fbpx

Blog

30 Sep
0

Jaunās Vienotības avīze Latgalē

Mūsu mērķis ir veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti un celt tautas labklājību, radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro un sagatavot Latviju 21. gadsimta izaicinājumiem.

Lejupielādē Jaunās Vienotības Latgales avīzi šeit un uzzini, kā mēs to panāksim!

Lasīt vairāk
29 Sep
0

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča runa ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijā Ņujorkā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Ekselences!
Godājamie delegāti!

Vēlos apsveikt Mariju Ferdinandu Espinosas Garsesas kundzi, viņai stājoties šīs Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājas amatā, un apliecināt, ka Latvija Jūs pilnībā atbalsta. Izsaku pateicību arī Miroslavam Lajčāka kungam par viņa aktīvo darbu, veicot ANO Ģenerālās asamblejas iepriekšējās sesijas priekšsēdētāja pienākumus.

 

Godājamie delegāti!

Es šo asambleju uzrunāju manai valstij ļoti īpašā laikā. Šogad Latvija svin sava valstiskuma simtgadi. Pirms simt gadiem notika ievērojamas pārmaiņas – beidzās Pirmais pasaules karš un sagruva impērijas, nesot brīvību nācijām un pašos pamatos pārveidojot Eiropas politisko karti.

Dzima jauna Eiropa, kas solīja daudz vairāk nekā tikai pašnoteikšanos, brīvību un demokrātiju. Eiropas tautas cerēja, ka iestāsies ilgstošs miers un labklājība. Uz šiem mērķiem tiecās gan katra tauta atsevišķi, gan visas kopā. Tautu pašnoteikšanās tiesības ieguva konkrētu veidolu. Jaunu nāciju veidošanās kļuva par normu.

Parīzes Miera konference lika pamatus Tautu Savienībai. Tā bija pirmā starptautiskā organizācija, kuras galvenā sūtība bija uzturēt vispārēju mieru, izstrādājot juridiski saistošas normas un attīstot multilaterālismu. Arī Latvija iestājās Tautu Savienībā, stingri nostiprinot savu pilntiesīgas dalībnieces statusu starptautiskajā saimē. Tomēr Tautu Savienības vājums bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija uz laiku zaudēja neatkarību.

Vēstures laikposms, kad Latviju un lielāko daļu Eiropas bija okupējis gan padomju, gan nacistu režīms, skarbi atgādina par to, kas notiek, ja samierinās ar smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Mēs pārāk labi zinām, kādas sekas iestājas, ja šos principus valstīm atļauj pārkāpt nesodīti. Latvijas gadījumā tas nozīmēja dzīvi nacistisko un komunistisko okupāciju režīmos, kur valdīja terors un cilvēktiesības tika rupji pārkāptas. 

Mēs esam pateicīgi tām nācijām, kuras gadu desmitiem īstenoja Latvijas Republikas okupācijas neatzīšanas politiku un neatkāpās no saviem principiem. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Latvijas valsts turpināja pastāvēt visu okupācijas laiku.

Tomēr Krievijas Federācija – Padomju Savienības tiesību un saistību oficiālā pēctece – joprojām neatzīst dokumentāri pierādītus vēstures faktus. Es aicinu Krieviju atzīt patiesību un skaidri nosodīt Padomju Savienības rīcību.

Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvija vienmēr ir iestājusies par starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu. Šo principu aizsardzība bija viscaur nepieciešama pārejas posmā uz tiesisku un demokrātisku sabiedrību un veidojot Latvijas starptautisko tēlu.

 

Ekselences!

Šā gada debašu temats mūs aicina galveno uzmanību pievērst pašai Apvienoto Nāciju Organizācijas būtībai. ANO Statūti sākas ar vārdiem “Mēs, Apvienoto Nāciju tautas”, tā norādot uz organizācijas mērķi pārstāvēt ikviena pasaules iedzīvotāja tiesības un intereses.

Apvienoto Nāciju Organizāciju dibināja, ne vien lai glābtu nākamās paaudzes no kara posta un vēlreiz apliecinātu ticību cilvēka pamattiesībām, bet arī lai ievērotu starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības.

Cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības un bērnu tiesības, pieder pašām galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatvērtībām. Organizācijai jāspēj šīs vērtības aizstāvēt jebkurā situācijā, vai tā būtu Sīrijas civiliedzīvotāju bombardēšana, rohindžu slepkavības Mjanmā, Krimas tatāru vajāšana, ko veic Krievijas varasiestādes, vai citi cilvēktiesību pārkāpumi, lai kur arī tie notiktu.  

Šogad mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 70. gadadienu. Tā joprojām ir galvenais pasaules mēroga iedvesmas avots darba turpināšanai, lai ikvienam cilvēkam nodrošinātu cieņpilnu dzīvi brīvībā un vienlīdzībā. 

Drošība un cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas. Drošību nevar sasniegt, ja neievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības. Brīva prese vienmēr ir bijusi un paliek būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu mieru, taisnību un cilvēktiesības.

Tādēļ es vēlreiz aicinu Krieviju atbrīvot pretlikumīgi aizturēto ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencovu, kam šodien rit jau 139. badastreika diena. Es aicinu Mjanmas varasiestādes atbrīvot divus Reuters žurnālistus Wa Lone un Kyaw Soe Oo.

Tāpat es aicinu Krieviju nekavējoties atbrīvot citus 64 tās aizturētos ukraiņu politieslodzītos, tostarp žurnālistu Romanu Suščenko.

Es aicinu nācijas ievērot savas starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās noteiktās saistības un pienākumus, īpaši attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību, jo pēdējā gada laikā to ievērošana ir ievērojami pasliktinājusies.

 

Godājamie delegāti!

Stiprinot Apvienoto Nāciju Organizācijas lomu, jāpieliek pūles, lai atbalstītu un aizstāvētu ANO Statūtu mērķus un principus. 

Augustā pasaule zaudēja iedvesmojošu līderi, nelokāmu miera un cilvēktiesību aizstāvi – bijušo ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, kas teicis, ka “mums nebūs drošības bez attīstības, nedz arī attīstības bez drošības, un mums nebūs ne viena, ne otra, ja neievērosim cilvēktiesības”. ANO Statūtu trīs pīlāri ir plašāki nekā atsevišķu to daļu summa. Ekonomiskā izaugsme un ilgtspējīga attīstība balstās ilgtermiņa stabilitātē, kam savukārt nepieciešams miers un drošība, un cilvēktiesību ievērošana.

 

Ekselences!

Apvienoto Nāciju Organizācijai jāspēj mainīties, ieviest nopietnas reformas un tādējādi rīkoties atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Mums nepieciešama ietekmīga un efektīva Apvienoto Nāciju Organizācija. Latvija augstu novērtē ģenerālsekretāra sāktās reformas trijās – miera un drošības, attīstības un organizācijas vadības – jomās. Svarīgi, lai reformas tiek ieviestas strauji. 

Šī ir unikāla organizācija ar milzīgu atbildību. Jāsaglabā Drošības padomei dotās pilnvaras uzturēt starptautisko mieru un drošību. Drošības padomes reforma bija nepieciešama jau sen, un mums visiem jātiecas stiprināt šīs svarīgās institūcijas leģitimitāti. 

Tomēr strupceļš Drošības padomes reformas gaitā nedrīkst kavēt progresu citās jomās. ANO reformā jāietver nopietni uzlabojumi cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā. Sasniegt ilgtspējīgu attīstību, ieviešot ANO Dienaskārtību – 2030, nebūs iespējams, ja nestiprinās cilvēktiesības visā pasaulē.   

Cilvēktiesību padomei jābūt spēcīgai, efektīvai un jāspēj ātri reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem jebkurā pasaules malā. Latvija ir aktīvi iesaistījusies Cilvēktiesību padomes efektivitātes uzlabošanas reformā. Aicinu visas valstis šajā procesā iesaistīties ar atvērtu prātu. 

Latvija atbalsta ģenerālsekretāra redzējumu un pieeju veidot tādu Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas ir vērsta uz preventīvu rīcību. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā aizvien sarežģītākos globālos drošības izaicinājumus. Nenovērsti konflikti un krīzes visā pasaulē ilgst gadiem un desmitgadēm, sagraujot cilvēku dzīves, kavējot attīstību un vājinot ANO resursus. Konflikti Sīrijā, Ukrainā un Jemenā joprojām civiliedzīvotājiem sagādā daudz ciešanu. Mēs nedrīkstam aizmirst arī par ieilgušo nestabilitāti Burundi un Afganistānā. Pats novēršamu konfliktu ilgums vien iedragā starptautisko organizāciju, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, uzticamību.   

ANO Drošības padomei kā starptautiskā miera un drošības garantam ir īpaša atbildība konfliktu, agresijas aktu un masu slaktiņu novēršanā. Izmantot veto tiesības, lai plaša mēroga vardarbības gadījumos aizsargātu šauras nacionālas intereses, ir pilnīgi nepieļaujami.

Teritoriālā integritāte un suverenitāte, kā tas ir noteikts ANO Statūtu mērķos un principos, ir jāievēro visiem. Krievijas Federācijai jāpārtrauc agresija pret Ukrainu. Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību īstenos neatzīšanas politiku attiecībā uz Krimas pretlikumīgo aneksiju.

Esmu pārliecināts, ka reiz Ukrainā starptautiskās tiesības un tiesiskums gūs uzvaru un Ukrainas, kā arī citu Eiropas Savienības austrumu partneru teritoriālā integritāte tiks atjaunota. Apvienoto Nāciju Organizācijai kopā ar citiem nozīmīgiem reģionāliem spēlētājiem jāturpina iesaistīties un jāsaglabā apņēmība risināt ieilgušos konfliktus Kalnu Karabahā, Piedņestrā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. Baltijas valstu vēsture ir pierādījums starptautisko tiesību un tiesiskuma morālajam spēkam. Šie jautājumi starptautiskajai sabiedrībai ir jārisina aktīvāk. 

Neviena nācija nekad nav jutusies droša izolācijā. Tāpēc dalībvalstu pienākums ir gādāt citai par citas drošību. Lai panāktu konflikta politisku risinājumu, ir būtiski, ka agresoram skaidri norāda uz sekām, apņēmīgi izdara starptautisku spiedienu un sauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ieilgušu konfliktu atrisināšana plašākā Eiropā – Eiropas Savienības kaimiņu reģionos – starptautiskajai kopienai joprojām ir ārkārtīgi svarīga.

Galvenais preventīvas rīcības virziens ir sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tie novērš nestabilitātes un konfliktu motīvus un pamatcēloņus. Ieguldījums cilvēka cieņas aizsardzībā, nabadzības izskaušana, noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām un ekonomiskā un sociālā progresa veicināšana samazinās konfliktu biežumu, nestabilitāti un izmisumu.

Tādēļ viss, ko Latvija dara attīstības sadarbības jomā, balstās labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējības principos. Turklāt, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, īpaši svarīga ir dzimumu līdztiesība. Tā ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošai ilgtspējīgai attīstībai, kā arī tautsaimniecības izaugsmei un labklājībai. 

 

Godājamie delegāti!

20. gadsimta sākumā no konfliktos bojā gājušajiem 90% bija kaujinieki. Mūsdienās no tiem, kas zaudē dzīvību konfliktos, 90% ir civiliedzīvotāji. Ar konvencionāliem ieročiem nogalina aptuveni 500 tūkstošus cilvēku gadā, no tiem 70 tūkstoši tiek nogalināti konflikta zonās. Šie skaitļi skaidri pierāda, ka starptautiskajai sabiedrībai stingri jāpievērš uzmanība ne vien masu iznīcināšanas ieročiem, bet arī konvencionālajiem ieročiem.   

To paturot prātā, Latvija nākamgad kļūs par Ieroču tirdzniecības līguma prezidējošo valsti un pieliks visas pūles, lai sekmētu tā mērķus. Es aicinu visas valstis kļūt par Ieroču tirdzniecības līguma dalībvalstīm – arī tas sniegtu tiešu pienesumu, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtību 2030. gadam.

Mums jāapvieno spēki, lai stiprinātu multilaterālisma principu. Savstarpēji atkarīgā un globalizētā pasaulē mēs varam pievērsties globālām problēmām un tās atrisināt tikai ar multilaterāliem līdzekļiem. Šajā ziņā ANO izceļas kā labs globālas pārvaldības instruments, taču tā nav pasaules valdība. Apvienoto Nāciju spēja reaģēt uz šābrīža izaicinājumiem pasaulē ir ļoti atkarīga no valdību lēmumiem un atbalsta, ko šiem lēmumiem sniedz iedzīvotāji. 

Ar to es vēlos uzsvērt, ka multilaterālisma nākotne drīzāk būs atkarīga no pārmaiņām dalībvalstu attieksmē, nevis no ANO sistēmas reformām. Tomēr, kamēr nav mainītas starptautiskās sistēmas pamatiezīmes, ANO var tikai tiekties pēc augstākas efektivitātes. 

 

Godājamie delegāti!

Mums jāpieņem Apvienoto Nāciju Organizācija tāda, kāda tā ir. Tā nav ideāla. Taču tā ir ļoti nepieciešams instruments, lai uzturētu mieru, ekonomisko attīstību, starptautisko tiesību kodifikāciju, tā tiecoties izveidot drošāku pasauli.

Apvienoto Nāciju Organizācija var būt un tai jābūt nozīmīgam pasaules mēroga spēlētājam, tādu nāciju kopienai, kuras lepojas ar savām vērtībām apņēmībā atbalstīt multilaterālismu un starptautisko tiesību principus.  

Dalībvalstīm jāatbalsta mūsu organizācija un jāpalīdz šīs vērtības izplatīt visā pasaulē, tādējādi apliecinot tās unikālo globālo nozīmi. Lai to sasniegtu, ANO nepieciešams iedarbīgs normatīvs regulējums, efektīvas institūcijas un skaidrs redzējums par savas politikas virzieniem.

Paldies par uzmanību!

Lasīt vairāk
27 Sep
0

Jaunās Vienotības avīze Vidzemē

Mūsu mērķis ir veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti un celt tautas labklājību, radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro un sagatavot Latviju 21. gadsimta izaicinājumiem.

Lejupielādē Jaunās Vienotības Vidzemes avīzi šeit un uzzini, kā mēs to panāksim!








Lasīt vairāk
21 Sep
0

Edgars Rinkēvičs uzrunās ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijas dalībvalstis

No 2018. gada 24. līdz 30. septembrim ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vadīs Latvijas delegāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas (ĢA) 73. sesijas augsta līmeņa pasākumos Ņujorkā.

29. septembrī Latvijas ārlietu ministrs uzstāsies ar uzrunu ANO ĢA 73. sesijas vispārējās debatēs. Tāpat ministrs piedalīsies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša (António Guterres)rīkotā sanāksmē “Rīcība miera uzturēšanai”, kā arī citos ANO, Eiropas Savienības un atsevišķu citu ANO dalībvalstu rīkotajos pasākumos un sniegs intervijas starptautiskajiem medijiem. Ministram plānota tikšanās arī ar Amerikas ebreju organizācijām un dalība ASV prezidenta  Donalda Trampa rīkotajā pieņemšanā par godu ANO ĢA 73. sesijai.

Līdztekus darba sesijas pasākumiem ministram plānotas divpusējās tikšanās ar Gruzijas, Monako, Apvienoto Arābu Emirātu un Kolumbijas amatpersonām.

Paredzēts, ka Ņujorkā E. Rinkēvičs tiksies arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem.

 

Informāciju sagatavoja:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa
Tālrunis: (371) 67016 272
E-pasts: media@mfa.gov.lv

Lasīt vairāk
21 Sep
0

Situācija darba tirgū cilvēkiem ar invaliditāti. Darbs ir, asistenta nav.

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri vēlas strādāt, ir vajadzīgs asistents jeb, precīzāk, pavadonis, kurš pavadītu uz un no darba. Tiem, kuriem ir fiziski spēcīgs radinieks, kurš nestrādā citu algotu darbu un var veikt pavadoņa funkcijas, ir paveicies, jo cilvēks atbalsta savu tuvinieku un ir gatavs par nelielo atalgojumu, kura stundas likmes maksa (2,5749 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas un nedēļā piešķirto darba stundu skaits ir 40 stundas) neatbilst atalgojumam, kāds asistentam būtu jāsaņem par šāda darba veikšanu.

Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir vecāki jau gados vai nav neviena tuva cilvēka, kurš būtu gatavs palīdzēt un kura laiks un veselības stāvoklis atbilst šāda darba veikšanai, diemžēl klājas grūti, jo nav iespējams atrast asistentu. Arī tad, kad cilvēks ar invaliditāti ir gatavs piemaksāt no saviem līdzekļiem, asistentu atrast ir grūti.

Uzskatu, ka ar valsts atbalstu ir jārada institūcija, kurā potenciālie asistenti varētu apgūt nepieciešamās iemaņas. Šī institūcija arī izveidotu to personu reģistru, kuras vēlas sniegt asistenta pakalpojumus, un spētu nodrošināt asistentus tām personām ar invaliditāti, kurām nav savu ieteicamo asistentu kandidātu.

Sociālajā dienestā, kur tiek slēgti līgumi ar cilvēkiem ar invaliditāti par asistenta nepieciešamību, gadījumos, kad cilvēkam nav sava asistenta, viņi varētu saņemt reģistrēto un pieejamo asistentu kontaktinformāciju.

Ar savu pieredzes stāstu par darba gaitām dalās Sandra Aleksandrova, kas ir aktīva sieviete un pārvietojas riteņkrēslā. Viņa ir atradusi sev atbilstošu darbu, tomēr viņai ir grūtības atrast asistentu, kurš uzņemtos darba pienākumus un par samaksu būtu gatavs pavadīt sievieti uz darbu un aktivitātēm, kā arī palīdzēt uzvest uz otro stāvu.

Stāsta Sandra Aleksandrova: Esmu cilvēks ar invaliditāti, pārvietojos ratiņkrēslā. Neskatoties uz savu invaliditāti, esmu ieguvusi bakalaura grādu specialitātē Pirmsskolas izglītības skolotājs, kā arī ir iegūts maģistra grāds pedagoģijas zinātnē. Tagad studēju Laterāna Pontifikālās Universitātes Filiālē Rīgas Augstākajā Reliģijas Zinātņu institūta, maģistratūras programmā, Ticības mācības, ētikas un filozofijas skolotājs. Uz doto brīdi arī strādāju Rīgas Katoļu ģimnāzijā trīs reizes nedēļā par pēcpusdienu skolotāju sākumskolai.

Mūsu deputāti naski runā gan par dzīvokļiem, gan asistentiem, bet pierādiet, lūdzu, to ar darbiem, nevis tikai uz papīra un vārdiem. Nākamais ļoti aktuālais ir asistentu jautājums. Sabiedrība runā par pansionātu slēgšanu, bet reāli ir tā, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem, kuram galva strādā, viss ir kārtībā viņš var strādāt, asistenti ir neatņemama  dzīves sastāvdaļa

Lai cilvēks ar kustību traucējumiem tiktu ārā no mājas, viņam ir vajadzīgs asistents. Kaut arī Latvijā asistenta pakalpojums it kā pastāv, dzīvē tas īsti nedarbojas. Lai atrastu cilvēku, kurš tev palīdzēs pārvietoties, ir jārēķinās, ka par to būs jāmaksā. Piekrītu, par šādu pakalpojumu cilvēkam ir jāsaņem atlīdzība. Pašlaik valsts noteiktā atlīdzība nav pat minimālās algas apmērā, un piedodiet, ja sociālais darbinieks atļaujas klientam pajautāt: „Kā? Vai jūsu asistents vēl arī paralēli kaut kur citur strādā?”…! Man šādā gadījumā rodas pretjautājums: vai cilvēks, kurš ir uzņēmies asistenta funkcijas, var izdzīvot un pabarot ģimeni ar šādu naudu, ja īstenībā ar to nepietiek pat degvielai? Par kādu integrāciju mēs vispār varam runāt?!  

Esmu valsts patriote un vēlos maksāt nodokļus un būt arī devējs, nevis staigāt uz sociālajiem ar izstieptu roku. Es vēlos saņemt tikai to, kas man pēc likuma pienākas, bet pārējo nopelnīt pati ar savu darbu.

Kas attiecas uz cilvēkresursiem, nav arī tādu cilvēku, kas vēlas šādu darbu darīt. Varbūt ir vērts padomāt par šāda amata ieviešanu darba tirgū ar normālu atalgojumu. Kas attiecas uz mani, esmu gatava pat kaut ko piemaksāt no savas kabatas par papildus pakalpojumu, bet vai cilvēks no sava invaliditātes pabalsta var kaut ko piemaksāt, ja viņš no tā nevar pat izdzīvot?

Pašlaik asistenta funkcijas pilda mani tuvinieki, par ko man jāsaka lielu paldies, bet es nevaru visu laiku būt no viņiem atkarīga.

Es ļoti ceru, ka šī vēstule tiks uzklausīta un beidzot kaut kas mainīsies, jo es gribu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi…”

Pēc manas iniciatīvas cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšana tika iekļauta “Jaunā Vienotība” programmā 12. punktā. Es iestājos par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, par darba vietas un vides pielāgošanu uzņēmumos par valsts līdzekļiem atbilstoši cilvēka ar invaliditāti vajadzībām.

Cilvēki ar invaliditāti grib strādāt. Mēs neesam pabalstu gaidītāji, bet darītāji!

Pašlaik tikai 25% cilvēku ar invaliditāti strādā algotu darbu. Ar valsts atbalstu sekmējot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, šo procentu ir iespējams paaugstināt.

Lasīt vairāk
20 Sep
0

Putniņš: daudzu miljonu pārdale notiek bez skaidriem ieguvumiem pacientiem

Vakar, 19.septembrī, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un  Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē tika lemts par Veselības  ministrijas rosināto apropriāciju pārdali budžeta deficīta atkāpes  ietvaros, pārdalot nepareizi saplānoto naudu – 8,277 miljonus eiro,  kas bija paredzēta hronisko pacientu par labu citām programmām – sirds  asinsvadu slimību profilaksei, papildus kataraktu operācijām un  onkoloģijas iekārtu iegādei. Par pēdējo no finansējuma mērķiem izcēlās  visasākās diskusijas.

Pēc Saeimas deputāta Renāra Putniņa pieprasījuma Veselības ministrijas  pārstāvji nespēja sniegt pamatotu skaidrojumu par finansējuma sadali  atbilstoši iepriekš sagatavotam prioritāšu sarakstam. Renārs Putniņš neatbalstīja piedāvāto lēmumu par līdzekļu pārdalīšanu,  tādēļ komisijas deputātu balsojumā nepiedalījās. Saeimas deputāts Renārs Putniņš:

 

“Veselības ministrijai nav skaidra  prioritāšu saraksta. Tas tikai vēlreiz apliecina Veselības ministrijas  ļoti slikti veikto plānošanu, kuras rezultāts ir steigā organizēta  daudzu miljonu pārdale, nespējot atbildēt par ieguvumiem pacientiem.  Es gribētu redzēt, ka pacientiem nepieciešamais ir sarakstīts  prioritārā secībā, gan attiecībā uz jaunu iekārtu iegādi, gan  attiecībā uz jaunu ārstēšanas metožu un medikamentu ieviešanu. Laba  plānošana nozīmētu medicīniski skaidra prioritāšu secību dažādām  pacientu grupām. Tieši šo jautājumu es uzdevu sēdes laikā un nesaņēmu  nekādu jēgpilnu un skaidru atbildi. Ir jāsecina, ka Veselības  ministrijai šobrīd nav nekādu medicīniski pamatojamu prioritāšu,  saskaņā ar kurām pārdalīt līdzekļus, lai uzlabotu noteiktu pacientu  grupu ārstēšanu. Mēs skaidri zinām, ka resursu deficīts ir ļoti  daudzās diagnožu grupās, tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi saprast, kur  pārdalītais finansējums nonāk.”

 

“Par Veselības ministrijas budžeta līdzekļu izlietojuma plānošanas  katastrofālo kvalitāti liecina tāds kliedzošs fakts, ka 2017. gada  beigās Veselības ministrija pieprasīja un saņēma 10 miljonus eiro  hronisko pacientu ārstēšanai, bet vēlāk bija spiesta atzīt, ka nepilna  gada laikā no 10 miljoniem spējusi apgūt vien 1,5 miljonus eiro. Tas  ir pierādījums katastrofālai plānošanai. Tieši pret šādu plānošanu es  protestēju, komisiju kopīgajā sēdē nepiekrītot piedāvātajai naudas  pārdales metodei. Es vēlos redzēt skaidru nepieciešamo iepirkumu  sarakstu, kas sarindots medicīniski pamatotās prioritātēs.  Šāda  plānveida darbība lielāko ieguvumu sniegtu pacientiem, jo visātrāk  papildu līdzekļus ārstēšanas uzlabošanai saņemtu tieši tās pacientu  grupas, kurām tas nepieciešams jau šodien. Tā arī būtu visefektīvākā  valsts budžeta naudas izlietošana. Ir skaidrs, ka veselības sistēmai  nauda ir nepieciešama, taču jāvērtē prioritātes un iespējas, kā sniegt  vislielāko atbalstu pacientiem diagnostika un ārstēšanā. Ir pamatotas  šaubas, ka šobrīd zem onkoloģijas vārda ietvertās iekārtas domātas  šauram pacientu lokam, iespējams, eksperimentālām metodēm, un tikai  vienai slimnīcai, kaut pilnīgi noteikti zinu, ka iekārtas vajadzīgas  ir arī Bērnu slimnīcai un Stradiņa slimnīcai, kas ilgstoši ir bijušas  līdzīgos naudas deficīta apstākļos, kā arī reģionālajām slimnīcām.  Cenšoties apturēt veselības aprūpes naudas izsaimniekošanu un,  iestājoties par visu onkoloģisko un pārējo pacientu interesēm, es  nevarēju piedalīties tik bezatbildīgā balsojumā,” uzsvēra R.Putniņš.

Papildus informācijai:
Ilva Pildava
Saeimas deputāta Renāra Putniņa palīdze
Tel.nr.: 29501616
E-pasts: Ilva.Pildava@saeima.lv

Lasīt vairāk
19 Sep
0

Kalniņa-Lukaševica uzstāj uz nepieciešamību ES daudzgadu budžetā ņemt vērā Latvijas intereses

18. septembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē. Zanda Kalniņa-Lukaševica diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) priekšlikums par ES budžetu  2021-2027. gadu periodam pašreizējā formā Latvijai nav pieņemams.

 

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Austrijas prezidentūra iepazīstināja dalībvalstu pārstāvjus ar paveikto sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Dalībvalstu pārstāvji uzsvēra savas prioritātes ES daudzgadu budžeta sarunās. Lielākā daļa piekrita, ka ir vēlams panākt savlaicīgu vienošanās līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir panākt kvalitatīvu, nevis jebkādu, vienošanos par nākamo septiņu gadu ES investīciju budžetu.

 

“Budžets, kas stimulē attīstības līmeņu izlīdzināšanu un sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu starp dalībvalstīm un reģioniem ir priekšnoteikums, lai panāktu vienošanos,” diskusijā sacīja parlamentārā sekretāre. Z.Kalniņa-Lukaševica, prezentējot Latvijas nostāju, pievērsa īpašu uzmanību Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumam, kā arī nepietiekamam progresam tiešmaksājumu izlīdzināšanā mūsu lauksaimniekiem, tāpat kā ES līmeņa transporta savienojumu un inovāciju atbalsta programmu nosacījumiem.

 

Latvijas interesēs ir panākt pietiekamu finansējuma apjomu mūsu izvirzītajām prioritātēm reģionu attīstība un ekonomikas, lauksaimniecības, inovāciju atbalsta, transporta savienojumu, t.sk. Rail Baltica, un drošības jomās.

 

Arī EK budžeta komisārs G.Etingers piekrita, ka ir nepieciešama savlaicīga vienošanās par ES budžetu, lai nekavētu atbalstu tādiem svarīgiem Eiropas nozīmes projektiem kā Rail Baltica. Komisārs arī sacīja, ka ir sadzirdēti daudzu dalībvalstu iebildumi pret finansējuma apjoma samazinājumu kohēzijas politikai un lauku attīstībai, un atzina, ka līdzsvara nodrošināšana starp ES ieņēmumiem un izdevumiem ir sarežģīts uzdevums, un būs atkarīgs no dalībvalstu savstarpējās vienošanās.

 

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē EK prezentēja nodomu vēstuli, kurā izklāstīts EK redzējums par prioritārajiem jautājumiem līdz EK termiņa beigām (2019. gada oktobrī). Zanda Kalniņa-Lukaševica:

 

“Latvija atbalsta ES pasākumus demokrātisko sistēmu, tostarp arī vēlēšanu procesu, noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem un negodīgu sociālo tīklu izmantošanu. Vēlamies kopīgu rīcību un koordināciju ES līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm celt noturību pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem.”

 

Sanāksmē dalībvalstis atgriezās arī pie jautājuma par likuma varu Polijā, turpinot Polijas uzklausīšanu, kas sākās 26. jūnija Vispārējo lietu padomes sanāksmē. Uzklausīšana noritēja cieņpilnā un koleģiālā veidā, dodot iespēju Polijai pārējām ES dalībvalstīm skaidrot tiesu sistēmas reformas būtību un mērķus. Latvijas atbalsta situācijas risinājumu dialoga ceļā.

 

Lai sagatavotu 18. oktobra Eiropadomes  sanāksmi, dalībvalstu pārstāvji apsprieda tās  darba kārtību, kurā plānoti tādi jautājumi kā drošība un migrācija. Savukārt Vispārējo lietu padomes 50. panta formāta sanāksmē spriež par 18. oktobra Eiropadomes sanāksmes 50. panta formātā darba kārtības jautājumiem, kā arī uzklausīta ES sarunveža sniegtā informācija par situāciju ES – Apvienotās Karalistes (AK) sarunās par AK izstāšanos no ES.

 

Informācijai:

Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2018. gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Austrija.

Vispārējo lietu padomes sanāksmes ES-27 dalībvalstu sastāvā (50. panta formātā) tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības sarunu procesu.

 

Informāciju sagatavoja:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa

Tālrunis: (371) 67016 272
E-pasts: media@mfa.gov.lv 

Lasīt vairāk
18 Sep
0

Pēc Putniņa iniciatīvas Saeimā vērtēs 8 miljonu eiro pārdales pamatotību Veselības ministrijas budžetā

Pēc Saeimas deputāta, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA veselības ministra kandidāta Renāra Putniņa iniciatīvas trešdien, 19. Septembrī notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde, lai vērtētu Veselības ministrijas ierosināto budžeta līdzekļu pārdales pamatotību, 8 miljonus eiro no hroniski slimu pacientu ārstēšanai paredzētajiem līdzekļiem novirzot medicīnas iekārtu iegādei, onkoloģiskiem medikamentiem, rindu mazināšanai oftalmoloģijas dienas stacionāros un sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

 

“Veselības ministrija šobrīd cenšas ātri “izdzīt” cauri finansējuma pārdali, neielaižoties sīkākos paskaidrojumos, kādēļ nepieciešama tik apjomīga finansējuma pārdale. Komisijas sēdē lūgšu Veselības ministrijas pārstāvjus detalizēti un sabiedrībai saprotami izskaidrot, kādēļ ir nepieciešams 8 miljonus eiro steidzami novirzīt no hroniski slimu pacientu ārstēšanai paredzētiem līdzekļiem citiem mērķiem, no kuriem lielākā daļa paredzēta medicīnisko iekārtu iegādei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, un kā tas vērtējams no veselības aprūpes reformu plāna ieviešanas aspekta,” pauda R.Putniņš.

 

Viņš papildus uzsvēra, ka šī situācija rada nopietnus jautājumus, kā Veselības ministrijā notiek plānošana, ja hroniski slimu pacientu ārstēšanā rodas tik milzīgs pārpalikums un kā Veselības ministrija plāno sistēmiski risināt hroniski slimu pacientu ārstēšanu 2019.gadā un turpmākajos gados.

 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde trešdien, 19.septembrī, notiks plkst. 15:00, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē Jēkaba 6/8, 207.telpā.

 

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs
Tel. nr. 22087726

Attēls: Saeima

Lasīt vairāk
17 Sep
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS veselības ministra amata kandidāts – neiroķirurgs, Saeimas deputāts Renārs Putniņš

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA veselības ministra amata kandidāts ir Saeimas deputāts, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, neiroķirurgs Renārs Putniņš.

“Mans mērķis veselības nozarē – savlaicīga un pieejama veselības aprūpe ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Lai to panāktu – nodrošināsim taisnīgu ārstu un medicīnas māsu atalgojumu un  samazināsim birokrātiju mediķu darbā. Ieviesīsim skaidru veselības aprūpes modeli visiem Latvijas iedzīvotājiem. Samazināsim pacientu līdzmaksājumus un cenas recepšu zālēm,” uzsver Renārs Putniņš, JAUNĀ VIENOTĪBA veselības ministra amata kandidāts.

“Renārs Putniņš ir jauns politiķis ar jau zināmu pieredzi politikā un lielu degsmi panākt uzlabojumus veselības aprūpē daudz straujāk nekā tas notiek pašlaik. Būdams neiroķirurgs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, R.Putniņš labi izprot veselības aprūpes sistēmas galvenās problēmas un viņam ir redzējums, kā tās risināt,” pauda Krišjānis Kariņš, JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs.

Renārs Putniņš kandidē 13.Saeimas vēlēšanās no JAUNĀ VIENOTĪBA Rīgas saraksta.

Partija VIENOTĪBA kopā ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopīgam startam 13.Saeimas vēlēšanām ir izveidojušas partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs un Ministru prezidenta amata kandidāts ir Krišjānis Kariņš.

 

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs
Tel. nr. 22087726

Lasīt vairāk
12 Sep
0

Judins ierosina apkopot un nodot nākamajam Saeimas sasaukumam vēl risināmās problēmas Pilsonības likumā

Pēc VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputāta Andreja Judina iniciatīvas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien nolēma sagatavot apkopojumu problēmām Pilsonības likumā, kas atklājušās 12.Saeimas darbības laikā, strādājot ar Pilsonības likumā ietvertajiem jautājumiem.

“Kā spilgtākais piemērs noteikti minama problēma ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem personām, kam nav esošu nopelnu Latvijas labā, bet ir potenciāli sagaidāmi sasniegumi kultūrā vai sportā. Šādu jautājumu, ņemot vērā pilsonības tēmas sensitivitāti un likumdevēja nevēlēšanos “atvērt” Pilsonības likumu grozījumu veikšanai, ir sakrājies gana daudz,” pauda A.Judins.

A.Judins kandidē 13.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Rīgas saraksta.

 

Partija VIENOTĪBA kopā ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopīgam startam 13.Saeimas vēlēšanām ir izveidojušas partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA.Tās valdes priekšsēdētājs un Ministru prezidenta amata kandidāts ir Krišjānis Kariņš.

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
partijas VIENOTĪBA/ partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA preses sekretārs
Tel. nr. 22087726

Attēls: Saeimas preses dienests

 

Lasīt vairāk