Blog

12 Nov
0

Darbinieku sociālā aizsardzība un valsts pasūtījums kvalitatīvai žurnālistikai ir primāri risināmie jautājumi Latvijas mediju vidē

Pēc mediju grupas “All Media Baltics” paziņojuma par LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošanu Latvijas mediju vide piedzīvo satricinājumu līdzīgu tam, kāds bija pēc laikraksta “Diena” nonākšanas neskaidru investoru rokās, tā šodien frakcijas ārkārtas sēdē, tiekoties ar LNT un TV3 ziņu dienestu darbiniekiem, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadību un NEPLP pārstāvjiem, secināja partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas deputāti.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Šobrīd mēs piedzīvojam absurdu situāciju – politiskajā līmenī ir pieņemti visi lēmumi, lai sabiedriskie mediji izietu no reklāmas tirgus un tiktu uzturēti par publiskajiem līdzekļiem, bet jau šobrīd ar labu peļņu strādājošs komercmediju īpašnieks tajā pašā brīdī atbild ar darbības sašaurināšanu, turklāt tieši uz ziņu dienesta rēķina. Šādu satricinājumu Latvijas mediju vidē jau esam piedzīvojuši un sekas izjūtam joprojām.

Sanāksmes dalībnieki bija vienprātīgi, ka sabiedrības interesēs ir profesionālu mediju veidots kvalitatīvs un daudzveidīgs ziņu un analītiskais saturs, tādēļ politiķu uzdevums primāri ir risināt divas ilgstoši nerisinātas problēmas – ir jāsakārto mediju nozarē strādājošo cilvēku sociālā nodrošinājuma jautājums, kā arī jāpārskata kritēriji, pēc kuriem Mediju atbalsta fonds piešķir finansējumu projektiem medijos. Tāpat viens no nākamajiem politiķu dienas kārtības jautājumiem būs tā dēvētā digitālā nodokļa ieviešana starptautiskajām interneta platformām.

Jau nākamnedēļ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcija tiksies ar Finanšu ministrijas ekspertiem, lai, ņemot par pamatu žurnālistu nozares profesionālo organizāciju ieteikumus, sagatavotu priekšlikumus, kā izskaust situāciju, ka mediju īpašnieki uzņēmumu finanšu situāciju kārto uz darbinieku rēķina, cilvēkus medijos nodarbinot uz autoratlīdzības līgumu pamata,” norāda A. Latkovskis.

JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija arī aicinās par mediju politiku atbildīgās institūcijas sniegt priekšlikumus Mediju atbalsta fonda darbības uzlabošanai – lai caur to finansētu kvalitatīvu žurnālistiku, fondam būtu jāpārskata kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēti atbalstāmie projekti, jāpaplašina atbalstāmo tēmu loks, platformas informatīvā satura izplatīšanai. Mediju fonds ir būtisks atbalsta punkts valsts pasūtījumā analītisku raidījumu veidošanai latviešu valodā un viedokļu dažādības nodrošināšanai.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
11 Nov
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija sasauc ārkārtas sēdi par situāciju pēc telekanālu LNT un TV3 reorganizācijas

Šodien, 12. novembrī, notiks partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas ārkārtas sēde par situāciju Latvijas mediju vidē pēc mediju grupas “All Media Baltics” ieceres būtiski reorganizēt LNT un TV3 ziņu dienestus.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Latvijas sabiedrības interesēs ir gan kvalitatīvs un daudzveidīgs, gan profesionāli sagatavots ziņu saturs, taču publiski pieejamā informācija par gaidāmo situāciju Latvijas mediju vidē pēc divu komerctelevīzijas kanālu reorganizācijas informatīvo telpu būtiski noplicina. Laikmetā, kad realitāte ir gan viltus ziņas, gan hibrīdkarš, politiķu uzdevums ir meklēt risinājumus, lai to nepieļautu.”

Frakcija tiksies kā ar LNT un TV3 ziņu dienestu darbiniekiem, tā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas vadību. Uz frakcijas sēdi uzaicināti arī NEPLP pārstāvji, kuri paziņojuši, ka LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošana, iespējams, ir pretrunā ar Latvijas likumiem.

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas sēde notiks otrdien, 12. novembrī, plkst. 14:00, Saeimas ēkā Torņa ielā 3/5, 320. kabinetā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
01 Nov
0

#BUDŽETS2020: fakti un ieguvumi

2020. gada valsts budžets veidots tā, lai mazinātu sabiedrībā nevienlīdzību, celtu algas mediķiem, skolotājiem, kultūras, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem. Tas ir solis ceļā uz tālākām pārmaiņām, lai Latvija kļūtu par labi pārvaldītu Ziemeļeiropas valsti.

Būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti veselības nozarei, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Savukārt 31 miljons eiro paredzēts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, valsts pētījumu programmām un citām izglītības un zinātnes jomas aktualitātēm.

Atlīdzības palielinājums plānots arī iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas darbiniekiem. 18,9 miljoni eiro paredzēti iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atalgojuma palielinājumam, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni. Savukārt  atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm atvēlēti 13 miljoni eiro papildu finansējuma.

Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Latvija ir un būs izdevusies valsts – 2020. gada valsts budžets, ko izveidojusi Ministru prezidenta Krišjānis Kariņš vadītā valdība, ir noteikts solis ceļā uz Latviju kā modernu un tālredzīgu Ziemeļeiropas valsti.Strādāsim, lai sakārtotu mūsu valsts tālākai izaugsmei būtisko – pieņemsim jaunas administratīvās teritorijas un ieviesīsim ar to cieši saistītās pārmaiņas izglītības un veselības aprūpes nozarēs. Tas ir soli pa solim veicams sistemātisks darbs, ko valdība ir apņēmusies paveikt.

Posted by Jaunā Vienotība on Friday, 1 November 2019

Finanšu ministra ziņojums par 2020. gada budžetu

Nākamā gada valsts budžeta projekta veidošana būtiski atšķīrās no iepriekšējas prakses. To veidoja valdību veidojošo partiju budžeta sagatavošanas darba grupa. Tāpēc 2020. gada valsts budžeta projekts ir piecu partiju veidots un sabalansēts budžets. Tas paredz vairākām nozīmīgām nozarēm būtisku papildu finansējumu. Reizē ir jāuzsver, ka budžeta papildināšanai nav palielināti svarīgākie nodokļi, tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tiek nodrošināta stabilitāte.

Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm, kas tika izstrādātas 2019. gada februārī, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2020. gadam samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 2,8%. Tādējādi mums jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā tika prognozēts iepriekš.

Makroekonomiskās attīstības prognožu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi par ekonomisko attīstību vidējā periodā. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pakļauta pārsvarā ārējiem riskiem. Svarīgi uzsvērt, ka tie pēdējos gados vairāk ir vērsti uz negatīvo pusi.

Mērenākus ekonomikas izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos. IKP pieauguma tempu samazināšanos līdz 2,8% nākamajā gadā ietekmē galvenokārt lēnākie investīciju pieauguma tempi. Tāpat arī pieaugusī nenoteiktība un riski ārējā vidē, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm, ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, ieilgušo nenoteiktību saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un augošo nestabilitāti pasaules ģeopolitisko konfliktu reģionos.

Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm inflācijas prognoze 2020. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt šogad pieaugušu izdevumu dēļ, piemēram, elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma, kā arī darba samaksas pieauguma, kas veicinās pakalpojumu cenu pieaugumu.

Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Izstrādājot prognozes, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, sadarbībā ar visām valdības partijām ir izsvērtas iespējas, vajadzības un priekšlikumi. Ministru kabinets ir spējis vienoties par atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem veselības, izglītības, kā arī iekšējās drošības un tieslietu jomās.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,894 miljardu eiro apmērā. Savukārt izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 717,1 miljonu eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi – par 610,1 miljonu eiro lielāki nekā 2019. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro un izdevumi 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no IKP. Savukārt IKP pieaugums nākamgad prognozēts 2,8% apmērā.

Diskusijās ar nozaru ministrijām tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – nozaru finansēšanas politiku pārskatīšana, valsts budžeta programmu pārskatīšana un procesu un sistēmu pilnveidošana. FM veica valsts budžeta programmu analīzi pēc vienotas sistēmas un vienādiem vērtēšanas kritērijiem.

Sadarbībā ar ministrijām ir izdevies panākt iepriekš piešķirtā finansējuma izvērtēšanu, konstatējot, ka ne vienmēr tas tiek izmantots vislabāk un visefektīvāk. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti. Tur mums vēl ir daudz darāmā.

Nākamā gada izdevumu pārskatīšanā tika rasti resursi 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro tika novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Kopumā papildus nozaru prioritātēm nākamgad piešķirti 174 miljoni eiro.

Trešdaļa no papildu pārdalāmā finansējuma ir piešķirta veselības nozarei – papildu 50 miljoni eiro, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Tādējādi tiks nodrošināti pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, bet nozares personāls kļūs motivētāks un ieinteresētāks, samazināsies tendence ārstniecības personām aizplūst uz privāto sektoru.

Jānorāda, ka likumprojektā par valsts budžetu 2020. gadam kopējie Veselības ministrijas pamatbudžeta izdevumi plānoti 1,2 miljardu eiro apmērā, tas ir 3,6% no IKP.

Ir jānorāda, ka veselības aprūpei 2020. gadā vispārējās valdības budžetā, kas ir valsts, pašvaldību budžets un slimnīcu pašu finansējums būs 1,37 miljardi eiro, kas ir 4,1% no IKP. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka, sākot ar 2020. gadu finansējums nozarei veido vismaz 4% no IKP. Valdība to ir nodrošinājusi.

Būtisks papildu finansējums virs 30 miljoniem eiro piešķirts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un zinātnei  (23 miljoni – pedagogiem,  7,3 miljoni – zinātnei). Tāpat nozīmīgs finansējums atvēlēts kultūras, iekšlietu sistēmas un tieslietu sistēmas darbinieku algām.

Par papildu 18,9 miljoniem plānots atlīdzības palielinājums iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. 5,9 miljoni eiro plānoti atalgojuma palielinājumam tieslietu sistēmas darbiniekiem un citiem nozaru pasākumiem. Bet papildu 13 miljoni eiro atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm.

Tāpat nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts papildu finansējums autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai 7,9 miljonu eiro apmērā. Virs viena miljona eiro papildus piešķirti līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Savukārt 5,9 miljoni eiro mediju jomas darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem.

Tāpat valdība spējusi vienoties un pildīt EK ieteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī. Kā arī ir lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Lai nodrošinātu sociāli vismazāk aizsargāto grupu sociālo nodrošinājumu, nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem.

Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā. Fiskālo iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.

Svarīgi uzsvērt, ka valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija. Tā ir vēsturiski lielākā. Proti, papildu 228,7 miljoni sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem.

Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta.

Pēdējo gadu budžeta izpilde pierāda, ka budžeta plāns pārpildās un faktiskā izpilde nodrošina pašvaldībām būtisku papildu finansējumu. Par 63,1 miljonu eiro jeb par 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs pašvaldību nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta speciālā dotācija. Pašvaldībām reģionos tiek nodrošināts stabils sabalansēts finansējums, paredzot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums.

Pieaugums pašvaldībām 13 gadu laikā ir 684,1 miljona eiro apmērā (no 1117,6 miljoniem eiro 2007. gadā līdz 1801,7 miljoniem eiro 2020. gadā). Turklāt jāņem vērā, ka no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai, gan citiem pasākumiem, ko administrē nozaru ministrijas. 2020. gada budžeta izpildes gaitā FM izskatīs iespējas rast resursus, lai pašvaldības varētu saņemt aizņēmumus jaunu bērnudārzu būvniecībai vai esošo bērnudārzu paplašināšanai. Tāpat valsts budžeta projektā paredzēts, ka pašvaldības varēs saņemt nepieciešamos aizņēmumus ES līdzfinansētiem projektiem un sākto projektu turpināšanai un pabeigšanai.

Pateicoties projektu īstenotāju un administrējošo iestāžu efektīvam darbam, Latvija ir sasniegusi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda starpposma mērķus. Tas projektu īstenošanai ļauj papildus novirzīt 261,6 miljonus eiro ES fondu līdzekļu. Tie būs pieejami, jau sākot ar 2019. gada nogali.

Šobrīd ieviešanā ir projekti par 3,44 miljardiem eiro jeb 77,9% no kopējā 4,4 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Līdz ar to 2020. gadā Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saglabāsies iepriekšējos gados sasniegtā augstā investīciju dinamika. Nākamā valsts budžeta izdevumos paredzēti 720,1 miljons eiro. Tas tiks mērķtiecīgi ieguldīts tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā veselība, izglītība, inovācijas, IKT, nodarbinātība, sociālās nevienlīdzības mazināšana, transports, energoefektivitāte un reģionu attīstība.

Turpinot īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, tiek stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesaiste godprātīgas uzņēmējdarbības veicināšanā. Plānots uzlabot nodokļu maksātāju iespējas pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku. Lai atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā, VID būs tiesības informēt nodokļu maksātāju par tā riskantajiem darījuma partneriem (juridiskajām personām).

Tāpat ar nākamo gadu stāsies spēkā izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā. Tiks pilnveidots kritērijs, kura konstatācija ir pamats procesa uzsākšanai. Tāpat tiks noteikts, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem būs piemērojama arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas.

Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām prioritātēm.

Rezumējot, ir jānorāda, ka valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Nākamā gada budžets ir piecu partiju veidots un sabalansēts budžets. Tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas izglītības jomā, gan papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, kā arī nepieciešamo atbalstu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un apstiprināt 2020. gada valsts budžetu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, uzrunājot Saeimu debatēs par #budžets2020 likumprojekta izskatīšanu 1.lasījumā, uzsvēra, ka ir nodrošināts pieaugums visās nozarēs un papildu finansējums budžeta projektā ir sadalīts, līdzsvarojot visas sabiedrības intereses. Pirmā prioritāte, ar vislielāko papildu finansējuma piešķīrumu, ir veselības aprūpes nozare, tai seko izglītības sistēma un citas jomas.Noskaties Ministru prezidenta uzrunu šīsdienas Saeimas sēdē! © Latvijas Republikas Saeima

Posted by Jaunā Vienotība on Wednesday, 30 October 2019

Lasīt vairāk
01 Nov
0

Nulles birokrātijas princips – administratīvā sloga pieauguma apturēšanai

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu.

“Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, par ko liecina vairāku pētījumu un uzņēmēju aptauju rezultāti. Tāpat valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja, kā koordinējošā institūcija administratīvā sloga mazināšanā Latvijas valsts pārvaldē, nolēmusi attīstīt. Proti, iesaistot Ekonomikas ministriju, kurai jau ir pieredze uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, saredzam, ka tiesību aktu izstrādes procesā turpmāk būtu jāievēro Nulles birokrātijas princips,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem.

Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu nulles bilanci. Tiesību aktu paketes izstrādes procesā ministrijai obligāti būs jāiesaista uzņēmēju interešu pārstāvji, saskaņojot ar viņiem administratīvā sloga izmaksu aprēķinus. Par šādiem tiesību aktu projektiem atzinumus sniegs arī Ekonomikas ministrija, savukārt Valsts kanceleja nodrošinās Nulles birokrātijas pieejas nosacījumu ievērošanas uzraudzību un kontroli.

“Nulles birokrātijas pieejas ieviešanai ir stratēģiska nozīme – iesaistot konkrēta tautsaimniecības sektora uzņēmējus tiesību akta projekta izstrādes sākumposmā, tiks veicināta izsvērtu, efektīvu un lietotājiem saprotamu risinājumu izstrāde. Savukārt gadījumā, ja administratīvais slogs šai mērķauditorijai tomēr tiks palielināts, valsts iestādei būs pienākums piedāvāt sloga samazinājumu līdzvērtīgā apjomā. Tas veicinās domāšanu “ārpus rāmjiem” un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus savas iestādes kompetences. Mēs ticam, ka šāda pieeja veicinās normatīvisma mazināšanos un iedzīvinās principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,” skaidro Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Blašķe.

Nulles birokrātijas pieejas principa ievērošanu plānots uzsākt 2019. gada 1.novembrī. Izmantojot Nulles birokrātijas pieeju, sākotnēji plānots ierobežot sloga pieaugumu uzņēmējiem, vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un visai sabiedrībai kopumā.

Lai palīdzētu ikvienam valsts pārvaldē vai pašvaldībā strādājošajam kvalitatīvi aprēķināt radītu slogu un attīstīt iespējami labākus risinājumus, Valsts kanceleja ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas “Inovācijas process administratīvā sloga mazināšanai”. Tās sniedz pēctecīgu procesa soļu aprakstu ar piemēriem, rīkiem un instrumentiem, kas palīdz noteikt administratīvo slogu un to mazināt, kā arī rast idejas inovatīvai administratīvai vienkāršošanai.

Valsts kancelejas izstrādātais Nulles birokrātijas pieejas informatīvais ziņojums.

Sabīne Spurķe
Valsts kanceleja
Komunikācijas departaments
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919; 20604166
E-pasts:
sabine.spurke@mk.gov

Lasīt vairāk
30 Oct
0

Kariņš: 2020. gada budžetā līdzsvarotas visas sabiedrības intereses

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 30. oktobrī, uzrunājot Saeimu debatēs par 2020. gada budžeta likumprojekta izskatīšanu 1. lasījumā, uzsvēra, ka 2020. gada budžetā valdība ir pārdalījusi papildu finansējumu vairāk nekā 150 miljonu eiro apjomā, ievērojot visas sabiedrības intereses un nodrošinot, ka visās nozarēs būs pieaugums.

“Ja mums būtu tikai viena nozare jāsakārto, mēs to izdarītu – koncentrētos uz šo nozari un sakārtotu. Mums tā nav. Runājot par mūsu prioritātēm – pirmā prioritāte, ar vislielāko papildu finansējuma piešķīrumu, 50 miljoniem eiro, ir veselības aprūpes nozare. Tam seko izglītības sistēma, pedagogu algām papildu 23 miljoni eiro. Iekšlietu nozarei – papildu 18,9 miljoni eiro, kultūras darbinieku algām, kas gadiem ilgi nav paaugstinātas – papildu 13 miljoni eiro,” pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka arī zinātnei rasts papildu finansējums nepilnu 8 miljonu eiro apjomā, kas ir vislielākais papildu finansējuma piešķīrums pēdējo gadu laikā, un papildu finansējums piešķirts arī vēl citām nozarēm.

“Valdība papildu finansējumu budžeta projektā ir sadalījusi, līdzsvarojot visas sabiedrības intereses, un galvenais, lai turpinātu iesāktās reformas, jo finansējums piešķirts ne tikai veselības aprūpes un izglītības nozarēm, bet arī Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai,” pauda K. Kariņš.

“Manā vadībā valdība turpinās darīt to, ko līdz šim – izvirzīt skaidrus mērķus, uzstādīt skaidru rīcības plānu un to soli pa solim īstenot. 2020. gada budžeta projekts ir viens no maziem soļiem uz mūsu valsts vispārīgo mērķi – sasniegt Ziemeļvalstu labklājību,” norādīja Ministru prezidents, aicinot Saeimas deputātus atbalstīt valdības sagatavoto 2020. gada budžeta projektu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, uzrunājot Saeimu debatēs par #budžets2020 likumprojekta izskatīšanu 1.lasījumā, uzsvēra, ka ir nodrošināts pieaugums visās nozarēs un papildu finansējums budžeta projektā ir sadalīts, līdzsvarojot visas sabiedrības intereses. Pirmā prioritāte, ar vislielāko papildu finansējuma piešķīrumu, ir veselības aprūpes nozare, tai seko izglītības sistēma un citas jomas.Noskaties Ministru prezidenta uzrunu šīsdienas Saeimas sēdē! © Latvijas Republikas Saeima

Posted by Jaunā Vienotība on Wednesday, 30 October 2019

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
29 Oct
0

Kariņš: nākamā ES daudzgadu budžeta prioritāte – klimata politika

Ministru kabinets otrdien, 29. oktobrī, izskatot Finanšu ministrijas pusgada ziņojumu par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm, diskutēja par nākamo ES daudzgadu budžetu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka diskusijās ar ES līderiem par nākamo daudzgadu budžetu skaidri redzama tendence galveno uzsvaru likt uz klimata politiku, kas jāņem vērā, gatavojot Latvijas prioritātes.

“Valdība šodien deva skaidru signālu valsts pārvaldei – pasaule ir mainījusies, mums jāmainās līdzi, pārorientējoties uz klimata politiku vērstiem investīciju projektiem, lai turpinātu pēc iespējas sekmīgāk ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus tautsaimniecībā. Mums ir jādomā, kā attīstīt tautsaimniecību roku rokā ar Eiropas Savienības klimata politiku,” pauda K. Kariņš.

Jau ziņots, ka pēdējā Eiropadomes sēdē 17. un 18.oktobrī viens no jautājumiem, ko apsprieda ES dalībvalstu līderi, bija nākamais ES daudzgadu budžets. K. Kariņš pēc Eiropadomes sēdes uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešams budžeta apjoms, kas nodrošina izaugsmi visās dalībvalstīs.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865, mob. tālr.: 22087726
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
25 Oct
0

Nav pieļaujama nepārdomāta rīcība klimata politikas ieviešanā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka tālredzīgi klimata politikas instrumenti ieviešami pārdomāti un saskaņā ar sabiedrības reālajām iespējām. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā laika periodam līdz 2030. gadam piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas. Jebkuram priekšlikumam, kas saistīts ar būtiskām nodokļu maiņām, jābūt rūpīgi izsvērtam un vērstam uz sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu, kas ir arī viens no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības izvirzītajiem mērķiem.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas vadītājs: “Valdība Saeimā iesniegusi 2020. gada budžeta projektu, kurā nodokļi iedzīvotājiem netiek celti un kas ir vērsts uz to, lai pakāpeniski izlīdzinātu dzīves līmeni Latvijas cilvēkiem. Idejas par jauniem nodokļiem, tai skaitā automašīnām un degvielai, ir pilnīgi nepamatotas un šāds ierosinājums ir absurds, ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ir pārliecināta, ka kompetenti izstrādāta un ieviesta klimata politika patiesi var kalpot Latvijas ekonomikas attīstībai un sabiedrības labklājībai. Taču šobrīd virzītās iniciatīvas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā nav pārdomātas un sabiedrībā plaši apspriestas.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA priekšsēdētājs: “Ministrijas ierēdņu sagatavotais dokuments, kurā ietvertas idejas par jauniem nodokļiem fosilajai degvielai un automašīnām, kas darbināmas ar fosilo enerģiju, ir nekompetents un pārsteidzīgs. Šādu no konteksta atrautu ideju virzīšana bezatbildīgā veidā rada trauksmi sabiedrībā un negatīvu reakciju pret iniciatīvām, kuru mērķis ir tālredzīga klimata politika.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA aicinās valdības koalīcijas partijas, kuru atbildībā ir Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, apturēt dokumenta tālāku virzību un to būtiski pārstrādāt, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
24 Oct
0

Vaidere ievēlēta par Eiropas Parlamentārās asociācijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien Strasbūrā, Eiropas Parlamentārās asociācijas ģenerālajā asamblejā ievēlēta par asociācijas viceprezidenti.

“Izmantošu šo amatu, lai plašākā mērogā pievērstu uzmanību Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, piemēram, attiecībā uz daudzgadu budžetu, Latvijas vēstures skaidrošanu, kā arī citiem nozīmīgiem jautājumiem,” uzsver Vaidere. “Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka dalība šajā asociācijā patiešām palīdz pirms nopietniem balsojumiem, lai pārliecinātu deputātus no citām frakcijām.”

Eiropas Parlamentārā asociācija ir forums, kas veicina sadarbību starp deputātiem no dažādām valstīm un atšķirīgām politiskajām frakcijām. Tāpat regulāri tiek organizētas tikšanās un diskusijas ar ekspertiem, NVO un citu ES institūciju pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu kultūras pasākumi.

“Foruma uzdevums ir veidot deputātu izpratni par dažādiem jautājumiem un palīdzēt lēmumu pieņemšanā. Būtisks ir arī dialogs ar dažādām sabiedrības grupām un darbs, ko veicam, lai izglītotu par Eiropas jautājumiem,” norāda politiķe.

Eiropas Parlamentārā asociācija ir dibināta 1983. gadā. Starp tās biedriem atrodami daudzi Eiropas Savienības vadošie politiķi, tajā skaitā Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas Partijas frakcijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā). 2018. gadā asociācija uzņēma vairāk nekā 100 pasākumu.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
23 Oct
0

Ķirsis: Rīgā rinda uz pašvaldības bērnudārziem gada laikā dubultojusies

Pēc partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas pieprasījuma apkopota aktuālā informācija par rindām uz pašvaldību bērnudārziem un tā liecina, ka gada laikā situācija ir būtiski pasliktinājusies – ja pirms gada Rīgā rindā uz vietu bērnudārzā bija 1135 bērni, tad šobrīd vietu bērnudārzos nav jau 2239 bērniem.

Vilnis Ķirsis, partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Situācija ir satraucoša, tādēļ uzskatu, ka 2020. gada budžetā vienai no pašvaldības prioritātēm jābūt atbalstam bērniem un ģimenēm, nevis neskaidrām daudzmiljonu dotācijām Rīgas Satiksmē un reklāmas līgumiem valdošo partiju slavināšanai medijos. Rīgai ir akūti jārisina divas problēmas – jāpalielina nepieļaujami zemās algas pirmsskolas pedagogiem un, kamēr simtiem ģimeņu vienīgā izvēle ir privātie bērnudārzi, tikmēr būtiski jāpaaugstina pašvaldības līdzfinansējums par tiem.”

Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcija jautājumu par bērnudārzu rindu pieaugumu pieprasīs izskatīt tuvākajā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, lai saņemtu skaidrojumu par pašvaldības rīcību, kā novērst jauno ģimeņu diskrimināciju – pirmsskolas izglītības nodrošināšana ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām, kas gadiem atstāta novārtā un netiek pildīta.

Papildus informācijai:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas referents
Tālrunis: 29404872

Foto: Ba Phi/Pexels

Lasīt vairāk
15 Oct
0

Ķirsis: slēpti tiek mēģināts saglabāt likvidējamā “Riga.lv” struktūru

Pastāv bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, paredzot šo naudu četru jaunu darbinieku algošanai, kā arī lai turpinātu Rīgas pašvaldības līgumus ar mediju aģentūrām vai medijiem – tas izriet no Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova uzdevumā sagatavota dokumenta. Opozīcijas deputāts Viļnis Ķirsis pieļauj, ka tas ir slēpts mēģinājums saglabāt struktūru, ko savulaik izveidoja likvidējamais pašvaldības nodibinājums “Riga.lv”.

Vilnis Ķirsis partijas VIENOTĪBA Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs: “Opozīcija panāca, ka “Riga.lv” tiek likvidēts, tomēr acīmredzami Rīgas domē valdošā koalīcija ir ieinteresēta par katru cenu saglabāt un turpināt līdzšinējo praksi – pirkt mediju saturu, vienīgi pārnesot šo rūpalu uz Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļu. Tas liek secināt, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs uzskata par pieņemamu turpināt Nila Ušakova izveidoto korumpēto sistēmu, kas pieļauj pašvaldības resursu izmantošanu mediju satura pirkšanai un ietekmēšanai, kā arī “Saskaņas/GKR” koalīcijai pietuvinātu personu nodrošināšanai ar labi apmaksātām darba vietām.”

No dokumentiem secināms, ka Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai budžetu varētu palielināt par 920 000 eiro, no kuriem apmēram pusmiljons tiktu paredzēts mediju satura līgumiem, izmantojot SIA “Mediaservice” pakalpojumus, kā arī iecerēts slēgt jaunu līgumu 150 000 eiro vērtībā par raidlaika pirkšanu SIA “Pirmais Baltijas Kanāls”. Jaunajās amata vietās, kas tiktu izveidotas līdz ar budžeta palielinājumu, iespējams, plānots pieņemt darbā līdzšinējos nodibinājuma “Riga.lv” darbiniekus.

Vilnis Ķirsis: “Esmu vērsies pie  Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova ar pieprasījumu nekavējoties apturēt minētās darbības un izskatīt šo jautājumu tuvākajā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.”

Rīgas domes valdošā koalīcija ilgstoši ir kritizēta par tās paspārnē izveidoto nodibinājumu “Riga.lv”, ņemot vērā gan tā necaurskatāmo darbību, gan demokrātijas principiem klaji neatbilstošo praksi ietekmēt mediju saturu. Pēc vairākkārtējām norādēm kā no Valsts kontroles un Rīgas domes opozīcijas, tā pēc pētnieciskās žurnālistikas atklātiem faktiem, kas izgaismoja izšķērdību un nodibinājuma patiesos mērķus, šī gada vasarā izdevās panākt Rīgas domes lēmumu par nodibinājuma “Riga.lv” likvidāciju.

Papildus informācijai:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas referents
Tālr.: 29404872

Lasīt vairāk