Blog

14 Oct
0

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedz 2020.gada valsts budžeta projektu

Valdību veidojošās partijas ir spējušas vienoties par nākamā gada budžeta projektu, un tas ir viens no piemēriem, kā partneri iemācās strādāt kopā – saskaņot rīcību un sabalansēt politiskās ambīcijas, to uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 14.oktobrī, no finanšu ministra Jāņa Reira saņemot simbolisko portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi. 

Nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot jau šonedēļ – 17.oktobrī. Pirmais lasījums plānots 30.oktobrī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 13. un 14.novembrī.

Nododot Saeimas priekšsēdētājai tradicionālo portfeli ar budžeta projektu, kā arī zibatmiņu, kas šoreiz simboliski savienota ar Ņūtona svārstu, finanšu ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka svārsts parāda impulsu un enerģijas nezūdamības likumu. To pašu var teikt arī par pieciem valdību veidojošajiem partneriem – katra sadarbības partnera impulss atspoguļojas budžeta enerģijā. Ministrs pauda cerību, ka šis impulss būs arī parlamentā – spraigas diskusijas un kopīgs rezultāts.    

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro. 

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā, kas ir mazākais pēdējos gados. 

Informācija un foto:
Latvijas Republikas Saeima / Jaunā Vienotība

Lasīt vairāk
11 Oct
0

Valdība apstiprina #budžets2020 likumprojektu

Piektdien, 11. oktobrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2020. gadam. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro, bet izdevumi 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8% apmērā.

Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas tika rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljons eiro novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.

Būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti veselības nozarei, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Savukārt 31 miljons eiro paredzēts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, valsts pētījumu programmām un citām izglītības un zinātnes jomas aktualitātēm.

Atlīdzības palielinājums plānots arī iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas darbiniekiem. 18,9 miljoni eiro paredzēti iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atalgojuma palielinājumam, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni. Savukārt  atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm atvēlēti 13 miljoni eiro papildu finansējuma.

Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Protokolā noteikts, ka pašvaldībām tiek nodrošināts stabils reģionālā griezumā sabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta. Tāpat 2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta vienošanās arī par 100% garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.

Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt pirmdien, 14. oktobrī.  

Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: 
lelde.grinvalde@fm.gov.lv

Foto: Saeima
Video: Ministru Kabinets

Lasīt vairāk
02 Oct
0

FKTK priekšsēdētāja amata kandidāte ir pieredzējusi profesionāle

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāti Santu Purgaili vērtē kā kompetentu un pieredzējušu profesionāli, tādēļ pilnībā atbalsta viņas virzīšanu apstiprināšanai šajā amatā.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas vadītājs: “Tikšanās laikā ar Santu Purgaili mūsu frakcijas deputāti saņēma profesionālas, precīzas atbildes uz ikvienu jautājumu un skaidru redzējumu par to, kas darāms, lai Latvijas finanšu sektors tiktu sakārtots un neradītu draudus valstij, tās starptautiskajam prestižam. Mēs vēlamies fundamentāli mainīt finanšu sektora uzraudzību, konkrētā kandidāte ir no banku vides, kur vajadzīgas vislielākās pārmaiņas. Santas Purgailes vīzija par finanšu tirgus uzraudzību ir ļoti progresīva un vērsta uz to, lai tas atgūtu uzticību.”

Latkovskis uzsvēra, ka nevietā ir pārmetumi par to, ka Santai Purgailei trūkst pieredzes finanšu sektora uzraudzībā. “Atklāts konkurss uz FKTK vadītāja amatu tika rīkots tieši tādēļ, ka gan mēs paši Latvijā, gan starptautiskās institūcijas neesam apmierināti ar to, kā banku uzraudzība līdz šim ir notikusi. Tas liecina, ka līdzšinējā pieredze finanšu sektora uzraudzībā nav izrādījusies veiksmīga,” norādīja Latkovskis.

Uz FKTK priekšsēdētāja amatu tika rīkots atklāts konkurss, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursa komisijā strādāja kā vadošās amatpersonas Latvijas finanšu, kontroles, uzraudzības un drošības iestādēs, tā personālatlases nozares eksperti. Konkursa komisija, izvērtējot pretendentus, par piemērotāko FKTK vadītājas amatam atzina Santu Purgaili.

Par FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu virzīšanu amatam jāvienojas Ministru kabinetam, bet apstiprināšana amatā notiek pēc Saeimas balsojuma.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
01 Oct
0

Inese Lībiņa-Egnere: Latvijas iniciētā “Baltija+ grupa” boikotēs svinības un turpinās darbu

Strasbūrā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) delegāciju vadītāji no piecām valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – šodien, 1.oktobrī, parakstīja kopīgu paziņojumu. Tajā valstu pārstāvji vērš uzmanību uz iedragātajām Eiropas Padomes vērtībām, EPPA dalībvalstu vairākumam izliekoties neredzam nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, teritoriju okupācijas, Krievijas karadarbību pret tās kaimiņiem, kā arī neskaitāmos citus pārkāpumus, kurus Krievija turpina īstenot arī pēc tās balsstiesību atjaunošanas EPPA.

“Baltija+ grupa” nodibināta ar mērķi atgādināt EPPA un tās locekļiem par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas, informē Latvijas delegācija EPPA. Nākamā “Baltija+ grupa” sanāksme notiks Ukrainas galvaspilsētā Kijevā novembra vidū.

Paziņojumā uzsvērts, ka to parakstījušās valstis boikotēs organizācijas 70.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus, protestējot pret Krievijas Federācijas necienīgajām prasībām un finansiālo sabotāžu, kas Eiropas Padomei licis atteikties no savām vērtībām.

Paziņojumu no Latvijas puses parakstīja Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Papildus tam Latvijas delegācija, kā vienīgā no dalībvalstīm solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, taču turpinās aktīvu darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās. 

EPPA kārtējā sesija norisināsies līdz 4.oktobrim Strasbūrā, un tajā līdz ar delegācijas vadītāju I.Lībiņu-Egneri piedalās arī vadītājas vietnieks Artuss Kaimiņš, kā arī deputāti Boriss Cilevičs, Marija Golubeva, Linda Ozola un Dana Reizniece-Ozola. 

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.

Informāciju sagatavoja, foto:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
01 Oct
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija tiksies ar Santu Purgaili

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija rīt, 2. oktobrī, kārtējā sēdē tiksies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāti Santu Purgaili.

Uz FKTK priekšsēdētāja amatu tika rīkots atklāts konkurss, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursa komisijā strādāja kā vadošās amatpersonas Latvijas finanšu, kontroles, uzraudzības un drošības iestādēs, tā personālatlases nozares eksperti. Konkursa komisija, izvērtējot pretendentus, par piemērotāko FKTK vadītājas amatam atzina Santu Purgaili.

Par FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu virzīšanu amatam jāvienojas Ministru kabinetam, bet apstiprināšana amatā notiek pēc Saeimas balsojuma.

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas sēde notiks 2. oktobrī, pl. 13:30, Saeimas ēkā Torņa ielā 3/5, 320. kabinetā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
01 Oct
0

Kariņš tiksies ar Eiropas Savienības un NATO augstākajām amatpersonām

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 2. oktobrī, vizītes laikā Briselē tiksies ar Eiropas Savienības un NATO augstākajām amatpersonām.

K. Kariņam paredzētas tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Mariju Sasolī (David-Maria Sassoli) un Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Donald Tusk). Tikšanās laikā iecerēts pārrunāt aktuālos Eiropas Savienības jautājumus – brexit, klimata politiku, daudzgadu budžeta pieņemšanu, ārējās attiecības.

Tāpat vizītes laikā Briselē Ministru prezidents tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), lai pārrunātu reģionālās drošības jautājumus. Pēc šīs tikšanās paredzēta kopīga preses konference.

Ministru prezidentam vizītes laikā plānotas arī intervijas masu saziņas līdzekļiem.

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
30 Sep
0

Latvijas delegācija EPPA Strasbūrā atkārtoti pauž protestu pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācija kopīgi ar līdzīgi domājošo valstu (“Baltija+ grupa”) pārstāvjiem pirmdien, 30.septembrī, Strasbūrā tikās ar Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāju Amēliju de Montšalēnu (Amélie de Montchalin).  Delegāti kopīgi atkārtoti pauda protestu pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un norādīja, ka Krievijai stingri jāievēro Eiropas Padomes principi, standarti un tai saistošās rezolūcijas.

Latvijas delegācija “Baltijas+ grupa” vārdā uzsvēra, ka kopīgais reaģēšanas mehānisms uz dalībvalstu pārkāpumiem, pie kura šobrīd strādā Francija, “Baltijas+ grupa” valstu skatījumā nav apmierinošs risinājums. Tas neparedz EPPA iespēju ātri reaģēt uz tādiem sistemātiskiem un klajiem Eiropas Padomes principu pārkāpumiem, kādi bija Krievijas gadījumā.

Vienlaikus delegāciju vadītāji no piecām “Baltija+ grupa” valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – gatavo kopīgu paziņojumu, lai informētu EPPA, ka šīs valstis boikotēs organizācijas 70.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus. Delegāciju vadītāji norāda, ka “Baltija+ grupa” novembrī tiksies Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai pārrunātu kopīgo rīcību, gatavojoties nākamajai Eiropas Padomes sesijai, kuras laikā tiks diskutēts par Krievijas balsstiesību pagarināšanu.

Latvija kā vienīgā no dalībvalstīm, solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, bet turpinās darbu politiskajās grupās un komitejās, informēja Saeimas priekšsēdētājas biedre, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
26 Sep
0

Vaidere apstiprināta par lielākās ES ārvalstu delegācijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien ir ievēlēta par Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) un Eiropas Savienības (ES) delegācijas viceprezidenti.

Ņemot vērā, ka ES sniedz finansiālu palīdzību ĀKK valstīm, Vaidere norāda, ka ir jāseko līdzi finansējuma izlietojumam un situācijas attīstībai šajās valstīs. “Mums jāpanāk, ka tiek radītas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, lai tie neemigrētu. Ar ES atbalsta fondu jānodrošina infrastruktūras attīstība un ražošana, ko veicinātu Eiropas, nevis Ķīnas vai citu trešo valstu uzņēmumi.

Tas palīdzētu arī mūsu ekonomiskajai izaugsmei Latvijā,” uzsvēra politiķe. “Diemžēl, ne vienmēr līdzekļi nonāk pie tiem, kam palīdzība patiešām nepieciešama.” Starp 2014. un 2020. gadu, Eiropas Attīstības fonda līdzekļi sasniedz 30,5 miljardus eiro.

“Sadarbība ar 79 ĀKK valstīm ir nepieciešama arī lai veicinātu tirdzniecību, kā arī cīnītos pret klimata pārmaiņām un nelegālo migrāciju. Attīstība un droša situācija šajās valstīs ir Latvijas interesēs,” piebilst Vaidere.

Apsveicot Vaideri, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka tā ir ietekmīga loma Latvijai Eiropas Parlamenta lielākajā delegācijā darbam ar ārvalstīm. Attiecībā uz ĀKK valstu sarežģītajām problēmām, Dombrovskis piebilda: “Esmu pārliecināts, ka Ineses plašā pieredze ārlietās un cilvēktiesību jautājumos, kā arī pamatīgās zināšanas par reģionu dažādajām valstīm, ļaus teicami tikt galā ar šiem nozīmīgajiem pienākumiem.”

Arī Vaideres ilggadējais kolēģis Eiropas Parlamentā Mihaels Gālers no Vācijas pamatoja, ka viņai pienākumus pildīt palīdzēs lielā pieredze, kas iegūta gan kā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājai, gan desmit gadus strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Savukārt Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupas viceprezidents Andrejs Kovačevs no Bulgārijas atzīmēja, ka svarīga priekšrocība politiķei ir viņas paveiktais kā ETP grupas atbildīgajai cilvēktiesību jautājumos.

Inese Vaidere ir vienīgā Latvijas pārstāve šajā delegācijā. Delegācijas 78 biedri no ES un 78 ĀKK reģionu pārstāvji kopīgi analizē politisko, ekonomisko un sociālo situāciju delegācijas valstīs, kā arī regulāri uzņem augsta līmeņa ekspertus un politiskos līderus diskusijām.

ĀKK un ES sadarbojas apvienotā Parlamentārā asamblejā, kas tika izveidota 2000. gadā, parakstot Kotonū līgumu. Tas ir tiesiskais regulējums attiecībām starp ES un 79 ĀKK valstīm, pārstāvot vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku. Tā mērķis ir samazināt nabadzību, kā arī atbalstīt partnervalstu ilgtspējīgu ekonomisko, kultūras un sociālo attīstību.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
24 Sep
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija apmeklēs Salaspili

Piektdien, 27. septembrī, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija dosies reģionālajā vizītē uz Salaspili, lai iepazītos gan ar sociālo un izglītības jautājumu risināšanu novadā, gan apmeklētu vietējos uzņēmumus.

JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputāti vizīti sāks ar Salaspils novada domes apmeklējumu, kur tiksies ar pašvaldības deputātiem, un vēlāk apmeklēs gan Salaspils sociālo centru, gan Salaspils 1. vidusskolu.

Saeimas deputāti ieinteresēti apskatīt Latvijā pirmo un Austrumeiropā lielāko saules siltumenerģijas staciju, ko izveidojis SIA “Salaspils siltums”. Ekspertu ieskatā, šis ir veiksmīgs piemērs, kā Latvijas pilsētas, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, var modernizēt savas siltumapgādes sistēmas, lai mazinātu fosilā kurināmā patēriņu, iedzīvotājiem nodrošinātu videi draudzīgāku siltumenerģiju, tīrāku vidi un zemākus tarifus par siltumenerģiju.

Nolūkā tikties ar vietējiem uzņēmējiem, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputāti apmeklēs arī vienu no lielākajiem dārzeņu audzētājiem Latvijā – kooperatīvo sabiedrību “Baltijas dārzeņi”.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
18 Sep
0

Kalniete ievēlēta par Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete vakar, 17. septembrī, ievēlēta par Eiropas Parlamentā lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas – viceprezidenti. Kalnieti  amatam virzīja Baltijas un Ziemeļvalstu deputāti.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Es pateicos kolēģiem par izrādīto uzticību un aicinājumu turpināt strādāt ETP grupas prezidijā uztveru ar lielu atbildību. Eiropa arvien saskaras ar lieliem izaicinājumiem, lai saglabātu tās vērtības, vienotību un gādātu par valstu drošību. Latvijas interesēs ir stipra un cieši integrēta Eiropa, tās principu aizstāvēšanu uzskatu par savu pienākumu, uzņemoties grupas viceprezidentes amatu.”

Sandra Kalniete norāda, ka arī iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā pienākumi ETP grupas viceprezidentes amatā bija saistīti ar ārlietām un ES vērtībām. “Esmu vadījusi ETP Ārlietu darba grupu, veidojusi sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, it īpaši Ukrainu, Gruziju, Moldovu, arī Rietumbalkānu valstīm, lai atbalstītu to demokrātiskās reformas. Tāpat daudz paveikts, lai formulētu mūsu deputātu grupas pozīciju saistībā ar Krieviju, tās agresiju pret kaimiņvalstīm un dezinformācijas kampaņām daudzviet Eiropā,” uzsver EP deputāte.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents: “Mēs Latvijā pazīstam Sandru Kalnieti kā ietekmīgu politiķi, vienu no Atmodas līderēm, bijušo ārlietu ministri. Viņas ievēlēšana ETP grupas viceprezidentes amatā ir augsts novērtējums visai Latvijas delegācijai un tas stiprinās Latvijas balsi ne tikai ārpolitikas jautājumos, strādājot pie Eiropas kopējās drošības politikas, bet arī tādos Latvijai svarīgos jautājumos kā Eiropas Savienības budžets un Eiropas Savienības fondu sadalījums.”

Sandra Kalniete, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.  Par jauno Eiropas Komisijas prezidenti ir ievēlēta Ursula fon der Leiena, kura arī ir no ETP politiskās ģimenes. 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
Tālrunis: 29405397
E-pasts:
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk