fbpx

Blog

15 May
0

Vaidere aicina neaizmirst par vides tīrību arī Covid-19 laikā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Prof. Inese Vaidere aicina rīt ikvienu piedalīties Latvijas “Lielajā talkā” un neaizmirst, ka arī šobrīd, Covid-19 epidēmijas laikā, ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi pret vidi.

EP deputāte Inese Vaidere: “Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējusi neskaitāmus gadījumus, kad izmantotās maskas, plastmasas un gumijas cimdi un citi aizsarglīdzekļi ir vienkārši nomesti zemē. Milzīgi ir pieaudzis plastmasas atkritumu daudzums. Protams, aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, taču ir jāatceras, cik lielu kaitējumu plastmasa nodara apkārtējai videi. Turklāt, arī lietojot aizsarglīdzekļus, varam domāt par ilgtspējīgām izvēlēm. Septiņu gadu laikā, organizējot jūras krasta sakopšanu Rojas novadā, esmu novērojusi, ka vienmēr atrodas kāda vieta, kurā kāds ir pamanījies atstāt aiz sevis atkritumu kalnus. Ejot gar jūras krastu visa gada garumā, arī pati cenšos savākt citu atstātos atkritumus. Ir svarīgi, lai rīt un arī citās dienās ikviens pieliktu roku Latvijas sakopšanā. Šogad mums ir iespēja talkot ģimenes, draugu vai kolēģu lokā līdz 25 cilvēkiem, protams, ievērojot visas valdības izstrādātās vadlīnijas. Nedrīkstam aizmirst arī par cimdu lietošanu talkas laikā, kā arī par roku mazgāšanu un dezinficēšanu pēc tās.”

I. Vaidere uzsver, ka atkritumu daudzuma samazināšana ir viena no viņas darba prioritātēm arī EP. “Strādājot Vides komitejā, esmu atbalstījusi gan plastmasas maisiņu un vienreizlietojamo plastmasas trauku ierobežošanu, gan esmu rosinājusi samazināt iepakojumu apjomus, jo tieši tas rada visvairāk sadzīves atkritumu,” norāda deputāte.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
13 May
0

JAUNĀ VIENOTĪBA tiešraides saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 14. maijā, pl.19:00 aicina uz tiešraides sarunu ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu – par premjera īpašo formulu krīzei kā iespējai, par valdības darbu ārkārtas apstākļos un plānu ekonomikas atjaunošanai, kā arī par koleģialitāti valdības koalīcijā.

Sarunu vadīs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars un tā tiks translēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” kārtējai pārraidei jautājumus aicinām iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
12 May
0

Vaidere: ES ekonomikas stimulam jābūt ļoti vērienīgam, ievērojot četras prioritātes

“Vīrusa izraisītā ekonomiskā krīze varētu būt dziļākā kopš Lielās depresijas. Tādēļ Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāapstiprina ļoti vērienīgi ekonomikas stimula pasākumi, ievērojot četras prioritātes. Pirmkārt, jāpalielina budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim – kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, jānodrošina investīcijas nākotnē – digitalizācijā, pētniecībā, vides aizsardzībā. Treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē. Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai,” pirms plenārsēdes uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Plenārsēdē no 13. līdz 15. maijam tiks apspriesti ES ekonomikas stimula pasākumi krīzes pārvarēšanai un EP pieņems pozīciju, kas ietekmēs daudzgadu budžeta un ar to saistītā ekonomikas atveseļošanas plāna veidolu. “Šobrīd strauji pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmēji ir bankrotējuši vai cīnās par izdzīvošanu. Atmiņā vēl spilgtas ir 2008. gada krīzes smagās sekas, tādēļ jādara viss, lai ekonomisko triecienu mazinātu,” norāda I.Vaidere. Viņa uzskata, ka daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadā jābūt lielākam, kā jebkad iepriekš. “Vēl nepieredzētiem izaicinājumiem jāstājas pretī ar izlēmīgu rīcību. Dalībvalstīm jāvienojas par lielākām iemaksām budžetā un jāievieš jauni ES ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis.”

Daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus. Deputāte uzsver, ka būs jāpievērš īpaša uzmanība līdzekļu sadales principiem.

“Ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā. Tāpēc iestāšos par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā ir ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis.”

I.Vaidere norāda, ka investīcijām ir jāpalīdz gan iespējami ātri atgūties no Covid-19 krīzes, gan jāveicina noturība pret krīzēm nākotnē. “Atbalstāmi ir īpaši vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atgrieztu jaudu. Jāpalielina finansējums ES programmām, kuras jau pierādījušas efektivitāti, vairāk jāinvestē veselības aprūpē un jomās, kas mūs padarīs spēcīgākus un konkurētspējīgākus nākotnē – pētniecībā, digitalizācijā, izglītībā, vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, transporta un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt pēdējo gadu notikumi, piemēram, negaidītā migrācijas krīze 2015. gadā un pašreizējā vīrusa pandēmija, parāda, ka ES ir jānodrošina rezerves, lai straujāk spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē,” piebilst I.Vaidere.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
06 May
0

JAUNĀS VIENOTĪBAS tiešsaistes diskusija par krīzes ekonomiskajiem aspektiem – politiķa un uzņēmēja viedokļi

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 7. maijā, rīkos tiešsaistes diskusiju par ekonomikas dzīvotspēju situācijā, kad tās bremzēšanās nav saistīta ar klasisku ekonomikas ciklisku attīstību, kā arī par ekonomikas atjaunošanu pēckrīzes periodā. Diskusijā piedalīsies partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens, uzņēmējs Normunds Bergs un partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Diskusijas dalībnieki debatēs par dažādiem politikas instrumentiem krīzes situācijā, toskait tā dēvēto “helikopteru naudu” – jēdzienu, ko 20. gadsimta 60. gadu beigās ieviesa ekonomists Miltons Frīdmans. Tāpat diskusijas temats būs nepieciešamie uzlabojumi Latvijas izglītības sistēmā.

Diskusija tiks translēta tiešraidē partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/, tās sākums 7. maijā pl. 19:00.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
29 Apr
0

Aicinām uz tiešraides sarunu ar Sandru Kalnieti un Jāni Rozenbergu

Sagaidot Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 30. aprīlī, pl.19:00 aicina uz tiešraides sarunu ar pieredzējušu diplomāti, vienu no Atmodas laika līderēm, Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti un Latvijas jaunās paaudzes politiķi, Cēsu mēru Jāni Rozenbergu.

Sarunu vadīs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars un tā tiks translēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/

4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma vēsturisko deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sarunas dalībnieki analizēs tā laika ģeopolitisko kontekstu, vērtēs valsts veidošanos un sasniegto, apzinoties, ka sava valsts nav pašsaprotama, par tās neatkarību un brīvību ir pastāvīgi jābūt sardzē.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
24 Apr
0

Pēckrīzes periodā tikai vienota Eiropa būs spēcīgs spēlētājs ģeopolitiski

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķi prognozē, ka ģeopolitiskā situācija, kas bija saspīlēta jau pirms vīrusa izraisītās krīzes, tuvākajos gados vieglāka nekļūs. Pasaules ekonomiku un politisko stabilitāti ietekmē dažādi faktori, toskait arī, piemēram, bezprecedenta situācija ar naftas cenām, kas atstāj iespaidu kā uz Krieviju, tā Tuvajiem Austrumiem un ASV.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA rīkotajā tiešraides sarunā sociālajā tīklā Facebook, atzina, ka Latvijas interesēs ir saliedēta un spēcīga Eiropas Savienība, kam pēckrīzes periodā jābūt nopietnam spēlētājam, lai noturētu līdzsvaru pasaulē.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks: “Ģeopolitiski pastāvēja saspīlējums jau pirms vīrusa izraisītās krīzes – bija starptautiskie tirdzniecības konflikti, saspīlējumi starp ASV un Ķīnu, saspīlējums starp ASV un Irānu, Krievijas un Ukrainas konflikts joprojām turpinās. Jaunie apstākļi ģeopolitisko situāciju nepadara vienkāršāku. Eiropas Savienībā mēs vērtējam, kādi līdzekļi ir mūsu rīcībā un ieviešam jaunus instrumentus, lai efektīvi spētu aizstāvēt savas intereses starptautiskajā tirdzniecībā, lai stiprinātu Eiropas ekonomikas autonomiju, lielāku finanšu autonomiju. Mums jārēķinās, ka ģeopolitiskā nestabilitāte ir palielinājusies un mums jāvērtē, kā Eiropa šajos apstākļos no vienas puses spēj aizstāvēt savas intereses, bet no otras puses spēj atbalstīt starptautisko sistēmu, kas ir multilaterāla un balstīta uz starptautiskiem noteikumiem.”

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs: “Šobrīd mēs redzam, ka tās pretrunas, kas jau bija iezīmējušās pirms koronavīrusa krīzes, tikai padziļinās. No Latvijas perspektīvas raugoties, mūsu interesēs ir, ka Eiropas Savienības valstis saliedējas un pārvar dažas iekšējās problēmas, saprotot, ka mums būs jābūt aktīvam spēlētājam, lai daudzpusējo pasauli noturētu vismaz kaut kādos noteikumu rāmjos. Jā, būs mēģinājumi pārskatīt esošo daudzpusējo kārtību, bet tas nav Latvijas interesēs, tāpēc mēs vēlamies redzēt spēcīgu Eiropu, kas šo sistēmu vairāk sargā. Eiropas Savienībai būs rūpīgi jāseko līdzi, lai krīzes brīdi neizmanto tādas valstis, kam ir resursi, lai nopirktu stratēģiski svarīgus uzņēmumus, piemēram, IT sektorā, transporta infrastruktūrā.”

Valdis Dombrovskis uzskata, ka ekonomikas atkopšanās pēc pandēmijas būs tieši atkarīga no tā, kā krīzes laikā izdosies nosargāt uzņēmumus un darba vietas. “Protams, šī krīze ir ļoti nopietns trieciens visiem – cilvēkiem, uzņēmumiem, ekonomikai kopumā, var prognozēt, ka lielākā daļa, ja ne visas Eiropas valstis būs recesijā, visās valstīs palielināsies budžetu deficīts un pieaugs valstu parādi. Līdz ar to skaidrs, ka ekonomikā situācija ir sarežģīta. Šobrīd ir svarīgi maksimāli noturēt Eiropas ekonomikas produktivitātes kapacitāti. Maksimāli palīdzēt uzņēmumiem šo laiku pārdzīvot un maksimāli nosargāt darba vietas. Jo vairāk saglabāsim ekonomikas kapacitāti, jo straujāk varēs notikt ekonomikas izaugsme pēc tam, kad ierobežojumi tiks pakāpeniski atcelti,” uzsvēra V. Dombrovskis.

Edgars Rinkēvičs norāda, ka Latvija, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, savu ekonomiku krīzes apstākļos nav pilnībā slēgusi – ierobežojumi nav noteikti tik strikti, kā daudzās citās valstīs, un tas varētu ļaut Latvijai ātrāk atsperties pēc krīzes. Kopumā bažas par to, kas notiek un vēl notiks ar ekonomiku, ir visās valstīs, tas savā ziņā ir arī iemesls arvien lielai interesei par repatriācijas reisiem, lai Latvijas cilvēki, kuri šobrīd ir ārzemēs, varētu atgriezties mājās.

Vienlaikus ministrs uzskata, ka pēc pāris mēnešiem, stingri ievērojot veselības speciālistu ieteikumus, var prognozēt, ka pakāpeniski atjaunosies starptautiskā satiksme, aviopārvadājumi. “Lidostu vide un darba organizācija būs jāpielāgo jaunām veselības drošības prasībām. Kad būs skaidrs starptautiskais protokols drošai ceļošanai no veselības viedokļa un kādi kritēriji jāievēro, tie tiks vienoti ieviesti. Līdzīgi kā pasaule, tai skaitā ceļošanas paradumi un drošības prasības, mainījās pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV, tā tas notiks arī tagad. Avioindustrija un citas industrijas atjaunosies, cilvēki pielāgosies,” prognozē E. Rinkēvičs.

Visa saruna ar partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķiem Facebook tiešraidē skatāma šajā saitē: https://www.facebook.com/164326166970895/videos/2642347222542054/

Sarunas klikšķa attālumā: Dombrovskis un Rinkēvičs

Pasaule uz pauzes. Kas tālāk? Šovakar tiešraidē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un partijas #Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars sarunā par ģeopolitiskajām, finanšu, brīvības un vērtību robežām, par atjaunotās Latvijas vēsturē lielāko tautiešu repatriāciju.Pieslēdzies #SarunaKlikšķaAtttālumā – uzdod jautājumu mūsu viesiem tepat komentāros!

Posted by Jaunā Vienotība on Thursday, 23 April 2020

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472


Foto: Christian Wiediger/Unsplash

Lasīt vairāk
22 Apr
0

Vilnis Ķirsis: Rīgas izpilddirektore nedrīkst slēpt ziņojumus par saimniekošanu pilsētas uzņēmumos

Ievērojot demokrātiskas atklātības principus, Rīgas domes administrācijai būtu jāpieturas pie iepriekš lemtā par to, ka tiks publiskoti rezultāti neatkarīgajiem auditiem, kas veikti pašvaldības kapitālsabiedrībās un aģentūrās, uzskata partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA līderis Rīgā Vilnis Ķirsis.

Vilnis Ķirsis: “Priekšlikums veikt neatkarīgu izvērtējumu visos Rīgas domes uzņēmumos un aģentūrās radās pēc tam, kad audita rezultāti “Rīgas Satiksmē” padarīja acīmredzamu to, ko agrāk nojautām – ir iespēja ietaupīt daudzus miljonus nodokļu maksātāju naudas, atsakoties no nelietderīgiem, prettiesiskiem un pat koruptīviem tēriņim pašvaldībā. Tuvojas 1. maijs – datums, līdz kuram Rīgas pilsētas izpilddirektoram jāsaņem visaptverošs audita ziņojums ar gala secinājumiem un rekomendācijām par saimniekošanu Rīgā. Rīdzinieku interesēs ir uzzināt pārbaudēs atklāto, tādēļ aicinu pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Zalpēteri iespējami drīz publiskot šos secinājumus.”

Iepriekš Rīgas dome lēma, ka auditu rezultāti tiks izskatīti Rīgas domes komitejās, piedaloties visiem deputātiem, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem interesentiem, bet ziņojumu kopsavilkums kļūs publiski pieejams sabiedrībai. Tā kā Rīgas domes deputātu sasaukums ir atlaists un komitejas nestrādā, pilsētas pārvaldītājiem būtu jārīkojas atbilstoši labas pārvaldības principiem, lai rīdzinieki uzzinātu, kā tiek izlietota nodokļos samaksātā nauda.

Esmu pārliecināts, ka, profesionāli analizējot audita rezultātus un atbilstoši rīkojoties, Rīgā ir iespējams ietaupīt desmitiem miljonus eiro. Rīgai, tāpat kā ikvienai pasaules pilsētai un valstij, šobrīd jāstrādā pie ekonomikas atveseļošanas plāna periodam pēc vīrusa izraisītās globālās krīzes un katrs ietaupītais eiro būs noderīgs kā ekonomikas sildīšanai, tā atbalstam sociāli mazāk aizsargātajiem. Pieļauju, ka pārbaudēs secinātais varētu ļaut arī samazināt rīdziniekiem komunālos maksājumus tādos uzņēmumos kā “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Rīgas ūdens”,” norāda Vilnis Ķirsis.

Rīgas dome par neatkarīga audita veikšanu pašvaldības kapitālsabiedrībās un aģentūrās lēma pagājušā gada augustā pēc toreizējās opozīcijas frakciju, tai skaitā partijas VIENOTĪBA domnieku uzstājīga ierosinājuma. Atbilstoši šim lēmumam izvērtējums bija jāveic kopumā 13 kapitālsabiedrībās, tostarp uzņēmumos “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas ūdens”, “Rīgas meži”, “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas nami”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un citos, kā arī pašvaldības aģentūrās “Rīgas enerģētikas aģentūra” un “Rīgas gaisma”, lai vērtētu tiesiskumu, lietderību un efektivitāti rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, analizētu to darbības atbilstību labas pārvaldības principiem, pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un citus aspektus.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
22 Apr
0

Aicinām uz tiešraides sarunu ar Valdi Dombrovski un Edgaru Rinkēviču

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ceturtdien, 23. aprīlī, pl.19:00 rīkos tiešraides sarunu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču par aktuālajiem lēmumiem un risinājumiem Covid-19 izraisītās globālās krīzes apstākļos.

Sarunu vadīs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs Artis Kampars un tā tiks translēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kontā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/

Sarunas dalībnieki analizēs Eiropas Savienības rīcību un iespējas krīzes pārvarēšanai, tai skaitā arī idejas ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas, pārrunās atjaunotās Latvijas vēsturē lielākās tautiešu repatriācijas gaitu, spriedīs par ģeopolitiskajām, finanšu, brīvības un vērtību robežām.

Tiešraižu cikla “Sarunas klikšķa attālumā. Bez cepiena.” dalībniekiem jautājumus var iesūtīt jau iepriekš, rakstot tos komentāros sociālajā tīklā Facebook. Auditorijas jautājumi tiks apkopti arī tiešraides laikā.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pasaule uz pauzes. Kas tālāk? Šo ceturtdien, 23.04., plkst 19:00 tiekamies video sarunā ar ārlietu ministru Edgars…

Posted by Jaunā Vienotība on Wednesday, 22 April 2020

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
17 Apr
0

Ja ir pieejami aizsarglīdzekļi, tad valstī jāatjauno ambulatorā un plānveida veselības aprūpe

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķi, kuri ir profesionāļi veselības aprūpē, aicina pakāpeniski atjaunot Latvijā ambulatoro un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Piedaloties partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA rīkotajā tiešraides sarunā sociālajā tīklā Facebook, Saeimas deputāte, ārste-psihoterapeite Anda Čakša un Ministru prezidenta padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos, ārsts-gastroenterologs Hosams Abu Meri vienprātīgi atzina, ka ilgstoša dīkstāve veselības aprūpē ambulatorajos un plānveida pakalpojumos nav vēlama un var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā.

Anda Čakša, Saeimas deputāte: “Es aicinātu pakāpeniski atjaunot ambulatorās pieņemšanas pie ārstiem – neviena cita slimība šajā vīrusa laikā nav pazudusi. Protams, būtiski raudzīties, lai mēs viens otru neinficējam, tāpēc aizsarglīdzekļi, tai skaitā maskas un citi, ir obligāti. Jāapzinās, ka mums būs jāsaglabā savstarpējie piesardzības un drošības pasākumi jebkurā gadījumā, arī mainoties ierobežojumiem, kas ir spēkā ārkārtējā situācijā.”

Hosams Abu Meri, Ministru prezidenta padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos: “Ambulatorā un plānveida veselības aprūpe šobrīd ir apturēta jau divas nedēļas, bet tas tā nevar turpināties. Cilvēkiem ir tūkstošiem slimību, kam nepieciešama ārstēšana, tādēļ pacientu apkalpošana pakāpeniski ir jāatsāk. Pacienti, īpaši ar hroniskām slimībām, kam pavasaros un rudeņos parasti ir slimību saasinājumi, gaida, kad varēs tikt pie ārsta. Ja aizsarglīdzekļi būs kā mediķiem un veselības aprūpes personālam, tā pacientiem, tad veselības aprūpes sistēmai ir jāatsāk darboties pilnā apmērā.”

Veselības aprūpes  profesionāļi, atbildot uz sabiedrības jautājumiem par sekām ilgstošai dīkstāvei ambulatorajā un plānveida aprūpē, norādīja, ka būtisku ilgtermiņa seku, visdrīzāk, nav tikmēr, kamēr ierobežojumi ir spēkā neilgu laiku. Taču, turpinot šos ierobežojumus, var rasties gan saasinājumi hroniskajiem slimniekiem, kam var būt nopietnas komplikācijas, var būt apgrūtināta savlaicīga dažādu slimību, tostarp arī onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšana agrīnā stadijā.

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valde šonedēļ iepazīstināta ar pētījumu firmas “Berg Research” veikto sabiedriskās domas aptauju, kurā analizēta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ierobežojumiem, kas valstī noteikti, lai aizkavētu koronavīrusa izplatību un saslimšanu ar Covid-19. Socioloģiskie dati rāda, ka 55,6% aptaujāto valdības lēmumu ierobežot publiskos pasākumus vērtē kā pilnībā pamatotus, un tikai nepilni 10% tos uzskata par pārmērīgiem. Aizliegumu publiskās vietās atrasties kopā vairāk par diviem cilvēkiem kā adekvātu prasību vērtē 61% aptaujāto, bet kā neadekvātu 9%. Divu metru distances ievērošanu sabiedriskās vietās ka atbilstošu prasību vērtē 80,2% aptaujāto, kā neatbilstošu – 3,3%. Sabiedrība kopumā par adekvātu lēmumu uzskata arī mācību iestāžu slēgšanu klātienes nodarbībām un ierobežojumus bērnudārzu apmeklējumam. Savukārt plānveida operāciju nepieejamību kā adekvātu vērtē tikai 23,4% aptaujāto, bet kā pilnīgi neadekvātu – 30% aptaujāto. Sabiedrībā nopietnas bažas raisa ambulatorās veselības aprūpes ierobežojumi – šādu lēmumu kā pamatotu uztver 12,2% respondentu, bet kā pilnīgi nepamatotu – 25,8% respondentu.

Visa saruna ar partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA politiķiem par aktualitātēm veselības aprūpes sistēmā skatāma šajā saitē: https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/videos/2711769955718469/

https://www.facebook.com/JaunaVienotiba.lv/videos/2711769955718469/

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
16 Apr
0

Vaidere: Jaunie EP lēmumi ļaus atbalstīt tos, kas Covid-19 krīzē cieš visvairāk

“Eiropas Parlamentā šonedēļ pieņemsim virkni lēmumu, kuri ļaus Latvijai vēl plašāk un elastīgāk izmantot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus Covid-19 seku mazināšanai un veselības aprūpes aprīkojuma iepirkšanai,” skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. 16. un 17. aprīlī Eiropas Parlaments ārkārtas plenārsēdē lems par papildu atbalsta pasākumiem smagāk skartajām nozarēm un cilvēkiem.

“Kamēr cīnāmies ar Covid-19 vīrusa izplatību, diemžēl nepieciešamo ierobežojumu rezultātā visā Eiropā ir sākusies ekonomiskā lejupslīde. Lielā mērā apstājoties ekonomiskajai aktivitātei, ik dienas pieaug zaudējumi uzņēmējiem, cieš arī pašnodarbinātie, mikrouzņēmēji, radošo nozaru pārstāvji, zemnieki un zvejnieki. Tādēļ Eiropas Parlamentā vēlamies pielāgot atbalstu krīzes situācijas vajadzībām, lai tas sasniegtu ikvienu un neatstātu nevienu novārtā. Veselības aprūpei piešķirsim papildu 3 miljardus eiro ES līmenī, kas ļaus palielināt medicīniskā aprīkojuma iepirkšanu, ieskaitot plaušu ventilācijas iekārtas un individuālos aizsarglīdzekļus. Tiks paplašināta arī vīrusa testēšana,” norāda I. Vaidere.

I. Vaidere skaidro, ka šonedēļ plenārsēdē, jau otro reizi balsojot attālināti pa e-pastu, deputāti apstiprinās nozīmīgus atbalsta pasākumus.

“Eiropas fondu līdzekļi, kas parasti ir iezīmēti konkrētām jomām un prioritātēm, šogad tiks padarīti pieejami Covid-19 radītajām vajadzībām elastīgā veidā. Līdz ar to, Latvija pati varēs lemt, kur šo naudu novirzīt, piemēram, lai segtu tūlītējus izdevumus veselības aprūpes sektorā, izvērstu pasākumus bezdarba mazināšanai un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Turklāt ārkārtas situācijas dēļ tiks atcelta prasība pēc valsts līdzfinansējuma un vienkāršota fondu administrēšana,” ziņo deputāte.

“Īstenojot sociālo distancēšanos, ir vēl jo svarīgāk palīdzēt arī trūcīgajiem. Tādēļ lemsim par Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pilnveidošanu, dodot dalībvalstīm iespēju no tā finansēt individuālos aizsardzības līdzekļus cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī tiem, kas iesaistīti palīdzības izsniegšanā.” I. Vaidere piebilst, ka tiks lemts arī par atbalstu zvejniekiem un zvejas uzņēmumiem.

“Tāpat apstiprināsim ierosinājumus jauniem atbalsta pasākumiem īstermiņā un ekonomikas atjaunošanas plānam ilgtermiņā,” skaidro I. Vaidere, kura piedalījusies Parlamenta pozīcijas veidošanā. “Esmu gandarīta, ka vērā ņemti mani ieteikumi par Latvijas prioritātēm, tai skaitā nākamā ES daudzgadu budžeta palielināšanu, efektīvu Vienotā tirgus darbības nodrošināšanu, atbalstu mazajiem uzņēmējiem un ES autonomijas stiprināšanu zāļu ražošanā,” uzsver deputāte.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk