Blog

02 Oct
0

FKTK priekšsēdētāja amata kandidāte ir pieredzējusi profesionāle

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāti Santu Purgaili vērtē kā kompetentu un pieredzējušu profesionāli, tādēļ pilnībā atbalsta viņas virzīšanu apstiprināšanai šajā amatā.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas vadītājs: “Tikšanās laikā ar Santu Purgaili mūsu frakcijas deputāti saņēma profesionālas, precīzas atbildes uz ikvienu jautājumu un skaidru redzējumu par to, kas darāms, lai Latvijas finanšu sektors tiktu sakārtots un neradītu draudus valstij, tās starptautiskajam prestižam. Mēs vēlamies fundamentāli mainīt finanšu sektora uzraudzību, konkrētā kandidāte ir no banku vides, kur vajadzīgas vislielākās pārmaiņas. Santas Purgailes vīzija par finanšu tirgus uzraudzību ir ļoti progresīva un vērsta uz to, lai tas atgūtu uzticību.”

Latkovskis uzsvēra, ka nevietā ir pārmetumi par to, ka Santai Purgailei trūkst pieredzes finanšu sektora uzraudzībā. “Atklāts konkurss uz FKTK vadītāja amatu tika rīkots tieši tādēļ, ka gan mēs paši Latvijā, gan starptautiskās institūcijas neesam apmierināti ar to, kā banku uzraudzība līdz šim ir notikusi. Tas liecina, ka līdzšinējā pieredze finanšu sektora uzraudzībā nav izrādījusies veiksmīga,” norādīja Latkovskis.

Uz FKTK priekšsēdētāja amatu tika rīkots atklāts konkurss, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursa komisijā strādāja kā vadošās amatpersonas Latvijas finanšu, kontroles, uzraudzības un drošības iestādēs, tā personālatlases nozares eksperti. Konkursa komisija, izvērtējot pretendentus, par piemērotāko FKTK vadītājas amatam atzina Santu Purgaili.

Par FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu virzīšanu amatam jāvienojas Ministru kabinetam, bet apstiprināšana amatā notiek pēc Saeimas balsojuma.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
01 Oct
0

Inese Lībiņa-Egnere: Latvijas iniciētā “Baltija+ grupa” boikotēs svinības un turpinās darbu

Strasbūrā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) delegāciju vadītāji no piecām valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – šodien, 1.oktobrī, parakstīja kopīgu paziņojumu. Tajā valstu pārstāvji vērš uzmanību uz iedragātajām Eiropas Padomes vērtībām, EPPA dalībvalstu vairākumam izliekoties neredzam nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, teritoriju okupācijas, Krievijas karadarbību pret tās kaimiņiem, kā arī neskaitāmos citus pārkāpumus, kurus Krievija turpina īstenot arī pēc tās balsstiesību atjaunošanas EPPA.

“Baltija+ grupa” nodibināta ar mērķi atgādināt EPPA un tās locekļiem par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas, informē Latvijas delegācija EPPA. Nākamā “Baltija+ grupa” sanāksme notiks Ukrainas galvaspilsētā Kijevā novembra vidū.

Paziņojumā uzsvērts, ka to parakstījušās valstis boikotēs organizācijas 70.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus, protestējot pret Krievijas Federācijas necienīgajām prasībām un finansiālo sabotāžu, kas Eiropas Padomei licis atteikties no savām vērtībām.

Paziņojumu no Latvijas puses parakstīja Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Papildus tam Latvijas delegācija, kā vienīgā no dalībvalstīm solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, taču turpinās aktīvu darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās. 

EPPA kārtējā sesija norisināsies līdz 4.oktobrim Strasbūrā, un tajā līdz ar delegācijas vadītāju I.Lībiņu-Egneri piedalās arī vadītājas vietnieks Artuss Kaimiņš, kā arī deputāti Boriss Cilevičs, Marija Golubeva, Linda Ozola un Dana Reizniece-Ozola. 

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.

Informāciju sagatavoja, foto:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
01 Oct
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija tiksies ar Santu Purgaili

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija rīt, 2. oktobrī, kārtējā sēdē tiksies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāti Santu Purgaili.

Uz FKTK priekšsēdētāja amatu tika rīkots atklāts konkurss, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursa komisijā strādāja kā vadošās amatpersonas Latvijas finanšu, kontroles, uzraudzības un drošības iestādēs, tā personālatlases nozares eksperti. Konkursa komisija, izvērtējot pretendentus, par piemērotāko FKTK vadītājas amatam atzina Santu Purgaili.

Par FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu virzīšanu amatam jāvienojas Ministru kabinetam, bet apstiprināšana amatā notiek pēc Saeimas balsojuma.

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas sēde notiks 2. oktobrī, pl. 13:30, Saeimas ēkā Torņa ielā 3/5, 320. kabinetā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
01 Oct
0

Kariņš tiksies ar Eiropas Savienības un NATO augstākajām amatpersonām

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 2. oktobrī, vizītes laikā Briselē tiksies ar Eiropas Savienības un NATO augstākajām amatpersonām.

K. Kariņam paredzētas tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Mariju Sasolī (David-Maria Sassoli) un Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Donald Tusk). Tikšanās laikā iecerēts pārrunāt aktuālos Eiropas Savienības jautājumus – brexit, klimata politiku, daudzgadu budžeta pieņemšanu, ārējās attiecības.

Tāpat vizītes laikā Briselē Ministru prezidents tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), lai pārrunātu reģionālās drošības jautājumus. Pēc šīs tikšanās paredzēta kopīga preses konference.

Ministru prezidentam vizītes laikā plānotas arī intervijas masu saziņas līdzekļiem.

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
30 Sep
0

Latvijas delegācija EPPA Strasbūrā atkārtoti pauž protestu pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācija kopīgi ar līdzīgi domājošo valstu (“Baltija+ grupa”) pārstāvjiem pirmdien, 30.septembrī, Strasbūrā tikās ar Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāju Amēliju de Montšalēnu (Amélie de Montchalin).  Delegāti kopīgi atkārtoti pauda protestu pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un norādīja, ka Krievijai stingri jāievēro Eiropas Padomes principi, standarti un tai saistošās rezolūcijas.

Latvijas delegācija “Baltijas+ grupa” vārdā uzsvēra, ka kopīgais reaģēšanas mehānisms uz dalībvalstu pārkāpumiem, pie kura šobrīd strādā Francija, “Baltijas+ grupa” valstu skatījumā nav apmierinošs risinājums. Tas neparedz EPPA iespēju ātri reaģēt uz tādiem sistemātiskiem un klajiem Eiropas Padomes principu pārkāpumiem, kādi bija Krievijas gadījumā.

Vienlaikus delegāciju vadītāji no piecām “Baltija+ grupa” valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – gatavo kopīgu paziņojumu, lai informētu EPPA, ka šīs valstis boikotēs organizācijas 70.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus. Delegāciju vadītāji norāda, ka “Baltija+ grupa” novembrī tiksies Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai pārrunātu kopīgo rīcību, gatavojoties nākamajai Eiropas Padomes sesijai, kuras laikā tiks diskutēts par Krievijas balsstiesību pagarināšanu.

Latvija kā vienīgā no dalībvalstīm, solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, bet turpinās darbu politiskajās grupās un komitejās, informēja Saeimas priekšsēdētājas biedre, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
26 Sep
0

Vaidere apstiprināta par lielākās ES ārvalstu delegācijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien ir ievēlēta par Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) un Eiropas Savienības (ES) delegācijas viceprezidenti.

Ņemot vērā, ka ES sniedz finansiālu palīdzību ĀKK valstīm, Vaidere norāda, ka ir jāseko līdzi finansējuma izlietojumam un situācijas attīstībai šajās valstīs. “Mums jāpanāk, ka tiek radītas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, lai tie neemigrētu. Ar ES atbalsta fondu jānodrošina infrastruktūras attīstība un ražošana, ko veicinātu Eiropas, nevis Ķīnas vai citu trešo valstu uzņēmumi.

Tas palīdzētu arī mūsu ekonomiskajai izaugsmei Latvijā,” uzsvēra politiķe. “Diemžēl, ne vienmēr līdzekļi nonāk pie tiem, kam palīdzība patiešām nepieciešama.” Starp 2014. un 2020. gadu, Eiropas Attīstības fonda līdzekļi sasniedz 30,5 miljardus eiro.

“Sadarbība ar 79 ĀKK valstīm ir nepieciešama arī lai veicinātu tirdzniecību, kā arī cīnītos pret klimata pārmaiņām un nelegālo migrāciju. Attīstība un droša situācija šajās valstīs ir Latvijas interesēs,” piebilst Vaidere.

Apsveicot Vaideri, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka tā ir ietekmīga loma Latvijai Eiropas Parlamenta lielākajā delegācijā darbam ar ārvalstīm. Attiecībā uz ĀKK valstu sarežģītajām problēmām, Dombrovskis piebilda: “Esmu pārliecināts, ka Ineses plašā pieredze ārlietās un cilvēktiesību jautājumos, kā arī pamatīgās zināšanas par reģionu dažādajām valstīm, ļaus teicami tikt galā ar šiem nozīmīgajiem pienākumiem.”

Arī Vaideres ilggadējais kolēģis Eiropas Parlamentā Mihaels Gālers no Vācijas pamatoja, ka viņai pienākumus pildīt palīdzēs lielā pieredze, kas iegūta gan kā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājai, gan desmit gadus strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Savukārt Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupas viceprezidents Andrejs Kovačevs no Bulgārijas atzīmēja, ka svarīga priekšrocība politiķei ir viņas paveiktais kā ETP grupas atbildīgajai cilvēktiesību jautājumos.

Inese Vaidere ir vienīgā Latvijas pārstāve šajā delegācijā. Delegācijas 78 biedri no ES un 78 ĀKK reģionu pārstāvji kopīgi analizē politisko, ekonomisko un sociālo situāciju delegācijas valstīs, kā arī regulāri uzņem augsta līmeņa ekspertus un politiskos līderus diskusijām.

ĀKK un ES sadarbojas apvienotā Parlamentārā asamblejā, kas tika izveidota 2000. gadā, parakstot Kotonū līgumu. Tas ir tiesiskais regulējums attiecībām starp ES un 79 ĀKK valstīm, pārstāvot vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku. Tā mērķis ir samazināt nabadzību, kā arī atbalstīt partnervalstu ilgtspējīgu ekonomisko, kultūras un sociālo attīstību.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
24 Sep
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija apmeklēs Salaspili

Piektdien, 27. septembrī, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija dosies reģionālajā vizītē uz Salaspili, lai iepazītos gan ar sociālo un izglītības jautājumu risināšanu novadā, gan apmeklētu vietējos uzņēmumus.

JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputāti vizīti sāks ar Salaspils novada domes apmeklējumu, kur tiksies ar pašvaldības deputātiem, un vēlāk apmeklēs gan Salaspils sociālo centru, gan Salaspils 1. vidusskolu.

Saeimas deputāti ieinteresēti apskatīt Latvijā pirmo un Austrumeiropā lielāko saules siltumenerģijas staciju, ko izveidojis SIA “Salaspils siltums”. Ekspertu ieskatā, šis ir veiksmīgs piemērs, kā Latvijas pilsētas, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, var modernizēt savas siltumapgādes sistēmas, lai mazinātu fosilā kurināmā patēriņu, iedzīvotājiem nodrošinātu videi draudzīgāku siltumenerģiju, tīrāku vidi un zemākus tarifus par siltumenerģiju.

Nolūkā tikties ar vietējiem uzņēmējiem, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputāti apmeklēs arī vienu no lielākajiem dārzeņu audzētājiem Latvijā – kooperatīvo sabiedrību “Baltijas dārzeņi”.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
18 Sep
0

Kalniete ievēlēta par Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete vakar, 17. septembrī, ievēlēta par Eiropas Parlamentā lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas – viceprezidenti. Kalnieti  amatam virzīja Baltijas un Ziemeļvalstu deputāti.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Es pateicos kolēģiem par izrādīto uzticību un aicinājumu turpināt strādāt ETP grupas prezidijā uztveru ar lielu atbildību. Eiropa arvien saskaras ar lieliem izaicinājumiem, lai saglabātu tās vērtības, vienotību un gādātu par valstu drošību. Latvijas interesēs ir stipra un cieši integrēta Eiropa, tās principu aizstāvēšanu uzskatu par savu pienākumu, uzņemoties grupas viceprezidentes amatu.”

Sandra Kalniete norāda, ka arī iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā pienākumi ETP grupas viceprezidentes amatā bija saistīti ar ārlietām un ES vērtībām. “Esmu vadījusi ETP Ārlietu darba grupu, veidojusi sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, it īpaši Ukrainu, Gruziju, Moldovu, arī Rietumbalkānu valstīm, lai atbalstītu to demokrātiskās reformas. Tāpat daudz paveikts, lai formulētu mūsu deputātu grupas pozīciju saistībā ar Krieviju, tās agresiju pret kaimiņvalstīm un dezinformācijas kampaņām daudzviet Eiropā,” uzsver EP deputāte.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents: “Mēs Latvijā pazīstam Sandru Kalnieti kā ietekmīgu politiķi, vienu no Atmodas līderēm, bijušo ārlietu ministri. Viņas ievēlēšana ETP grupas viceprezidentes amatā ir augsts novērtējums visai Latvijas delegācijai un tas stiprinās Latvijas balsi ne tikai ārpolitikas jautājumos, strādājot pie Eiropas kopējās drošības politikas, bet arī tādos Latvijai svarīgos jautājumos kā Eiropas Savienības budžets un Eiropas Savienības fondu sadalījums.”

Sandra Kalniete, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.  Par jauno Eiropas Komisijas prezidenti ir ievēlēta Ursula fon der Leiena, kura arī ir no ETP politiskās ģimenes. 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
Tālrunis: 29405397
E-pasts:
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk
13 Sep
0

Reirs: Pašvaldībām jāizvērtē prioritātes, lai risinātu bērnudārzu jautājumu

Piektdien, 13. septembrī, valdības ārkārtas sēdes laikā tika izskatīts jautājums par 2020. gada valsts budžeta prioritātēm. Ar lūgumu iekļaut limitu palielinājumu pašvaldībām piešķiramajiem kredītiem, lai pašvaldības ar kredītu palīdzību varētu būvēt jaunus bērnudārzus, pie ministriem vērsās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), norādot, ka pašreizējais budžets neparedz šādu iespējamību.

Atbildot uz LPS izteikto ierosinājumu finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka šis jautājums tiks skatīts turpmākajā budžeta izstrādes procesā, vienlaikus vēršot LPS pārstāves uzmanību apstāklim, ka pašreiz pašvaldību noteikto prioritāšu sarakstā bērnudārzu būvniecība nav noteikta kā augstākās prioritātes jautājumi.

“Bērnudārzu jautājums pašvaldību prioritātēs pašlaik ieņem salīdzinoši zemu vietu no infrastruktūras objektu attīstības realizēšanas prioritātēm. Ir nepieciešams pašvaldību prioritāšu pārvērtējums situācijas risināšanai, kas dotu pašvaldībām iespējas realizēt jaunu bērnudārzu būvniecību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Izvērtējot pašvaldību aizņēmumu pieprasījumus iepriekšējos trīs gados, kuros turklāt pašvaldībām bija iespēja saņemt aizņēmumus izglītības iestāžu investīciju projektiem  bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma, tikai piecas Pierīgas pašvaldības ir pieprasījušas un saņēmušas  aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes ēkas vai piebūves būvniecībai.

Jānorāda, ka katras pašvaldības kompetencē ir izvērtēt savu iedzīvotāju vajadzības, noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus par attiecīgā investīciju projekta nepieciešamību un īstenošanu. Finanšu ministrija vienmēr ir aicinājusi pašvaldības pārdomāti īstenot savus investīciju projektus, nosakot prioritātes un vērtējot projekta izmaksu pamatotību, samērīgumu un to finansēšanas avotus, neuzņemoties saistības bez seguma un neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības bilanci.

Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti ikgadējā pieļaujamā pašvaldību aizņēmumu kopējā limita ietvaros. Finanšu ministrija sagaida LPS konstruktīvus un fiskāli atbildīgus priekšlikumus pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem un kritērijiem 2020. gadam un vidējā termiņā pašvaldību aizņēmumu kopējā pieļaujamā aizņēmuma limita ietvaros.

Detalizēti par papildu piešķiramo finansējumu 2020. gada nozaru ministriju prioritātēm Ministru kabinets lems otrdien, 17. septembrī. Savukārt jautājums par pašvaldību aizņēmumiem tiks pārrunāts Finanšu ministrijas un LPS sarunās, kas notiks 2019. gada 18. septembrī.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija

Lasīt vairāk
13 Sep
0

Fiskālās telpas apmērs nākamgad ir 192,4 miljoni eiro

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram. Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos. Ņemot vērā iespējamās ES fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales, ES fondu līdzfinansējumu varētu novirzīt: 113,6 miljonus eiro VAS “Pasažieru vilciens” elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, 29,4 miljonus eiro VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” projekta īstenošanai un 8,5 miljonus eiro “Sēnītes” posma valsts autoceļu projekta īstenošanai.

Tādējādi pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, kas izriet no pieņēmumiem par šo projektu indikatīvo izdevumu apmēru 2020.-2022. gadā, iespējama fiskālās telpas atbrīvošana vismaz 13 miljoni eiro 2020. gadā, 16,7 miljoni eiro 2021. gadā un 116,2 miljoni eiro 2022. gadā.

Par pieciem miljoniem eiro nākamā gada fiskālo telpu palielinās ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešana. Plānots veikt  grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām un noteikt tiesības Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par riskantajiem darījumu partneriem, kā arī tiks pilnveidota valdes locekļa atbildība.

Pašvaldību budžetu ieņēmumu korekcija fiskālo telpu 2020. gadā uzlabos par 80,7 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansējumu, tiks sagatavoti priekšlikumi sabalansētiem finanšu resursiem reģionālā griezumā. Tiks izvērtētas iespējas mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un izmaiņas speciālajā dotācijā, nodrošinot, ka speciālā dotācija nav mazāka kā 148,1 miljons eiro un nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019. gadā, attiecīgi koriģējot arī 2021. un 2022. gadu.

Tāpat, kā jau ziņots, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iekļaušana vispārējā valdības sektorā 2020. gadā rada negatīvu ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu. Lai kompensētu SIA “Rīgas satiksme” radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, ir izvērtēti iespējamie negatīvās ietekmes mazinošie pasākumi. Lai sasaistītu pašvaldības un tās kontrolētās kapitālsabiedrības atbildību, iespējams noteikt, ka kompensācija tiek veikta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 miljonus eiro 2020. gadā un 10,1 miljonu eiro 2021. gadā. Summas var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai.

Ievērojot Jaunā Rīgas teātra būvniecības procesā esošo pārtraukumu, darbu izpilde iepriekš plānotajā apjomā nav realizējama. Tādējādi budžeta apguve ir pārplānota, kas 2020. gadā fiskālo telpu palielina par 6,1 miljonu eiro.

Tāpat fiskālās telpas palielināšanai ir paredzēta azartspēļu nodokļa celšana un pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot 78% nodokļa ieņēmumu ieskaitīt valsts pamatbudžetā un 22% – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Tādējādi nākamajā gadā fiskālā ietekme mērāma 11,5 miljonu eiro apmērā.

Lai mazinātu augsto sociālo risku, kā arī sabalansētu licencēšanas valsts nodevu ar inflācijas, vidējās algas pieaugumu valstī un nozares finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā paaugstināt nebanku kredītu devēju licencēšanas valsts nodevas likmi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību. Tādējādi ir paredzēts no 2020. gada paaugstināt valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3,0 miljoni eiro.

Ņemot vērā valdību veidojošo partiju pārstāvju noteiktos nodevas apmēra palielināšanās mērķus, Ekonomikas ministrijai jāizvērtē iespēja neattiecināt nodevas palielinājumu uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas neizsniedz distances kredītus.

Ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību Latvijā, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, Labklājības ministrijai nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku pabalsta politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Tādējādi bezdarbnieku pabalstu politikas pārskatīšana fiskālo telpu 2020. gadā uzlabo par 12 miljoniem eiro.

Detalizēti par papildu piešķiramo finansējumu 2020. gada nozaru ministriju prioritātēm MK lems otrdien, 17. septembrī.

Informatīvais ziņojums ar pielikumiem skatāms MK mājaslapā.

Informācija un foto:
Valsts kanceleja


Infografika: Finanšu ministrija

Lasīt vairāk
1236912