fbpx

Blog

28 May
0

Vaidere: ES investīcijas Latvijā tuvākajos gados varētu divkāršoties

“Smagā Covid-19 krīze prasa izlēmīgu rīcību, tādēļ pozitīvi vērtēju priekšlikumu tuvākajos gados divkāršot Eiropas fondus, lai mūsu ekonomika iespējami ātri atgūtos. Jaunie budžeta plāni paredz, ka pieaugs Latvijai svarīgie kohēzijas un reģionālās attīstības fondi. Vienlaikus uzsvars likts uz ES nākotnes finansēšanu – zaļu un digitālu izaugsmi, ieguldījumiem zinātnē un jauniešos. Tiek lēsts, ka kopumā Latvija līdz 2027. gadam varētu saņemt pat vairāk nekā 8 miljardus eiro, salīdzinot ar 4,4 miljardiem pašreizējā budžeta periodā,” tā jauno ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas instrumentu komentē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komitejas deputāte Inese Vaidere (JV/ETP).

Jaunajos investīciju priekšlikumos I.Vaidere saskata vairākas labas ziņas Latvijai. “Tiek piedāvāta jauna Eiropas veselības programma “EU4Health” gandrīz 10 miljardu eiro apmērā, kas veicinās noturību pret krīzes situācijām veselības aprūpē un sekmēs pārrobežu sadarbību medicīnā, kā arī labāku aprūpes pieejamību pacientiem. Uzskatu, ka mums tas varētu būt nozīmīgs ieguvums, jo Latvijas veselības nozare noteikti ir jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību ārstēšanā,” uzsver I.Vaidere, kura strādā arī EP Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Iegūs arī mūsu zemnieki, jo paredzēti papildu 15 miljardi eiro lauku attīstībai un pārejai uz videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm, kā arī tiešmaksājumu fondu plānots palielināt par 4 miljardiem eiro,” norāda deputāte. Savukārt uzņēmējus atbalstīs ne tikai jau zināmās budžeta programmas, bet arī jauns Maksātspējas atbalsta instruments, kas varētu uzsākt darbu jau šogad. No ES līdzekļiem tam paredzēti 31 miljardi eiro, ar kuriem piesaistīs privātas investīcijas līdz pat 300 miljardu eiro apmērā, lai steidzami atbalstītu dzīvotspējīgus Eiropas uzņēmumus visvairāk skartajās nozarēs un reģionos.

Jautāta, kā vērienīgos tēriņus plānots finansēt, deputāte skaidro, ka Eiropas Komisija (EK) plaši aizņemsies finanšu tirgos, lai dalībvalstīm izsniegtu grantus un izdevīgus aizdevumus. Tāpat vajadzētu ieviest vairākus jaunus ES ieņēmumu avotus. “Absolūti atbalstu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi. Piedāvāts arī jauns nodoklis lieliem uzņēmumiem, kuru apgrozījums visā pasaulē pārsniedz 750 miljonus eiro – tas Latvijai būtu izdevīgi.” I.Vaidere gan atzīst, ka vienošanās par jauniem nodokļiem ES līmenī vēl prasīs daudz diskusiju.

EK 27. maijā prezentētie priekšlikumi paredz kopumā ES ekonomikā iepludināt 1,85 triljonus eiro, ko veidotu ES 2021.-2027.g. daudzgadu budžets 1,1 triljona eiro apmērā un jauns ekonomikas atveseļošanas instruments “Next Generation EU” 750 miljardu eiro vērtībā.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
28 May
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par vīzijām un realitāti Latvijas izglītībā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 28. maijā, tiešsaistē analizēs aktualitātes izglītības nozarē. Diskusijā piedalīsies bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Sarunā par vīzijām un realitāti Latvijas izglītībā un zinātnē tās dalībnieki vērtēs attālināto mācību veiksmes un iespējamos trūkumus, apspriedīs plānoto augstskolu reformu un tās riskus, diskutēs par augstākās izglītības un zinātnes pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 28. maijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
15 May
0

Vilnis Ķirsis: Rīgas namu pārvaldnieks būtu jāsakārto, nevis jāprivatizē

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” gadiem ilgi ir ticis izsaimniekots, par ko pilna atbildība jāuzņemas iepriekšējai Rīgas domes vadībai un konkrēti partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” politiķiem. Ikviens “Rīgas namu pārvaldnieka” klients zina, ka pakalpojumu kvalitāte ir zema, bet izmaksas sadārdzinātas, vienlaikus auditoru piedāvājums nodot uzņēmumu privatizācijai nav atbalstāms, uzskata partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA līderis Rīgā Vilnis Ķirsis.

Vilnis Ķirsis, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA līderis: “Gādīgam pilsētas saimniekam pirmkārt ir jādomā par ieguvumiem pilsētas iedzīvotājiem, un, no šāda skatu punkta vērtējot auditoru ierosinājumu Rīgas domei piederošo kapitāldaļu uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” pārdošanu jeb privatizāciju, es saredzu lielus riskus – pirmkārt, ir iespējama apsaimniekošanas izmaksu vēl lielāka sadārdzināšanās. Mana pārliecība ir, ka daudz labāks risinājums ir veicināt dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi, kas ir iedzīvotājiem daudz piemērotāks namu apsaimniekošanas modelis.”

Vilnis Ķirsis ir pārliecināts, ka jebkādus lēmumus par pilsētas turpmāko līdzdalību pašvaldībai līdz šim piederošajos uzņēmumos var pieņemt tikai jaunievēlētā Rīgas dome, kas pārstāv rīdzinieku viedokli. “Esošā pilsētas pagaidu administrācija nav rīdzinieku ievēlēta un tā par tik būtiskiem jautājumiem lemt nedrīkst,” pārliecināts V. Ķirsis.

Viņš arī norāda, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” svarīgākais ir to sakārtot, nepieciešamības gadījumā arī vēršoties pret tiem šī uzņēmuma bijušajiem vadītājiem, kuri pieļāvuši gan “Rīgas namu pārvaldnieka” politizāciju, gan koruptīvus lēmumus, kas noveduši pie izsaimniekošanas.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
15 May
0

Kalniete: ES ekonomikas atveseļošana pēckrīzes periodā nedrīkst notikt uz citu Latvijai būtisku ilgtermiņa politiku rēķina

Eiropas Tautas partijas grupa ir izvirzījusi striktus nosacījumus Eiropas Komisijai attiecībā uz nākamā ES daudzgadu budžeta priekšlikumu – tā uzskata, ka ir jāparedz pietiekams finansējums līdzšinējām ilgtermiņa politikām, jānodrošina iespēja attīstīt jaunās politikas iniciatīvas, kas ģeopolitiskās sāncensības situācijā nostiprinās ES ietekmi, jāizstrādā apjomīgs rīcības plāns pēckrīzes ekonomiskās un sociālās atveseļošanās periodam, paredzot arī īpašu fondu ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī jānodrošina finanšu rezerves neprognozējamām krīzes situācijām nākotnē. Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete atzīst, ka vīrusa izraisītā krīze ir radījusi nenoteiktības sajūtu par nākotni, kas sarunas starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par daudzgadu budžetu un ES ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļiem padara īpaši spriegas.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente: „Konstruktīvu darbu apgrūtina neskaidrība par Eiropas Komisijas jauno budžeta priekšlikumu. Tas bija plānots jau 6. maijā, bet tagad ir zināms, ka būs maija beigās. Šajā baumu un dažādu interešu savstarpējā cīkstiņā Eiropas Tautas partijas grupa piedāvā skaidru pozīciju par budžeta veidošanas principiem, kas tiks nostiprināti Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru deputāti šonedēļ balso plenārsēdē. Mums, Baltijas valstu deputātiem, ir īpaši svarīgi raudzīties, lai, koncentrējoties uz ekonomikas atveseļošanu pēckrīzes periodā, netiek atstātas novārtā līdzšinējās Eiropas ilgtermiņa politikas, kas ir ļoti nozīmīgas arī Latvijai un tās cilvēkiem. Neredzu par iespējamu atkāpties no Latvijas nostājas jautājumā par finansējuma palielinājumu kopējai lauksaimniecības politikai, iespēju robežās ir jākāpina finansējums kohēzijai jeb reģionālajai attīstībai, tāpat ne mazāk svarīgs ir stabils finansējums drošībai un kaimiņu politikai. Jo ātrāk kaimiņi varēs atgriezties pie normālas dzīves, jo ātrāk tur atkopsies ekonomika.”

Sandra Kalniete kopumā atbalsta ieceri līdzās ES daudzgadu budžetam veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu, bet vienlaikus uzsver, ka tā finansēšanai jārod papildus instrumenti, lai saglabātu stabilitāti pamatos. “Grūtības vienoties par ES daudzgadu budžetu nākamajam periodam bija jau pirms krīzes, cīņas starp Eiropas Savienības institūcijām un starp “maksātājiem” un “tērētājiem” bija skarbas. Tagad tam vēl pievienojas neskaidrība par Atjaunotnes fonda izmatošanas principiem.  Latvijai ir svarīgi, lai šis fonds, kura līdzekļus Eiropas Komisija plāno aizņemties finanšu tirgos, piedāvājot kā garantiju ES daudzgadu budžetu, nekļūtu par smagu parādu “bumbu”, kas atstātu negatīvu iespaidu uz lauksaimniecībai un kohēzijai paredzēto līdzekļu daudzumu. Tas var notikt, ja Atjaunotnes fonda līdzekļus dalībvalstis saņems kā dotāciju, ko vēlāk finanšu tirgiem būtu jāatmaksā no ES budžeta.”

Līdzās diskusijām par ES daudzgadu budžetu, Eiropas Parlaments šonedēļ lēmis piešķirt 3 miljardus eiro kaimiņvalstu ekonomikas atbalstam pēc pandēmijas. “Šis ir operatīvs un ļoti svarīgs lēmums, jo dod skaidru signālu, ka Eiropas Savienībai ir svarīga kā politiskā, tā ekonomiskā stabilitāte Austrumu un Dienvidu kaimiņu valstīs, lai tās tiktu galā ar vīrusa nodarītajiem postījumiem,” atzīst S. Kalniete.

Eiropas Savienības kopējais ieguldījums globālajā cīņā pret pandēmiju sasniedz 20 miljardus eiro, sniedzot atbalstu kā bloka kaimiņvalstīm, tā arī citām visvairāk skartajām valstīm pasaulē. “Eiropas atbilde cīņā ar pandēmiju ir ātra un dāsna, tomēr ziņu izplatība par ES palīdzību un par mūsu ieguldījuma patieso mērogu, atpaliek no Ķīnas “masku diplomātijas” panākumiem vai Krievijas aktīvās dezinformācijas kampaņas, kuras mērķis ir vājināt Eiropas Savienību. Mums jāmācās runāt skaļāk par saviem labajiem darbiem,” uzskata S. Kalniete.

Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, Kalniete strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA. 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālr.: 29405397
E-pasts: elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk
15 May
0

Vaidere aicina neaizmirst par vides tīrību arī Covid-19 laikā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Prof. Inese Vaidere aicina rīt ikvienu piedalīties Latvijas “Lielajā talkā” un neaizmirst, ka arī šobrīd, Covid-19 epidēmijas laikā, ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi pret vidi.

EP deputāte Inese Vaidere: “Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējusi neskaitāmus gadījumus, kad izmantotās maskas, plastmasas un gumijas cimdi un citi aizsarglīdzekļi ir vienkārši nomesti zemē. Milzīgi ir pieaudzis plastmasas atkritumu daudzums. Protams, aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, taču ir jāatceras, cik lielu kaitējumu plastmasa nodara apkārtējai videi. Turklāt, arī lietojot aizsarglīdzekļus, varam domāt par ilgtspējīgām izvēlēm. Septiņu gadu laikā, organizējot jūras krasta sakopšanu Rojas novadā, esmu novērojusi, ka vienmēr atrodas kāda vieta, kurā kāds ir pamanījies atstāt aiz sevis atkritumu kalnus. Ejot gar jūras krastu visa gada garumā, arī pati cenšos savākt citu atstātos atkritumus. Ir svarīgi, lai rīt un arī citās dienās ikviens pieliktu roku Latvijas sakopšanā. Šogad mums ir iespēja talkot ģimenes, draugu vai kolēģu lokā līdz 25 cilvēkiem, protams, ievērojot visas valdības izstrādātās vadlīnijas. Nedrīkstam aizmirst arī par cimdu lietošanu talkas laikā, kā arī par roku mazgāšanu un dezinficēšanu pēc tās.”

I. Vaidere uzsver, ka atkritumu daudzuma samazināšana ir viena no viņas darba prioritātēm arī EP. “Strādājot Vides komitejā, esmu atbalstījusi gan plastmasas maisiņu un vienreizlietojamo plastmasas trauku ierobežošanu, gan esmu rosinājusi samazināt iepakojumu apjomus, jo tieši tas rada visvairāk sadzīves atkritumu,” norāda deputāte.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
13 May
0

JAUNĀ VIENOTĪBA tiešraides saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 14. maijā, pl.19:00 aicina uz tiešraides sarunu ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu – par premjera īpašo formulu krīzei kā iespējai, par valdības darbu ārkārtas apstākļos un plānu ekonomikas atjaunošanai, kā arī par koleģialitāti valdības koalīcijā.

Sarunu vadīs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars un tā tiks translēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” kārtējai pārraidei jautājumus aicinām iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
12 May
0

Vaidere: ES ekonomikas stimulam jābūt ļoti vērienīgam, ievērojot četras prioritātes

“Vīrusa izraisītā ekonomiskā krīze varētu būt dziļākā kopš Lielās depresijas. Tādēļ Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāapstiprina ļoti vērienīgi ekonomikas stimula pasākumi, ievērojot četras prioritātes. Pirmkārt, jāpalielina budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim – kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, jānodrošina investīcijas nākotnē – digitalizācijā, pētniecībā, vides aizsardzībā. Treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē. Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai,” pirms plenārsēdes uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Plenārsēdē no 13. līdz 15. maijam tiks apspriesti ES ekonomikas stimula pasākumi krīzes pārvarēšanai un EP pieņems pozīciju, kas ietekmēs daudzgadu budžeta un ar to saistītā ekonomikas atveseļošanas plāna veidolu. “Šobrīd strauji pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmēji ir bankrotējuši vai cīnās par izdzīvošanu. Atmiņā vēl spilgtas ir 2008. gada krīzes smagās sekas, tādēļ jādara viss, lai ekonomisko triecienu mazinātu,” norāda I.Vaidere. Viņa uzskata, ka daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadā jābūt lielākam, kā jebkad iepriekš. “Vēl nepieredzētiem izaicinājumiem jāstājas pretī ar izlēmīgu rīcību. Dalībvalstīm jāvienojas par lielākām iemaksām budžetā un jāievieš jauni ES ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis.”

Daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus. Deputāte uzsver, ka būs jāpievērš īpaša uzmanība līdzekļu sadales principiem.

“Ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā. Tāpēc iestāšos par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā ir ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis.”

I.Vaidere norāda, ka investīcijām ir jāpalīdz gan iespējami ātri atgūties no Covid-19 krīzes, gan jāveicina noturība pret krīzēm nākotnē. “Atbalstāmi ir īpaši vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atgrieztu jaudu. Jāpalielina finansējums ES programmām, kuras jau pierādījušas efektivitāti, vairāk jāinvestē veselības aprūpē un jomās, kas mūs padarīs spēcīgākus un konkurētspējīgākus nākotnē – pētniecībā, digitalizācijā, izglītībā, vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, transporta un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt pēdējo gadu notikumi, piemēram, negaidītā migrācijas krīze 2015. gadā un pašreizējā vīrusa pandēmija, parāda, ka ES ir jānodrošina rezerves, lai straujāk spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē,” piebilst I.Vaidere.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
06 May
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par krīzes ekonomiskajiem aspektiem – politiķa un uzņēmēja viedokļi

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 7. maijā, rīkos tiešsaistes diskusiju par ekonomikas dzīvotspēju situācijā, kad tās bremzēšanās nav saistīta ar klasisku ekonomikas ciklisku attīstību, kā arī par ekonomikas atjaunošanu pēckrīzes periodā. Diskusijā piedalīsies partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens, uzņēmējs Normunds Bergs un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Diskusijas dalībnieki debatēs par dažādiem politikas instrumentiem krīzes situācijā, toskait tā dēvēto “helikopteru naudu” – jēdzienu, ko 20. gadsimta 60. gadu beigās ieviesa ekonomists Miltons Frīdmans. Tāpat diskusijas temats būs nepieciešamie uzlabojumi Latvijas izglītības sistēmā.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 7. maijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
29 Apr
0

Aicinām uz tiešraides sarunu ar Sandru Kalnieti un Jāni Rozenbergu

Sagaidot Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 30. aprīlī, pl.19:00 aicina uz tiešraides sarunu ar pieredzējušu diplomāti, vienu no Atmodas laika līderēm, Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti un Latvijas jaunās paaudzes politiķi, Cēsu mēru Jāni Rozenbergu.

Sarunu vadīs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars un tā tiks translēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/

4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma vēsturisko deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sarunas dalībnieki analizēs tā laika ģeopolitisko kontekstu, vērtēs valsts veidošanos un sasniegto, apzinoties, ka sava valsts nav pašsaprotama, par tās neatkarību un brīvību ir pastāvīgi jābūt sardzē.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
24 Apr
0

Pēckrīzes periodā tikai vienota Eiropa būs spēcīgs spēlētājs ģeopolitiski

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķi prognozē, ka ģeopolitiskā situācija, kas bija saspīlēta jau pirms vīrusa izraisītās krīzes, tuvākajos gados vieglāka nekļūs. Pasaules ekonomiku un politisko stabilitāti ietekmē dažādi faktori, toskait arī, piemēram, bezprecedenta situācija ar naftas cenām, kas atstāj iespaidu kā uz Krieviju, tā Tuvajiem Austrumiem un ASV.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA rīkotajā tiešraides sarunā sociālajā tīklā Facebook, atzina, ka Latvijas interesēs ir saliedēta un spēcīga Eiropas Savienība, kam pēckrīzes periodā jābūt nopietnam spēlētājam, lai noturētu līdzsvaru pasaulē.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks: “Ģeopolitiski pastāvēja saspīlējums jau pirms vīrusa izraisītās krīzes – bija starptautiskie tirdzniecības konflikti, saspīlējumi starp ASV un Ķīnu, saspīlējums starp ASV un Irānu, Krievijas un Ukrainas konflikts joprojām turpinās. Jaunie apstākļi ģeopolitisko situāciju nepadara vienkāršāku. Eiropas Savienībā mēs vērtējam, kādi līdzekļi ir mūsu rīcībā un ieviešam jaunus instrumentus, lai efektīvi spētu aizstāvēt savas intereses starptautiskajā tirdzniecībā, lai stiprinātu Eiropas ekonomikas autonomiju, lielāku finanšu autonomiju. Mums jārēķinās, ka ģeopolitiskā nestabilitāte ir palielinājusies un mums jāvērtē, kā Eiropa šajos apstākļos no vienas puses spēj aizstāvēt savas intereses, bet no otras puses spēj atbalstīt starptautisko sistēmu, kas ir multilaterāla un balstīta uz starptautiskiem noteikumiem.”

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs: “Šobrīd mēs redzam, ka tās pretrunas, kas jau bija iezīmējušās pirms koronavīrusa krīzes, tikai padziļinās. No Latvijas perspektīvas raugoties, mūsu interesēs ir, ka Eiropas Savienības valstis saliedējas un pārvar dažas iekšējās problēmas, saprotot, ka mums būs jābūt aktīvam spēlētājam, lai daudzpusējo pasauli noturētu vismaz kaut kādos noteikumu rāmjos. Jā, būs mēģinājumi pārskatīt esošo daudzpusējo kārtību, bet tas nav Latvijas interesēs, tāpēc mēs vēlamies redzēt spēcīgu Eiropu, kas šo sistēmu vairāk sargā. Eiropas Savienībai būs rūpīgi jāseko līdzi, lai krīzes brīdi neizmanto tādas valstis, kam ir resursi, lai nopirktu stratēģiski svarīgus uzņēmumus, piemēram, IT sektorā, transporta infrastruktūrā.”

Valdis Dombrovskis uzskata, ka ekonomikas atkopšanās pēc pandēmijas būs tieši atkarīga no tā, kā krīzes laikā izdosies nosargāt uzņēmumus un darba vietas. “Protams, šī krīze ir ļoti nopietns trieciens visiem – cilvēkiem, uzņēmumiem, ekonomikai kopumā, var prognozēt, ka lielākā daļa, ja ne visas Eiropas valstis būs recesijā, visās valstīs palielināsies budžetu deficīts un pieaugs valstu parādi. Līdz ar to skaidrs, ka ekonomikā situācija ir sarežģīta. Šobrīd ir svarīgi maksimāli noturēt Eiropas ekonomikas produktivitātes kapacitāti. Maksimāli palīdzēt uzņēmumiem šo laiku pārdzīvot un maksimāli nosargāt darba vietas. Jo vairāk saglabāsim ekonomikas kapacitāti, jo straujāk varēs notikt ekonomikas izaugsme pēc tam, kad ierobežojumi tiks pakāpeniski atcelti,” uzsvēra V. Dombrovskis.

Edgars Rinkēvičs norāda, ka Latvija, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, savu ekonomiku krīzes apstākļos nav pilnībā slēgusi – ierobežojumi nav noteikti tik strikti, kā daudzās citās valstīs, un tas varētu ļaut Latvijai ātrāk atsperties pēc krīzes. Kopumā bažas par to, kas notiek un vēl notiks ar ekonomiku, ir visās valstīs, tas savā ziņā ir arī iemesls arvien lielai interesei par repatriācijas reisiem, lai Latvijas cilvēki, kuri šobrīd ir ārzemēs, varētu atgriezties mājās.

Vienlaikus ministrs uzskata, ka pēc pāris mēnešiem, stingri ievērojot veselības speciālistu ieteikumus, var prognozēt, ka pakāpeniski atjaunosies starptautiskā satiksme, aviopārvadājumi. “Lidostu vide un darba organizācija būs jāpielāgo jaunām veselības drošības prasībām. Kad būs skaidrs starptautiskais protokols drošai ceļošanai no veselības viedokļa un kādi kritēriji jāievēro, tie tiks vienoti ieviesti. Līdzīgi kā pasaule, tai skaitā ceļošanas paradumi un drošības prasības, mainījās pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV, tā tas notiks arī tagad. Avioindustrija un citas industrijas atjaunosies, cilvēki pielāgosies,” prognozē E. Rinkēvičs.

Visa saruna ar partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķiem Facebook tiešraidē skatāma šajā saitē: https://www.facebook.com/164326166970895/videos/2642347222542054/

Sarunas klikšķa attālumā: Dombrovskis un Rinkēvičs

Pasaule uz pauzes. Kas tālāk? Šovakar tiešraidē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un partijas #Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars sarunā par ģeopolitiskajām, finanšu, brīvības un vērtību robežām, par atjaunotās Latvijas vēsturē lielāko tautiešu repatriāciju.Pieslēdzies #SarunaKlikšķaAtttālumā – uzdod jautājumu mūsu viesiem tepat komentāros!

Posted by Jaunā Vienotība on Thursday, 23 April 2020

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472


Foto: Christian Wiediger/Unsplash

Lasīt vairāk