Blog

14 Feb
0

Kalniete: ES noteikumi par gāzes vadiem ir solis uz Nord Stream 2 apturēšanu

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete apsveic Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvju panākto vienošanos par gāzes cauruļvadu darbības regulējumu, kas attieksies arī uz Nord Stream 2.

“Es ticu, ka šis regulējums ļaus stingri ierobežot Nord Stream 2 un ir solis uz šī Eiropas drošībai kaitīgā projekta apturēšanu,” uzskata deputāte.

S. Kalniete atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis apturēt Nord Stream 2: “Pateicoties ETP Grupas prezidenta Manfreda Vēbera nostājai un koordinatora Krišjāņa Kariņa darbam, šis jautājums ir bijis augstu Parlamenta darba kārtībā.”

Arī Kalnietes izstrādātā rezolūcija par ES-Krievijas attiecībām, kuru pagājušajā nedēļā apstiprināja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, aicina apturēt Nord Stream 2, jo “tas apdraud ES iekšējo tirgu un neatbilst ES enerģētikas politikai un stratēģiskajām interesēm”.

EP un Padomes sasniegtā vienošanās vēl jāapstiprina Eiropas Parlamenta plenārsēdē un ES Padomē.

Sandra Kalniete ir Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente  Eiropas Parlamentā un darbojas Parlamenta Ārlietu komitejā.

Papildus informācija:
sandra.kalniete@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
13 Feb
0

Kristovskis: Lembergs vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis

Jaunā valdība premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vadībā jau aktīvi un mērķtiecīgi sākusi darbu, kas daudzos jau radījusi neapmierinātību. Ne tādā nozīmē, ka darbu darītu slikti, bet gan tā, kā pienākas to darīt un daudziem radies satraukums par savu ierasto komforta zonu ilgtermiņā, kas tagad var spēji mainīties. Tas var skart daudzas jomas dažādās nozīmēs. Arī pašvaldības gaida lielas pārmaiņas – pirmkārt, solītā teritoriālā reforma, bet īpaši nobažījušies ir dažu pašvaldību vadītāji par iespējamo domes atlaišanu. Par visu plašāk intervijā ar Ventspils pilsētas domes deputātu Ģirtu Valdi Kristovski.

 

Krišjāņa Kariņa valdība ir izveidota. Kāpēc jaunajam Ministru prezidentam Kariņam tas izdevās, savukārt Saeimā ievērojami plašāk pārstāvēto politisko spēku līderiem iepriekš tas nebija pa spēkam?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka esmu gandarīts, ka mums beidzot ir izveidota valdība. Tas valstij ir ļoti svarīgi. Taču vērtējot Krišjāņa Kariņa, jaunā Ministru prezidenta, panākumu, ir jāakcentē ne tikai šī notikuma unikalitāte, bet arī likumsakarība. Piemērotības premjera amatam pamatā ir Kariņa personība, izkoptās profesionālās īpašības, pieredze. Šāda cilvēka spējām un autoritātei ir ārkārtīga nozīme situācijā, kad uz politiskās skatuves parādās mazāk pieredzējuši jauni politiski spēlētāji, valda haoss un apjukums, kad ir jāspēj samierināt, apvienot un vest ļaudis visiem kopīgi vēlamā virzienā.

 

Tomēr fakts, ka valdību tagad vada “Jaunā Vienotība”, Saeimā pārstāvēto jauno partiju atbalstītājos tomēr ir izraisījis neapmierinātību. Vai šāda neuzticība neietekmēs valdības spēju strādāt?

Protams, ka politikas vērotāji, konkrētu politisko spēku atbalstītāji katrs vēlas sastādīt un atbalstīt savu ideālo valdību. Taču šķiet, ka vismaz pašreiz valdību veidojošo politisko spēku patiesa pārliecība ir, ka ir sasniegts optimālais valdības modelis, kāds bija iespējams pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka valdības ministri grib apliecināties, strādāt un profesionāli augt. Valdību vada Krišjānis Kariņš, taču viņš noteikti atbalstīs katru ministru kā kopēju lietu.

 

Tomēr katrā valdībā agrāk vai vēlāk parādās domstarpības un asas pretrunas?

Protams, valdības darbs ir sarežģīts. Katra diena nāk ar izaicinājumiem, jauniem viedokļiem. Atšķirīgi uzskati un prioritātes ir pat labu partneru starpā. Taču tāds ir valdības darba process. Nesteigsimies pirms laika prognozēt, kurš būs ķēdes vājākais posms. Gribu būt pozitīvs valsts lietās tik ilgi, kamēr man nav pamata domāt par pretējo. Lai valdībai izdodas! Ja tā būs, mūsu valsts būs stiprāka, konkurētspējīgāka, mēs dzīvosim labāk!

 

Un tomēr katrs medus mēnesis beidzas. Vai valdības vadīšana šādā situācijā Jaunai Vienotībai nenesīs tālākus popularitātes krituma riskus?

Domāju, ka ar šādu nolemtību partiju apvienība Jaunā Vienotība un Ministru prezidents Kariņš nebūtu uzņēmušies valdības veidošanas izaicinājumu. Valdība ir laba iespēja, lai šādas jaudas politisks spēks reabilitētos pēc iespaidīgā atbalsta krituma sabiedrībā. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Solvita Āboltiņa ir izslēgta kā no partijas, tā no arī no Latvijas politikas. Viņu pārliecinoši ir aizstājis Krišjānis Kariņš – patiess cilvēks un īsts līderis, kurš pārstāv tās vērtības, kuru dēļ savulaik tika veidota Vienotība. Priekšā stāvošais darbs parādīs, vai ir noticis Jaunās Vienotības restarts. Šai partiju apvienībai ir pieredze. Tās prasmīga politiskā taktika devusi labu rezultātu minimālu iespēju situācijā. Tāpēc domāju, ka Jaunā Vienotība ir nostājusies uz reputācijas atgūšanas ceļa.

 

Jūsu vērtējumā var saklausīt optimismu un labvēlību pret jaunās valdības darbu. Diemžēl Ventspils pilsētas politikas smagsvars Aivars Lembergs ir pilnīgi pretējās domās. Kur sakņojas viņa nelabvēlība?

Ikvienam ir skaidrs, ka 13.Saeimas vēlēšanās visdramatiskāk cieta tieši A.Lemberga politiskās pozīcijas, kuru stiprums balstās korupcijā, darījumos, kas apmierina šauru grupu intereses. Jaunizveidotās valdības koalīcijas gadījumā agrākā augstāko varas ešelonu pretimnākšana vairs nav gaidāma. Tāpēc savas ietekmes straujo zaudēšanu Lembergs jau pats publiski ir sācis skaitīt stundās un minūtēs. Tas arī izskaidro, kāpēc tikko tapusī valdība tiek gānīta, kāpēc Ventspils autoritārajam vietvaldim tā ir slikta un neprofesionāla. Politiskā kultūra gan prasītu dot 100 dienas laika, lai valdība darbā ieskrietos.

 

Toleranci pret valdību jau nevar prasīt, ja gaidāms, ka tā veiks pašvaldību reformu, ķeras pie atsevišķu pašvaldību atlaišanas. Turklāt Rīgas piemērs rāda, ka valdība nemaz nevar to ar vienu rāvienu atlaist. Vai varam sagaidīt, ka jaunās valdības prasību ietekmē esošā pārvaldība Ventspilī uzlabojas?

Lembergs pats ir uzsācis runas par Ventspils domes atlaišanu. Tātad viņš apliecina, ka neko mainīt nespēj un citādi strādāt nevēlas. Ir īsts stagnācijas paraugs. Ja pēdējos 30 gadus Ventspilī valdījis autoritārs Lemberga personības kults, politiskās kultūras nav bijis, tad tagad sagaidīt kādas straujas pārmaiņas ir neiespējami. Tikai aktuālās demokrātiskās pārvaldes prasības darīs savu.

 

Tātad jūs domājat, ka valdība Ventspils pilsētas domi atlaidīs?

Es to jau uzsvēru 2017. gada priekšvēlēšanu laikā, atbildot uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumiem. Tas toreiz ārkārtīgi saniknoja Lembergu. Viņš pat sūdzējās drošības iestādēm, un man bija jāiet skaidrot, kā esmu savu prognozi domājis. Taču, kas attiecas uz pašreiz notiekošo, tad jāsaka, ka es gan nebūtu tik optimistisks, kā Lembergs savos vērtējumos. Šī gada 25. janvāra iknedēļas preses konferencē viņš klāstīja, ka Ventspils pašreizējai pašvaldībai palikušas vairs tikai dažas nedēļas. Ja to laikā netikšot atlaista Ventspils dome, tad viņš no politikas neko nesaprotot.

 

Kopš tā laika divas nedēļas ir pagājušas, taču runas par Ventspils domes atlaišanu nemaz nav pat sākušās? Kāpēc Lembergs tik provocējoši uzvedas?

Tāpēc, ka viņš vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis. Ne velti sācis publiski skaidrot, kas ir padomju nomenklatūra. Tāpēc asi kritizē tieslietu ministra Jāņa Bordāna ieteikumu liegt valsts pārvaldes institūciju vadītāju amatā būt ilgāk nekā desmit gadus, jo šis regulējums tiekot vērsts tikai un vienīgi pret Aivaru Lembergu.

 

Vai tas ir labs aizliegums?

Es domāju, ka tik vienkāršoti šāda nozīmīgu reforma netiks pieņemta. Taču tas, ka nedemokrātiskas un autoritāras varas tendences, prettiesiskas un koruptīvas darbības valsts pārvaldē ir jānovērš, ir skaidrs. Uz to gadiem norāda Latvijas starptautiskie sadarbības partneri. Arī tāpēc nepieciešamība pēc sabiedrībai uzticamas, labi pārvaldītas, taisnīgas valsts ir aktuāla politika, kas jāpieņem valsts un pašvaldību vadībā strādājošiem. Protams, ka konkrētā amatā pavadītais laiks var būt tikai kā viens no papildu kritērijiem, vērtējot tās vai citas amatpersonas piemērotību. Ja amatpersona neatbilst savam amatam, tad ir jābūt valstsgribai tiesiski to pierādīt, nevis jāgaida desmit gadi, lai no amata atbrīvotu nedemokrātisku, korumpētu vadītāju.

 

Tad jūs gribat teikt, ka jums, Ventspils pilsētas domes mazākuma deputātiem Ģirtam Valdim Kristovskim, Dacei Kornai, Aivim Landmanim un Ivaram Landmanim, ir pietiekami daudz pierādījumi par Ventspils pilsētas domes vadības nesaimnieciskumu un pārkāpumiem, un jūs esat izvēlējušies citu ceļu nekā tieslietu ministrs Bordāns?

Jā. Mēs balstām savu politiku uz pierādījumiem, nevis termiņa ierobežojumiem. Mums par šāda risinājuma pamatotību nav šaubu. Ventspils pilsētas dome ir atlaižama tikai tiesiskā ceļā. Tikai un vienīgi pierādot labas pārvaldības trūkumu, Satversmes un likumu, normatīvo aktu pārkāpumus, arī mazākuma deputātu darbības kavēšanu. Steiga šeit nepalīdz. Taču ja Lembergs uzskata, ka dome ir jāatlaiž jau tuvāko nedēļu laikā, tad lai negaida, kamēr tas notiek saskaņā ar likumā noteiktām procedūrām. Protams, viņš pats un viņa vadītās partijas deputāti var labprātīgi atkāpties. Valstij un sabiedrībai tas nāktu par labu.

 

Avots: www.ventspilnieks.lv 

Lasīt vairāk
13 Feb
0

Ministru prezidentu reģionālos jautājumos konsultēs Inga Bērziņa

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir kļuvusi par Ministru prezidenta ārštata padomnieci reģionālos jautājumos. I. Bērziņa amata pienākumus pildīs sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma.

“Viens no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajiem uzdevumiem ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Rūpēšos, lai tās īstenošanas laikā Ministru prezidents būtu nepastarpināti informēts par situāciju reģionos. Iestāšos par to, lai visu valdības īstenoto reformu pamatā iedzīvotāji saņemtu vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus visā Latvijā, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētās vai laukos,” uzsvēra I. Bērziņa.

I. Bērziņa ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja kopš 2009. gada. Tāpat viņa ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle, Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekle, Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece un partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes locekle.

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
13 Feb
0

Šadurskis kļuvis par Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas Latvijas delegācijas vadītāju

Par Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas delegācijas vadītāju kļuvis Kārlis Šadurskis. Pirms tam šo amatu pildīja deputāts Krišjānis Kariņš, kurš janvāra nogalē kļuva par Latvijas valdības vadītāju.

„Tas ir liels gods un atbildība būt nacionālās delegācijas vadītājam. Kā delegācijas vadītājam mans uzdevums būs gan padziļināti sekot līdzi visiem Eiropas Parlamenta dienas kārtības jautājumiem, gan sekmēt Latvijas delegācijas darbu Eiropas Tautas partijas grupā, lai tā strādā vienoti un tādējādi nodrošina Latvijas interešu pārstāvību Eiropas Parlamentā,” norāda K. Šadurskis. Delegācijas vadītāja pienākumos ir piedalīšanās prezidija un delegāciju vadītāju sanāksmēs.

Galvenie delegācijas uzdevumi, kā tas ir bijis līdz šim, būs pārstāvēt Latvijas intereses, nostiprinot Latvijas ietekmi Eiropas Parlamentā un Eiropas institūcijās, kā arī turpināt stingri iestāties par lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī par pienācīgu budžeta daļu ES fondiem nākamajā daudzgadu budžetā. Īpaša uzmanība tiks veltīta dezinformācijas kampaņu novēršanai un iedzīvotāju informēšanai par to, kādi lēmumi tiek pieņemti ES un kādu pienesumu tas dod Latvijai.

“Iedzīvotāju interese un informētība par Eiropas Parlamenta darbu un to kā lēmumi ietekmē Latvijas attīstību, tostarp arī iedzīvotāju labklājību, tradicionāli vērtējama kā visai zema. Līdz ar to uzskatu, ka tas ir arī mans, kā Latvijas delegācijas vadītāja pienākums, nodrošināt ne tikai Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Tautas partijā un Eiropas Parlamentā, bet arī kliedēt mītus un skaidrot Eiropas Parlamenta darbu un ES lēmumu ietekmi Latvijā. Tas, par ko  lemj Eiropas Parlamenta deputāti, tiešā veidā ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, lēmums par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu atrodoties citās ES dalībvalstīs, ir šī Parlamenta nopelns,” piebilst K. Šadurskis.

Patlaban ETP grupas Latvijas delegācijā strādā četri Latvijas deputāti – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības.

ETP grupa ir lielākā un ietekmīgākās centriski-labējā politiskā grupa Eiropas Parlamentā jau kopš 1999. gada.  Šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā  ETP grupā strādā 217 deputāti no visām 28. Eiropas Savienības dalībvalstīm. ETP grupu vada vācietis Manfrēds Vēbers, kurš ir arī Eiropas Komisijas prezidenta amata pretendents. Eiropas Parlamenta prezidents ir arī ETP grupas deputāts Antonio Tajāni (Itālija).  Eiropas Tautas partija ir vadošais politiskais spēks arī citās Eiropas Savienības institūcijās.  Eiropas Komisiju vadu prezidents  Žans Klods Junkers no Luksemburgas, viens no Komisijas viceprezidentiem ir Valdis Dombrovskis. Savukārt Eiropas Savienības vada arī ETP pārstāvis, bijušais Polijas premjers Donalds Tusks.

Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Langrāts
Eiropas Parlamenta deputāta Kārļa Šadurska padomnieks
Tālr.: +371 29457289

Lasīt vairāk
12 Feb
0

Vaidere pieprasa 6,5 miljardus eiro uzņēmējiem un patērētāju aizsardzībai

Šodien, 12. februārī, Eiropas Parlaments apstiprināja vienu no svarīgākajiem nākamā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu plāna instrumentiem – Vienotā tirgus programmu. EP deputāti vēlas, lai no 2021. – 2027. gadam uzņēmējdarbības attīstībai un patērētāju aizsardzībai tiktu atvēlēti 6,5 miljardi eiro.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte un ziņojuma līdzautore Inese Vaidere skaidro: “Vienotā tirgus programma palielina finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī Vienotā tirgus darbības labākai kontrolei. Tas nozīmē, ka varēsim vēl labāk garantēt to, ka pie patērētājiem nonāk tikai augstas kvalitātes produkti.” 

Kopā ar InvestEU programmu, uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti vairāk nekā 5 miljardi eiro jeb aptuveni divas trešdaļas no Latvijas gada budžeta. Līdzekļi uzņēmējdarbības veicējiem būs pieejami kā bezprocentu aizdevumi vai garantijas.

“Ziņojumā īpaši uzsvērām, ka finansējumam ir jānokļūst pie mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā lielāko daļu šo līdzekļu administrē finanšu institūcija Altum un, manuprāt, to dara visai veiksmīgi. Svarīgi arī palīdzēt vietējiem uzņēmējiem paplašināt darbību citās Eiropas valstīs,” norāda deputāte.

“Mūsu patērētāji ir vislabāk aizsargātie pasaulē, tomēr joprojām ir lietas, kas jāuzlabo. Piemēram, stiprinot patērētāju aizsardzības organizācijas un iestādes, kas nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu strīdos ar ražotājiem un tirgotājiem,” stāsta I. Vaidere.

Jaunajā programmā ir paredzēta īpaša palīdzība lauksaimniecības uzņēmumiem, atbalstot Latvijas atbildīgās institūcijas cīņā ar dažādām augu un dzīvnieku slimībām, kā arī precīzu statistikas datu apkopošanai.

I. Vaidere panākusi, ka programmā tiek iekļauts finansējums jau iesāktajai cīņai par patēriņa produktu kvalitātes atšķirību novēršanu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, jeb duālās kvalitātes izbeigšana.

Nākamais solis programmas pieņemšanai būs drīzumā plānotās sarunas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju.

Informāciju sagatavoja:
Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres birojs
Tālr.: +371 26073167; +371 67205472
E-pasts: inese.vaidere-office@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
11 Feb
0

Reirs Eirogrupā iepazīstina ar Latvijas valdības prioritātēm

No 11. līdz 12. februārim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Briselē, Beļģijā. Eirogrupā finanšu ministrs informē par jaunās Latvijas valdības prioritātēm.

“Šobrīd svarīgākais valdības uzdevums ir 2019. gada budžeta sagatavošana, kura progress jau šobrīd uzrāda rekordātrumu. Vienlaikus nākamā budžeta apstiprināšana ļaus veikt tūlītējus pasākumus Moneyval ziņojumā noteikto jautājumu risināšanā, cīnoties pret finanšu noziedzību. Tāpat galvenais valdības akcents ir vērsts uz finanšu pārvaldības kvalitātes uzlabošanu un fiskālās politikas izstrādi, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un veicinātu ekonomisko izaugsmi,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eirogrupā plānots pārrunāt arī citus aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Īrijas un Portugāles pēc-programmas uzraudzību. Ministriem tiks prezentētas Eiropas Komisijas ziemas prognozes, kā arī paredzēts diskutēt par Eiropas Komisijas sagatavotajām ziemas prognozēm un Eiropas Centrālās bankas valdes locekļa vēlēšanu procesu.

Paplašinātajā Eirogrupas formātā, kurā piedalās arī ne-eirozonas valstis, pārrunās Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu, vēršot uzmanību uz budžeta instrumentiem eirozonas konverģencei un konkurētspējai.   

Savukārt ECOFIN sanāksmes laikā finanšu ministri diskutēs par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas darbības pārskatīšanu, kā arī apmainīsies viedokļiem par virzību uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā. Eiropas Komisija uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas lēmumu pieņemšanas procedūrā ES līmenī, pamatojot, ka vienprātības procedūras dēļ nodokļu sistēma nevar īstenot visu savu potenciālu, lai palīdzētu saglabāt un padziļināt vienoto tirgu. Ņemot vērā nodokļu ietekmi uz valsts ieņēmumu nodrošināšanu, kā arī ievērojot dalībvalstu suverenitāti nodokļu jomā, Latvija uzskata, ka taisnīgākie un ekonomiski līdzsvarotākie lēmumi šajā jomā var tikt pieņemti, saglabājot vienprātības principu. Tādējādi tiek ievērotas visu dalībvalstu intereses neatkarīgi no to ekonomikas lieluma vai iedzīvotāju skaita.

ECOFIN tiks izskatīti arī secinājumi par Fiskālās ilgtspējas 2018. gada ziņojumu, kurā analizēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas riski. Latvija novērtēta kā zema riska valsts visās trīs riska kategorijās. Tāpat paredzēts izskatīt secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2020. gadam, kā arī ieteikums par apstiprinājumu, ko sniedz Eiropas Komisijai par 2017.gada budžeta īstenošanu. Noslēgumā Nīderlandes ministrs prezentēs dokumentu par oglekļa cenu sistēmu un aviācijas nodokli.

Informāciju sagatavoja:
Anna Mileika
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr.: +371 67083881
E-pasts: anna.mileika@fm.gov.lv

Lasīt vairāk
08 Feb
0

Ainars Latkovskis vadīs Stratēģiskās komunikācijas apakškomisiju

Ceturtdien, 7.februārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Ainars Latkovskis, pirmajā sēdē nolēma apakškomisijas deputāti.

“Mūsdienu kara būtība ir stipri mainījusies, informācija un komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu karošanas sastāvdaļu. Jaunizveidotās apakškomisijas uzdevums ir stiprināt mūsu valsts aizsardzības spējas informācijas laikmetā,” savu mērķi Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas vadībā uzsver A. Latkovskis.

Apakškomisijā strādās arī frakcijas “JAUNĀ VIENOTĪBA” deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Informācijas avots:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
07 Feb
0

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Rihardam Kozlovskim

Saeima ceturtdien, 7.februārī, apstiprināja deputāta pilnvaras uz laiku 13.Saeimas deputātam Rihardam Kozlovskim. 

Izmaiņas Saeimas sastāvā nepieciešamas, jo deputāts Edgars Rinkēvičs nolicis 13.Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr pildīs ministra pienākumus Artura Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā. 

Pirms balsojuma par mandāta apstiprināšanu R. Kozlovskis Saeimas sēdē deva svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu parakstu. Svinīgajā solījumā deputāts apņemas būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tāpat deputāts apņemas aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti un savus deputāta pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas, kā arī ievērot mūsu valsts Satversmi un likumus.

 

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
06 Feb
0

Ministru prezidentu sabiedrības integrācijas jautājumos konsultēs Abu Meri

Politiķis, ārsts Hosams Abu Meri ir apstiprināts par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku sabiedrības integrācijas jautājumos. H. Abu Meri ir K. Kariņa ārštata padomnieks un amata pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma.

“Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība valsts lēmumu pieņemšanā ir stipras demokrātijas pamats. Latvijā ir vairāk nekā 23 tūkstoši biedrību un nodibinājumu. Tās sniedz būtisku ieguldījumu mūsu valsts attīstībā, tādēļ ir svarīgi veidot pastāvīgu dialogu starp valdību un pilsonisko sabiedrību. Sabiedrības integrācija nozīmē ne tikai cittautiešu un mazākumtautību iekļaušanu sabiedrībā. Tā aptver arī jautājumus par cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, mazturīgajiem, latviešu diasporu ārzemēs un citām sabiedrības grupām – par viņu pieņemšanu un par stereotipu nojaukšanu. Mans mērķis ir stiprināt attiecības un sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, lai šos jautājumus risinātu pēc iespējas sekmīgāk,” pauda H.Abu Meri.

Ārsts Hosams Abu Meri kopš studiju laika ir aktīvi pievērsies sabiedrības integrācijas jautājumiem. H. Abu Meri ir aktīvi līdzdarbojies Latvijas – Libānas kultūras biedrības un Arābu kultūras centra izveidē, ir pildījis Sabiedrības integrācijas sekretariāta Mazākumtautību līdzdalības padomes locekļa pienākumus. Kā 12. Saeimas deputāts H. Abu Meri strādāja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī ir pildījis Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amata pienākumus.

Pašlaik H. Abu Meri ir Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas padomes loceklis, Kultūras ministrijas Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis un politiskās partijas VIENOTĪBA valdes loceklis.

 

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
01 Feb
0

JAUNĀ VIENOTĪBA saraksta līderi Eiropas Parlamenta vēlēšanām – Dombrovskis, Kalniete, Ašeradens

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA saraksta līderi šopavasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš startēs ar pirmo numuru, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kurai sarakstā būs otrā vieta, un partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kurš būs trešais vēlēšanu sarakstā.

 

Lēmumu par vēlēšanu saraksta līderiem šodien vienbalsīgi pieņēma partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde, kuras priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja: “Esmu gandarīts, ka šodien Rīgā viesojas mans ilggadējs kolēģis Manfrēds Vēbers – Eiropā lielākās politiskās alianses, Eiropas Tautas partijas grupas, vadītājs Eiropas Parlamentā un mūsu kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam. JAUNĀ VIENOTĪBA ir daļa no šīs politiskās saimes, kas apliecina, ka mums ir spēcīgi sabiedrotie. Mūsu partiju apvienības saraksta līderi ir spēcīgas personības, ietekmīgi, pieredzējuši un cienīti politiķi Eiropas un pasaules mērogā.

 

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis: “Lai nodrošinātu spēcīgu Latvijas pārstāvniecību ES, būšu JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Strādājot Eiropas vadošā politiskā spēka Eiropas Tautas partijas (ETP) sastāvā, mēs varam efektīvi aizstāvēt Latvijas intereses. Vēlētāju uzticība ir demokrātisks mandāts tālākam darbam ES institūcijās. ETP kandidāta EK priekšsēdētāja amatam Manfrēda Vēbera vizīte Rīgā ir laba iespēja pārrunāt ar JAUNĀS VIENOTĪBAS komandu Latvijai svarīgus jautājumus nākamā EP sasaukuma un nākamās Eiropas Komisijas darba kontekstā. Nākamajā EP sasaukumā Eiropā risināmi jautājumi, kas ir ļoti svarīgi arī Latvijai. Starp tiem jāmin ES daudzgadu budžets 2021-2027 gadiem, ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas stiprināšana un cīņa ar viltus ziņu ietekmi uz demokrātiju. Saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES ir sagaidāms mazāks finansējuma apjoms ES budžetā, līdz ar to jāvelta nopietns darbs Latvijas interešu aizstāvēšanai finansējuma sadalē nākošajā periodā, īpaši uzsverot ES fondu pieejamību un lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu.

 

 

Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete: “Es piekritu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan tas nebija viegls lēmums. JAUNĀ VIENOTĪBA ir pienākuma partija – savulaik Valdis Dombrovskis ekonomiskās krīzes laikā uzņēmās vadīt valdību un nupat Krišjānis Kariņš izveidoja valdību politiskās krīzes brīdī. Līdz ar Kariņa kunga jaunajiem pienākumiem un noliekot deputāta mandātu, Latvija nedrīkst zaudēt savu ietekmi Eiropas Parlamentā jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai, ar Eiropas Savienības noturību pret Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Tāpēc es sekoju šim pienākumam un, ja man būs dots vēlētāju mandāts, es strādāšu Eiropas Parlamentā un pārstāvēšu Latvijas intereses tikpat intensīvi, kā esmu to darījusi līdz šim.

 

Saeimas deputāts, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: “JAUNĀ VIENOTĪBA ir politiķi ar pieredzi un zināšanām, kā pārstāvēt Latviju starptautiskā mērogā un strādāt Latvijas tautas vārdā Latvijas izaugsmei. Eiropas Tautas partijas grupa iestājas par vienotu Eiropu, kurā valstis netiek vērtētas pēc to lieluma, bet ir līdzvērtīgi partneri un sadarbojas kopīgam mērķim. JAUNĀ VIENOTĪBA ir gan pilnvērtīgs, gan ļoti ietekmīgs šī procesa dalībnieks, ko apliecina mūsu kandidātu saraksts Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA saraksta līderu prezentācijā piedalījās Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā (EP) Manfrēds Vēbers, kurš, tiekoties ar partiju apvienības valdi un vēlāk Latvijas medijiem uzsvēra: “Man ir patiess prieks viesoties Latvijā un tikties ar kolēģiem no JAUNĀS VIENOTĪBAS, īpaši ar manu ilggadēju kolēģi, draugu Krišjāni Kariņu, kuram šobrīd uzticēta liela atbildība par valsti. Būdams patiesi eiropeisks politiķis, kopā ar kolēģiem Eiropas Tautas partijas grupā viņš gādās par Latvijas izaugsmi, lems par stipru Latviju spēcīgā Eiropā. Tas Latvijai un Latvijas tautai ir liels ieguvums. Latvija pēdējos mēnešos pēc vēlēšanām ir piedzīvojusi tās sekas, ko rada populistu partijas – tās rada nestabilitāti. Populisms, egoisms un nacionālisms cenšas atgriezties Eiropas politikā. Vienīgā atbilde tam ir pieredze un spēcīga politiskā sadarbība, ko ar savu darbu ir pierādījuši JAUNĀS VIENOTĪBAS politiķi. Esmu ļoti gandarīts, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs Valdis Dombrovskis – viņš jau šobrīd ir viens no Eiropas līderiem un es uzskatu, ka viņam darbs Eiropas komisāra amatā būtu jāturpina arī pēc vēlēšanām. Ar Sandru Kalnieti esam šos gadus strādājuši plecu pie pleca ETP grupas vadībā, viņa ir ietekmīga politiķe Eiropas Parlamentā un ar savu darbu apliecina, ka mazas valsts pārstāvji spēj virzīt nozīmīgus procesus Eiropas Savienības nākotnei. Savukārt Arvils Ašeradens ar pieredzi nacionālā līmenī būtu jauns pienesums darbam Eiropas Parlamentā. JAUNĀ VIENOTĪBA šodien ir prezentējusi ļoti spēcīgu komandu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – VIENOTĪBA, Kuldīgas novadam, Tukuma pilsētai un novadam, Valmierai un Vidzemei, Jēkabpils reģionālā partija un Latgales partija. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partiju saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi un šogad vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 23. līdz 26. maijam. Katrā ES dalībvalstī vēlēšanu norise notiek atbilstoši nacionālajai likumdošanai, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek rīkotas reizi piecos gados maija ceturtajā sestdienā – t.i. š. g. 25. maijā.

 

Papildu informācija:
Jaunā Vienotība
E-pasts: sekretare@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
1236