Blog

23 Aug
0

Notiks partijas VIENOTĪBA kongress

Sestdien, 31. augustā, notiks partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ietilpstošās partijas VIENOTĪBA kongress, kurā delegātus uzrunās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un partiju apvienības deleģētie ministri Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere un Rīgas domes VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Kongresa ietvaros notiks paneļdiskusijas par klimata ekonomiku, nākotnes pašvaldībām un zinātnes sabiedrību, kongresa gaitā paredzētas partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vēlēšanas, kā arī partijas domes priekšsēdētāja un tā vietnieka vēlēšanas.

Partijas VIENOTĪBA kongress notiks š.g. 31. augustā Rīgā, Spīķeru koncertzālē, Ģenerāļa Radziņa krastmalā 3. Kongresa sākums pl. 10:00, mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties kongresā.

Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildu informācija:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
20 Aug
0

“Nulles birokrātijas” princips samazinās administratīvo slogu

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu.

“Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, par ko liecina vairāku pētījumu un uzņēmēju aptauju rezultāti. Tāpat valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja, kā koordinējošā institūcija administratīvā sloga mazināšanā Latvijas valsts pārvaldē, nolēmusi attīstīt. Proti, iesaistot Ekonomikas ministriju, kurai jau ir pieredze uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, saredzam, ka tiesību aktu izstrādes procesā turpmāk būtu jāievēro Nulles birokrātijas princips,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijaspieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem.

Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu nulles bilanci. Tiesību aktu paketes izstrādes procesā ministrijai obligāti būs jāiesaista uzņēmēju interešu pārstāvji, saskaņojot ar viņiem administratīvā sloga izmaksu aprēķinus. Par šādiem tiesību aktu projektiem atzinumus sniegs arī Ekonomikas ministrija, savukārt Valsts kanceleja nodrošinās Nulles birokrātijas pieejas nosacījumu ievērošanas uzraudzību un kontroli.

“Nulles birokrātijas pieejas ieviešanai ir stratēģiska nozīme – iesaistot konkrēta tautsaimniecības sektora uzņēmējus tiesību akta projekta izstrādes sākumposmā, tiks veicināta izsvērtu, efektīvu un lietotājiem saprotamu risinājumu izstrāde. Savukārt gadījumā, ja administratīvais slogs šai mērķauditorijai tomēr tiks palielināts, valsts iestādei būs pienākums piedāvāt sloga samazinājumu līdzvērtīgā apjomā. Tas veicinās domāšanu “ārpus rāmjiem” un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus savas iestādes kompetences. Mēs ticam, ka šāda pieeja veicinās normatīvisma mazināšanos un iedzīvinās principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,” skaidro Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Blašķe.

Nulles birokrātijas pieejas principa ievērošanu plānots uzsākt 2019. gada nogalē. Izmantojot Nulles birokrātijaspieeju, sākotnēji plānots ierobežot sloga pieaugumu uzņēmējiem, vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un visai sabiedrībai kopumā.

Lai palīdzētu ikvienam valsts pārvaldē vai pašvaldībā strādājošajam kvalitatīvi aprēķināt radītu slogu un attīstīt iespējami labākus risinājumus, Valsts kanceleja ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas “Inovācijas process administratīvā sloga mazināšanai”. Tās sniedz pēctecīgu procesa soļu aprakstu ar piemēriem, rīkiem un instrumentiem, kas palīdz noteikt administratīvo slogu un to mazināt, kā arī rast idejas inovatīvai administratīvai vienkāršošanai.

Valsts kancelejas izstrādātais Nulles birokrātijas pieejas informatīvais ziņojums.

Informāciju sagatavoja:
Sabīne Spurķe
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919; 20604166
E-pasts:
sabine.spurke@mk.gov

Attēls: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
16 Aug
0

99,2% “PNB Banka” klientu saņems savu naudu pilnā apmērā no Noguldījumu garantiju fonda

Eiropas Centrālās banka (ECB) kā AS “PNB Banka” tiešais uzraugs 15. augustā lēmusi atzīt šo banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.  Eiropas Vienotā noregulējuma valde lēmusi neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt tiesības AS “PNB Banka” sniegt finanšu pakalpojumus”.

“Latvija ir droša valsts, un bankas klienti var būt droši par savu naudu. Bankas klienti, kuru noguldījumi bankā bija līdz 100 000 eiro – tādu ir 99,2% no visiem klientiem – savu naudu varēs saņemt pilnā apmērā tuvāko dienu laikā.  Garantēto noguldījumu izmaksas tiks veiktas no Noguldījumu garantiju fonda, kas izveidots šim mērķim un kuru veido pašu banku veiktas iemaksas. Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms, un valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nebūs nepieciešami,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 

Jānorāda, ka klientiem nekavējoties tiks sniegta detalizēta informācija, kas jādara, kā arī – kur jāvēršas un kādas darbības ir jāveic, lai saņemtu savu naudu.

“Tāpat jāuzsver, ka lēmums attiecībā uz AS “PNB Banka” nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru, un tas ir stabils. Šīs bankas slēgšana nav saistīta ar “kapitālo remontu” vai Moneyval novērtējumu, bet ir sistemātiskas un konsekventas banku uzraudzības pieejas likumsakarīgs rezultāts. Situācija konkrētajā bankā ir saistīta ar tās izvēlēto biznesa modeli, konkurences apstākļiem un pieņemtajiem biznesa lēmumiem. Citas Latvijas bankas sekmīgi turpina savu darbību, savukārt atbildīgās iestādes – FKTK un ECB pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā,” skaidro finanšu ministrs. 

Ņemot vērā, ka liela daļa bankas klientu ir pensionāri, esam ciešā sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai nodrošinātu klientiem atvieglotu pāreju uz citām bankām un iespēju saņemt savus līdzekļus – pensijas, pabalstus u.c. pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija


Video: LTV1, Rīta Panorāma

Lasīt vairāk
18 Jul
0

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju par Krieviju, īpaši Ukrainas vides aktīvistu un politieslodzīto stāvokli

Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā šodien pieņemta rezolūcija par Krieviju, it īpaši vides aktīvistu un politieslodzīto no Ukrainas stāvokli. No Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem  rezolūciju parakstījušas divas deputātes – Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

Informācija par rezolūcijas pieņemšanu un tās teksts atrodams šajā saitē: 
http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2019-0006_LV.html

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
18 Jul
0

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete Ukrainā novēros parlamenta vēlēšanu norisi

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete no 19. līdz 22. jūlijam uzturēsies vizītē Ukrainā, lai Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā piedalītos Ukrainas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Eiropas Parlamenta misijā Ukrainas vēlēšanu novērošanai iekļauti septiņi deputāti, kuri vēlēšanu dienā uzturēsies Kijevā, Ļvovā un Odesā.

Sandra Kalniete ir vienīgā no Latvijas deputātiem, kas piedalās šajā misijā un vēlēšanu dienā strādās balsošanas iecirkņos Odesā. Misijas ietvaros Kalnietei ir plānotas tikšanās ar Ukrainas politisko partiju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Nesenās prezidenta vēlēšanas skaidri iezīmēja politiķu paaudzes maiņu Ukrainā, paredzams, ka tas tiks nostiprināts arī parlamenta vēlēšanās. Vienlaikus sabiedriskās domas aptaujas jau tagad liecina, ka jaunievēlētā prezidenta partijai pēc vēlēšanām savas politikas īstenošanai nāksies sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem un tas būs nākamais solis, lai apliecinātu savu apņēmību patiesi cīnīties par tiesisku Ukrainu, pret korupciju un par valsts ekonomisko izaugsmi. Esmu pārliecināta, ka Ukrainas nākotnei būtiski ir turpināt tās Eiroatlantisko kursu, bet izvēle ir vēlētāju rokās. Katrā ziņā, demokrātiska un godīga parlamenta vēlēšanu norise ir ikvienas valsts pastāvēšanas pamats.”

Parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas Ukrainā notiks 21. jūlijā. Eiropas Parlamenta delegācija balsošanas dienā Ukrainā strādās saskaņā ar Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksu, ko Eiropas Parlaments ratificēja 2007. gadā.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
Tālr.: 29405397
E-pasts:
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk
18 Jul
0

Rotbergs pieprasa nepieļaut meža izciršanu Mežciemā

Rīgas domes partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Uģis Rotbergs vērsies pie Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova ar prasību nepieļaut gandrīz 10 hektāru lielas meža teritorijas izciršanu Mežciemā. Bažas par šādu iespējamu rīcību raisa fakts, ka atbilstoši jaunajam Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam, kas šobrīd vēl nav apstiprināts, meža teritorijai varētu mainīt izmantošanas funkciju, pieļaujot tās apbūvi.

