fbpx

Blog

23 Feb
0

Latvijas interešu pārstāvniecībai Eiropā nepieciešama ietekme uz lēmumu pieņemšanu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Eiropas Parlamenta vēlēšanām piedāvā komandu, kas ir pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un Eiropas Parlamentā, tā valdībā un Eiropas Komsijā.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Mēs šodien esam ļoti laba pārstāvēti Eiropā. Šajās vēlēšanās mums šī pārstāvniecība ir vēl vairāk jānostiprina. Labāka saraksta par JAUNĀS VIENOTĪBAS sarakstu nebūs – Valda Dombrovska vadībā ir izveidota spēcīga komanda ar kompetentiem cilvēkiem, kas varēs cīnīties par Latvijas interesēm no pirmās dienas.”

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver: “Latvijai no 705 deputātu vietām nākamajā Eiropas Parlamentā pienākas tikai 8 vietas. Ir ļoti svarīgi, lai šīs 8 vietas ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kas spēj un zina kā aizstāvēt Latvijas intereses Briselē, Strasbūrā, Berlīnē un Parīzē. Tieši tādēļ, ka Eiropas Tautas partija ir vadošais politiskais spēks Eiropā, JAUNAJAI VIENOTĪBAI ir dota iespēja efektīvi risināt Latvijai svarīgus jautājumus kā Eiropas Parlamentā, tā Eiropas Komisijā. Tas dod mums iespēju arī saņemt atbalstu no tām valstīm, kuru deputāti un valdības partijas pieder Eiropas Tautas partijas politiskajai  grupai.”

 

Partijas VIENOTĪBA dome šodien apstiprināja apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš startēs ar pirmo numuru un kurš ir arī partiju apvienības kandidāts Eiropas komisāra amatam nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta pirmajā pieciniekā ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, bijušais izglītības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi. Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēs bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas Parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins un Atis Lejiņš.

 

Uz Eiropas Parlamentu kandidēs bijušais kultūras ministrs un Saeimas deputāts, pašlaik finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs, juriste, jaunatnes politikas eksperte Rebeka Kiršteina, sabiedriski aktīvs IT eksperts Dmitrijs Golubevs, labklājības nozares eksperts Kārlis Eņģelis.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partiju saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi un šogad vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 23. līdz 26. maijam. Katrā ES dalībvalstī vēlēšanu norise notiek atbilstoši nacionālajai likumdošanai, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek rīkotas reizi piecos gados maija ceturtajā sestdienā – t.i. š. g. 25. maijā.

 

Uzziņai – JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksts Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

  1. Valdis Dombrovskis
  2. Sandra Kalniete
  3. Arvils Ašeradens
  4. Kārlis Šadurskis
  5. Inese Vaidere
  6. Ģirts Valdis Kristovskis
  7. Zanda Kalniņa-Lukaševica
  8. Aleksejs Loskutovs
  9. Ojārs Ēriks Kalniņš
  10. Andrejs Judins
  11. Ints Dālderis
  12. Rebeka Kiršteina
  13. Atis Lejiņš
  14. Dmitrijs Golubevs
  15. Kārlis Eņģelis
  16. Uģis Rotbergs

Lasīt vairāk
21 Feb
0

Iedzīvotājiem maksimāli atvieglos gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu

Otrdien, 26. februārī, valdība izskatīs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz  pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, tādējādi maksimāli atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības.

 

Ar 2018. gadu Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa uzlikšanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, tika ieviests Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem.

 

Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus.

 

Ja nodokļa maksātājs jau taksācijas gada laikā nav izmantojis kādu no likuma piedāvātajām iespējām, lai novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN (piemēram, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas u.c.), var rasties situācija, ka šāds IIN piemaksas pienākums rodas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

 

Ja cilvēks līdz šim nav veicis saimniecisko darbību, saņēmis ienākumus ārvalstīs un citus ienākumus, kuru gūšanas gadījumā jau līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, viņam varētu trūkt zināšanu un pieredzes par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu un IIN piemaksas veikšanu.

 

Tādējādi izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz noteiktām, vismazāk aizsargātām, maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš tiktu pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim.

 

Likumprojektā paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i., zemo un vidējo algu saņēmēji, arī autoratlīdzību saņēmēji, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus (piemēram, ienākumu no saimnieciskās darbības, vai maksātāji, kas gūst ienākumu ārvalstīs, vai gūst ienākumu, kam nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu).

 

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem), saglabājas līdzšinējā IIN maksāšanas kārtība un netiek attiecināts pārejas noteikumos noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa pagarinājums.

 

Atgādinām, ka maksātājam arī pastāv iespēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka ar šādi radušos IIN pārmaksu varēs segt vai samazināt par attiecīgo taksācijas gadu maksājamo IIN.

 

Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
Tālr. 67083850
E-pasts: Aleksis.Jarockis@fm.gov.lv

Lasīt vairāk
21 Feb
0

Reirs: Pašvaldībām tiks nodrošināts izlīdzināto ieņēmumu pieaugums

Ceturtdien, 21. februārī, notika Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju sarunas par 2019. gada Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019. gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos.

 

Vienlaicīgi aktīva diskusija bija par pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu kopā ar speciālo dotāciju proporciju kopbudžeta nodokļu ieņēmumos un pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2019. gadā.

 

“Budžeta veidošanas laikā ir ļoti būtiski uzturēt konstruktīvas sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem, ko arī īstenojam. Lēmumu pieņemšanā jāņem vērā pašvaldību un to iedzīvotāju intereses. Kopīgi mums jārod risinājumi galvenajiem pašvaldību problēmjautājumiem, tajā pašā laikā atceroties 2019. gada budžeta iespējas un prioritātes,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

 

FM piedāvā mainīt aizņemšanās nosacījumus, kā prioritāti bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma atstājot ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektus un uzsāktos valsts nozīmes sporta attīstības projektu īstenošanu. Vienlaicīgi pārējiem pašvaldības investīciju projektiem atsakoties no aizņēmuma mērķiem un ieviešot pašvaldību budžeta līdzfinansējumu investīciju projektu realizācijā. Ministrijas skatījumā šādu nosacījumu ieviešana liktu pašvaldībām rūpīgāk izvērtēt realizējamo investīciju projektu prioritātes un radītu pārliecību, ka pašvaldība jaunradītos objektus būs spējīga apsaimniekot.

 

2019. gada pagaidu budžeta pamatprincipos noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Savukārt valsts budžetā 2019. gadam tiek nodrošināts pašvaldībām, ka pašvaldību budžetos garantētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu eiro apmērā, atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam apjomam sadalījumā pa pašvaldībām, kas nodrošina visām pašvaldībām izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu pret 2018. gadu.

 

Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 100% apmērā, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem pašvaldību budžetos.

 

Pārrunājot jautājumu par mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām, panākta vienošanās 2019. gada budžetā paredzēt finansējumu 50,86 miljonu eiro apmērā. Tāpat šogad valsts vietējiem (grants) autoceļiem nodrošināt finansējumu ne mazāk kā 18,6 miljonu eiro apmērā.

 

Jāpiebilst, ka abu pušu sarunas par 2019. gada MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu vēl turpināsies.

 

Informāciju sagatavoja: 
Ieva Vilkaste

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr.: (+371) 67095405
E-pasts: ieva.vilkaste@fm.gov.lv

Lasīt vairāk
20 Feb
0

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Trešdien, 20. februārī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

 

“Tikai veicot būtiskus uzlabojumus un sakārtojot uzraudzību no pašiem pamatiem, mēs varēsim nodrošināt caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību. Mūsu uzdevums ir palīdzēt finanšu sektoram pārveidoties, lai tas būtu pamats augošai uzņēmējdarbības videi Latvijā.  Lai to īstenotu, esmu uzdevis finanšu, tieslietu un iekšlietu ministriem izstrādāt finanšu sektora kontroles reformas likumu pakotni. Mums ir nepieciešams spēcīgs finanšu sektors un tam atbilstoša, efektīva finanšu kontroles sistēma,“ pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes uzsvēra Krišjānis Kariņš, norādot, ka ir uzdevis finanšu sektora kontroles likumu pakotni iesniegt Ministru kabinetā līdz 26. martam.

 

Ministru prezidents ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās.

 

Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

 

Krišjānis Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tāpat Ministru prezidents ir uzdevis ministriem sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavot un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, it īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv 

Lasīt vairāk
20 Feb
0

JAUNĀ VIENOTĪBA prezentēs kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Sestdien, 23. februārī, notiks partijas VIENOTĪBA domes un apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kopsēde, kurā politiskais spēks diskutēs par uzdevumiem Saeimā un valdībā, kā arī apstiprinās kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

Sanāksmi ar uzrunām atklās politiskā spēka līderi – partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un partijas VIENOTĪBA vadītājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

 

Par JAUNĀS VIENOTĪBAS uzdevumiem un politiskajiem mērķiem parlamentā un Ministru kabinetā sēdē runās Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis un finanšu ministrs Jānis Reirs.

 

Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis klātesošos iepazīstinās ar savu redzējumu par JAUNĀS VIENOTĪBAS startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī prezentēs visu politiskā spēka kandidātu sarakstu gaidāmajām vēlēšanām.

 

Februāra sākumā partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA informēja par Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderiem – tie būs Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš startēs ar pirmo numuru, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kurai sarakstā būs otrā vieta, un partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kurš būs trešais vēlēšanu sarakstā.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partiju saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

Mediju ievērībai!

Partijas VIENOTĪBA domes un apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kopsēde notiks sestdien, 23. februārī, Rīgā, konferenču zālē “Ostas Skati”, Matrožu ielā 15. Priecāsimies par žurnālistu klātbūtni no pl.10:00 – 12:00.

 

Papildu informācija:
JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: sekretare@vienotiba.lv
Tel.: +371 67205472

Lasīt vairāk
19 Feb
0

Rinkēvičs: Latvija nav apmierināta ar ES finansējuma samazinājumiem lauku attīstības jomā

2019. gada gada 19. februārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstu pārstāvji diskutēja par progresu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kā arī pievērsās 21. un 22. marta Eiropadomes sanāksmes sagatavošanai.

 

Runājot par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz nepieciešamību meklēt kopsaucēju, lai veidotu politiskos kompromisus starp dalībvalstīm. Ministrs norādīja, ka šajā kontekstā būtu jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Viens no tiem ir ES daudzgadu budžeta kopapjoms. Otrs jautājums attiecas uz to, kā nodrošināt lielāku efektivitāti Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Trešais jautājums attiecas uz ES daudzgadu budžeta spējām nodrošināt konverģenci – sociālekonomiskā līmeņa izlīdzināšanos ES dalībvalstu reģionos. 

 

“Latvijas prioritātes ir nemainīgas. Latvijai nav pieņemami samazinājumi Kopējā lauksaimniecības politikā un Kohēzijas politikā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Latvijas lauksaimnieki 2026. gadā sasniegs vien 77% no Eiropas Savienības vidējā lauksaimniecības tiešmaksājumu līmeņa. Latvija nav apmierināta arī ar finansējuma samazinājumiem lauku attīstības jomā. Samazinot nacionālās aploksnes apjomu, jāņem vērā finansējuma samazinājumi, kas tika veikti esošajā periodā. Latvijai ir svarīga finansējuma nodrošināšana Rail Baltica projekta īstenošanai. Vienlīdz svarīga ir arī ģeogrāfiskā kritērija piemērošana programmā “Apvārsnis Eiropa”, kas palīdzētu veicināt Eiropas vienotās zinātnes telpas integrāciju,” pauda E. Rinkēvičs.

 

Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2019. gada pirmajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Rumānija.

 

Informāciju sagatavoja:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa
Tālrunis: (371) 67016 272
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: media@mfa.gov.lv 

Lasīt vairāk
19 Feb
0

Kalniete uzrunās Ukrainas parlamentu Eiromaidana piektajā gadadienā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete otrdien uzstāsies ar uzrunu Ukrainas Augstākās Radas svinīgajā sēdē par godu Maidana piektajai gadskārtai. Piemiņas sēdi vadīs Augstākās Radas prezidents Andrijs Parubijs (Andriy Parubiy) un tajā ir aicināti piedalīties vairāku valstu politiķi, sabiedriskie darbinieki un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Kalniete, būdama EP Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente, kas ir atbildīga par ārlietām, vienmēr aktīvi iestājusies par Ukrainas teritoriālo integritāti un pret Krievijas agresiju Austrumukrainā. Putina režīms deputāti ir iekļāvis melnajā sarakstā un Krievijā viņa ir persona non grata.

 

“20.februāris, kad snaiperi nogalināja 77 cilvēkus, kļuva par Janukoviča režīma beigu sākumu. Tā bija Maidana protestētāju uzvara, tautas skaidri pateikts jā demokrātiskai Ukrainai. Taču ukraiņu tautas izvēlē bija nepieņemama Putina režīmam, kas uzsāka militāro konfliktu Austrumukrainā, kur  jau gājuši bojā vairāk kā 10 000 cilvēku. Protams, Putina režīms intensīvi strādā, meklējot sev sabiedrotos  Eiropas Savienībā, kas izdevīgu ekonomisko darījumu dēļ būtu gatavi pievērt acis uz  agresiju Ukrainā. Taču mēs nedrīkstam ļauties šiem vilinājumiem. Mums ir jāturpina atbalstīt Ukraina, kas ģeopolitiski un ekonomiski Eiropai, arī Latvijai, ir ļoti svarīga valsts. Vienmēr jāatceras, ka šobrīd ukraiņu karavīri mirst arī par Latviju,” uzskata Kalniete. Deputāte pirms 5 gadiem, kad notika asiņainākās cīņas Maidana laukumā, bija Kijevā un bija acu lieciniece ukraiņu tautas varonībai. Pēdējo gadu laikā kā EP deputāte viņa ir aktīvi aicinājusi ES institūcija atbalstīt Ukrainu un paplašināt sankcijas pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā un iesaldētajiem militārajiem konfliktiem citās valstīs.

 

Sandra Kalniete ir Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente  Eiropas Parlamentā un darbojas Parlamenta Ārlietu komitejā. 

Lasīt vairāk
14 Feb
0

Kalniete: ES noteikumi par gāzes vadiem ir solis uz Nord Stream 2 apturēšanu

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete apsveic Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvju panākto vienošanos par gāzes cauruļvadu darbības regulējumu, kas attieksies arī uz Nord Stream 2.

“Es ticu, ka šis regulējums ļaus stingri ierobežot Nord Stream 2 un ir solis uz šī Eiropas drošībai kaitīgā projekta apturēšanu,” uzskata deputāte.

S. Kalniete atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis apturēt Nord Stream 2: “Pateicoties ETP Grupas prezidenta Manfreda Vēbera nostājai un koordinatora Krišjāņa Kariņa darbam, šis jautājums ir bijis augstu Parlamenta darba kārtībā.”

Arī Kalnietes izstrādātā rezolūcija par ES-Krievijas attiecībām, kuru pagājušajā nedēļā apstiprināja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, aicina apturēt Nord Stream 2, jo “tas apdraud ES iekšējo tirgu un neatbilst ES enerģētikas politikai un stratēģiskajām interesēm”.

EP un Padomes sasniegtā vienošanās vēl jāapstiprina Eiropas Parlamenta plenārsēdē un ES Padomē.

Sandra Kalniete ir Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente  Eiropas Parlamentā un darbojas Parlamenta Ārlietu komitejā.

Papildus informācija:
sandra.kalniete@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
13 Feb
0

Kristovskis: Lembergs vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis

Jaunā valdība premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vadībā jau aktīvi un mērķtiecīgi sākusi darbu, kas daudzos jau radījusi neapmierinātību. Ne tādā nozīmē, ka darbu darītu slikti, bet gan tā, kā pienākas to darīt un daudziem radies satraukums par savu ierasto komforta zonu ilgtermiņā, kas tagad var spēji mainīties. Tas var skart daudzas jomas dažādās nozīmēs. Arī pašvaldības gaida lielas pārmaiņas – pirmkārt, solītā teritoriālā reforma, bet īpaši nobažījušies ir dažu pašvaldību vadītāji par iespējamo domes atlaišanu. Par visu plašāk intervijā ar Ventspils pilsētas domes deputātu Ģirtu Valdi Kristovski.

 

Krišjāņa Kariņa valdība ir izveidota. Kāpēc jaunajam Ministru prezidentam Kariņam tas izdevās, savukārt Saeimā ievērojami plašāk pārstāvēto politisko spēku līderiem iepriekš tas nebija pa spēkam?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka esmu gandarīts, ka mums beidzot ir izveidota valdība. Tas valstij ir ļoti svarīgi. Taču vērtējot Krišjāņa Kariņa, jaunā Ministru prezidenta, panākumu, ir jāakcentē ne tikai šī notikuma unikalitāte, bet arī likumsakarība. Piemērotības premjera amatam pamatā ir Kariņa personība, izkoptās profesionālās īpašības, pieredze. Šāda cilvēka spējām un autoritātei ir ārkārtīga nozīme situācijā, kad uz politiskās skatuves parādās mazāk pieredzējuši jauni politiski spēlētāji, valda haoss un apjukums, kad ir jāspēj samierināt, apvienot un vest ļaudis visiem kopīgi vēlamā virzienā.

 

Tomēr fakts, ka valdību tagad vada “Jaunā Vienotība”, Saeimā pārstāvēto jauno partiju atbalstītājos tomēr ir izraisījis neapmierinātību. Vai šāda neuzticība neietekmēs valdības spēju strādāt?

Protams, ka politikas vērotāji, konkrētu politisko spēku atbalstītāji katrs vēlas sastādīt un atbalstīt savu ideālo valdību. Taču šķiet, ka vismaz pašreiz valdību veidojošo politisko spēku patiesa pārliecība ir, ka ir sasniegts optimālais valdības modelis, kāds bija iespējams pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka valdības ministri grib apliecināties, strādāt un profesionāli augt. Valdību vada Krišjānis Kariņš, taču viņš noteikti atbalstīs katru ministru kā kopēju lietu.

 

Tomēr katrā valdībā agrāk vai vēlāk parādās domstarpības un asas pretrunas?

Protams, valdības darbs ir sarežģīts. Katra diena nāk ar izaicinājumiem, jauniem viedokļiem. Atšķirīgi uzskati un prioritātes ir pat labu partneru starpā. Taču tāds ir valdības darba process. Nesteigsimies pirms laika prognozēt, kurš būs ķēdes vājākais posms. Gribu būt pozitīvs valsts lietās tik ilgi, kamēr man nav pamata domāt par pretējo. Lai valdībai izdodas! Ja tā būs, mūsu valsts būs stiprāka, konkurētspējīgāka, mēs dzīvosim labāk!

 

Un tomēr katrs medus mēnesis beidzas. Vai valdības vadīšana šādā situācijā Jaunai Vienotībai nenesīs tālākus popularitātes krituma riskus?

Domāju, ka ar šādu nolemtību partiju apvienība Jaunā Vienotība un Ministru prezidents Kariņš nebūtu uzņēmušies valdības veidošanas izaicinājumu. Valdība ir laba iespēja, lai šādas jaudas politisks spēks reabilitētos pēc iespaidīgā atbalsta krituma sabiedrībā. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Solvita Āboltiņa ir izslēgta kā no partijas, tā no arī no Latvijas politikas. Viņu pārliecinoši ir aizstājis Krišjānis Kariņš – patiess cilvēks un īsts līderis, kurš pārstāv tās vērtības, kuru dēļ savulaik tika veidota Vienotība. Priekšā stāvošais darbs parādīs, vai ir noticis Jaunās Vienotības restarts. Šai partiju apvienībai ir pieredze. Tās prasmīga politiskā taktika devusi labu rezultātu minimālu iespēju situācijā. Tāpēc domāju, ka Jaunā Vienotība ir nostājusies uz reputācijas atgūšanas ceļa.

 

Jūsu vērtējumā var saklausīt optimismu un labvēlību pret jaunās valdības darbu. Diemžēl Ventspils pilsētas politikas smagsvars Aivars Lembergs ir pilnīgi pretējās domās. Kur sakņojas viņa nelabvēlība?

Ikvienam ir skaidrs, ka 13.Saeimas vēlēšanās visdramatiskāk cieta tieši A.Lemberga politiskās pozīcijas, kuru stiprums balstās korupcijā, darījumos, kas apmierina šauru grupu intereses. Jaunizveidotās valdības koalīcijas gadījumā agrākā augstāko varas ešelonu pretimnākšana vairs nav gaidāma. Tāpēc savas ietekmes straujo zaudēšanu Lembergs jau pats publiski ir sācis skaitīt stundās un minūtēs. Tas arī izskaidro, kāpēc tikko tapusī valdība tiek gānīta, kāpēc Ventspils autoritārajam vietvaldim tā ir slikta un neprofesionāla. Politiskā kultūra gan prasītu dot 100 dienas laika, lai valdība darbā ieskrietos.

 

Toleranci pret valdību jau nevar prasīt, ja gaidāms, ka tā veiks pašvaldību reformu, ķeras pie atsevišķu pašvaldību atlaišanas. Turklāt Rīgas piemērs rāda, ka valdība nemaz nevar to ar vienu rāvienu atlaist. Vai varam sagaidīt, ka jaunās valdības prasību ietekmē esošā pārvaldība Ventspilī uzlabojas?

Lembergs pats ir uzsācis runas par Ventspils domes atlaišanu. Tātad viņš apliecina, ka neko mainīt nespēj un citādi strādāt nevēlas. Ir īsts stagnācijas paraugs. Ja pēdējos 30 gadus Ventspilī valdījis autoritārs Lemberga personības kults, politiskās kultūras nav bijis, tad tagad sagaidīt kādas straujas pārmaiņas ir neiespējami. Tikai aktuālās demokrātiskās pārvaldes prasības darīs savu.

 

Tātad jūs domājat, ka valdība Ventspils pilsētas domi atlaidīs?

Es to jau uzsvēru 2017. gada priekšvēlēšanu laikā, atbildot uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumiem. Tas toreiz ārkārtīgi saniknoja Lembergu. Viņš pat sūdzējās drošības iestādēm, un man bija jāiet skaidrot, kā esmu savu prognozi domājis. Taču, kas attiecas uz pašreiz notiekošo, tad jāsaka, ka es gan nebūtu tik optimistisks, kā Lembergs savos vērtējumos. Šī gada 25. janvāra iknedēļas preses konferencē viņš klāstīja, ka Ventspils pašreizējai pašvaldībai palikušas vairs tikai dažas nedēļas. Ja to laikā netikšot atlaista Ventspils dome, tad viņš no politikas neko nesaprotot.

 

Kopš tā laika divas nedēļas ir pagājušas, taču runas par Ventspils domes atlaišanu nemaz nav pat sākušās? Kāpēc Lembergs tik provocējoši uzvedas?

Tāpēc, ka viņš vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis. Ne velti sācis publiski skaidrot, kas ir padomju nomenklatūra. Tāpēc asi kritizē tieslietu ministra Jāņa Bordāna ieteikumu liegt valsts pārvaldes institūciju vadītāju amatā būt ilgāk nekā desmit gadus, jo šis regulējums tiekot vērsts tikai un vienīgi pret Aivaru Lembergu.

 

Vai tas ir labs aizliegums?

Es domāju, ka tik vienkāršoti šāda nozīmīgu reforma netiks pieņemta. Taču tas, ka nedemokrātiskas un autoritāras varas tendences, prettiesiskas un koruptīvas darbības valsts pārvaldē ir jānovērš, ir skaidrs. Uz to gadiem norāda Latvijas starptautiskie sadarbības partneri. Arī tāpēc nepieciešamība pēc sabiedrībai uzticamas, labi pārvaldītas, taisnīgas valsts ir aktuāla politika, kas jāpieņem valsts un pašvaldību vadībā strādājošiem. Protams, ka konkrētā amatā pavadītais laiks var būt tikai kā viens no papildu kritērijiem, vērtējot tās vai citas amatpersonas piemērotību. Ja amatpersona neatbilst savam amatam, tad ir jābūt valstsgribai tiesiski to pierādīt, nevis jāgaida desmit gadi, lai no amata atbrīvotu nedemokrātisku, korumpētu vadītāju.

 

Tad jūs gribat teikt, ka jums, Ventspils pilsētas domes mazākuma deputātiem Ģirtam Valdim Kristovskim, Dacei Kornai, Aivim Landmanim un Ivaram Landmanim, ir pietiekami daudz pierādījumi par Ventspils pilsētas domes vadības nesaimnieciskumu un pārkāpumiem, un jūs esat izvēlējušies citu ceļu nekā tieslietu ministrs Bordāns?

Jā. Mēs balstām savu politiku uz pierādījumiem, nevis termiņa ierobežojumiem. Mums par šāda risinājuma pamatotību nav šaubu. Ventspils pilsētas dome ir atlaižama tikai tiesiskā ceļā. Tikai un vienīgi pierādot labas pārvaldības trūkumu, Satversmes un likumu, normatīvo aktu pārkāpumus, arī mazākuma deputātu darbības kavēšanu. Steiga šeit nepalīdz. Taču ja Lembergs uzskata, ka dome ir jāatlaiž jau tuvāko nedēļu laikā, tad lai negaida, kamēr tas notiek saskaņā ar likumā noteiktām procedūrām. Protams, viņš pats un viņa vadītās partijas deputāti var labprātīgi atkāpties. Valstij un sabiedrībai tas nāktu par labu.

 

Avots: www.ventspilnieks.lv 

Lasīt vairāk
13 Feb
0

Ministru prezidentu reģionālos jautājumos konsultēs Inga Bērziņa

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir kļuvusi par Ministru prezidenta ārštata padomnieci reģionālos jautājumos. I. Bērziņa amata pienākumus pildīs sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma.

“Viens no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajiem uzdevumiem ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Rūpēšos, lai tās īstenošanas laikā Ministru prezidents būtu nepastarpināti informēts par situāciju reģionos. Iestāšos par to, lai visu valdības īstenoto reformu pamatā iedzīvotāji saņemtu vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus visā Latvijā, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētās vai laukos,” uzsvēra I. Bērziņa.

I. Bērziņa ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja kopš 2009. gada. Tāpat viņa ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle, Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekle, Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece un partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes locekle.

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk