Blog

24 Feb
0

Sandras Kalnietes ģimenes autobiogrāfija “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” izdota tamilu valodā

Eiropas Parlamenta deputātes, rakstnieces Sandras Kalnietes ģimenes autobiogrāfija “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” nule izdota tamilu valodā. Grāmatu izdevusi Indijas izdevniecība “Kalachuvadu Publications”.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Tamilu literārajai vēsturei ir vairāk nekā divi tūkstoši gadu un mūsdienās tamilu valoda ir viena no pasaulē lielākajām valodām, kas aptver desmitiem miljonu lielu auditoriju. Manas grāmatas tulkojums ļaus ārkārtīgi nozīmīgai pasaules daļai savā valodā lasīt kā par tai maz zināmo vai pat pilnīgi nezināmo Latvijas vēsturi, tā par komunistiskā režīma noziegumiem. Izdevniecības nosaukums – Kalachuvadu – tulkojumā no tamilu valodas nozīmē “Laikmeta zīmes” (Time’s footprints), kas tieši sasaucas ar manā grāmatā aprakstīto kontekstā ar tā laika Eiropas vēstures un politikas notikumiem.”

Sandra Kalniete ir autore vairākām grāmatām, kurās aprakstīts kā viņas ģimenes liktenis izsūtījumā Sibīrijā, tā Latvijas Latvijas tautas fronte no tās tapšanas līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā un Latvijas Republikas ārlietu dienesta atjaunošanas vēsture.

Grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” pašlaik ir visvairāk tulkotais latviešu mūsdienu literatūras darbs, kas izdots jau 15 valodās – tas jau iznācis franču, čehu, itāļu, vācu, zviedru, flāmu, angļu, somu, albāņu, arābu, japāņu, krievu, poļu, spāņu valodās, tagad iztulkots un izdots tamilu valodā.

2001. gadā grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” latviešu valodā izdeva apgāds “Atēna”, otrais laidiens nāca klajā 2006. gadā. 2018. gadā grāmatu atkārtoti izdeva “Jāņa Rozes apgāds”.

Grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir dokumentāls stāsts par autores vecāku un vecvecāku – Dreifeldu un Kalniešu ģimenes locekļu traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijas gulaga nometnēs un nometinājumā. Šo ļoti personīgo stāstu par tēva un mātes necilvēcīgajām ciešanām Sibīrijā autore veiksmīgi ir sasaistījusi ar svarīgākajiem tā laika Eiropas vēstures un politikas notikumiem, pārliecinoši atklājot, kā nekontrolētas varas gaiteņos pieņemtie lēmumi sakropļo veselu tautu dzīvi uz paaudžu paaudzēm.

Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts: elina.bivina@gmail.com  

Lasīt vairāk
19 Feb
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS komandai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pievienojas ģenerālis Ints Ķuzis

Ģenerālis Ints Ķuzis pievienojies partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA komandai un no apvienības saraksta startēs gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ints Ķuzis, ģenerālis: “Gandrīz 40 gadus esmu kalpojis valstij, pildot profesionālos pienākumus policijā. Šajā pieredzē ir bāzētas manas zināšanas par valsts un pašvaldību pārvaldi, ko pēc atvaļināšanās no policijas vēlos izmantot, turpinot darbu sabiedrības labā. JAUNĀS VIENOTĪBAS komandā ir pieredzējuši, valstiski domājoši, uzticami politiķi, ar kuriem kopā vēlos strādāt.”

Vilnis Ķirsis, partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Esmu gandarīts, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS komandai pievienojas tik spēcīga personība kā ģenerālis Ints Ķuzis. Jaunas vēlēšanas Rīgā ir iespēja rīdziniekiem ievēlēt tādu pašvaldības vadību, kuras vērtību sistēmā ir tiesiska un labi pārvaldīta pilsēta, lai neturpinātos izsaimniekošana un pilsētas ekonomiskā lejupslīde. Korupcija ir ne vien jāizskauž, bet sistēmiski jānovērš un esmu pārliecināts, ka Ķuža kunga ilggadīgā pieredze palīdzēs mums sakārtot Rīgu.”

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Ģenerāļa Inta Ķuža pievienošanās partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA sarakstam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir skaidrs signāls, ka mēs spējam apvienot valstiski domājušu un pieredzējušu profesionāļu komandu, kas faktiski uzreiz ir gatava strādāt, lai sakārtotu Rīgu. Joprojām esam pārliecināti arī par to, ka līdzīgi domājošām partijām pēc iespējas būtu jāapvieno spēki kopīgam startam gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās – jo ciešāk šajās vēlēšanās sadarbosies līdzīgi domājoši politiķi, jo skaidrāks būs mūsu piedāvājums vēlētājiem.”

Policijas ģenerālis Ints Ķuzis pievienojas partiju apvienības #JaunaVienotība komandai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Posted by Jaunā Vienotība on Wednesday, 19 February 2020

Partijas VIENOTĪBA domes un apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kopsēde, kurā tiks prezentēta programma un komanda Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, notiks 7. martā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv,
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
19 Feb
0

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina uz preses brīfingu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA šodien pl. 14:30 aicina uz preses brīfingu par gatavošanos Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Preses brīfingā piedalīsies partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, policijas ģenerālis Ints Ķuzis un VIENOTĪBAS Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Preses brīfings notiks partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA birojā Z. A. Meierovica bulvārī 12 – 3, 2. stāvā. Brīfinga sākums pl. 14:30.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
17 Feb
0

Politiķiem jāatmet personīgās ambīcijas un jāspēj vienoties kopīgam startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde ir vienprātīga uzskatā, ka valstiski domājošajām partijām pēc iespējas jāapvieno spēki kopīgam startam gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās. Apvienības valde ir pārliecināta, ka jaunas vēlēšanas ir iespēja rīdziniekiem ievēlēt tādu pašvaldības vadību, kuras vērtību sistēmā ir tiesiska un labi pārvaldīta pilsēta, lai neturpinātos izsaimniekošana un pilsētas ekonomiskā lejupslīde.

Vilnis Ķirsis, partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi un laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss. Jaunajiem Rīgas domes deputātiem būs jāspēj strādāt operatīvi un mērķtiecīgi – jāpieņem izsvērts un kvalitatīvs pilsētas budžets, soli pa solim jāsakārto pilsēta. Te nav vietas politiķu ambīcijām, mums visiem ir jāstrādā, lai Rīga būtu moderna un eiropeiska Latvijas galvaspilsēta, ar ko lepojas visa valsts.”

Vilnis Ķirsis ir pārliecināts – jo ciešāk šajās vēlēšanās sadarbosies līdzīgi domājoši politiskie spēki, jo skaidrāks būs politiķu piedāvājums vēlētājiem. Iespējas partiju sadarbībai nav izsmeltas, tādēļ partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA sarunas par to turpinās, aicinot līdzdarboties arī sabiedriski aktīvus rīdziniekus.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
28 Jan
0

Sandra Kalniete saņēmusi vienu no augstākajiem Ukrainas valsts apbalvojumiem

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks šodien Briselē pasniedzis Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei vienu no augstākajiem Ukrainas valsts apbalvojumiem – Kņazienes Olgas I šķiras ordeni. Prezidents Volodimirs Zeļenskis rīkojumu par ordeņa piešķiršanu Sandrai Kalnietei izdeva pērnā gada augustā, Ukrainas valsts neatkarības 28. gadadienā.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Pieņemu šo apbalvojumu ar lielu pazemību. Esmu pārliecināta, ka līdzīgu atzinību būtu pelnījuši arī citi Eiropas Parlamenta deputāti, kuri ir Ukrainas draugi. Mūsu ir daudz un mēs pastāvīgi iestājamies par Ukrainu, jo, aizstāvot Ukrainu, mēs aizstāvam robežu starp divām pasaulēm – vienā pusē ir demokrātiskās valstis, kurās  ievēro cilvēktiesības un likuma varu, bet otrā pusē ir pēcpadomju diktatūru telpa. Mēs Eiropas Parlamentā apbrīnojam ukraiņu tautas varonību – Ukraina šobrīd ir viens no svarīgākajiem pasaules ģeopolitiskajiem punktiem, un es vienmēr iestāšos par Ukrainas brīvību un teritoriālo nedalāmību. Baltijas valstis bija okupētas 50 gadus, bet mēs atguvām neatkarību. Tas man dod pārliecību, ka pienāks diena, kad Krima pilnvērtīgi būs atkal Ukrainas sastāvā.”

Sandra Kalniete svinīgajā ceremonijā atgādināja, ka Ukrainas izvēlētais Eiropas ceļš nav viegls, tas prasa izturību, neatlaidību, arī upurus, valstij ir jāievieš reformas, ko sabiedrība ne vienmēr uzņem ar izpratni, taču valsts līderi nedrīkst padoties. “Eiropas ceļš ir jāturpina un es ticu, ka Ukraina kādu dienu būs Eiropas Savienībā,” norādīja S. Kalniete.

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ordeņa pasniegšanas ceremonijā pateicās Sandrai Kalnietei par viņas lielo ieguldījumu un nesavtīgo darbu, iestājoties par demokrātisku un eiropeisku ceļu Ukrainai, aizstāvot Ukrainas tiesības uz brīvību un valsts teritoriālo vienotību. Hončaruks, pasniedzot ordeni, uzsvēra, ka Ukrainas tauta novērtē tādu savas valsts draugu kā Sandra Kalniete.

Ordeņa pasniegšanas ceremonijā Briselē piedalījās Ukrainas valdības delegācija premjerministra vadībā, Ukrainas vēstnieks Beļģijas karalistē Mikola Točickis un citi. Latviju ceremonijā pārstāvēja vēstniece Eiropas Savienībā Sanita Pavļuta-Deslandes.

Kņazienes Olgas I šķiras ordenis Sandrai Kalnietei piešķirts par nozīmīgo personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās autoritātes stiprināšanā, starptautiskās sadarbības attīstībā un pastāvīgu politisko atbalstu. Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska rīkojumā par valsts apbalvojumu piešķiršanu Ukrainas neatkarības gadadienā bija iekļauti 24 dažādu valstu politiķi un diplomāti. Apbalvoto vidū Sandra Kalniete ir vienīgā, kura pārstāv Latviju un Eiropas Parlamentu. Kņazienes Olgas ordenis dibināts 1997. gadā un to piešķir par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras un citās sabiedrisko aktivitāšu jomās. 

Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Fotogrāfijas no ordeņa pasniegšanas ceremonijas: https://failiem.lv/u/tzvjuwun 

I accept this award from Ukraine – the Order of Princess Olga – with great humbleness. I am convinced that other Members…

Posted by Sandra Kalniete on Tuesday, 28 January 2020

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts: elina.bivina@gmail.com 

Fotogrāfiju autors: Louis David

Lasīt vairāk
28 Jan
0

Ojārs Ēriks Kalniņš ievēlēts par NATO un Ukrainas starpparlamentu padomes līdzpriekšsēdētāju

Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš NATO Parlamentārajā asamblejā šodien ievēlēts par NATO un Ukrainas starpparlamentu padomes (UNIC) līdzpriekšsēdētāju.

Padome tika izveidota 2002. gadā, akcentējot NATO Parlamentārās asamblejas lēmumu pastāvīgi pilnveidot sadarbību un attiecības ar Ukrainu.

Ojārs Ēriks Kalniņš, 13. Saeimas deputāts: “Esmu pateicīgs kolēģiem par uzticēto pienākumu un atbildību. Drošas un demokrātiskas Eiropas interesēs ir pastāvīga un arvien dziļāka Ukrainas eiroatlantiskā integrācija, kam jāiet kopsolī ar reformām, kas veido Ukrainu par tiesisku un eiropeisku valsti.”

Ojārs Ēriks Kalniņš ir diplomāts un politiķis, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, 13. Saeimā ir JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas biedrs. 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

I want to thank my NATO PA colleagues for electing me today to serve as the new Co-chairman of the NATO-Ukraine…

Posted by Ojars Eriks Kalnins on Tuesday, 28 January 2020

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
23 Jan
0

Ineses Lībiņas-Egneres uzruna ikgadējās Ārpolitikas debatēs Saeimā

Godātais ārlietu ministra kungs, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Ārpolitikas debates ir jau iesakņojusies tradīcija un ir viens no labākajiem piemēriem Ārlietu ministrijas un Saeimas savstarpējai sadarbībai, kas balstīta uz kvalitatīvu diskusiju.

Iepazīstoties ar ārlietu ministra ziņojumu, var droši apgalvot, ka ārlietu dienests, tuvojoties Latvijas de iure simtgadei 2021. gadā, arvien vairāk ļauj mums, deputātiem, būt lepniem par mūsu ārlietu dienesta paveikto savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvībā. 

Šodien savā uzrunā vairāk vēlos runāt par parlamentārās diplomātijas un jo īpaši Saeimas deputātu darba parlamentārajās asamblejās nozīmi. 

Politiskais darbs un arī parlamentārā diplomātija pagājušajā gadā kļuva intensīvāka, arvien nostiprinot efektīvu rīcības sazobi ar ārlietu dienestu, kas parlamentāriešiem palīdzējis paust Latvijai svarīgas nostājas un droši aizstāvēt mūsu sabiedroto intereses Eiropas Padomē.

Satversmes Sapulces prezidents, Latvijas Valsts pirmais prezidents un arīdzan tobrīd starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Jānis Čakste saviem studentiem lekcijā deva viedus vārdus, kas, manuprāt, ir ielikti šūpulī visam mūsu ārlietu dienestam:

“Spēja būt liekulīgiem ir lielo valstu privilēģija, mazajām valstīm jābūt godīgām.” 

Šis vadmotīvs uzliek mums par pienākumu vienmēr turēt taisnu mugurkaulu, iestāties par vērtībām, nelocīties kādu interešu priekšā un vienmēr būt godīgiem.

Man kā Latvijas EPPA delegācijas vadītājai kopā ar kolēģiem – delegācijas vadītājas vietnieku Artusu Kaimiņu, delegācijas locekļiem Mariju Golubevu, Lindu Ozolu, Borisu Cileviču un Danu Reiznieci-Ozolu – aizvadītais gads bija īpaši nozīmīgs profesionālajā jomā, liekot sadzirdēt Latvijas vārdu Eiropas Padomē un tās parlamentārajā asamblejā,  aizstāvot organizācijas iedragātās pamatvērtības laikā, kad Eiropas Padome svinēja savu 70. gadadienu. 

Jāatgādina, ka Eiropas Padome ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Tās sākotnējais mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.

Tiesiskuma un cilvēktiesību nodrošināšana ir bijuši Baltijas valstu neatkarības centienu stūrakmeņi. Kļūšana par Eiropas Padomes dalībvalsti, kas ietvēra arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ratificēšanu, bija viens no neatkarību atguvušās Latvijas valsts svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem. Vēlmi atgriezties Eiropas demokrātisko valstu saimē jau apliecināja 1990. gada 4. maijā īsu mirkli pēc neatkarības pasludināšanas pieņemtā deklarācija, kurā Latvijas Republikas Augstākā padome apņēmās savā likumdošanas darbā vadīties pēc Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā.

Gandrīz tieši pirms 25 gadiem 1995. gada 10. februārī Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti. Mūsu valsts, sekojot institūcijas mērķiem, spēja integrēties Eiropā, nodrošinot pilnvērtīgu, funkcionējošu demokrātiju, tiesiskumu un konkurētspējīgu tirgus ekonomiku. 

Taču šobrīd pati Eiropas Padome piedzīvo dziļu tās pamatvērtību krīzi. Ir zudušas tās vērtības, kas pirms 25 gadiem kalpoja par mērauklu Latvijas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā. Latvijas ceļš uz integrāciju Eiropā nav bijis viegls. Šo gadu laikā mums bija jāpierāda piederība Eiropai, atbilstība šīm vērtībām, mums bija jāiemācās ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību un solidarizēties. Tieša tādēļ tas ir Latvijas pienākums šodien būt līdzatbildīgai šīs vērtības nepazaudēt, nosargāt un uzturēt.

Eiropas Padomes vērtību pamatos pirmās plaisas parādījās līdz ar novēloto reakciju uz Gruzijas teritoriju okupāciju, tad EPPA pārņēma tā dēvētā “kaviāra diplomātija” un tās skandāls, un, visbeidzot, 2019. gada 26. jūnija EPPA lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Lemjot pēc būtības, EPPA nolēma atļaut KF delegācijai bez ierobežojumiem atsākt darbu EPPĀ. Turklāt, neskatoties uz balsstiesību atjaunošanu, Krievija joprojām turpina neievērot tai saistošās EPPA rezolūcijas un, vēl jo vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu, situācija saistībā ar cilvēktiesībām un tiesiskumu Krievijā ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Šiem noteikumiem bija arī negatīvi blakus efekti, kas radīja nebijušus precedentus Eiropas Padomes vēsturē, proti, Gruzijas prezidentūras atklāšanas pasākums noritēja nevis kā tradicionāli prezidējošās valsts galvaspilsētā, bet gan izņēmuma kārtā Strasbūrā, lai neprovocētu okupētas valsts iedzīvotāju protestus, tiem uzņemot savās institūcijās “vilku aitas ādā”.

Ar šādu pagājušā gada 26. jūnija EPPA lēmumu tika sasniegta kritiskā masa, un, reaģējot uz EPPA rezolūciju, Latvija kopā ar septiņu EPPA delegāciju pārstāvjiem nolasīja kopēju paziņojumu, paužot  vilšanos par šādu iznākumu, un pārtrauca darbu atlikušajā vasaras sesijā.

Taču mums ir jāapzinās, ka EPPA darbojas uz parlamentāriem demokrātijas principiem, pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, apspriež tos nacionālajās delegācijās, komiteju sēdēs, politiskajās grupās jeb frakcijās. Ietekmēt katra lēmuma pieņemšanu ir procedurāli un arī no citiem aspektiem filigrāns un ļoti apjomīgs darbs, tāpēc mēs nevaram palikt vieni, mums ir jāstrādā kopā ar sabiedrotajiem.

Tāpēc jau 6. septembrī Latvijas delegācija Saeimā sanāca kopā ar līdzīgi domājošo valstu delegāciju – Dānijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas deputātiem. Šīs sanāksmes rezultātā tika izveidota Baltic+ grupa, lai koordinēti arvien pamanāmāk kopīgi atgādinātu Eiropas Padomei un EPPA par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas. Savukārt EPPA rudens sesijas laikā Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainu, nepiedalījās šīs sesijas plenārsēdēs un 70. gadadienas oficiālajās svinībās, tajā pašā laikā mēs turpinājām ikdienas darbu, piedaloties EPPA komiteju un apakškomiteju darbā, jo tikai klātesot un rīkojoties varam būt pamanāmi un sadzirdēti. 

Arī pēc rudens sesijas notika vairākas Baltija+ grupas tikšanās, lai koordinētu rīcību EPPA 2020. gada janvāra sesijā, meklējot jaunus sabiedrotos. 

Jau nākamajā nedēļā Latvijas EPPA delegācija dosies uz janvāra sesiju. Mēs darīsim visu, lai kopā ar sabiedrotajiem apstrīdētu KF delegācijas mandātus, lai mēs tiktu sadzirdēti un lai jautājums, vai Eiropas Padome ievēro pati savos dibināšanas līgumos ietvertos principus un vērtības, netiktu “paslaucīts zem paklāja”. 

Šogad Latvija svinēs savas pievienošanās šai organizācijai 25. gadadienu. Pēc trim gadiem Latvija būs prezidējošā valsts šajā organizācijā, un esam izvirzījuši mērķi izmantot visus iespējamos instrumentus, lai turpmākajos gados Eiropas Padome atgrieztos pie savām vērtībām un saknēm, ka Eiropas Padome ir organizācija, kas aizsargā cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju, likuma varu un tiesiskumu, un tās misijai ir jābūt panākt lielāku vienotību dalībvalstu vidū, nevis tolerēt situāciju, kad viena Eiropas Padomes  dalībvalsts veic agresiju pret citu Eiropas Padomes dalībvalsti. Šāda situācija starptautiskas cilvēktiesību organizācijas dzīvē nav pieņemama, un mēs to nevaram neredzēt un par to nerunāt.

Bez šaubu ēnas varu apgalvot, ka Latvijas delegācijas darbs EPPA, delegācijas sadarbība ar Saeimas ārlietu komisiju, ir spilgts piemērs tam, ka arī skaitliski neliela delegācija spēj ap sevi apvienot līdzīgi domājošus deputātus no citām EP dalībvalstīm un sniegt parlamentārās diplomātijas paraugstundu, atmetot malā iekšpolitiskās nesaskaņas un vienojoties kopīgam mērķim. 

Mēs, iespējams, nākotnē diskutēsim par Baltic+ grupas nosaukumu, pārdēvējot to par “Konvencijas sargiem” par godu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, lai ģeogrāfiski neierobežotu citu valstu delegācijas piedalīties. “Konvencijas sargu” galvenie mērķi būs veicināt un aizsargāt Eiropas Padomes vērtības, principus un integritāti, kā arī atjaunot uzticību Eiropas Padomei un tās institūcijām.

Nākamajā nedēļā mēs uz EPPA aizvedīsim arī ceļojošo izstādi par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai. Mēs vēlamies parādīt Eiropas Padomei to spēku, ar kādu trīs Baltijas valstis, sadodoties rokās, spēja starptautiskajai sabiedrībai atgādināt par vēsturisko netaisnību. Šobrīd Baltic+ grupa ir sadevusies rokās, lai aizsargātu vērtības, lai aizsargātu Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citus.


Dārgie klātesošie, 

No sirds vēlos pateikties mūsu ārlietu dienestam, jo īpaši vēstniekam Strasbūrā Ivaram Punduram, viņa komandai un atbalstošajiem diplomātiem šeit Ārlietu ministrijā.

Novēlu mūsu diplomātiskajam un konsulārajam dienestam tikpat varonīgi aizstāvēt Latvijas valsts un tās pilsoņu intereses, rūpējoties par mūsu brīvību, visas valsts augšanu un sagaidot de iure simtgadi drošībā un pārticībā!

Ministra kungs, no sirds sveicu Jūs, kā arī visus ārlietu dienesta darbiniekus ar tuvojošos diplomātu dienu.

Paldies par uzmanību!

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
23 Jan
0

Krišjāņa Kariņa valdība pirmā gada laikā koncentrējusies uz sabiedrības labklājībai svarīgākajām nozarēm

Valdības paveikto būtiskāko darbu sarakstā gada laikā ierindojams finanšu sektora “kapitālais remonts”, administratīvi teritoriālā reforma, pasākumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, iespējamie risinājumi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, kā arī pieņemti divi valsts budžeti. 

“Pirmā darbības gada laikā esam mērķtiecīgi ķērušies klāt jomām, kas visvairāk ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Labākie un ilgnoturīgākie risinājumi prasa laiku – it īpaši, ja problēmas ir samilzušas un regulāri tikušas ignorētas. Esam apņēmības pilni neapstāties un rast vislabākos un taisnīgākos risinājumus. Paldies visiem par līdzšinējo darbu, turpinām strādāt!” rezumējot valdības darbu pirmajā gadā, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

Krišjāņa Kariņa valdības laikā sākts finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts”, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sasniegtu pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Valdības paveiktais, veicot grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā, pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat Latvijas finanšu nozares institūcijas turpina darbu pie “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsākusi darbu pie administratīvi teritoriālās reformas, lai apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās un lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus. Saeimā 1. lasījumā apstiprināts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas ietver 39 pašvaldību administratīvo iedalījumu.

Izglītības un zinātnes ministrija īstenojusi vairākus pasākumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas ietver skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu atalgojuma kāpumu, vidējās izglītības standarta pieņemšanu un centralizēto eksāmenu analīzes vebināru ieviešanu, kvalitātes kritēriju izstrādi, finansējuma saglabāšanu mūzikas, svešvalodas, mākslas skolām, kā arī finansējumu skolotāju digitālās kompetences stiprināšanai.

Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas veselības nozarei, strādājot pie 2021. un 2022. gada budžetiem. Veselības ministrija mainījusi arī farmācijas jomas regulējumu, lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par zālēm. Tāpat uzlabota zāļu fiziskā pieejamība un zāļu tirgus caurskatāmība, kā arī izstrādāti priekšlikumi zāļu piecenojumu mazināšanai un aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšanai. 

Labklājības nozarē ir panākts garantētā minimālā ienākumu līmeņa palielinājums līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. Vienlaikus līdz 80 eiro palielināta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122, 64 eiro. Paaugstinoties valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, personām ar invaliditāti minimālā invaliditātes pensija palielināsies līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro. 

Iekšlietu nozarē ir izdevies panākt algu palielinājumu kadetiem un vairākiem tūkstošiem iekšlietu nozares amatpersonu, kas līdz šim saņēma zemākās algas. Līdzšinējās darba kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu darbinieku piesaistes veicināšanai, iekšlietu dienestu amatpersonām ir palielināta atlīdzība 10,733 milj. eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija ievērojami veicinājusi būvniecības nozares konkurētspēju un uzlabojusi investīciju klimatu. Ieviešot būvniecības procesa digitalizāciju, Latvija ir kļuvusi par vienu no Eiropā modernākajām valstīm būvniecības procesu vadībā. Nozares uzņēmumiem tas paātrina būvniecības saskaņošanas procesus, palielina procesu caurskatāmību, kā arī optimizē izmaksas. 

Aizsardzības ministrija strādājusi pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Sistēma skaidri noteiks atbildību un rīcību gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī jebkurā krīzes situācijā, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārajā aizsardzībā. Būtisks solis šīs sistēmas ieviešanā pērn bija to skolu skaita palielināšana, kurās vidusskolēni apgūst valsts aizsardzības mācību.

Ārlietu ministrija parakstījusi Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu, kas ļauj Latvijai vērsties un būt vienai no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Vienlaikus Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana dod iespējas Latvijai vērsties pret valstīm, ja netiktu pildītas starptautiskās saistības pret Latviju.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi jaunu sabiedriskā transporta koncepciju. Tās mērķis ir veicināt to, ka cilvēki privātā transporta vietā biežāk izvēlas sabiedrisko transportu. Koncepcijā paredzēts, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošinās ar vilcienu, savukārt autobusi pasažierus pievedīs līdz vilcienam, kā arī kursēs vietās, kur nav pieejams vilciens. Tāpat ir parakstīts nozīmīgs līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, kas nākotnē nodrošinās savienotus reisus, modernus vilcienus un jaunu vienotu biļešu sistēmu.    

Tieslietu ministrija uzsākusi darbu pie Latvijas tiesu sistēmas pilnveides, paredzot jaunas specializētas Ekonomisko lietu tiesas izveidi un izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Tiek arī turpināts darbs pie tieslietu nozares darbinieku profesionālās izaugsmes – nodrošinātas tiesnešu un tiesu darbinieku mācības, kā arī turpināta tiesu darbinieku atalgojuma celšana. 

Pieņemts lēmums un paveikti visi darbi, lai no 2020. gada darba algas paaugstinājumu saņemtu ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki. Valsts kultūras iestāžu darbinieki par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un sociālekonomisko aktivitāti lauku apvidos, tiek ievērojami veicināta esošo darbavietu saglabāšana, kā arī jaunu darbavietu radīšana Latvijas reģionos. Rasts līdz 100 miljoniem eiro liels finansējuma atbalsts zemniekiem zemes iegādes kreditēšanas programmai. Šie aizdevumi paredzēti mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās. Papildus lauku teritoriju dzīvotspējas sekmēšanai 2019. gadā panākts 4 miljonu eiro papildfinansējums mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Šīs valdības laikā panākts lielāks atbalsts arī lauksaimniekiem – par 10 miljoniem eiro ir palielinājusies summa, ko Zemkopības ministrija novirza lauksaimniekiem, atlīdzinot daļu izdevumu par apdrošināšanas polišu iegādi, kas kompensē sausuma radītos zaudējumus. Tāpat arī veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai lauksaimniekiem apdrošināšanas polises iegāde būtu vienkāršāka, kā arī būtu iespējams par to saņemt Eiropas Savienības un valsts atbalstu. 

23. janvārī aprit gads kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un pirmās sēdes.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna ministriem par valdības paveikto pirmajā gadā. 

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika preses konference par valdības paveikto gada laikā un tās uzdevumiem turpmāk

21. janvāra Ministru kabineta sēdes ieraksts

21.01.2020. mk seede 03

Sabīne Spurķe
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919
E-pasts: sabine.spurke@mk.gov.lv 


Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
23 Jan
0

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas patērētājas par tās veidotāju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 23. janvārī Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra, ka Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas vērotājas un patērētājas par aktīvu ārpolitikas veidotāju. Izsakot pateicību Latvijas ārlietu dienestam un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par līdzšinējo aktīvo un pašaizliedzīgo darbu, Ministru prezidents aicināja ikkatru, kas pārstāv Latviju pasaulē, aktīvi virzīt un aizstāvēt mūsu valsts intereses ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem.

“Mūsu balss pasaulē tiek sadzirdēta. Mēs iestājamies par Vienoto tirgu, par Austrumu partnerību, par finanšu sistēmas stiprināšanu Eiropā un visā pasaulē, iestājoties stingri pret naudas atmazgāšanu, kā arī dezinformācijas izplatību. Mēs esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums šī loma ir jāstiprina,” uzstājoties ārlietu debatēs, pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija pēdējo piecpadsmit gadu laikā no ārpolitikas vērotājas un patērētājas ir kļuvusi par aktīvu politikas veidotāju, pateicoties mūsu cilvēkiem un institūcijām.

K. Kariņš uzrunā Saeimas deputātiem uzsvēra, ka Latvijas vieta pasaulē ir kopā ar tās Rietumu sabiedrotajiem, Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, pārējo NATO dalībvalstu saimi un OECD dalībvalstīm, kas aptver arī tādas valstis kā Japāna. “ Sadarbība ar šiem sabiedrotajiem ir Latvijas ārpolitikas un valsts neatkarības nodrošināšanas pamats,” uzsvēra Ministru prezidents, pateicoties sabiedrotajiem partneriem, kuri nodrošina Latvijas militāro drošību.

Uzrunas turpinājumā K. Kariņš uzsvēra iespējas, ko Latvijai paver piederība Eiropas Savienībai, jo tā nav tikai ekonomiska savienība, tā ir arī kopīgās vērtībās – brīvībā, demokrātijā, vienlīdzībā – balstīta savienība.

“Mūsu valstij ir īpaša interese un loma stiprināt Eiropas Savienības labās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Mēs esam ieinteresēti sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, parādot, ka Krievijai kā varas centram pastāv alternatīva – Eiropas Savienība,” pauda K. Kariņš.

Runājot par ārpolitikas lomu Latvijas ekonomikas attīstības stiprināšanā, K. Kariņš uzsvēra vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību lomu Latvijas eksporta un investīciju piesaistes veicināšanā, īpaši no mūs Rietumu sabiedrotajiem. Ministru prezidents arī uzsvēra milzu iespējas Latvijas uzņēmējiem eksporta jomā ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem energoefektivitātes un SEG emisiju samazināšanā, ko paver tā dēvētais Eiropas zaļais kurss.

Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents aicināja ikvienu, kas pārstāv Latviju, aktīvi virzīt un aizstāvēt mūsu valsts intereses: “Aicinu ikkatru atcerēties, ka mēs neesam vairs tie mazie brāļi. Mēs esam līdzvērtīgi. Mūsos ieklausās, mēs turpinām ieklausīties un diskutēt, bet aicinu veidot aktīvu politiku! Aicinu to darīt ikkatru, arī Saeimas deputātus, tiekoties ar citu valstu kolēģiem. Mēs esam līdzīgs ar līdzīgu. Mums ir jāturpina nodrošināt sava vieta pasaulē, nevis gaidot, ka kāds to darīs mūsu vietā, bet pašiem skaidri stāvot uz savām kājām un virzot mūsu intereses kopā ar mūsu sabiedrotajiem.”

"Latvija pēdējo piecpadsmit gadu laikā no ārpolitikas vērotājas un patērētājas ir kļuvusi par aktīvu politikas veidotāju. Mēs vairs neesam tie mazie brāļi, mēs esam līdzīgs ar līdzīgu, mūsos ieklausās. Esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums ir jāturpina nodrošināt sava vieta pasaulē, pašiem skaidri stāvot uz savām kājām un virzot mūsu intereses kopā ar mūsu sabiedrotajiem," šodien ikgadējās Latvijas Republikas Saeima ārpolitikas debatēs klātesošos uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš #JaunāVienotībaVideo: Saeima

Posted by Jaunā Vienotība on Thursday, 23 January 2020
23.01.2020. Saeima arpolitikas debates 07

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
23 Jan
0

LR ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs 2020

“Un visa plašā pasaule / Ir liela, smaga asara.” Šie dzejnieka Jāņa Poruka vārdi trāpīgi izteic pašreizējo starptautisko stāvokli.

Spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un mūsu valsts ārpolitisko darba kārtību. Latvijas ieskatā turpmākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā.

Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā. Lai arī Normandijas formātā ir panākts zināms progress Minskas vienošanos izpildē un sagūstīto personu apmaiņā, tomēr situācija Ukrainā nav kardināli mainījusies. Krievijas agresīvā politika Ukrainā turpinās. 

Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kuru viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. Kūstošie ledāji Arktikā, milzīgais piesārņojums jūrās un okeānos, ilgstošie un postošie ugunsgrēki Austrālijā, Āfrikā un Amazones mūža mežos rada neatgriezeniskus zaudējumus visam dzīvajam uz mūsu planētas.

Lai mazinātu cilvēka postošo ietekmi uz vides piesārņojumu, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām. Risinājums ir tikai kopēja un solidāra visu valstu līderu un sabiedrību izpratne par nepieciešamību pasargāt mūsu planētu no iznīcības. Tāpēc ir atbalstāmi jaunās Eiropas Komisijas priekšlikumi Eiropas Zaļajam kursam, lai panāktu reālu klimata neitralitāti.

Savukārt Ķīnas pieaugošā iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Ķīna intensīvi investē Eiropas kritiskajā infrastruktūrā, iegūstot kontroli pār uzņēmumiem, kā arī palielinot savu klātbūtni Eiropas kaimiņos, Arktikā un Āfrikā. Ķīna ir Eiropas partneris un sāncensis vienlaikus.

“Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud.”

Šiem “Eiropas tēva” Robēra Šūmaņa deklarācijas vārdiem, kurai šogad atzīmēsim septiņdesmito gadskārtu, ir jābūt centrā ikviena politiķa un diplomāta darbā.

Lai cik dramatisks liktos pērnais gads, tieši pūles un centieni saglabāt starptautisko kārtību, drošību un mieru arī šogad būs īpaši vajadzīgi reģionālajiem un globālajiem spēlētājiem, tostarp Eiropas Savienībai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Indijai un Krievijai.


Godātie kolēģi!

Šodien aprit tieši gads, kopš Saeima apstiprināja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību. Viens no valdības darbības deklarācijas atslēgvārdiem ir “drošība”. Un tas nav nejauši izvēlēts. Tas ir īpaši attiecināms, domājot par mūsu valsts sociālekonomisko, finanšu stabilitātes, militāro, iekšējo un ārējo drošību.

Latvijas ārpolitikas mērķis ir nemainīgs: stiprināt Latvijas drošību un labklājību, veicinot Eiropas Savienībai ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību.

Latvijas ārpolitiskā doktrīna balstās šādos elementos –

Pirmkārt, aktīvi veidot Eiropas Savienību kā ģeopolitisku spēlētāju, kas spēj ietekmēt gan globālus, gan reģionālus procesus. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vērtību, klimata un drošības lielvaru. Mums ir jāspēj projicēt stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Eiropas Savienībai ir jāattīsta sava drošības kapacitāte.

Otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas veicina sadarbību ar mūsu Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un Eiropu; lielu potenciālu redzam, piemēram, Trīs Jūru iniciatīvā.

Treškārt, Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanu starptautiskajās attiecībās.

Ceturtkārt, mēs iestājamies par visaptverošu politisko un ekonomisko sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.  

Piektkārt, mēs veicinām stabilitātes un drošības telpas izvēršanu gan Eiropas Austrumu, gan Dienvidu kaimiņreģionos. Mēs atbalstām gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji, un ticam, ka tas nāk par labu mums un kandidātvalstīm.

Visbeidzot, mēs esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar kurām mums ir būtiskas domstarpības, jo ticam, ka atklāts un godīgs dialogs, kas ir balstīts savstarpējā cieņā un atbilst pušu interesēm, ir pamats attiecību veidošanai. Tas nenozīmē kompromisus principiālos jautājumos.


Dāmas un kungi!

Latvijas aktīva dalība starptautiskajās organizācijās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD ir viens no instrumentiem, lai stiprinātu mūsu valsts  suverenitāti, tiesiskumu, drošību un ekonomisko izaugsmi.  

Mūsu stratēģiskais partneris Amerikas Savienotās Valstis sniedz nenovērtējamu atbalstu mūsu aizsardzībai. Tāpat mūsu sabiedrotie no citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši  Kanādas, kā arī Spānijas, Itālijas, Čehijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Albānijas un Melnkalnes.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ASV praktiskā iesaiste mūsu reģiona drošības stiprināšanā nekad nav bijusi tik liela un jūtama kā šobrīd. Paldies mūsu draugiem un sabiedrotajiem par Latvijas drošības stiprināšanu!


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Nav šaubu, ka pēc breksita gan Eiropas Savienībai, gan Apvienotajai Karalistei nāksies iet cauri jaunai institucionālai un politiskai transformācijai, taču šis faktors nedrīkst ietekmēt Eiropas Savienības turpmāko vienotību kritiski izšķirošos jautājumos.      

Mēs atbalstīsim aktīvu Eiropas Savienības darbu pie nākotnes attiecību līguma ar Apvienoto Karalisti, jo Latvijai ir būtiski nostiprināt ciešas turpmākās attiecības ar Lielbritāniju, ņemot vērā mūsu drošības un ekonomiskās intereses, nozīmīgo valstspiederīgo kopienu, kura tur dzīvo un strādā.

Lai kā dažam labam gribas domāt, taču pēc breksita procesa Eiropas Savienība nekļūs par vēstures artefaktu. To līdzās citiem eksponātiem nenovietos Eiropas muzejā Briseles centrā ar uzrakstu, citējot nu jau leģendāru britu politiķi, – “Es reiz biju nākotne”. Tāpēc mums būs jāiegulda liels darbs Eiropas nākotnes veidošanā.

Šeit lielu cerību lieku uz Eiropas nākotnes konferences organizēšanu. Taču diskutējot atcerēsimies arī Šūmaņa vārdus: “Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. (..) To veidos konkrēti sasniegumi”!


Dāmas un kungi!

Latvija Eiropas Savienībā ir jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot Eiropas Savienības politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomās.

Līdz ar jauno Eiropas Komisiju ir definētas jaunas politiskās prioritātes, kas ir Eiropas zaļais kurss, ekonomika cilvēku labā, digitālā laikmeta Eiropa un spēcīga Eiropa pasaulē.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Protams,  Eiropas Savienībai ir robežas. Tā nav bezizmēra. Eiropas Savienības paplašināšanās politikai ir jābūt atvērtai tām valstīm, kas atbilst iestāšanās kritērijiem, īpaši Ziemeļmaķedonijai un Albānijai.  

Latvija arī turpmāk atbalstīs mūsu draugus no Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Latvija arī turpmāk iestāsies par iesaldēto konfliktu risināšanu, valstu teritoriālās nedalāmības principu ievērošanu. Latvija arī konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.

Gan Eiropas Savienības, gan Rietumbalkānu, gan Austrumu partnerības valstu vadībām ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība nozīmē fundamentālas pamatvērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Tas ir arī jautājums par cilvēktiesību standartiem, izpratni par patiesu demokrātiju un brīvu pilsonisko sabiedrību. Citiem vārdiem sakot, eiropiešiem ir jārīkojas kā eiropiešiem.


Dāmas un kungi!

Vēlos pēc iespējas ātrāk pieredzēt to dienu, kad Latvija Eiropas Savienības kopējā budžetā vairāk iemaksās, nekā saņems. Taču šobrīd galvenais uzdevums ir panākt mums labvēlīgus nosacījumus nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.

Budžetu ietekmēs gan Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan jaunās prioritātes. Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamajā daudzgadu budžeta periodā Latvija saņems vairāk, nekā iemaksās. 

Līdz ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un izmaiņām Eiropas Savienības budžeta struktūrā ir jāmainās arī Latvijas institūciju, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības uztverei par Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Latvijai jāspēj attīstīt spējas piesaistīt finansējumu no jaunajām Eiropas Savienības programmām.

Aicinu visas nozares iesaistīties un aktīvi diskutēt par Latvijas tālākās attīstības virzieniem sasaistē ar jaunās Eiropas Komisijas definētajām prioritātēm. Turpmāk, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, būs jābūt radošākiem un aktīvākiem.

Jau nākamajā septiņu gadu perspektīvā ir jāspēj sagatavot tādus projektus, kas būs ar augstu pievienoto vērtību un spēs konkurēt ar citiem projektiem finansējuma piesaistē.

Latvijā ir daudz radošu cilvēku un izcilu ideju, kas nešaubīgi ir Eiropas un pasaules līmenī. Mūsu valstī jau šobrīd viens no visstraujāk augošajiem eksporta segmentiem ir informācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu eksports.

Latvijai ir daudz lielisku jaunuzņēmumu. Mums ir visas iespējas kļūt par līderi 5G tehnoloģiju ieviešanā. Un tas ir jāizmanto, jo 5G ir stāsts par globālo sāncensību Eiropas Savienības un visas pasaules mērogā.


Godātie deputāti!

Tieši pirms gada no šīs tribīnes sacīju, ka cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas.

Cīņa pret finanšu noziegumiem ir svarīga ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet vispirms tāpēc, ka apkarot finanšu noziegumus ir pareizi.

Pagājušajā gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā. Pērnais gads bija reālas rīcības gads. No Latvijas puses sekoja ātrs un profesionāls darbs, savedot kārtībā tiesību aktu un sankciju koordinācijas politikas procesu.

Vakar publicētajā “Moneyval” novērtējumā līdzšinējais darbs ir vērtēts ar pluss zīmi. Lai gan darbs vēl nav pabeigts, tomēr ceram, ka līdzšinējais veikums būs pienācīgi novērtēts arī turpmāk.

Ir svarīga neiecietīga attieksme pret naudas atmazgāšanu. Ir jāpieliek pietiekamas pūles, lai, cik vien tas iespējams, atklātu un apturētu šādas naudas plūsmas. Vienlaikus nedrīkst nonākt situācijā, ka tiek pārspīlēts un cieš godīga uzņēmējdarbība.

Šajā ziņā Latvijā jāturpina strādāt, lai radītu visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai valsts kopā ar privāto sektoru rastu konkrētus risinājumus un risku pārvaldība kļūtu samērīgāka.  

Mūsu līdzšinējā pieredze un 2018. gada satricinājumi finanšu sektorā norāda uz vienu būtisku mācību. Ja gribam, lai mūs uztver par nobriedušu valsti, tad arī jāuzvedas nevis kā pusaudzim, kurš savu istabu sakopj tikai tad, kad vecāki trešo reizi sabļauj, bet kā pieaugušajam, kurš apjēdz, ka neviens cits viņa vietā māju netīrīs. Mēs nedrīkstam atslābt!


Godātie Saeimas deputāti!

Latvijas pieredze rāda, ka izaugsme un labklājības pieaugums iet roku rokā ar atvērtību pasaulei, uzticamu sabiedroto klātbūtni un spēju pieņemt atbildīgus lēmumus Latvijas kā tirdzniecības partnera un investīciju vietas pievilcībai.

Nevar atļauties dreifēt kādā bezvēja zonā vai pelēkas dūmakas aizsegā. Mums ir jādara viss, lai Latvija būtu drošs un uzticams partneris gan ekonomikā, gan starptautisko attiecību arēnā. Šeit vislielākā atbildība ir valdībai, Saeimai un katram mums individuāli.

Kopā ar saviem Eiropas Savienības partneriem šogad mēs turpināsim strādāt pie jaunu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas, tostarp ar Austrāliju, Jaunzēlandi, un raugāmies arī uz līguma ar MERCOSUR jeb Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku pabeigšanu. Esam ieinteresēti Eiropas Savienības un Indijas brīvās tirdzniecības sarunu atsākšanā.

Nozīmīga loma Latvijas ekonomisko attiecību veicināšanā ir Latvijas diasporas pārstāvjiem. Jau pašlaik dažādās pasaules malās mītošie profesionāļi ar savām zināšanām un kontaktu loku palīdz apzināt iespējas un partnerus arī Latvijas uzņēmējiem. Tas ir jāizmanto arī turpmāk!

Diasporas politika ir kļuvusi par patstāvīgu politikas jomu. Tradicionāli nozīmīga ir mūsu sadarbība latviešu valodas un kultūras uzturēšanā, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanā. Tas turpināsies. Bet arvien lielāku nozīmi iegūst mūsu spēja veidot dinamisku sadarbību ekonomikā, zinātnē, sportā, kā arī jāmāk piesaistīt Latvijai nepieciešamo ekspertīzi veselības, finanšu, ekonomikas un citās nozarēs.


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu.

Mēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija.

Šis ir arī laiks, kad vēstures notikumi un atceres dienas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu politikā un diplomātijā.

Mēs ar cieņu pieminam miljoniem upuru, kuri gāja bojā Otrajā pasaules karā. Mēs augstu novērtējam sabiedroto karavīru ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē.

Šogad tiks atzīmēti septiņdesmit pieci gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un Tālajos Austrumos. Mēs saprotam, ka Hitlera Trešajā reihā brīvas Latvijas nebūtu.

Vienlaikus mēs nosodām pēdējā laika Krievijas amatpersonu un propagandas centienus attaisnot Staļina agresīvo un noziedzīgo pirmskara diplomātiju. Molotova – Ribentropa pakta noslēgšana, sadalot Eiropu ietekmes sfērās, uzbrūkot Polijai, okupējot Baltijas valstis un izraisot Ziemas karu pret Somiju, ir šīs ārpolitikas tiešs rezultāts.

Saeimas 16. janvāra paziņojums par Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību skaidri definē Latvijas nostāju šajā jautājumā.

Šis aspekts no Latvijas ārlietu dienesta prasa konsekventu pieeju vēstures jautājumu skaidrošanā un objektīvas vēsturiskās atmiņas veidošanā. Tādēļ Baltijas valstu, Polijas un citu sabiedroto cieša, saskaņota rīcība un vienota vēstījuma paušana Eiropas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanā ir gan stratēģiski svarīga, gan tai ir simboliska nozīme.

Kamēr Krievija turpinās pārrakstīt vēsturi, svinēt suverēnu valstu okupāciju un attaisnot totalitāru režīmu rīcību, kā arī turpinās agresiju pret Ukrainu un Gruziju, bezprincipu drošības telpa “no Lisabonas līdz Vladivostokai” nav iespējama.


Godātie deputāti!

Šogad atzīmēsim Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas septiņdesmit piekto gadskārtu. Lai gan Latvija nevarēja būt to valstu vidū, kuras 1945. gadā apvienojās šajā organizācijā, tieši ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kurā Latvija iestājās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas.

Latvija ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir konsekventi iestājusies par starptautisko tiesību un valstu teritoriālās integritātes ievērošanu. Lai gan ANO un tās institūcijas ir tikušas pamatoti kritizētas par neveiksmēm miera un cilvēktiesību nodrošināšanā pasaulē, tā joprojām ir neaizstājams starptautisko tiesību sargs. Tādēļ Latvija pērn ir atzinusi ANO Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju.

Mūsdienu drošības izaicinājumu situācijā daudzpusējā sadarbība jeb multilaterālisms, kas balstās noteikumos un starptautiskajās tiesībās, ir pamats starptautiskajai kārtībai.

Nacionālās drošības interesēs, kā arī lai vairotu Latvijas ietekmi un atpazīstamību, Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepatstāvīgās dalībvalsts vietu laikā no 2026. līdz 2027.gadam.

Nelielām valstīm dalība ANO Drošības padomē dod iespēju piedalīties un būt redzamām pasaulē svarīgāko drošības jautājumu risināšanā. Vienlaikus šī dalība simbolizē valsts briedumu un spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem.

Kandidēšanas kampaņa kļūs par ieguvumu, palielinot Latvijas atpazīstamību un popularizējot mūsu tautsaimniecības nozares globālā mērogā.

Piemēram, Latvijas uzņēmējiem šī kandidēšana var kļūt par praktisku ieguvumu kontaktu atrašanā un produktu un pakalpojumu reklamēšanā. Lai sagatavotos Latvijas kandidēšanai un darbam ANO Drošības padomē, valdība formulēs Latvijas kandidēšanas kampaņas saturiskās prioritātes.

Šajā kontekstā Ārlietu ministrija gatavo Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes turpmākajam periodam. Attīstības sadarbības instrumenti nodrošina Latvijas iesaisti un redzamību ārpus tradicionālajiem reģioniem.

Ir nepieciešams palielināt attīstības sadarbībai atvēlēto finansējumu. Tas ir praktisks ārpolitikas instruments, ar kuru Latvija atbalsta pozitīvas pārmaiņas un attīstību.


Ekselences, dāmas un kungi!

Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā īsi pirms Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 99. gadadienas vēlos pateikties par sadarbību visiem mūsu sadarbības partneriem Saeimā, kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Īpašs paldies diplomātiem, konsulārajām amatpersonām un ārlietu dienesta darbiniekiem par viņu devumu, pārstāvot un aizstāvot Latviju pasaulē.

Mums priekšā ir interesants un izaicinājumiem bagāts gads. Strādāsim kopā mūsu valsts un tautas labā.

Paldies par uzmanību!



Foto: Saeima

Lasīt vairāk