Blog

23 Jan
0

Ineses Lībiņas-Egneres uzruna ikgadējās Ārpolitikas debatēs Saeimā

Godātais ārlietu ministra kungs, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Ārpolitikas debates ir jau iesakņojusies tradīcija un ir viens no labākajiem piemēriem Ārlietu ministrijas un Saeimas savstarpējai sadarbībai, kas balstīta uz kvalitatīvu diskusiju.

Iepazīstoties ar ārlietu ministra ziņojumu, var droši apgalvot, ka ārlietu dienests, tuvojoties Latvijas de iure simtgadei 2021. gadā, arvien vairāk ļauj mums, deputātiem, būt lepniem par mūsu ārlietu dienesta paveikto savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvībā. 

Šodien savā uzrunā vairāk vēlos runāt par parlamentārās diplomātijas un jo īpaši Saeimas deputātu darba parlamentārajās asamblejās nozīmi. 

Politiskais darbs un arī parlamentārā diplomātija pagājušajā gadā kļuva intensīvāka, arvien nostiprinot efektīvu rīcības sazobi ar ārlietu dienestu, kas parlamentāriešiem palīdzējis paust Latvijai svarīgas nostājas un droši aizstāvēt mūsu sabiedroto intereses Eiropas Padomē.

Satversmes Sapulces prezidents, Latvijas Valsts pirmais prezidents un arīdzan tobrīd starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Jānis Čakste saviem studentiem lekcijā deva viedus vārdus, kas, manuprāt, ir ielikti šūpulī visam mūsu ārlietu dienestam:

“Spēja būt liekulīgiem ir lielo valstu privilēģija, mazajām valstīm jābūt godīgām.” 

Šis vadmotīvs uzliek mums par pienākumu vienmēr turēt taisnu mugurkaulu, iestāties par vērtībām, nelocīties kādu interešu priekšā un vienmēr būt godīgiem.

Man kā Latvijas EPPA delegācijas vadītājai kopā ar kolēģiem – delegācijas vadītājas vietnieku Artusu Kaimiņu, delegācijas locekļiem Mariju Golubevu, Lindu Ozolu, Borisu Cileviču un Danu Reiznieci-Ozolu – aizvadītais gads bija īpaši nozīmīgs profesionālajā jomā, liekot sadzirdēt Latvijas vārdu Eiropas Padomē un tās parlamentārajā asamblejā,  aizstāvot organizācijas iedragātās pamatvērtības laikā, kad Eiropas Padome svinēja savu 70. gadadienu. 

Jāatgādina, ka Eiropas Padome ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Tās sākotnējais mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.

Tiesiskuma un cilvēktiesību nodrošināšana ir bijuši Baltijas valstu neatkarības centienu stūrakmeņi. Kļūšana par Eiropas Padomes dalībvalsti, kas ietvēra arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ratificēšanu, bija viens no neatkarību atguvušās Latvijas valsts svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem. Vēlmi atgriezties Eiropas demokrātisko valstu saimē jau apliecināja 1990. gada 4. maijā īsu mirkli pēc neatkarības pasludināšanas pieņemtā deklarācija, kurā Latvijas Republikas Augstākā padome apņēmās savā likumdošanas darbā vadīties pēc Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā.

Gandrīz tieši pirms 25 gadiem 1995. gada 10. februārī Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti. Mūsu valsts, sekojot institūcijas mērķiem, spēja integrēties Eiropā, nodrošinot pilnvērtīgu, funkcionējošu demokrātiju, tiesiskumu un konkurētspējīgu tirgus ekonomiku. 

Taču šobrīd pati Eiropas Padome piedzīvo dziļu tās pamatvērtību krīzi. Ir zudušas tās vērtības, kas pirms 25 gadiem kalpoja par mērauklu Latvijas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā. Latvijas ceļš uz integrāciju Eiropā nav bijis viegls. Šo gadu laikā mums bija jāpierāda piederība Eiropai, atbilstība šīm vērtībām, mums bija jāiemācās ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību un solidarizēties. Tieša tādēļ tas ir Latvijas pienākums šodien būt līdzatbildīgai šīs vērtības nepazaudēt, nosargāt un uzturēt.

Eiropas Padomes vērtību pamatos pirmās plaisas parādījās līdz ar novēloto reakciju uz Gruzijas teritoriju okupāciju, tad EPPA pārņēma tā dēvētā “kaviāra diplomātija” un tās skandāls, un, visbeidzot, 2019. gada 26. jūnija EPPA lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Lemjot pēc būtības, EPPA nolēma atļaut KF delegācijai bez ierobežojumiem atsākt darbu EPPĀ. Turklāt, neskatoties uz balsstiesību atjaunošanu, Krievija joprojām turpina neievērot tai saistošās EPPA rezolūcijas un, vēl jo vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu, situācija saistībā ar cilvēktiesībām un tiesiskumu Krievijā ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Šiem noteikumiem bija arī negatīvi blakus efekti, kas radīja nebijušus precedentus Eiropas Padomes vēsturē, proti, Gruzijas prezidentūras atklāšanas pasākums noritēja nevis kā tradicionāli prezidējošās valsts galvaspilsētā, bet gan izņēmuma kārtā Strasbūrā, lai neprovocētu okupētas valsts iedzīvotāju protestus, tiem uzņemot savās institūcijās “vilku aitas ādā”.

Ar šādu pagājušā gada 26. jūnija EPPA lēmumu tika sasniegta kritiskā masa, un, reaģējot uz EPPA rezolūciju, Latvija kopā ar septiņu EPPA delegāciju pārstāvjiem nolasīja kopēju paziņojumu, paužot  vilšanos par šādu iznākumu, un pārtrauca darbu atlikušajā vasaras sesijā.

Taču mums ir jāapzinās, ka EPPA darbojas uz parlamentāriem demokrātijas principiem, pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, apspriež tos nacionālajās delegācijās, komiteju sēdēs, politiskajās grupās jeb frakcijās. Ietekmēt katra lēmuma pieņemšanu ir procedurāli un arī no citiem aspektiem filigrāns un ļoti apjomīgs darbs, tāpēc mēs nevaram palikt vieni, mums ir jāstrādā kopā ar sabiedrotajiem.

Tāpēc jau 6. septembrī Latvijas delegācija Saeimā sanāca kopā ar līdzīgi domājošo valstu delegāciju – Dānijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas deputātiem. Šīs sanāksmes rezultātā tika izveidota Baltic+ grupa, lai koordinēti arvien pamanāmāk kopīgi atgādinātu Eiropas Padomei un EPPA par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas. Savukārt EPPA rudens sesijas laikā Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainu, nepiedalījās šīs sesijas plenārsēdēs un 70. gadadienas oficiālajās svinībās, tajā pašā laikā mēs turpinājām ikdienas darbu, piedaloties EPPA komiteju un apakškomiteju darbā, jo tikai klātesot un rīkojoties varam būt pamanāmi un sadzirdēti. 

Arī pēc rudens sesijas notika vairākas Baltija+ grupas tikšanās, lai koordinētu rīcību EPPA 2020. gada janvāra sesijā, meklējot jaunus sabiedrotos. 

Jau nākamajā nedēļā Latvijas EPPA delegācija dosies uz janvāra sesiju. Mēs darīsim visu, lai kopā ar sabiedrotajiem apstrīdētu KF delegācijas mandātus, lai mēs tiktu sadzirdēti un lai jautājums, vai Eiropas Padome ievēro pati savos dibināšanas līgumos ietvertos principus un vērtības, netiktu “paslaucīts zem paklāja”. 

Šogad Latvija svinēs savas pievienošanās šai organizācijai 25. gadadienu. Pēc trim gadiem Latvija būs prezidējošā valsts šajā organizācijā, un esam izvirzījuši mērķi izmantot visus iespējamos instrumentus, lai turpmākajos gados Eiropas Padome atgrieztos pie savām vērtībām un saknēm, ka Eiropas Padome ir organizācija, kas aizsargā cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju, likuma varu un tiesiskumu, un tās misijai ir jābūt panākt lielāku vienotību dalībvalstu vidū, nevis tolerēt situāciju, kad viena Eiropas Padomes  dalībvalsts veic agresiju pret citu Eiropas Padomes dalībvalsti. Šāda situācija starptautiskas cilvēktiesību organizācijas dzīvē nav pieņemama, un mēs to nevaram neredzēt un par to nerunāt.

Bez šaubu ēnas varu apgalvot, ka Latvijas delegācijas darbs EPPA, delegācijas sadarbība ar Saeimas ārlietu komisiju, ir spilgts piemērs tam, ka arī skaitliski neliela delegācija spēj ap sevi apvienot līdzīgi domājošus deputātus no citām EP dalībvalstīm un sniegt parlamentārās diplomātijas paraugstundu, atmetot malā iekšpolitiskās nesaskaņas un vienojoties kopīgam mērķim. 

Mēs, iespējams, nākotnē diskutēsim par Baltic+ grupas nosaukumu, pārdēvējot to par “Konvencijas sargiem” par godu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, lai ģeogrāfiski neierobežotu citu valstu delegācijas piedalīties. “Konvencijas sargu” galvenie mērķi būs veicināt un aizsargāt Eiropas Padomes vērtības, principus un integritāti, kā arī atjaunot uzticību Eiropas Padomei un tās institūcijām.

Nākamajā nedēļā mēs uz EPPA aizvedīsim arī ceļojošo izstādi par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai. Mēs vēlamies parādīt Eiropas Padomei to spēku, ar kādu trīs Baltijas valstis, sadodoties rokās, spēja starptautiskajai sabiedrībai atgādināt par vēsturisko netaisnību. Šobrīd Baltic+ grupa ir sadevusies rokās, lai aizsargātu vērtības, lai aizsargātu Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citus.


Dārgie klātesošie, 

No sirds vēlos pateikties mūsu ārlietu dienestam, jo īpaši vēstniekam Strasbūrā Ivaram Punduram, viņa komandai un atbalstošajiem diplomātiem šeit Ārlietu ministrijā.

Novēlu mūsu diplomātiskajam un konsulārajam dienestam tikpat varonīgi aizstāvēt Latvijas valsts un tās pilsoņu intereses, rūpējoties par mūsu brīvību, visas valsts augšanu un sagaidot de iure simtgadi drošībā un pārticībā!

Ministra kungs, no sirds sveicu Jūs, kā arī visus ārlietu dienesta darbiniekus ar tuvojošos diplomātu dienu.

Paldies par uzmanību!

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
23 Jan
0

Krišjāņa Kariņa valdība pirmā gada laikā koncentrējusies uz sabiedrības labklājībai svarīgākajām nozarēm

Valdības paveikto būtiskāko darbu sarakstā gada laikā ierindojams finanšu sektora “kapitālais remonts”, administratīvi teritoriālā reforma, pasākumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, iespējamie risinājumi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, kā arī pieņemti divi valsts budžeti. 

“Pirmā darbības gada laikā esam mērķtiecīgi ķērušies klāt jomām, kas visvairāk ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Labākie un ilgnoturīgākie risinājumi prasa laiku – it īpaši, ja problēmas ir samilzušas un regulāri tikušas ignorētas. Esam apņēmības pilni neapstāties un rast vislabākos un taisnīgākos risinājumus. Paldies visiem par līdzšinējo darbu, turpinām strādāt!” rezumējot valdības darbu pirmajā gadā, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

Krišjāņa Kariņa valdības laikā sākts finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts”, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sasniegtu pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Valdības paveiktais, veicot grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā, pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat Latvijas finanšu nozares institūcijas turpina darbu pie “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsākusi darbu pie administratīvi teritoriālās reformas, lai apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās un lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus. Saeimā 1. lasījumā apstiprināts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas ietver 39 pašvaldību administratīvo iedalījumu.

Izglītības un zinātnes ministrija īstenojusi vairākus pasākumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas ietver skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu atalgojuma kāpumu, vidējās izglītības standarta pieņemšanu un centralizēto eksāmenu analīzes vebināru ieviešanu, kvalitātes kritēriju izstrādi, finansējuma saglabāšanu mūzikas, svešvalodas, mākslas skolām, kā arī finansējumu skolotāju digitālās kompetences stiprināšanai.

Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas veselības nozarei, strādājot pie 2021. un 2022. gada budžetiem. Veselības ministrija mainījusi arī farmācijas jomas regulējumu, lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par zālēm. Tāpat uzlabota zāļu fiziskā pieejamība un zāļu tirgus caurskatāmība, kā arī izstrādāti priekšlikumi zāļu piecenojumu mazināšanai un aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšanai. 

Labklājības nozarē ir panākts garantētā minimālā ienākumu līmeņa palielinājums līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. Vienlaikus līdz 80 eiro palielināta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122, 64 eiro. Paaugstinoties valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, personām ar invaliditāti minimālā invaliditātes pensija palielināsies līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro. 

Iekšlietu nozarē ir izdevies panākt algu palielinājumu kadetiem un vairākiem tūkstošiem iekšlietu nozares amatpersonu, kas līdz šim saņēma zemākās algas. Līdzšinējās darba kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu darbinieku piesaistes veicināšanai, iekšlietu dienestu amatpersonām ir palielināta atlīdzība 10,733 milj. eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija ievērojami veicinājusi būvniecības nozares konkurētspēju un uzlabojusi investīciju klimatu. Ieviešot būvniecības procesa digitalizāciju, Latvija ir kļuvusi par vienu no Eiropā modernākajām valstīm būvniecības procesu vadībā. Nozares uzņēmumiem tas paātrina būvniecības saskaņošanas procesus, palielina procesu caurskatāmību, kā arī optimizē izmaksas. 

Aizsardzības ministrija strādājusi pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Sistēma skaidri noteiks atbildību un rīcību gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī jebkurā krīzes situācijā, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārajā aizsardzībā. Būtisks solis šīs sistēmas ieviešanā pērn bija to skolu skaita palielināšana, kurās vidusskolēni apgūst valsts aizsardzības mācību.

Ārlietu ministrija parakstījusi Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu, kas ļauj Latvijai vērsties un būt vienai no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Vienlaikus Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana dod iespējas Latvijai vērsties pret valstīm, ja netiktu pildītas starptautiskās saistības pret Latviju.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi jaunu sabiedriskā transporta koncepciju. Tās mērķis ir veicināt to, ka cilvēki privātā transporta vietā biežāk izvēlas sabiedrisko transportu. Koncepcijā paredzēts, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošinās ar vilcienu, savukārt autobusi pasažierus pievedīs līdz vilcienam, kā arī kursēs vietās, kur nav pieejams vilciens. Tāpat ir parakstīts nozīmīgs līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, kas nākotnē nodrošinās savienotus reisus, modernus vilcienus un jaunu vienotu biļešu sistēmu.    

Tieslietu ministrija uzsākusi darbu pie Latvijas tiesu sistēmas pilnveides, paredzot jaunas specializētas Ekonomisko lietu tiesas izveidi un izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Tiek arī turpināts darbs pie tieslietu nozares darbinieku profesionālās izaugsmes – nodrošinātas tiesnešu un tiesu darbinieku mācības, kā arī turpināta tiesu darbinieku atalgojuma celšana. 

Pieņemts lēmums un paveikti visi darbi, lai no 2020. gada darba algas paaugstinājumu saņemtu ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki. Valsts kultūras iestāžu darbinieki par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un sociālekonomisko aktivitāti lauku apvidos, tiek ievērojami veicināta esošo darbavietu saglabāšana, kā arī jaunu darbavietu radīšana Latvijas reģionos. Rasts līdz 100 miljoniem eiro liels finansējuma atbalsts zemniekiem zemes iegādes kreditēšanas programmai. Šie aizdevumi paredzēti mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās. Papildus lauku teritoriju dzīvotspējas sekmēšanai 2019. gadā panākts 4 miljonu eiro papildfinansējums mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Šīs valdības laikā panākts lielāks atbalsts arī lauksaimniekiem – par 10 miljoniem eiro ir palielinājusies summa, ko Zemkopības ministrija novirza lauksaimniekiem, atlīdzinot daļu izdevumu par apdrošināšanas polišu iegādi, kas kompensē sausuma radītos zaudējumus. Tāpat arī veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai lauksaimniekiem apdrošināšanas polises iegāde būtu vienkāršāka, kā arī būtu iespējams par to saņemt Eiropas Savienības un valsts atbalstu. 

23. janvārī aprit gads kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un pirmās sēdes.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna ministriem par valdības paveikto pirmajā gadā. 

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika preses konference par valdības paveikto gada laikā un tās uzdevumiem turpmāk

21. janvāra Ministru kabineta sēdes ieraksts

21.01.2020. mk seede 03

Sabīne Spurķe
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919
E-pasts: sabine.spurke@mk.gov.lv 


Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
23 Jan
0

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas patērētājas par tās veidotāju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 23. janvārī Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra, ka Latvija ir pārtapusi no ārpolitikas vērotājas un patērētājas par aktīvu ārpolitikas veidotāju. Izsakot pateicību Latvijas ārlietu dienestam un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par līdzšinējo aktīvo un pašaizliedzīgo darbu, Ministru prezidents aicināja ikkatru, kas pārstāv Latviju pasaulē, aktīvi virzīt un aizstāvēt mūsu valsts intereses ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem.

“Mūsu balss pasaulē tiek sadzirdēta. Mēs iestājamies par Vienoto tirgu, par Austrumu partnerību, par finanšu sistēmas stiprināšanu Eiropā un visā pasaulē, iestājoties stingri pret naudas atmazgāšanu, kā arī dezinformācijas izplatību. Mēs esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums šī loma ir jāstiprina,” uzstājoties ārlietu debatēs, pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija pēdējo piecpadsmit gadu laikā no ārpolitikas vērotājas un patērētājas ir kļuvusi par aktīvu politikas veidotāju, pateicoties mūsu cilvēkiem un institūcijām.

K. Kariņš uzrunā Saeimas deputātiem uzsvēra, ka Latvijas vieta pasaulē ir kopā ar tās Rietumu sabiedrotajiem, Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, pārējo NATO dalībvalstu saimi un OECD dalībvalstīm, kas aptver arī tādas valstis kā Japāna. “ Sadarbība ar šiem sabiedrotajiem ir Latvijas ārpolitikas un valsts neatkarības nodrošināšanas pamats,” uzsvēra Ministru prezidents, pateicoties sabiedrotajiem partneriem, kuri nodrošina Latvijas militāro drošību.

Uzrunas turpinājumā K. Kariņš uzsvēra iespējas, ko Latvijai paver piederība Eiropas Savienībai, jo tā nav tikai ekonomiska savienība, tā ir arī kopīgās vērtībās – brīvībā, demokrātijā, vienlīdzībā – balstīta savienība.

“Mūsu valstij ir īpaša interese un loma stiprināt Eiropas Savienības labās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Mēs esam ieinteresēti sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, parādot, ka Krievijai kā varas centram pastāv alternatīva – Eiropas Savienība,” pauda K. Kariņš.

Runājot par ārpolitikas lomu Latvijas ekonomikas attīstības stiprināšanā, K. Kariņš uzsvēra vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību lomu Latvijas eksporta un investīciju piesaistes veicināšanā, īpaši no mūs Rietumu sabiedrotajiem. Ministru prezidents arī uzsvēra milzu iespējas Latvijas uzņēmējiem eksporta jomā ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem energoefektivitātes un SEG emisiju samazināšanā, ko paver tā dēvētais Eiropas zaļais kurss.

Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents aicināja ikvienu, kas pārstāv Latviju, aktīvi virzīt un aizstāvēt mūsu valsts intereses: “Aicinu ikkatru atcerēties, ka mēs neesam vairs tie mazie brāļi. Mēs esam līdzvērtīgi. Mūsos ieklausās, mēs turpinām ieklausīties un diskutēt, bet aicinu veidot aktīvu politiku! Aicinu to darīt ikkatru, arī Saeimas deputātus, tiekoties ar citu valstu kolēģiem. Mēs esam līdzīgs ar līdzīgu. Mums ir jāturpina nodrošināt sava vieta pasaulē, nevis gaidot, ka kāds to darīs mūsu vietā, bet pašiem skaidri stāvot uz savām kājām un virzot mūsu intereses kopā ar mūsu sabiedrotajiem.”

"Latvija pēdējo piecpadsmit gadu laikā no ārpolitikas vērotājas un patērētājas ir kļuvusi par aktīvu politikas veidotāju. Mēs vairs neesam tie mazie brāļi, mēs esam līdzīgs ar līdzīgu, mūsos ieklausās. Esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums ir jāturpina nodrošināt sava vieta pasaulē, pašiem skaidri stāvot uz savām kājām un virzot mūsu intereses kopā ar mūsu sabiedrotajiem," šodien ikgadējās Latvijas Republikas Saeima ārpolitikas debatēs klātesošos uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš #JaunāVienotībaVideo: Saeima

Posted by Jaunā Vienotība on Thursday, 23 January 2020
23.01.2020. Saeima arpolitikas debates 07

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
23 Jan
0

LR ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs 2020

“Un visa plašā pasaule / Ir liela, smaga asara.” Šie dzejnieka Jāņa Poruka vārdi trāpīgi izteic pašreizējo starptautisko stāvokli.

Spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un mūsu valsts ārpolitisko darba kārtību. Latvijas ieskatā turpmākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā.

Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā. Lai arī Normandijas formātā ir panākts zināms progress Minskas vienošanos izpildē un sagūstīto personu apmaiņā, tomēr situācija Ukrainā nav kardināli mainījusies. Krievijas agresīvā politika Ukrainā turpinās. 

Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kuru viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. Kūstošie ledāji Arktikā, milzīgais piesārņojums jūrās un okeānos, ilgstošie un postošie ugunsgrēki Austrālijā, Āfrikā un Amazones mūža mežos rada neatgriezeniskus zaudējumus visam dzīvajam uz mūsu planētas.

Lai mazinātu cilvēka postošo ietekmi uz vides piesārņojumu, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām. Risinājums ir tikai kopēja un solidāra visu valstu līderu un sabiedrību izpratne par nepieciešamību pasargāt mūsu planētu no iznīcības. Tāpēc ir atbalstāmi jaunās Eiropas Komisijas priekšlikumi Eiropas Zaļajam kursam, lai panāktu reālu klimata neitralitāti.

Savukārt Ķīnas pieaugošā iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Ķīna intensīvi investē Eiropas kritiskajā infrastruktūrā, iegūstot kontroli pār uzņēmumiem, kā arī palielinot savu klātbūtni Eiropas kaimiņos, Arktikā un Āfrikā. Ķīna ir Eiropas partneris un sāncensis vienlaikus.

“Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud.”

Šiem “Eiropas tēva” Robēra Šūmaņa deklarācijas vārdiem, kurai šogad atzīmēsim septiņdesmito gadskārtu, ir jābūt centrā ikviena politiķa un diplomāta darbā.

Lai cik dramatisks liktos pērnais gads, tieši pūles un centieni saglabāt starptautisko kārtību, drošību un mieru arī šogad būs īpaši vajadzīgi reģionālajiem un globālajiem spēlētājiem, tostarp Eiropas Savienībai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Indijai un Krievijai.


Godātie kolēģi!

Šodien aprit tieši gads, kopš Saeima apstiprināja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību. Viens no valdības darbības deklarācijas atslēgvārdiem ir “drošība”. Un tas nav nejauši izvēlēts. Tas ir īpaši attiecināms, domājot par mūsu valsts sociālekonomisko, finanšu stabilitātes, militāro, iekšējo un ārējo drošību.

Latvijas ārpolitikas mērķis ir nemainīgs: stiprināt Latvijas drošību un labklājību, veicinot Eiropas Savienībai ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību.

Latvijas ārpolitiskā doktrīna balstās šādos elementos –

Pirmkārt, aktīvi veidot Eiropas Savienību kā ģeopolitisku spēlētāju, kas spēj ietekmēt gan globālus, gan reģionālus procesus. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vērtību, klimata un drošības lielvaru. Mums ir jāspēj projicēt stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Eiropas Savienībai ir jāattīsta sava drošības kapacitāte.

Otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas veicina sadarbību ar mūsu Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un Eiropu; lielu potenciālu redzam, piemēram, Trīs Jūru iniciatīvā.

Treškārt, Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanu starptautiskajās attiecībās.

Ceturtkārt, mēs iestājamies par visaptverošu politisko un ekonomisko sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.  

Piektkārt, mēs veicinām stabilitātes un drošības telpas izvēršanu gan Eiropas Austrumu, gan Dienvidu kaimiņreģionos. Mēs atbalstām gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji, un ticam, ka tas nāk par labu mums un kandidātvalstīm.

Visbeidzot, mēs esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar kurām mums ir būtiskas domstarpības, jo ticam, ka atklāts un godīgs dialogs, kas ir balstīts savstarpējā cieņā un atbilst pušu interesēm, ir pamats attiecību veidošanai. Tas nenozīmē kompromisus principiālos jautājumos.


Dāmas un kungi!

Latvijas aktīva dalība starptautiskajās organizācijās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD ir viens no instrumentiem, lai stiprinātu mūsu valsts  suverenitāti, tiesiskumu, drošību un ekonomisko izaugsmi.  

Mūsu stratēģiskais partneris Amerikas Savienotās Valstis sniedz nenovērtējamu atbalstu mūsu aizsardzībai. Tāpat mūsu sabiedrotie no citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši  Kanādas, kā arī Spānijas, Itālijas, Čehijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Albānijas un Melnkalnes.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ASV praktiskā iesaiste mūsu reģiona drošības stiprināšanā nekad nav bijusi tik liela un jūtama kā šobrīd. Paldies mūsu draugiem un sabiedrotajiem par Latvijas drošības stiprināšanu!


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Nav šaubu, ka pēc breksita gan Eiropas Savienībai, gan Apvienotajai Karalistei nāksies iet cauri jaunai institucionālai un politiskai transformācijai, taču šis faktors nedrīkst ietekmēt Eiropas Savienības turpmāko vienotību kritiski izšķirošos jautājumos.      

Mēs atbalstīsim aktīvu Eiropas Savienības darbu pie nākotnes attiecību līguma ar Apvienoto Karalisti, jo Latvijai ir būtiski nostiprināt ciešas turpmākās attiecības ar Lielbritāniju, ņemot vērā mūsu drošības un ekonomiskās intereses, nozīmīgo valstspiederīgo kopienu, kura tur dzīvo un strādā.

Lai kā dažam labam gribas domāt, taču pēc breksita procesa Eiropas Savienība nekļūs par vēstures artefaktu. To līdzās citiem eksponātiem nenovietos Eiropas muzejā Briseles centrā ar uzrakstu, citējot nu jau leģendāru britu politiķi, – “Es reiz biju nākotne”. Tāpēc mums būs jāiegulda liels darbs Eiropas nākotnes veidošanā.

Šeit lielu cerību lieku uz Eiropas nākotnes konferences organizēšanu. Taču diskutējot atcerēsimies arī Šūmaņa vārdus: “Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. (..) To veidos konkrēti sasniegumi”!


Dāmas un kungi!

Latvija Eiropas Savienībā ir jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot Eiropas Savienības politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomās.

Līdz ar jauno Eiropas Komisiju ir definētas jaunas politiskās prioritātes, kas ir Eiropas zaļais kurss, ekonomika cilvēku labā, digitālā laikmeta Eiropa un spēcīga Eiropa pasaulē.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Protams,  Eiropas Savienībai ir robežas. Tā nav bezizmēra. Eiropas Savienības paplašināšanās politikai ir jābūt atvērtai tām valstīm, kas atbilst iestāšanās kritērijiem, īpaši Ziemeļmaķedonijai un Albānijai.  

Latvija arī turpmāk atbalstīs mūsu draugus no Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Latvija arī turpmāk iestāsies par iesaldēto konfliktu risināšanu, valstu teritoriālās nedalāmības principu ievērošanu. Latvija arī konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.

Gan Eiropas Savienības, gan Rietumbalkānu, gan Austrumu partnerības valstu vadībām ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība nozīmē fundamentālas pamatvērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Tas ir arī jautājums par cilvēktiesību standartiem, izpratni par patiesu demokrātiju un brīvu pilsonisko sabiedrību. Citiem vārdiem sakot, eiropiešiem ir jārīkojas kā eiropiešiem.


Dāmas un kungi!

Vēlos pēc iespējas ātrāk pieredzēt to dienu, kad Latvija Eiropas Savienības kopējā budžetā vairāk iemaksās, nekā saņems. Taču šobrīd galvenais uzdevums ir panākt mums labvēlīgus nosacījumus nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.

Budžetu ietekmēs gan Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan jaunās prioritātes. Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamajā daudzgadu budžeta periodā Latvija saņems vairāk, nekā iemaksās. 

Līdz ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un izmaiņām Eiropas Savienības budžeta struktūrā ir jāmainās arī Latvijas institūciju, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības uztverei par Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Latvijai jāspēj attīstīt spējas piesaistīt finansējumu no jaunajām Eiropas Savienības programmām.

Aicinu visas nozares iesaistīties un aktīvi diskutēt par Latvijas tālākās attīstības virzieniem sasaistē ar jaunās Eiropas Komisijas definētajām prioritātēm. Turpmāk, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, būs jābūt radošākiem un aktīvākiem.

Jau nākamajā septiņu gadu perspektīvā ir jāspēj sagatavot tādus projektus, kas būs ar augstu pievienoto vērtību un spēs konkurēt ar citiem projektiem finansējuma piesaistē.

Latvijā ir daudz radošu cilvēku un izcilu ideju, kas nešaubīgi ir Eiropas un pasaules līmenī. Mūsu valstī jau šobrīd viens no visstraujāk augošajiem eksporta segmentiem ir informācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu eksports.

Latvijai ir daudz lielisku jaunuzņēmumu. Mums ir visas iespējas kļūt par līderi 5G tehnoloģiju ieviešanā. Un tas ir jāizmanto, jo 5G ir stāsts par globālo sāncensību Eiropas Savienības un visas pasaules mērogā.


Godātie deputāti!

Tieši pirms gada no šīs tribīnes sacīju, ka cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas.

Cīņa pret finanšu noziegumiem ir svarīga ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet vispirms tāpēc, ka apkarot finanšu noziegumus ir pareizi.

Pagājušajā gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā. Pērnais gads bija reālas rīcības gads. No Latvijas puses sekoja ātrs un profesionāls darbs, savedot kārtībā tiesību aktu un sankciju koordinācijas politikas procesu.

Vakar publicētajā “Moneyval” novērtējumā līdzšinējais darbs ir vērtēts ar pluss zīmi. Lai gan darbs vēl nav pabeigts, tomēr ceram, ka līdzšinējais veikums būs pienācīgi novērtēts arī turpmāk.

Ir svarīga neiecietīga attieksme pret naudas atmazgāšanu. Ir jāpieliek pietiekamas pūles, lai, cik vien tas iespējams, atklātu un apturētu šādas naudas plūsmas. Vienlaikus nedrīkst nonākt situācijā, ka tiek pārspīlēts un cieš godīga uzņēmējdarbība.

Šajā ziņā Latvijā jāturpina strādāt, lai radītu visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai valsts kopā ar privāto sektoru rastu konkrētus risinājumus un risku pārvaldība kļūtu samērīgāka.  

Mūsu līdzšinējā pieredze un 2018. gada satricinājumi finanšu sektorā norāda uz vienu būtisku mācību. Ja gribam, lai mūs uztver par nobriedušu valsti, tad arī jāuzvedas nevis kā pusaudzim, kurš savu istabu sakopj tikai tad, kad vecāki trešo reizi sabļauj, bet kā pieaugušajam, kurš apjēdz, ka neviens cits viņa vietā māju netīrīs. Mēs nedrīkstam atslābt!


Godātie Saeimas deputāti!

Latvijas pieredze rāda, ka izaugsme un labklājības pieaugums iet roku rokā ar atvērtību pasaulei, uzticamu sabiedroto klātbūtni un spēju pieņemt atbildīgus lēmumus Latvijas kā tirdzniecības partnera un investīciju vietas pievilcībai.

Nevar atļauties dreifēt kādā bezvēja zonā vai pelēkas dūmakas aizsegā. Mums ir jādara viss, lai Latvija būtu drošs un uzticams partneris gan ekonomikā, gan starptautisko attiecību arēnā. Šeit vislielākā atbildība ir valdībai, Saeimai un katram mums individuāli.

Kopā ar saviem Eiropas Savienības partneriem šogad mēs turpināsim strādāt pie jaunu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas, tostarp ar Austrāliju, Jaunzēlandi, un raugāmies arī uz līguma ar MERCOSUR jeb Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku pabeigšanu. Esam ieinteresēti Eiropas Savienības un Indijas brīvās tirdzniecības sarunu atsākšanā.

Nozīmīga loma Latvijas ekonomisko attiecību veicināšanā ir Latvijas diasporas pārstāvjiem. Jau pašlaik dažādās pasaules malās mītošie profesionāļi ar savām zināšanām un kontaktu loku palīdz apzināt iespējas un partnerus arī Latvijas uzņēmējiem. Tas ir jāizmanto arī turpmāk!

Diasporas politika ir kļuvusi par patstāvīgu politikas jomu. Tradicionāli nozīmīga ir mūsu sadarbība latviešu valodas un kultūras uzturēšanā, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanā. Tas turpināsies. Bet arvien lielāku nozīmi iegūst mūsu spēja veidot dinamisku sadarbību ekonomikā, zinātnē, sportā, kā arī jāmāk piesaistīt Latvijai nepieciešamo ekspertīzi veselības, finanšu, ekonomikas un citās nozarēs.


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu.

Mēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija.

Šis ir arī laiks, kad vēstures notikumi un atceres dienas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu politikā un diplomātijā.

Mēs ar cieņu pieminam miljoniem upuru, kuri gāja bojā Otrajā pasaules karā. Mēs augstu novērtējam sabiedroto karavīru ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē.

Šogad tiks atzīmēti septiņdesmit pieci gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un Tālajos Austrumos. Mēs saprotam, ka Hitlera Trešajā reihā brīvas Latvijas nebūtu.

Vienlaikus mēs nosodām pēdējā laika Krievijas amatpersonu un propagandas centienus attaisnot Staļina agresīvo un noziedzīgo pirmskara diplomātiju. Molotova – Ribentropa pakta noslēgšana, sadalot Eiropu ietekmes sfērās, uzbrūkot Polijai, okupējot Baltijas valstis un izraisot Ziemas karu pret Somiju, ir šīs ārpolitikas tiešs rezultāts.

Saeimas 16. janvāra paziņojums par Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību skaidri definē Latvijas nostāju šajā jautājumā.

Šis aspekts no Latvijas ārlietu dienesta prasa konsekventu pieeju vēstures jautājumu skaidrošanā un objektīvas vēsturiskās atmiņas veidošanā. Tādēļ Baltijas valstu, Polijas un citu sabiedroto cieša, saskaņota rīcība un vienota vēstījuma paušana Eiropas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanā ir gan stratēģiski svarīga, gan tai ir simboliska nozīme.

Kamēr Krievija turpinās pārrakstīt vēsturi, svinēt suverēnu valstu okupāciju un attaisnot totalitāru režīmu rīcību, kā arī turpinās agresiju pret Ukrainu un Gruziju, bezprincipu drošības telpa “no Lisabonas līdz Vladivostokai” nav iespējama.


Godātie deputāti!

Šogad atzīmēsim Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas septiņdesmit piekto gadskārtu. Lai gan Latvija nevarēja būt to valstu vidū, kuras 1945. gadā apvienojās šajā organizācijā, tieši ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kurā Latvija iestājās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas.

Latvija ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir konsekventi iestājusies par starptautisko tiesību un valstu teritoriālās integritātes ievērošanu. Lai gan ANO un tās institūcijas ir tikušas pamatoti kritizētas par neveiksmēm miera un cilvēktiesību nodrošināšanā pasaulē, tā joprojām ir neaizstājams starptautisko tiesību sargs. Tādēļ Latvija pērn ir atzinusi ANO Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju.

Mūsdienu drošības izaicinājumu situācijā daudzpusējā sadarbība jeb multilaterālisms, kas balstās noteikumos un starptautiskajās tiesībās, ir pamats starptautiskajai kārtībai.

Nacionālās drošības interesēs, kā arī lai vairotu Latvijas ietekmi un atpazīstamību, Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepatstāvīgās dalībvalsts vietu laikā no 2026. līdz 2027.gadam.

Nelielām valstīm dalība ANO Drošības padomē dod iespēju piedalīties un būt redzamām pasaulē svarīgāko drošības jautājumu risināšanā. Vienlaikus šī dalība simbolizē valsts briedumu un spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem.

Kandidēšanas kampaņa kļūs par ieguvumu, palielinot Latvijas atpazīstamību un popularizējot mūsu tautsaimniecības nozares globālā mērogā.

Piemēram, Latvijas uzņēmējiem šī kandidēšana var kļūt par praktisku ieguvumu kontaktu atrašanā un produktu un pakalpojumu reklamēšanā. Lai sagatavotos Latvijas kandidēšanai un darbam ANO Drošības padomē, valdība formulēs Latvijas kandidēšanas kampaņas saturiskās prioritātes.

Šajā kontekstā Ārlietu ministrija gatavo Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes turpmākajam periodam. Attīstības sadarbības instrumenti nodrošina Latvijas iesaisti un redzamību ārpus tradicionālajiem reģioniem.

Ir nepieciešams palielināt attīstības sadarbībai atvēlēto finansējumu. Tas ir praktisks ārpolitikas instruments, ar kuru Latvija atbalsta pozitīvas pārmaiņas un attīstību.


Ekselences, dāmas un kungi!

Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā īsi pirms Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 99. gadadienas vēlos pateikties par sadarbību visiem mūsu sadarbības partneriem Saeimā, kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Īpašs paldies diplomātiem, konsulārajām amatpersonām un ārlietu dienesta darbiniekiem par viņu devumu, pārstāvot un aizstāvot Latviju pasaulē.

Mums priekšā ir interesants un izaicinājumiem bagāts gads. Strādāsim kopā mūsu valsts un tautas labā.

Paldies par uzmanību!



Foto: Saeima

Lasīt vairāk
16 Jan
0

Ojārs Ēriks Kalniņš uzrunā Saeimu: Krievijas mēģinājums noliegt vēstures faktus ir nepieņemams

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!

Ir teiciens, ka lai saglabāt brīvību, par to ir jācīnās katru dienu. To paši varētu teikt par taisnību. It īpaši vēstures taisnība. Šodien mums ir iespēja vēlreiz aizstāvēt Latvijas godu.

Šis dokuments ir ticis sagatavots, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos Krievijas amatpersonu tendenciozos un nepatiesos paziņojumus par Otrā pasaules kara vēsturi, tai skaitā noliedzot Latvijas prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu un mēģinot mazināt starptautiski nosodītā Molotova–Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā.

Neatkārtošu Krievijas tiražētos melus, vien piebildīšu, ka Latvijas parlamentam ir jāturpina sniegt savu ieguldījumu objektīva vēstures skaidrojuma veidošanā. Nedrīkstam atstāt vēsturi tikai vēsturnieku ziņā, kā to savā propagandā atkārto Krievija. Ir jākopj savas valsts vēsture, ir jāredz kopsakarības un jāspēj tās skaidrot precīzā valodā starptautiskajiem partneriem. Krievijas īstenotais politiski motivētais revizionisms nav pieņemams nedz mums, nedz citām mūsu reģiona valstīm, tāpēc informējam par to un aicinām starptautisko sabiedrību pievērst tiem uzmanību un vērtēt šos Krievijas centienus kritiski.

Divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo un Austrumeiropu, noslēdzot Molotova-Ribentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu. Šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība prettiesiski okupēja un anektēja Latviju. 8. maijā aprit 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulācijas, kas tomēr nenoveda pie Latvijas atbrīvošanas. Tā vietā Latvija tika pakļauta citas totalitāras varas – Padomju Savienības – atkārtotai okupācijai. Tie ir vēstures fakti. Noliedzot tos un sagrozot tos, tiek maldināta starptautiskā sabiedrība, relativizēti padomju totalitārā režīma pastrādātie noziegumi un radīts apdraudējums starptautiskajai kārtībai. Šāda rīcība ir nepieņemama ne tikai totalitārisma upuru piemiņas vārdā un objektīva vēstures skaidrojuma nepieciešamības dēļ, bet tādēļ, ka šādi Krievijas Federācija vēršas pret Latvijas valstisko nepārtrauktību – mūsu konstitucionālajiem pamatiem.

Krievijas Federācijai kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmējai ir jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts un jāatsakās no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas.

Aicinu atbalstīt!

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
15 Jan
0

Kalniete: Kremļa nepatiesie apgalvojumi nevar izdzēst ne vēstures faktus, ne karā ierauto tautu nestos upurus

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes priekšlikuma Eiropas Tautas partijas grupa šodien Eiropas Parlamentā rosināja debates par Otrā pasaules kara atceri un pret vēstures sagrozīšanu. Debates notika, lai paustu skaidru attieksmi pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno retoriku, kuras nolūks ir pārskatīt starptautiski atzītu vēstures patiesību, noliedzot vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, tā norisi un noslēgumu.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente: “Putina nolūks ir ar savu retoriku reabilitēt Padomju Savienības noziedzīgo rīcību, noslēdzot ar nacistisko Vāciju Molotova- Ribentropa paktu. Apsūdzības, ko Putins izvirza Polijai, to apvainojot kara izraisīšanā un antisemītismā, ir nepatiesas un neatbilst vēstures patiesībai. Tās iekļaujas vēstures pārrakstīšanas stratēģijā, ko gadiem īsteno Kremlis.”

Uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs, Sandra Kalniete norādīja: “Šī gada 8. maijā Eiropa svinēs 75. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Šo uzvaru kaldināja sabiedrotie ASV, Lielbritānija, Francija un Padomju Savienība. Kremlim ļoti gribētos šo uzvaru piesavināties kā savējo, taču to darīt traucē patiesība, ka 1939. gadā Padomju Savienība vienojās ar nacistisko Vāciju par Eiropas pārdali, kas atbrīvoja rokas Hitleram uzbrukt Polijai, iekarot Rietumeiropu, atstājot Lielbritāniju vienatnē cīnīties ar agresoru. Faktiski no 1939. gada 1. septembra līdz 1941. gada jūnijam Staļins bija Hitlera sabiedrotais, kas Padomju Savienību padara līdzatbildīgu par Otrā pasaules kara izraisīšanu. Putina mēģinājumi šos vēsturiskos faktus sagrozīt šo patiesību nevar izdzēst no vēstures. Tāpat, kā no vēstures nav izdzēšami karā ierauto tautu upuri, ciešanas un posts. Tas mums Eiropā vienmēr ir jāatceras.”

Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā.

Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas. Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts: 
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk
15 Jan
0

EP atbalsta Vaideres ziņojumu, kas atvieglos nodokļu piemērošanu mazajiem uzņēmējiem

Eiropas Parlaments šodien, 15. janvārī, plenārsēdē ar 592 balsīm par, 22 pret un 51 deputātiem atturoties atbalstīja deputātes Ineses Vaideres ziņojumu, kas paredz ieviest jaunu pievienotā vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienībā (ES), samazinot izmaksas un atvieglojot administratīvās prasības Latvijas un citu dalībvalstu mazajiem uzņēmējiem.

“Priecājos par kolēģu plašo atbalstu šim priekšlikumam, kas mazajiem uzņēmējiem samazinās ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas par 18% un ievērojami atvieglos administratīvās prasības,” uzsvēra Vaidere. “Vairāk nekā puse uzņēmumu ir tieši mazie uzņēmumi, tāpēc izmaiņas būtiski veicinās pārrobežu tirdzniecību, ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu Latvijā.”

Kā skaidro politiķe, šobrīd ES PVN sistēmas sarežģītības un sadrumstalotības dēļ mazie uzņēmumi sedz proporcionāli ievērojami augstākas ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas nekā lielie uzņēmumi.

Pašlaik PVN atbrīvojums mazajiem uzņēmumiem ir pieejams tikai konkrētajā dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem. Ierosinātā reforma ļaus atbrīvojumu piemērot uzņēmumiem, kas reģistrēti arī citās dalībvalstīs, ja to gada apgrozījums nepārsniegs 85 000 eiro slieksni konkrētajā dalībvalstī un 100 000 eiro visā ES.

“Tas nozīmē, ka iegūs Latvijas mazie uzņēmēji, kuri jau tirgojas, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, un pārrobežu darījumus uzsāks arī citi,” piebilst Vaidere.

Tāpat tiks atvieglota PVN atskaišu iesniegšana un uzlabota sadarbība informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, lai novērstu krāpniecības riskus. Pateicoties piedāvātajām izmaiņām, paredzams, ka ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas mazajiem uzņēmumiem samazināsies no 68 miljardiem līdz 56,1 miljardam eiro gadā ES. Tāpat tiek prognozēts, ka mazo uzņēmēju pārrobežu tirdzniecība ES palielināsies par 13,5%.

Jaunā sistēma stāsies spēkā no 2025. g. 1. janvāra. Politiķe norādīja, ka EP vēlējās izmaiņas ieviest krietni ātrāk, tomēr dalībvalstis diemžēl ieviešanu izvēlējās atlikt.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
10 Jan
0

Ministru prezidents uzdod risināt paliatīvās aprūpes pieejamību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

“Mēs tiecamies Latvijā veidot tādu veselības un sociālās aprūpes sistēmu, kurā ikvienam iedzīvotājam ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi neatkarīgi no medicīniskās diagnozes, tai nepieciešamās aprūpes vai dzīvesvietas. Vēl ir daudz darāmā. Par to liecina arī labdarības maratona ”Dod pieci” aktualizētā tēma par paliatīvās aprūpes pieejamību, kas daudzām Latvijas ģimenēm ir ļoti svarīga. Atbildīgām institūcijām ir jārod risinājums, lai pēc būtības tiktu novērsta tā netaisnība, kas rodas, cilvēkiem maksājot nodokļus, bet grūtā brīdī paliekot bez palīdzības,” pauda K. Kariņš. 

Ministru prezidents pateicas labdarības maratona “Dod pieci” komandai un visiem tās atbalstītājiem par sniegto ieguldījumu mūsu valsts veselības un sociālās aprūpes sistēmas stiprināšanā un uzlabošanā.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Andrejs Strokins

Lasīt vairāk
10 Jan
0

Krievijai jāatsakās no vēsturiskā revizionisma un jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts

Nav pieļaujami Krievijas centieni pārskatīt starptautiski atzītu vēstures patiesību, noliedzot vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu. Krievijas Federācijai kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmējai jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts, kā arī jāatsakās no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas, uzskata partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Apvienība ir sagatavojusi Saeimas paziņojumu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”, ar ko pirmdien, 13. janvārī, Sadarbības sanāksmē iepazīstinās koalīcijas partnerus, aicinot to kopīgi parakstīt.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Šogad apritēs 30 gadi kopš 4. maija deklarācijas pieņemšanas – tā bija vēsturiskā taisnīguma uzvara, mēs atguvām savu valsti, un mūsdienu demokrātiskajā pasaulē mūsu valsts tiesības uz brīvību un neatkarību netiek apšaubītas. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tepat kaimiņos ir valsts, kurai šis nav tikai vēstures izpratnes jautājums – Krimas okupācijas neatzīšana šobrīd ir tikpat kritiska, kā tas bija Baltijas valstu okupācijas gadījumā. Tāpēc mūsu morāls pienākums ir visos veidos atgādināt par vēstures faktiem un asi vērties pret jebkādiem mēģinājumiem sagrozīt vēsturi. Kā totalitārisma upuru piemiņas vārdā, tā Eiropas kopīgās nākotnes labad  šobrīd ir īpaši svarīgi apzināties un saglabāt  Eiropas valstu un sabiedrības vienotu izpratni par vēstures notikumiem.”

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA sagatavotajā dokumentā starptautiskā sabiedrība aicināta pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas Federācijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju. Paziņojuma projektā uzsvērts, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova–Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai. Paziņojuma projektā uzsvērts, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku, prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas. Divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo un Austrumeiropu, noslēdzot Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS – tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu – un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu.

Savukārt 2020. gada 8. maijā aprit 75 gadi, kopš Otrā pasaules kara beigām, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, nenoveda pie Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu atbrīvošanas. Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācijai. Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas ļoti īsā laika posmā piespiedu kārtā panāca politiskās iekārtas maiņu Latvijā un veica tās aneksiju, kam sekoja masveida represijas – slepkavības, aresti un deportācijas, liela Padomju Savienības pilsoņu skaita pārvietošana uz Latviju, rusifikācija, mēģinājumi iznīcināt latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodas un kultūras nozīmes būtiska mazināšana.

Paziņojuma projektā par nepieņemamiem atzīti Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
09 Jan
0

Kariņš: valdības un Latvijas Bankas kopīgais mērķis ir veicināt prognozējamu ekonomikas izaugsmi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, 8. janvārī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, pārrunāja situāciju ekonomikā Latvijā un pasaulē, kā arī valdības un Latvijas Bankas turpmāko sadarbību.

“Esmu gandarīts par iespēju pirmo reizi kā valdības vadītājam tikties ar Latvijas Bankas prezidentu. Latvijas Bankas ekspertīze ir būtiska, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus Latvijas ekonomikas potenciāla realizēšanā. Tā liecina, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība izglītības sistēmas uzlabojumiem, lai nākotnē mūsu darbaspēks kļūtu kvalificētāks, un nepieciešams vairāk ieguldīt zinātnē, kur ir sasaiste starp zinātni un uzņēmējdarbību. Mums ir jāmeklē veidi, kā iedrošināt uzņēmumus, mājsaimniecības un komercbankas vairāk ieguldīt ekonomikā. Potenciāls mūsu tautsaimniecībai ir un tas ir jārealizē. Tas ir valdības izaicinājums,” pēc tikšanās uzsvēra K. Kariņš.

Tikšanās laikā pārrunāts arī Latvijas progress finanšu nozares “kapitālajā remontā”. “Pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā! Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par “new normal” jeb jauno realitāti,” pauda M. Kazāks, piebilstot, ka šī ir visas Eiropas līmeņa prioritāte, kas prasa attiecīgu jaudīgu institucionālo regulējumu un instrumentus. K. Kariņa valdības īstenotās vērienīgās pārmaiņas finanšu sektorā ir būtiskas tautsaimniecības attīstībai, un palīdzēs stiprināt tās ilgtspēju.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk