Blog

20 Jun
0

Kariņš: es redzu Dombrovski starp tiem, kuri var ieņemt ES augstākos amatus

Trešdien, 20. jūnijā, pēc sarunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbildīgs arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un Kapitāla tirgus savienību, pieņēma lēmumu turpināt darbu Eiropas Komisijā arī pārejas posmā, atsakoties no Eiropas Parlamenta mandāta. Kā zināms, Latvijas valdība nolēmusi viņu virzīt komisāra amatam arī nākošajā komisijā, kas varētu darbu uzsākt rudenī.

“Esmu šonedēļ pārrunājis ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu darba turpināšanu Eiropas Komisijā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski saglabāt esošo ietekmi EK, īpaši ņemot vērā darbu pie nākošā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Ņemot vērā to, esmu piekritis palikt EK arī pārejas posmā, atsakoties no Eiropas Parlamenta mandāta. Pie svarīgākajiem darbiem pārejas posmā jāmin Eiropas Semestra rekomendāciju un dalībvalstu budžetu uzraudzība. Tāpat būtiski turpināt iestrādes attiecībā uz banku sektora un finanšu tirgu stabilitāti, un darbu pie eiro zonas reformām. Nākošajā EK sastāvā labprāt turpinātu darbu ekonomikas un finanšu jomā, nostiprinot Eiropas un Latvijas ekonomikas,” teica Valdis Dombrovskis.

Latvijas lēmumu pozitīvi novērtējis arī pašreizējais EK prezidents “Tās ir lieliskas ziņas, ka viceprezidents Dombrovskis turpinās darbu manas Komisijas sastāvā. Eiropai Valdis ir vajadzīgs,” paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers. Dombrovska pievēršanās daudzām nozīmīgām  Eiropas mēroga problēmām ekonomikas pārvaldībā un finanšu tirgos, šobrīd viņu padara par grūti aizvietojamu. “Esmu arī ļoti priecīgs par Latvijas valdības lēmumu nominēt Dombrovski par kandidātu uz nākamo Komisiju. Esmu pārliecināts, ka nākamais Komisijas prezidents, lai kas viņš būtu, novērtēs priekšrocības, iegūstot savā komandā tādu spēcīgu kolēģi kā Valdis”.

Savukārt Krišjānis Kariņš Briselē, tiekoties ar medijiem vēlreiz uzsvēra, ka “Dombrovskis ir ļoti kompetents kandidāts, lai otrreiz ieņemtu komisāra amatu. Viņam ir dziļas zināšanas ekonomikā un finanšu tirgos, līdz ar to nākamā viņa atbildības joma visdrīzāk būs saistīta ar to. Es redzu viņu starp tiem, kas var ieņemt ES augstākos amatus, viņš jau tagad ir EK viceprezidents un šos pienākumus pilda ļoti labi. Kā Latvijas premjers es varu būt lepns, ka tik kompetents un respektabls kandidāts būs komisārs arī turpmāk”. Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Dombrovska lēmums palikt EK arī pārejas posmā nozīmē, ka Latvijai savs pārstāvis EK būs nepārtraukti.

Valdis Dombrovskis kā Jaunās Vienotības saraksta līderis uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar maksimālo balsu skaitu, personīgi saņemot 88 959 vēlētāju plusiņus, kas ir maksimālais skaits, ko jebkurš no partiju kandidātiem saņēma 25. maijā notikušajās vēlēšanās. Kopumā Jaunā Vienotība saņēma 26,24% vēlētāju atbalstu, kļūstot par vēlēšanu uzvarētāju ar divām deputāta vietām. Jāpiebilst, ka arī iepriekšējās EP vēlēšanās 2014. gadā Valdis Dombrovskis bija visvairāk atbalstītais deputāta kandidāts. 

Lasīt vairāk
19 Jun
0

Lībiņa-Egnere: būtiski stiprināt tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvaru

Ir nepieciešams stiprināt tiesu varas neatkarības un atbildības savstarpējo līdzsvaru, un sagatavotie likuma grozījumi ir viens no soļiem, lai to panāktu, sacīja Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere pēc apakškomisijas sēdes. Sēdē deputāti lēma virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Tiesu politikas apakškomisija divās sēdēs uzklausīja Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes pārstāvjus, tiesnešus un citus jomas pārstāvjus, spriežot par Tieslietu ministrijas sagatavotajiem likumu grozījumiem.

Ievērojot to, ka ar nākamo gadu stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas cita starpā izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, ar grozījumiem likumos iecerēts atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Kā sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, šādas izmaiņas ir būtiskas, lai stiprinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.

Tāpat ar grozījumiem plānots stiprināt tiesu priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot viņam pilnvaras nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, kā arī grozījumi paredz aktīvāku Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā.

Ar izmaiņām iecerēts noteikt jaunu tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību, kā arī veikt vairākus citus grozījumus tiesu neatkarības un atbildības savstarpējā līdzsvara nodrošināšanai.

Kā atzīmēja I.Lībiņa-Egnere, minētie grozījumi tiks iesniegti Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Apakškomisija turpinās padziļinātu darbu pie grozījumu izskatīšanas, uzklausot jomas pārstāvjus, sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja.    

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
07 Jun
0

Atklātība par valsts amatpersonu mantisko situāciju ir sabiedrības interesēs

Sabiedrībai ir tiesības zināt valsts amatpersonu mantisko situāciju, ko regulē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādēļ partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalsta jebkādus ierobežojumus valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā pieejamībā, turklāt iesniegusi papildus grozījumus likumā ar nolūku paplašināt prasības valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzējiem.

Ainars Latkovskis, JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Politiķu uzdevums ir raudzīties, lai atklātības normas, kas attiecas uz valsts amatpersonu darbību un rīcību, tiktu ievērotas – sabiedrībai ir jāgarantē iespējas saņemt informāciju gan par amatpersonu mantisko stāvokli, gan darījumiem, un atkāpes no šī nav pieļaujamas. Atklātība par valsts amatpersonu mantisko situāciju ir sabiedrības interesēs.”

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas sagatavotajos grozījumos likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” aicināts attiekties no ieceres par termiņa ierobežojumu valsts amatpersonu deklarāciju publiskai pieejamībai. Papildus ir sagatavoti vēl citi priekšlikumi, to vidū – paplašināt amatpersonu loku, kam jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas, attiecinot to arī uz republikas nozīmes pilsētu domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru biroja vadītājiem, padomniekiem, konsultantiem un palīgiem. Tāpat JAUNĀ VIENOTĪBA aicina uzlikt par pienākumu valsts amatpersonai deklarēt nelaulāto pastāvīgās kopdzīves partneri, ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas priekšlikumi likuma grozījumiem iesniegti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Papildu informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pats:
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
17 May
0

Kristovskis uzvar Lembergu tiesā

Ventspils dome nepamatoti liegusi Ventspils domes opozīcijas deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim iespēju attaisnot pret viņu vērstus apmelojumus, kas kā cita Ventspils domes deputāta, Aivara Lemberga apgalvojumi publicēti pašvaldības portālā ventspils.lv, lēmusi Administratīvā rajona tiesa. Tagad ar tiesas lēmumu noteikts, ka Ģ.V.Kristovskim ir tiesības izmantot pašvaldības portālu informācijas sniegšanai gluži tāpat kā citiem pašvaldības deputātiem.

“Manis rosināto tiesu lietu lēmumi un spriedumi pārliecinoši parāda, ka valsts pārvaldes un tiesību eksperti, tiesneši nepiekrīt Ventspils pilsētas domes izpratnei par lietu kārtību valsts pārvaldē, “ atgādina Ģ.V. Kristovskis. “Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 13. maijā ir spriedumā pateikusi to, kas ikvienam tiesiskā valstī dzīvojošam, taisnīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs un pašsaprotams, proti, ka Ventspils pilsētas domes oficiālais informatīvais portāls nav, nevar un nedrīkst būt vietne, kurā neleģitīmais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ļaunprātīgi eskalē melīgu kampaņu pret mani, mazākuma deputātu Ģirtu Valdi Kristovski vai citādi domājošiem,”

uzsver Ventspils domes opozīcijas deputāts, vienlaikus norādot, ka tagad arī pārējie Ventspils domes mazākuma deputāti gaidīs, kā pašvaldība pildīs tiesas nolēmumu.

Konflikts starp Ventspils pašvaldības deputātiem A. Lembergu un Ģ.V. Kristovski aizsākās 2017.gada vasarā, kad tobrīd neleģitīmi Ventspils domes priekšsēdētāja amatu ieņemošais A. Lembergs izmantoja pašvaldības komunikatīvo resursu – portālu ventspils.lv -, lai nepamatoti apvainotu Ģ.V. Kristovski par it kā no Ventspils pilsētas pašvaldības pieprasītu nodrošinājumu 2-2.7 miljonu eiro apjomā. “Laika gaitā atkārtojot šo nepatiesību Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā, Lembergs šo melīgo ziņu vairākkārt izpušķoja, līdz jau pats sāka to publiski pasniegt kā reāli notikušu faktu, kas izvērties skandāla mērogā,” atceras Ģ.V.Kristovskis.

Uz deputāta Ģ.V. Kristovska iesniegumiem uzrādīt pamatojumu šādas faktiem neatbilstošas informācijas paušanai A.Lembergs neatbildēja. Ģ.V. Kristovska aicinājumi konflikta risināšanā iesaistīties Ventspils domi palika bez ievērības. Turklāt viņam tika atteikta iespēja atspēkot nepatiesās ziņas pašvaldības portālā, norādot, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto atklātības principu šīs nav sabiedrībai nozīmīgas ziņas un to publicēšana būtu pretrunā ar portāla noteikumiem, kas gan Ģ.V.Kristovskim netika izsniegti.

2017.gada nogalē Ģ.V. Kristovskis vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību izvērtēt Ventspils pilsētas domes atteikumu izsniegt interneta portāla lietošanas noteikumus. 2019.gada 13.maijā ar tiesas spriedumu tika nospriests “Uzlikt par pienākumu Ventspils pilsētas domei mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās nodrošināt Ģirtam Valdim Kristovskim vienlīdzīgas pieejas tiesības pašvaldības oficiālajam portālam ventspils.lv”. Tiesa arī nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem, tostarp, ka A.Lemberga izteiktajiem aizskarošajiem apgalvojumiem nav pierādījumu, ka Ventspils  pilsētas domē netiek pieļauta viedokļu daudzveidības atspoguļošana, ka no demokrātijas virsprincipa un ar to saistītā pašvaldības principa izriet pašvaldības deputāta subjektīvas tiesības uz vienlīdzīgu pieeju publiski finansētiem komunikācijas līdzekļiem un, ja iepriekšminētais netiek nodrošināts, tad nav saprotama nepieciešamība turpināt pašvaldības oficiālajā portālā ventspils.lv publicēt A.Lemberga viedokļus.

Tiesas spriedums pieejams šeit.

Lasīt vairāk
15 May
0

Andrejs Judins: bērnudārzos jāpārtrauc bērnu dalīšana pēc valodas

Domājot par bērnu nākotni, ir ļoti svarīgi, lai bērni, kuri dzīvo Latvijā, spētu brīvi runāt latviešu valodā. Kā viens no priekšnoteikumiem ir tas, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 15.maijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Deputāti sēdē diskutēja par izmaiņām pirmsskolas izglītībā un latviešu valodas lietojumā, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjus.

Viens no sagaidāmajiem jaunā izstrādātā pirmskolas izglītības mācību satura rezultātiem ir, ka bērni, beidzot bērnudārzu, varēs sarunāties latviešu valodā. Šobrīd šis mācību saturs tiek aprobēts sešās iestādēs. Paredzēts, ka no piecu gadu vecuma pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valoda būs pamatvaloda, atzīmēja uzaicinātie atbildīgo institūciju pārstāvji.

Komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, kurā lūgs informāciju par situāciju saistībā ar latviešu valodu mazākumtautību skolās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē komisija lūgs izklāstīt ministrijas vīziju par to, kā un kad varētu tikt pārtraukta bērnu dalīšana bērnudārzos pēc valodas.

Komisija šo jautājumu savā darbakārtībā plāno atkārtoti iekļaut nākamā gada sākumā, kad varēs izvērtēt, cik sekmīgi ir iedzīvināts jaunais mācību saturs. Tas arī ministrijai dos pietiekami daudz laika sagatavot izsvērtu un argumentētu atbildi, sacīja A.Judins.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
10 May
0

Ķirsis vēršas KNAB par Rīgas domes administratīvā resursa pretlikumīgu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā

Rīgas domes partijas VIENOTĪBA frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), aicinot izmantot visus biroja rīcībā esošos likuma instrumentus, lai nekavējoši apturētu nelikumīgu Rīgas domes administratīvo resursu izmantošanu Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova reklamēšanai.

Vilnis Ķirsis, VIENOTĪBAS Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Rīgas pašvaldībā šobrīd ir mobilizēti resursi, tai skaitā gan domes darbinieki, gan fiktīvie konsultanti kapitālsabiedrībās, lai apkalpotu viena cilvēka – partijas “Saskaņa” līdera Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nila Ušakova priekšvēlēšanu kampaņu. Rīgas domes un tās kapitālsabiedrību gadiem ilgi dāsni finansētajos drukātājos un elektroniskajos medijos krievu valodā notiek masīva aģitācijas kampaņa, lai slēpti reklamētu Ušakovu, novēršot rīdzinieku uzmanību no sistēmiskās korupcijas un nesaimnieciskuma sekām Rīgas pilsētā.”

Iesniegumā norādīts, piemēram, uz LTV atklātajiem faktiem par to, ka vairāki žurnālisti, kas strādā vai ir bijuši saistīti ar krievu valodā iznākošiem medijiem ir saņēmuši ievērojamas naudas summas no Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas satiksme” laikā, kad tās kapitāldaļu turētājs bija Nils Ušakovs. Tāpat sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis sabiedrisko mediju secinātais, ka Ušakova personīgie konti sociālajos tīklos arī vismaz daļēji ir uzturēti par Rīgas nodokļu maksātāju naudu. 

Iesniegumā Vilnis Ķirsis norāda uz vismaz 15 gadījumiem, kuros saskatāmi priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi, par ko KNAB ir aicināts sākt resorisko pārbaudi. Tāpat Vilnis Ķirsis aicina ar slēpto aģitāciju saistītos izdevumus pieskaitīt partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu izdevumiem un izvērtēt vai, atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 29. pantam, nebūtu pamats aizliegt šai partijai veikt turpmāku priekšvēlēšanu aģitāciju.

Papildu informācija:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas konsultants
Tālr.: 29404872

Lasīt vairāk
07 May
0

Kalniņa-Lukaševica: latvieši visā pasaulē dod lielu pienesumu Latvijas tēla veidošanai un stiprināšanai

No 2019. gada 3. līdz 5. maijam Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 68. kongresā Denverā, ASV. 3. maijā ikgadējais ALA kongress tika atklāts un parlamentārā sekretāre tajā sniedza atklāšanas uzrunu. Tāpat ar apsveikuma uzrunām uzstājās arī Latvijas Republikas vēstnieks ASV Andris Teikmanis un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza.

Parlamentārā sekretāre savā uzrunā uzsvēra, ka “ALA ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā ir grūti pārvērtēt, daudz ir paveikts un arī turpmāk ir ļoti svarīgi nodrošināt ASV atbalstu Latvijas drošības garantēšanai.” 

Turpinot stiprināt piederības sajūtu Latvijai, daudz tiek darīts latviešu valodas un kultūras uzturēšanai. Vienlaikus ir nākusi klāt arī jauna šķautne – sadarbība ekonomikā un zinātnē, ko spilgi iezīmē gan ikgadējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, gan “Spotlight Latvia” konferences uzņēmējiem organizēšana ASV, kā arī Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas dibināšana, sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat viņa atzīmēja, ka “gads pēc Latvijas simtgades svinēšanas iezīmē brieduma un pašapziņas brīdi. Šobrīd modernais latviskums visā pasaulē nozīmē pašapziņu, iespējas un ieguvumus. Tas vairs nav izdzīvošanas un ilgošanās jautājums kā iepriekšējām paaudzēm. Vairs nav jācīnās par Latvijas atgūšanu, tagad ir iespēja to stiprināt un ar to lepoties.”

Ir nākusi klāt jauna latviskās identitātes šķautne – piederība kam īpašam un vērtīgam, piederība Latvijai, kas ir stipra un izdevusies valsts. Tas ir ieguvums mūsu cilvēkiem visā pasaulē arī individuālā līmenī, izmantojot kontaktus latviešu sabiedrībā, lai gūtu jaunas iespējas gan uzņēmējdarbībā, gan pētniecībā un zinātnē, kā arī daudzās citās jomās, secināja parlamentārā sekretāre.

“Latvieši visā pasaulē dod lielu pienesumu Latvijas tēla veidošanai un stiprināšanai. Apzinoties un lepojoties ar piederību Latvijai, tiek veicināta Latvijas kā modernas, demokrātiskas un stipras valsts atpazīstamība un līdz ar to ietekme pasaulē,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica kongresa otrajā dienā 4. maijā, piedaloties diskusijā “Vecā trimda, jaunā diaspora – kā mēs viens otru sadzirdam?”.

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, apzinoties, ka piederība Latvijai sniedz daudz iespējas individuālā līmenī, un vienlaikus, lepjoties ar piederību Latvijai, tiek stiprināts Latvijas tēls pasaulē, veidojas plašāka izpratne par modernās latvietības dažādajiem aspektiem. Tas ļauj mazināt dalījumu tā dēvētajā vecajā trimdā un jaunajā diasporā, tā vietā izceļot kopīgo un iespēju katram apzināt sevi kā piederīgu Latvijai, sacīja parlamentārā sekretāre.

Parlamentārā sekretāre vērsa kongresa dalībnieku uzmanību, ka diasporas politika ir būtiska Ārlietu ministrijas un visas valdības prioritāte, to apliecina arī ievērojami pieaugušais valsts budžeta finansējums, kas visvairāk paredzēts latviešu valdodas apguves un kultūras tradīciju stiprināšanai.

Diskusijā “Vecā trimda, jaunā diaspora – kā mēs viens otru sadzirdam?”, ko vadīja Tatjana Žagare-Vītiņa, piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulītis un Latviešu Fonda priekšsēdi Valda Grinberga.

Kongresa ietvaros norisināsies arī diskusija “Partnerība sarežģītos laikos: kā attīstīt ASV un Latvijas sadarbību?”, tajā piedaloties Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim, Eiropas parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei un ALA priekšsēdim Pēterim Blumbergam.  Kongresa otrās dienas noslēgumā paredzēta Sandras Kalnietes uzruna “Mana Latvija”. Kongresa ietvaros tika diskutēts arī par ekonomikas, zinātnes un izglītības jautājumiem, kā arī citām ALA darba priorotātēm.

Papildu informācija:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa
Tālr.: (371) 67016 272
E-pasts:
media@mfa.gov.lv

Lasīt vairāk
30 Apr
0

Kalnietes “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza” iznāk franču valodā

Sandras Kalnietes atmiņas par Atmodu un Latvijas Tautas fronti “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza” ir iznāk franču valodā. E-grāmata “Chantons la liberté. Révolution chantante lettone et chute de l’Empire soviétique” tagad ir pieejama visās lielākajās pasaules grāmatu krātuvēs, ieskaitot Amazon, Apple un Google.

“Esmu gandarīta, ka stāsts par mūsu tautas trešo Atmodu un Latvijas neatkarības atgūšanu turpmāk būs pieejams franču valodā visiem, kuri interesējas par un pēta apspiesto tautu brīvības cīņas un nevardarbīgās pretošanās kustības. Mēs, latvieši, varam lepoties, ka atguvām brīvību, neizlejot ne lāses svešu asiņu. Visi upuri uz Latvijas brīvības altāra ir mūsējie,” atminas Sandra Kalniete.

Gandrīz dienasgrāmatas formā ir aprakstīts Latvijas neatkarības atgūšanas process no pirmajām protesta manifestācijām līdz plašas tautas kustības izveidošanai un neatkarības atjaunošanai parlamentārā ceļā. Autore ir rūpīgi analizējusi Latvijas tautas frontes stratēģiju, taktiku un paņēmienus cīņā pret komunistiskās partijas varas monopolu. Grāmata ir dokumentāla liecība par Latvijas tautas fronti no tās tapšanas 1988. gada vasarā līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Baltijas tautu kustības ne tikai atjaunoja 1940. gadā okupēto un anektēto Baltijas valstu neatkarību, bet arī satricināja Padomju Savienības pamatus, līdz šī ļaunuma impērija sabruka 1991. gada decembrī.

Kalnietes detalizētais stāstījums lasītājam ļauj ieskatīties revolūcijas aizkulisēs un saprast, cik tas  ir bijis pilnvērtīgs un aizraujošs laiks. Grāmata reizē ir analītiska un arī personīga, jo parāda atgriezenisko saiti starp procesa veidotājiem un šī procesa ietekmi uz kustības vadītāju personībām un viņu izaugsmi.

Grāmatu franču valodā tulkojis Ansis Reinhards, franču valodu konsultējusi Estere Braķe, un ar Eiropas Parlamenta ETP grupas atbalstu to izdevusi Publicētava.

Papildus informācija:
Māra Lesiņa
Parlamentārā asistente
mara.lesina@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
26 Apr
0

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina būt aktīviem Lielajā Talkā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka pilsoniskā iniciatīva rīkot Lielo Talku ir nozīmīga ne vien vides sakopšanai, bet arī sabiedrības izglītošanai par ilgtspējīgu vides politiku, tādēļ apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties talkā.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Lielā Talka mums visiem atgādina un aicina rūpēties par vidi, kurā dzīvojam, domājot par nākamajām paaudzēm un ilgtspējīgu attīstību. Man ir patiess prieks, ka Lielās Talkas akcija mudina cilvēkus būt labākiem, arī ikdienā, un palīdzēt cits citam. Veidosim mūsu Latviju skaistu un sakoptu!”

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents: “Latvijas daba ir viena no skaistākajām pasaulē. Tā veido mūsu dzīves kvalitāti. Bet tīru un sakoptu vidi nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu. JAUNĀ VIENOTĪBA apņemas veidot tādu politiku, kas ļaus nosargāt mūsu dabas bagātības un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kas ir drauds ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei. Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis lēmumu aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas veido 70% no jūras piesārņojuma. Taču ilgtermiņā mūsu mērķis ir pāriet uz videi un klimatam draudzīgu ekonomikas modeli, un tā būs arī jaunā Eiropas Parlamenta prioritāte.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Lielās Talkas aktivitātēs ir iesaistījusies kopš šīs iniciatīvas pirmsākumiem. Šogad apvienības biedri kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski no 9:00 rītā talkos Rīgā, valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē Kapseļu ielā 31.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
25 Apr
0

Daugulis kļuvis par Ministru prezidenta ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

“Mans galvenais uzdevums būs darbs pie valdības rīcības plāna sekmīgas ieviešanas ilgtspējīgas rīcībpolitikas un attīstības kontekstā. Valdības rīcības plānā ir politiski pamatoti iekļauts liels apjoms risināmu uzdevumu, un, ierobežotos budžeta apstākļos, ir būtiski identificēt, kuri uzdevumi īstenojami sazobē ar citiem, kādā prioritārā secībā un ar kādu ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Esmu ļoti priecīgs,  ka Ministru prezidents iesaista akadēmiskos spēkus kvalitatīvas ilgtermiņa politikas veidošanā. Spēja rast labākos risinājumus administratīvā sloga samazināšanai, sociālās atstumtības mazināšanai un labāka regulējuma ieviešanai būs mani galvenie izaicinājumi, pildot Ministru prezidenta ārštata padomnieka amata pienākumus,” pauda M. Daugulis.

M. Daugulis ir Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas „Politika un politiskā komunikācija” vadītājs un lektors, Latvijas Ārpolitikas institūta un Eiropas Studiju fakultātes pētnieks, kā arī vieslektors Rīgas Juridiskajā Augstskolā un Latvijas Tiesnešu mācību centrā.

Iepriekš M. Daugulis  ir strādājis Eiropas Parlamenta deputāta K. Kariņa birojā, kā arī Ekonomikas ministrijā. M. Daugulis ir ieguvis maģistra grādu sociālajās zinātnēs un pabeidzis doktora studiju programmu Rīgas Stradiņa Universitātē.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts:
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
12369