Uģis Rotbergs, Rīgas domes deputāts, VIENOTĪBAS frakcija: “Rīgas vadība līdz šim rīdziniekiem ir demonstrējusi nevēlēšanos veidot pilsētu par cilvēkiem draudzīgu un zaļu. Attieksme pret vides jautājumiem Rīgā ir kritiska – to apliecina neskaitāmie trauksmes cēlēji par koku izciršanu pilsētā ielu malās. Man absolūti nav pieņemams, ka tuvā nākotnē var tikt brutāli izcirstas arī ievērojamas meža platības pilsētas mikrorajonos. Mežciema iedzīvotāji ar šādu situāciju reiz jau ir saskārušies – Rīgas vadība, būvnieku interesēs un neņemot vērā iedzīvotāju pretenzijas, ļāva izcirst mežu Gaiļezera krastā. Tagad jaunajā pilsētas teritorijas plānojumā, iespējams, atkal tiek pakalpots tiem pašiem būvniekiem, kuru nākotnes plānos varētu būt pilsētai tik nepieciešamās zaļās zonas, t.i. meža vietā uzbūvēt betona masīvus.”

Deputāta vēstule ar prasību nepieļaut meža teritorijas daļas lietošanas mērķa izmaiņas saistīta ar daudzdzīvokļu māju būvniecības ieceri Biķernieku ielā 122, 124, 128, Vecajā Biķernieku ielā 23 un zemes gabalu Biķernieku ielā bez nosaukuma. Uģis Rotbergs aicina Rīgas domes vadību nepieļaut iespējamu meža izciršanu un skaidrot turpmāko Rīgas pašvaldības rīcību un gaidāmos lēmumus saistībā ar šo teritoriju. Gadījumā, ja pilsētas vadība nespēs sniegt skaidru atbildi, deputāts solījis šo jautājumu aktualizēt attiecīgā komitejas sēdē.

Papildu informācija:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas konsultants
Tālr.: 29404872

Lasīt vairāk
20 Jun
0

Kariņš: es redzu Dombrovski starp tiem, kuri var ieņemt ES augstākos amatus

Trešdien, 20. jūnijā, pēc sarunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbildīgs arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un Kapitāla tirgus savienību, pieņēma lēmumu turpināt darbu Eiropas Komisijā arī pārejas posmā, atsakoties no Eiropas Parlamenta mandāta. Kā zināms, Latvijas valdība nolēmusi viņu virzīt komisāra amatam arī nākošajā komisijā, kas varētu darbu uzsākt rudenī.

“Esmu šonedēļ pārrunājis ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu darba turpināšanu Eiropas Komisijā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski saglabāt esošo ietekmi EK, īpaši ņemot vērā darbu pie nākošā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Ņemot vērā to, esmu piekritis palikt EK arī pārejas posmā, atsakoties no Eiropas Parlamenta mandāta. Pie svarīgākajiem darbiem pārejas posmā jāmin Eiropas Semestra rekomendāciju un dalībvalstu budžetu uzraudzība. Tāpat būtiski turpināt iestrādes attiecībā uz banku sektora un finanšu tirgu stabilitāti, un darbu pie eiro zonas reformām. Nākošajā EK sastāvā labprāt turpinātu darbu ekonomikas un finanšu jomā, nostiprinot Eiropas un Latvijas ekonomikas,” teica Valdis Dombrovskis.

Latvijas lēmumu pozitīvi novērtējis arī pašreizējais EK prezidents “Tās ir lieliskas ziņas, ka viceprezidents Dombrovskis turpinās darbu manas Komisijas sastāvā. Eiropai Valdis ir vajadzīgs,” paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers. Dombrovska pievēršanās daudzām nozīmīgām  Eiropas mēroga problēmām ekonomikas pārvaldībā un finanšu tirgos, šobrīd viņu padara par grūti aizvietojamu. “Esmu arī ļoti priecīgs par Latvijas valdības lēmumu nominēt Dombrovski par kandidātu uz nākamo Komisiju. Esmu pārliecināts, ka nākamais Komisijas prezidents, lai kas viņš būtu, novērtēs priekšrocības, iegūstot savā komandā tādu spēcīgu kolēģi kā Valdis”.

Savukārt Krišjānis Kariņš Briselē, tiekoties ar medijiem vēlreiz uzsvēra, ka “Dombrovskis ir ļoti kompetents kandidāts, lai otrreiz ieņemtu komisāra amatu. Viņam ir dziļas zināšanas ekonomikā un finanšu tirgos, līdz ar to nākamā viņa atbildības joma visdrīzāk būs saistīta ar to. Es redzu viņu starp tiem, kas var ieņemt ES augstākos amatus, viņš jau tagad ir EK viceprezidents un šos pienākumus pilda ļoti labi. Kā Latvijas premjers es varu būt lepns, ka tik kompetents un respektabls kandidāts būs komisārs arī turpmāk”. Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Dombrovska lēmums palikt EK arī pārejas posmā nozīmē, ka Latvijai savs pārstāvis EK būs nepārtraukti.

Valdis Dombrovskis kā Jaunās Vienotības saraksta līderis uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar maksimālo balsu skaitu, personīgi saņemot 88 959 vēlētāju plusiņus, kas ir maksimālais skaits, ko jebkurš no partiju kandidātiem saņēma 25. maijā notikušajās vēlēšanās. Kopumā Jaunā Vienotība saņēma 26,24% vēlētāju atbalstu, kļūstot par vēlēšanu uzvarētāju ar divām deputāta vietām. Jāpiebilst, ka arī iepriekšējās EP vēlēšanās 2014. gadā Valdis Dombrovskis bija visvairāk atbalstītais deputāta kandidāts. 

Lasīt vairāk
19 Jun
0

Lībiņa-Egnere: būtiski stiprināt tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvaru

Ir nepieciešams stiprināt tiesu varas neatkarības un atbildības savstarpējo līdzsvaru, un sagatavotie likuma grozījumi ir viens no soļiem, lai to panāktu, sacīja Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere pēc apakškomisijas sēdes. Sēdē deputāti lēma virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Tiesu politikas apakškomisija divās sēdēs uzklausīja Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes pārstāvjus, tiesnešus un citus jomas pārstāvjus, spriežot par Tieslietu ministrijas sagatavotajiem likumu grozījumiem.

Ievērojot to, ka ar nākamo gadu stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas cita starpā izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, ar grozījumiem likumos iecerēts atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Kā sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, šādas izmaiņas ir būtiskas, lai stiprinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.

Tāpat ar grozījumiem plānots stiprināt tiesu priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot viņam pilnvaras nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, kā arī grozījumi paredz aktīvāku Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā.

Ar izmaiņām iecerēts noteikt jaunu tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību, kā arī veikt vairākus citus grozījumus tiesu neatkarības un atbildības savstarpējā līdzsvara nodrošināšanai.

Kā atzīmēja I.Lībiņa-Egnere, minētie grozījumi tiks iesniegti Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Apakškomisija turpinās padziļinātu darbu pie grozījumu izskatīšanas, uzklausot jomas pārstāvjus, sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja.    

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
07 Jun
0

Atklātība par valsts amatpersonu mantisko situāciju ir sabiedrības interesēs

Sabiedrībai ir tiesības zināt valsts amatpersonu mantisko situāciju, ko regulē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādēļ partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalsta jebkādus ierobežojumus valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā pieejamībā, turklāt iesniegusi papildus grozījumus likumā ar nolūku paplašināt prasības valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzējiem.

Ainars Latkovskis, JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Politiķu uzdevums ir raudzīties, lai atklātības normas, kas attiecas uz valsts amatpersonu darbību un rīcību, tiktu ievērotas – sabiedrībai ir jāgarantē iespējas saņemt informāciju gan par amatpersonu mantisko stāvokli, gan darījumiem, un atkāpes no šī nav pieļaujamas. Atklātība par valsts amatpersonu mantisko situāciju ir sabiedrības interesēs.”

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas sagatavotajos grozījumos likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” aicināts attiekties no ieceres par termiņa ierobežojumu valsts amatpersonu deklarāciju publiskai pieejamībai. Papildus ir sagatavoti vēl citi priekšlikumi, to vidū – paplašināt amatpersonu loku, kam jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas, attiecinot to arī uz republikas nozīmes pilsētu domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru biroja vadītājiem, padomniekiem, konsultantiem un palīgiem. Tāpat JAUNĀ VIENOTĪBA aicina uzlikt par pienākumu valsts amatpersonai deklarēt nelaulāto pastāvīgās kopdzīves partneri, ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas priekšlikumi likuma grozījumiem iesniegti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Papildu informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pats:
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
17 May
0

Kristovskis uzvar Lembergu tiesā

Ventspils dome nepamatoti liegusi Ventspils domes opozīcijas deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim iespēju attaisnot pret viņu vērstus apmelojumus, kas kā cita Ventspils domes deputāta, Aivara Lemberga apgalvojumi publicēti pašvaldības portālā ventspils.lv, lēmusi Administratīvā rajona tiesa. Tagad ar tiesas lēmumu noteikts, ka Ģ.V.Kristovskim ir tiesības izmantot pašvaldības portālu informācijas sniegšanai gluži tāpat kā citiem pašvaldības deputātiem.

“Manis rosināto tiesu lietu lēmumi un spriedumi pārliecinoši parāda, ka valsts pārvaldes un tiesību eksperti, tiesneši nepiekrīt Ventspils pilsētas domes izpratnei par lietu kārtību valsts pārvaldē, “ atgādina Ģ.V. Kristovskis. “Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 13. maijā ir spriedumā pateikusi to, kas ikvienam tiesiskā valstī dzīvojošam, taisnīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs un pašsaprotams, proti, ka Ventspils pilsētas domes oficiālais informatīvais portāls nav, nevar un nedrīkst būt vietne, kurā neleģitīmais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ļaunprātīgi eskalē melīgu kampaņu pret mani, mazākuma deputātu Ģirtu Valdi Kristovski vai citādi domājošiem,”

uzsver Ventspils domes opozīcijas deputāts, vienlaikus norādot, ka tagad arī pārējie Ventspils domes mazākuma deputāti gaidīs, kā pašvaldība pildīs tiesas nolēmumu.

Konflikts starp Ventspils pašvaldības deputātiem A. Lembergu un Ģ.V. Kristovski aizsākās 2017.gada vasarā, kad tobrīd neleģitīmi Ventspils domes priekšsēdētāja amatu ieņemošais A. Lembergs izmantoja pašvaldības komunikatīvo resursu – portālu ventspils.lv -, lai nepamatoti apvainotu Ģ.V. Kristovski par it kā no Ventspils pilsētas pašvaldības pieprasītu nodrošinājumu 2-2.7 miljonu eiro apjomā. “Laika gaitā atkārtojot šo nepatiesību Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā, Lembergs šo melīgo ziņu vairākkārt izpušķoja, līdz jau pats sāka to publiski pasniegt kā reāli notikušu faktu, kas izvērties skandāla mērogā,” atceras Ģ.V.Kristovskis.

Uz deputāta Ģ.V. Kristovska iesniegumiem uzrādīt pamatojumu šādas faktiem neatbilstošas informācijas paušanai A.Lembergs neatbildēja. Ģ.V. Kristovska aicinājumi konflikta risināšanā iesaistīties Ventspils domi palika bez ievērības. Turklāt viņam tika atteikta iespēja atspēkot nepatiesās ziņas pašvaldības portālā, norādot, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto atklātības principu šīs nav sabiedrībai nozīmīgas ziņas un to publicēšana būtu pretrunā ar portāla noteikumiem, kas gan Ģ.V.Kristovskim netika izsniegti.

2017.gada nogalē Ģ.V. Kristovskis vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību izvērtēt Ventspils pilsētas domes atteikumu izsniegt interneta portāla lietošanas noteikumus. 2019.gada 13.maijā ar tiesas spriedumu tika nospriests “Uzlikt par pienākumu Ventspils pilsētas domei mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās nodrošināt Ģirtam Valdim Kristovskim vienlīdzīgas pieejas tiesības pašvaldības oficiālajam portālam ventspils.lv”. Tiesa arī nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem, tostarp, ka A.Lemberga izteiktajiem aizskarošajiem apgalvojumiem nav pierādījumu, ka Ventspils  pilsētas domē netiek pieļauta viedokļu daudzveidības atspoguļošana, ka no demokrātijas virsprincipa un ar to saistītā pašvaldības principa izriet pašvaldības deputāta subjektīvas tiesības uz vienlīdzīgu pieeju publiski finansētiem komunikācijas līdzekļiem un, ja iepriekšminētais netiek nodrošināts, tad nav saprotama nepieciešamība turpināt pašvaldības oficiālajā portālā ventspils.lv publicēt A.Lemberga viedokļus.

Tiesas spriedums pieejams šeit.

Lasīt vairāk
1236912