpat vērtēs plašu rezonansi ieguvušo Autotransporta direkcijas iepirkumu par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem reģionālajos maršrutos.

Tiešsaistes diskusijā piedalīsies Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA lapā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 11. jūnijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
10 Jun
0

Satversmes tiesai lūgs izvērtēt Eiropas Padomes konvencijas cīņai pret vardarbību atbilstību Latvijas pamatlikumam

Pēc partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas iniciatīvas ir sagatavots un ar partiju apvienības ATTĪSTĪBAI/PAR! atbalstu tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt, vai Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu atbilst Latvijas pamatlikumam. Saskaņā ar likumu Saeimas deputātiem ir tiesības vērsties Satversmes tiesā par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, ja pieteikumu paraksta vismaz 20 parlamentārieši. Astoņu JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu iniciatīvu atbalsta 13 ATTĪSTĪBAI/PAR! deputāti.

Pieteikumu parakstījušie deputāti uzskata, ka bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tostarp juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam. Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi Satversmes tiesa, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu.

Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Latvija ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts un mums būtu jādara viss iespējamais, lai šī Eiropas Padomes konvencija tiktu ratificēta un Latvija pievienotos visām tām valstīm, kas cīnās ar dokumentā identificētajām problēmām. JAUNĀ VIENOTĪBA konvenciju vairākkārt ir mēģinājusi virzīt ratifikācijai Saeimā, bet mūsu kolēģi iebilduši, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi Satversmes tiesa, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elemtents dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā.”

Anda Čakša, 13. Saeimas deputāte: “Es iestājos par divām lietām – par dzimumu līdztiesību un pret vardarbību visdažādākajās tās izpausmēs. Vardarbība pret bērniem un sievietēm, vardarbība ģimenē Latvijā ir problēma, no kuras cieš ap 30% sieviešu. Lai arī daudzkārt ir apgalvots, ka Latvijā ar cīņu pret vardarbību viss ir kārtībā, jo mums netrūkst likumdošanas un citu juridisko aktu, kas šīs lietas regulē, uzskatu, ka vienmēr var darīt vēl vairāk, lai valsts apliecinātu savu patiesu gribu izskaust vardarbību. Manuprāt, pievienošanās Eiropas Padomes konvencijai būtu šāds patiesas gribas apliecinājums, vienlaikus es respektēju nepieciešamību izvērtēt juridiskās nianses, tādēļ ceru, ka Satversmes tiesa pieņems izskatīšanai Saeimas deputātu pieteikumu un sniegs objektīvus un profesionālus secinājumus par konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam.”

Daniels Pavļuts, 13. Saeimas deputāts, partiju apvienības ATTĪSTĪBAI/PAR! līdzpriekšsēdētājs: “Satversmes tiesa un tās izsvērtais viedoklis bauda lielu uzticību. Lai kliedētu mītus un aizspriedumus un iegūtu pārliecinošu konstitucionālu viedokli, nododam Eiropas Padomes konvencijas atbilstības pamatlikumam vērtēšanu Satversmes tiesas rokās. Partiju apvienība ATTĪSTĪBAI/PAR! vienmēr iestājusies par konvencijas ratifikāciju parlamentā. Esmu pārliecināts, ka tam nepretotos arī mūsu pamatlikuma autori, jo, pateicoties iekļaujošai iekārtai un universālai līdztiesībai, Latvijas Republika jau savā piedzimšanas brīdī bija viena no modernākajām un progresīvākajām valstīm. Mūsu Satversme vēl arvien ir gana iekļaujoša un laika garam atbilstoša, tāpēc nevietā ir mēģinājumi to izmantot kā aizbildinājumu, lai Eiropas Padomes konvenciju neratificētu. Mums ir jāsper šis simboliskais solis solidāras, humānas un atvērtas sabiedrības virzienā.”

Dace Rukšāne-Ščipčinska, 13. Saeimas deputāte, “Attīstībai/Par!”: “Ikviens cilvēks ir vērtīgs un cienīts. Neviens netiek atstāts novārtā. Sabiedrība atbalsta vājākos un ciena dažādo. Tādai jābūt patiesi iekļaujošai sabiedrībai. Tās ir vērtības, par kurām iestājas partiju apvienība ATTĪSTĪBAI/PAR! un tās ir vērtības, kuras ir tuvas arī man. Mēs visi esam dzirdējuši sieviešu stāstus par piedzīvotu vardarbību un valsts institūciju nepietiekamo rīcību tās novēršanai un seku mazināšanai. Tā diemžēl ir Latvijas realitāte. Eiropas Padomes konvencija ir visaptverošs tiesiskais ietvars, kas vērsts pret vardarbību ģimenē. Tāpēc ar nepacietību gaidīšu Satversmes tiesas vērtējumu, kas būs nozīmīgs konvencijas tālākā ratifikācijas ceļā.”

Eiropas Padome Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011. gada 11. maijā un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē. Konvencijai ir pieci mērķi, tostarp aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust, sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu, izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu, veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Latvija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju. Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm minēta arī Latvija.

Pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši 13. Saeimas deputāti Anda Čakša, Inese Lībiņa-Egnere, Ainars Latkovskis, Rihards Kozlovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins, Atis Lejiņš, Arvils Ašeradens, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Dace Bluķe, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Staķis, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Marija Golubeva, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Vita Tērauda, Inese Ikstena, Andris Skride un Ilmārs Dūrītis (deputātu vārdi norādīti parakstīšanas secībā).

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

ATTĪSTĪBAI/PAR! ir partiju apvienība, ko veido trīs partijas – Kustība “Par!”, “Latvijas Attīstībai” un “Izaugsme”. Partiju apvienības līdzpriekšsēdētāji ir ATTĪSTĪBAI/PAR! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr: +371 67205472

Partiju apvienība ATTĪSTĪBAI/PAR!
Lāsma Bindere
AP! Saeimas frakcijas komunikācijas vadītāja
E-pasts: lasma.bindere@saeima.lv
Tālr.: +371 28440161

Lasīt vairāk
03 Jun
0

Kristovskis: Lembergs turpina piehaltūrēt, tas ir, dullina mīļos ventiņus

Ventspils domes opozicionāra Ģirta Valda Kristovska viedokļraksts.

Aivars Lembergs savā šī gada 21. maija videokonferencē, runājot par Latvijas ekonomikas aktualitātēm, kā ierasts, neskopojās skarbiem vērtējumiem, lai nogānītu valdību, taču cita starpā atcerējās, kā studenta gados esot piehaltūrējis Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, esot pat sarakstījis kursa darbu. Nav zināms, kā tieši šāda haltūra ietekmēja rūpnīcu, taču rūpnīca vairs nedarbojas. Sen tādas nav, norādīja Lembergs un turpināja kritizēt Krišjāņa Kariņa valdības pāris dienas iepriekš publicēto informatīvo ziņojumu par risinājumiem Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai.

Lai pierādītu, ka nerunā tukšu, Lembergs vilka ar pirkstu pa ziņojuma pielikumu, komentēja, smēja un izsmēja. Absolūts haoss! Labā kāja nezina, ko kreisā dara! Cik klašu izglītībai jābūt, lai saliktu kopā šādus ačgārnus lēmumus! Skaitot valdības izniekotos miljonus, šādi un līdzīgi epiteti no Lemberga mutes bira kā no pārpilnības raga…

Citiem vārdiem sakot, Ministru kabinets tika novērtēts kā krīzes situācijā aplam domājoša, rīkoties nespējīga, Latvijas padomju sociālistiskās republikas laikos aizsēdējušos biedru grupa. Lai attaisnotu šādu totalitārās pagātnes simbolos sakņotu alegoriju piesaukšanu, Lembergs aicināja ikvienu pārbaudīt minēto valdības ziņojumu. Turklāt lai pārliecinātos, ka Lembergs nerunā blēņas laikā, kad jāsilda ekonomika, kad pasaule un Latvija ir iegājusi ekonomiskajā krīzē, viņš aicināja pārbaudīt tieši viņa paša izteikumus.

Ar šādu ievadrunu, Lembergs ķērās pārskaitīt, kam valdība noņemot naudu… Kompetences centriem – vairāk nekā miljons eiro. Viņš to nesaprotot. To attīstība esot vajadzīga, tas esot pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Jaunu produktu ieviešanai noņemti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Nesaprotot. Runa esot par produktiem, kas radīti Latvijā, lai vācieši tos pērk. Valdība noņemot naudu krīzes laikā darbu zaudējušo cilvēku apmācībai, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst noņemt naudu? Nedrīkst noņemt naudu, kāpēc tiek noņemt 3,3 miljoni? Lembergs nesaprotot. Paskaidrots nekas neesot. Vēl trakāk – 4 miljoni eiro tiekot noņemti biznesa inkubatoriem. Uzņēmējdarbības attīstības pamatu pamatam. Krīzes pārvarēšanai tiekot atņemta nauda, sēklas nauda. Tas esot kā bada cietējam atņemt ēdamo. Nu, kā tā? – vaicāja Lembergs. Nauda tiek noņemta darba drošības uzlabošanai. 7, 4 miljoni eiro tiekot noņemti gados vecāku ļaužu darba spēju uzlabošanai. Cik tas ir gudri? 5 miljoni esot noņemti vispārējās izglītības infrastruktūrai. Noņemta nauda digitālo līdzekļu izstrādei, attālinātai apmācībai, viss jaunais izglītības saturs paredzot digitālās izglītības. Par “kroni visam” Lembergs nodēvēja 4 miljonu eiro noņemšanu sociālai uzņēmējdarbībai! Tas ir ražotnēm, kur strādā invalīdi! Tām valdība noņemot naudu! Norādīja Lembergs un retoriski jautāja, kur tad tā sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko, kur sociāli atbildīga valsts politika?

Taču tagad kaut nedaudz jāieskatās 15 lappušu garajā Ministru kabineta ziņojumā, kas tapis daudzu sēžu rezultātā, turklāt jāuzsver, ar sociālo partneru aktīvu līdzdalību. Tad, nu, lūk: tas, ka Lembergs nav spējis izprast pāris desmitu miljonu eiro finansējuma pārstrukturizācijas nepieciešamību valsts finanšu saimniecības ietvaros, kā arī iespējams, nav iepazinies ar informatīvā ziņojuma paskaidrojuma rakstu, ir viņa paša problēma. Taču, kas attiecas uz Ministru kabineta veikto ES fondu līdzekļu pārdali Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai, tad valdība nevis atņēma līdzekļus, bet gan ir paredzējusi novirzīt 499 miljonus eiro uzņēmumu atbalstam, nodarbinātībai un sociālekonomisko problēmu risināšanai. Turklāt šo līdzekļu detalizēta izmantošana top sadarbībā ar sociālajiem partneriem, piemēram, ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus.

Tā kā to Lembergs savā vāji slēptajā naidā pret Kariņa, Bordāna, Linkaiša valdību “nepamanīja”, tad ir jāvērš uzmanību uz to, ka Ministru kabinets pietiekami detalizēti un pārskatāmos griezumos ir parādījis šo 500 miljonu ES fondu līdzekļu pārdali gan nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumiem, gan uzņēmējdarbībai – darbības pārorientācijai, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, vietējam pasūtījumam un pieprasījumam, eksporta veicināšanai, uzņēmumu modernizācijai un to starptautiskajai konkurētspējai, pētniecības, attīstības un produktivitātes izaugsmei, gan arī novirzot ES fondu finansējumu prioritāri valsts pasūtījumu un publiskās infrastruktūras projektiem un tamlīdzīgi. Turklāt īpaši jāuzsver, ka ziņojumā ir minēts: ņemot vērā, ka nozaru vajadzības ir lielākas, nekā pašreizējās ES fondu finansējuma pārdales iespējas, tiks skatīts jautājums arī par papildu finanšu resursu piesaisti, izvērtējot ES Solidaritātes fonda iespējas.

Lai vēl kaut mazliet raksturotu valdības ieceres, minēšu, ka Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai 13 ekonomikas atveseļošanās pasākumiem ir paredzēts finansējums 247,2 miljonu eiro apmērā. Pasākumu mērķis ir stabilizēt ekonomiku, mainīt ekonomikas struktūru, attīstīt uzņēmumus ar augstu eksportspēju. Tiks apmācīti 22 000 speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji. Attīstības finanšu institūcija “Altum”, nodrošinot aizdevumus un garantijas eksportētājiem radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, ir paredzējusi 35 miljonus eiro. 16,8 milj. atvēlēti nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei krīzes skarto nozaru sekmīgākai pārstrukturizācijai un attīstībai. Pieaugošā bezdarba un krīzes seku sociālajā jomā mazināšanai tiks novirzīti aptuveni 63 miljoni eiro. Bezdarbnieku prasmju pilnveides un iesaistes darba tirgū veicināšanai 25,3 milj. eiro. Bezdarbnieku nodarbinātības saglabāšanai 32,3 miljoni eiro. Savukārt publiskās pārvaldes procesu optimizēšanai par 12,1 miljoniem eiro paredzēts attīstīt informāciju un komunikāciju tehnoloģijas.

Tie ir tikai daži raksturlielumi, kurus Ministru kabineta ziņojumā “nespēja” saskatīt Ventspils pilsētas domes neleģitīmais priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Vienmēr var domāt: kāpēc šāda rīcība, ko ar šādu “gudrību”, lietojot Ventspils pilsētas domes oficiālo video portālu, cenšas panākt smagos noziegumos apsūdzētā augstā valsts amatpersona? Iespējams, ka haltūra, līdzīgi kā studenta gados, kad Lembergs piestrādājis Rīgas Vagonbūves rūpnīcā. Iespējams, ka šādi dullina paša mīļotos ventiņus. Iespējams, ka vienkārši blēdība, jo kurš gan cits, ja ne pats Lembergs labi zina, kādu finansiālu problēmu priekšā ir novedis Ventspils brīvostu, par kuras “apdalīšanu” ES fondu kontekstā savas 21. maija videokonferences noslēgumā polemizē Lembergs.

Protams, ir dīvaini redzēt, ka Ministru kabineta paskaidrojuma rakstā Latvijas ostu infrastruktūras attīstībai atvēlot 45 miljonus eiro, vairs nepiemin Ventspils brīvostu. Taču ir nevietā runāt, ka valdības mērķis ir nožņaugt Ventspils ostu, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns izkārtojis sankcijas Ventspils ostai, ka tāda esot Kariņa valdības politika! Izrādās problēmas būtība nav pat Lemberga reputācijā, kas zemu krītot, sāk radīt jūtamus zaudējumus Ventspils pilsētas attīstībai.

Problēmas būtība ir faktā, ka iepriekšējos gados, investējot ES fondu līdzekļus Ventspils Speciālās ekonomiskās zonas forsētai attīstībai, apzināti netika iemaksāts Ventspils brīvostas obligātais līdzfinansējums. Un tagad brīvostai ir jācīnās nevis par jaunu ES fondu līdzekļu piesaisti, bet gan par kredītlīdzekļu piesaisti iepriekšējos gados uzsākto investīcijas projektu realizācijai, kā arī jau esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Runa ir par smagu, iepriekšējos gados pārlieki optimistiski pārfinansētu Speciālās ekonomiskās zonas attīstību bez pienācīga pašu kapitāla. Runa ir par Lemberga atstātu nesaimnieciskuma mantojumu, kuru pašreiz spiesta risināt Ventspils brīvostas valde un Latvijas valsts. Runa ir par Aivara Lemberga haltūru, viņa reputācijas un ģeopolitisko interešu un procesu miksli, kura slogs Ventspils brīvostai pašreiz ir vismaz 15 miljoni eiro un kas ir neatliekami jāatdod, pirms ķeras pie nākamajiem ES fondiem!

Tomēr ne Latvijas valsts, ne arī Brīvostas pārvalde neļaus Ventspils ostai sabrukt. Tiks meklēti ceļi, kā to attīstīt arī turpmāk, neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijai ir radušās bažas par investīciju Latvijas ostās lietderību. Lembergs labi zina, ka Ventspils Brīvostas pārvalde ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumam tieši pašlaik ir pieteikusi divus jaunus konkrētus projektus: “Ventspils priekšostas krasta nostiprinājuma atjaunošana” un “Kuģu satiksmes vadības sistēmas modernizācija”. Tas ir darbs, kas sarežģītos apstākļos ir dienas kārtībā. Un tomēr pat tad Lemberga komentāri, zaudējot ietekmi, kļūst arvien ciniskāki, melīgāki, tas ir, “jo sliktāk, jo labāk”.

Lasīt vairāk
03 Jun
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par ekonomikas atjaunošanu un Latvijas finanšu situāciju pēc pandēmijas krīzes

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 4. jūnijā, tiešsaistē vērtēs Eiropas Savienības kopīgos plānus ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī analizēs ekonomisko situāciju Latvijā un valsts stratēģiju gan krīzes pārvarēšanai, gan ekonomikas izaugsmei turpmākajos gados.

Sarunā piedalīsies Eiropas Parlamenta deputāte, ekonomikas profesore Inese Vaidere, finanšu ministrs Jānis Reirs un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Sarunas dalībnieki diskutēs par Eiropas daudzgadu budžetu un ar to saistītā, 750 miljardu vērtā ekonomikas atjaunošanas plāna perspektīvām un Eiropas Savienības dalībvalstu spēju par to vienoties, vērtēs kādas ir Latvijas intereses un prioritātes Eiropas Savienības kopīgajos plānos, analizēs Latvijas valsts budžeta veidošanas stratēģiju turpmākajiem gadiem un spriedīs par vēlamo laika termiņu plānotajai nodokļu reformai.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA lapā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 4. jūnijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
28 May
0

Vaidere: ES investīcijas Latvijā tuvākajos gados varētu divkāršoties

“Smagā Covid-19 krīze prasa izlēmīgu rīcību, tādēļ pozitīvi vērtēju priekšlikumu tuvākajos gados divkāršot Eiropas fondus, lai mūsu ekonomika iespējami ātri atgūtos. Jaunie budžeta plāni paredz, ka pieaugs Latvijai svarīgie kohēzijas un reģionālās attīstības fondi. Vienlaikus uzsvars likts uz ES nākotnes finansēšanu – zaļu un digitālu izaugsmi, ieguldījumiem zinātnē un jauniešos. Tiek lēsts, ka kopumā Latvija līdz 2027. gadam varētu saņemt pat vairāk nekā 8 miljardus eiro, salīdzinot ar 4,4 miljardiem pašreizējā budžeta periodā,” tā jauno ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas instrumentu komentē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komitejas deputāte Inese Vaidere (JV/ETP).

Jaunajos investīciju priekšlikumos I.Vaidere saskata vairākas labas ziņas Latvijai. “Tiek piedāvāta jauna Eiropas veselības programma “EU4Health” gandrīz 10 miljardu eiro apmērā, kas veicinās noturību pret krīzes situācijām veselības aprūpē un sekmēs pārrobežu sadarbību medicīnā, kā arī labāku aprūpes pieejamību pacientiem. Uzskatu, ka mums tas varētu būt nozīmīgs ieguvums, jo Latvijas veselības nozare noteikti ir jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību ārstēšanā,” uzsver I.Vaidere, kura strādā arī EP Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Iegūs arī mūsu zemnieki, jo paredzēti papildu 15 miljardi eiro lauku attīstībai un pārejai uz videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm, kā arī tiešmaksājumu fondu plānots palielināt par 4 miljardiem eiro,” norāda deputāte. Savukārt uzņēmējus atbalstīs ne tikai jau zināmās budžeta programmas, bet arī jauns Maksātspējas atbalsta instruments, kas varētu uzsākt darbu jau šogad. No ES līdzekļiem tam paredzēti 31 miljardi eiro, ar kuriem piesaistīs privātas investīcijas līdz pat 300 miljardu eiro apmērā, lai steidzami atbalstītu dzīvotspējīgus Eiropas uzņēmumus visvairāk skartajās nozarēs un reģionos.

Jautāta, kā vērienīgos tēriņus plānots finansēt, deputāte skaidro, ka Eiropas Komisija (EK) plaši aizņemsies finanšu tirgos, lai dalībvalstīm izsniegtu grantus un izdevīgus aizdevumus. Tāpat vajadzētu ieviest vairākus jaunus ES ieņēmumu avotus. “Absolūti atbalstu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi. Piedāvāts arī jauns nodoklis lieliem uzņēmumiem, kuru apgrozījums visā pasaulē pārsniedz 750 miljonus eiro – tas Latvijai būtu izdevīgi.” I.Vaidere gan atzīst, ka vienošanās par jauniem nodokļiem ES līmenī vēl prasīs daudz diskusiju.

EK 27. maijā prezentētie priekšlikumi paredz kopumā ES ekonomikā iepludināt 1,85 triljonus eiro, ko veidotu ES 2021.-2027.g. daudzgadu budžets 1,1 triljona eiro apmērā un jauns ekonomikas atveseļošanas instruments “Next Generation EU” 750 miljardu eiro vērtībā.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
28 May
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par vīzijām un realitāti Latvijas izglītībā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 28. maijā, tiešsaistē analizēs aktualitātes izglītības nozarē. Diskusijā piedalīsies bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Sarunā par vīzijām un realitāti Latvijas izglītībā un zinātnē tās dalībnieki vērtēs attālināto mācību veiksmes un iespējamos trūkumus, apspriedīs plānoto augstskolu reformu un tās riskus, diskutēs par augstākās izglītības un zinātnes pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 28. maijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk