Blog

01 Nov
0

Nulles birokrātijas princips – administratīvā sloga pieauguma apturēšanai

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu.

“Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, par ko liecina vairāku pētījumu un uzņēmēju aptauju rezultāti. Tāpat valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja, kā koordinējošā institūcija administratīvā sloga mazināšanā Latvijas valsts pārvaldē, nolēmusi attīstīt. Proti, iesaistot Ekonomikas ministriju, kurai jau ir pieredze uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, saredzam, ka tiesību aktu izstrādes procesā turpmāk būtu jāievēro Nulles birokrātijas princips,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem.

Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu nulles bilanci. Tiesību aktu paketes izstrādes procesā ministrijai obligāti būs jāiesaista uzņēmēju interešu pārstāvji, saskaņojot ar viņiem administratīvā sloga izmaksu aprēķinus. Par šādiem tiesību aktu projektiem atzinumus sniegs arī Ekonomikas ministrija, savukārt Valsts kanceleja nodrošinās Nulles birokrātijas pieejas nosacījumu ievērošanas uzraudzību un kontroli.

“Nulles birokrātijas pieejas ieviešanai ir stratēģiska nozīme – iesaistot konkrēta tautsaimniecības sektora uzņēmējus tiesību akta projekta izstrādes sākumposmā, tiks veicināta izsvērtu, efektīvu un lietotājiem saprotamu risinājumu izstrāde. Savukārt gadījumā, ja administratīvais slogs šai mērķauditorijai tomēr tiks palielināts, valsts iestādei būs pienākums piedāvāt sloga samazinājumu līdzvērtīgā apjomā. Tas veicinās domāšanu “ārpus rāmjiem” un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus savas iestādes kompetences. Mēs ticam, ka šāda pieeja veicinās normatīvisma mazināšanos un iedzīvinās principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,” skaidro Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Blašķe.

Nulles birokrātijas pieejas principa ievērošanu plānots uzsākt 2019. gada 1.novembrī. Izmantojot Nulles birokrātijas pieeju, sākotnēji plānots ierobežot sloga pieaugumu uzņēmējiem, vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un visai sabiedrībai kopumā.

Lai palīdzētu ikvienam valsts pārvaldē vai pašvaldībā strādājošajam kvalitatīvi aprēķināt radītu slogu un attīstīt iespējami labākus risinājumus, Valsts kanceleja ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas “Inovācijas process administratīvā sloga mazināšanai”. Tās sniedz pēctecīgu procesa soļu aprakstu ar piemēriem, rīkiem un instrumentiem, kas palīdz noteikt administratīvo slogu un to mazināt, kā arī rast idejas inovatīvai administratīvai vienkāršošanai.

Valsts kancelejas izstrādātais Nulles birokrātijas pieejas informatīvais ziņojums.

Sabīne Spurķe
Valsts kanceleja
Komunikācijas departaments
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919; 20604166
E-pasts:
sabine.spurke@mk.gov

Lasīt vairāk
30 Oct
0

Kariņš: 2020. gada budžetā līdzsvarotas visas sabiedrības intereses

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 30. oktobrī, uzrunājot Saeimu debatēs par 2020. gada budžeta likumprojekta izskatīšanu 1. lasījumā, uzsvēra, ka 2020. gada budžetā valdība ir pārdalījusi papildu finansējumu vairāk nekā 150 miljonu eiro apjomā, ievērojot visas sabiedrības intereses un nodrošinot, ka visās nozarēs būs pieaugums.

“Ja mums būtu tikai viena nozare jāsakārto, mēs to izdarītu – koncentrētos uz šo nozari un sakārtotu. Mums tā nav. Runājot par mūsu prioritātēm – pirmā prioritāte, ar vislielāko papildu finansējuma piešķīrumu, 50 miljoniem eiro, ir veselības aprūpes nozare. Tam seko izglītības sistēma, pedagogu algām papildu 23 miljoni eiro. Iekšlietu nozarei – papildu 18,9 miljoni eiro, kultūras darbinieku algām, kas gadiem ilgi nav paaugstinātas – papildu 13 miljoni eiro,” pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka arī zinātnei rasts papildu finansējums nepilnu 8 miljonu eiro apjomā, kas ir vislielākais papildu finansējuma piešķīrums pēdējo gadu laikā, un papildu finansējums piešķirts arī vēl citām nozarēm.

“Valdība papildu finansējumu budžeta projektā ir sadalījusi, līdzsvarojot visas sabiedrības intereses, un galvenais, lai turpinātu iesāktās reformas, jo finansējums piešķirts ne tikai veselības aprūpes un izglītības nozarēm, bet arī Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai,” pauda K. Kariņš.

“Manā vadībā valdība turpinās darīt to, ko līdz šim – izvirzīt skaidrus mērķus, uzstādīt skaidru rīcības plānu un to soli pa solim īstenot. 2020. gada budžeta projekts ir viens no maziem soļiem uz mūsu valsts vispārīgo mērķi – sasniegt Ziemeļvalstu labklājību,” norādīja Ministru prezidents, aicinot Saeimas deputātus atbalstīt valdības sagatavoto 2020. gada budžeta projektu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, uzrunājot Saeimu debatēs par #budžets2020 likumprojekta izskatīšanu 1.lasījumā, uzsvēra, ka ir nodrošināts pieaugums visās nozarēs un papildu finansējums budžeta projektā ir sadalīts, līdzsvarojot visas sabiedrības intereses. Pirmā prioritāte, ar vislielāko papildu finansējuma piešķīrumu, ir veselības aprūpes nozare, tai seko izglītības sistēma un citas jomas.Noskaties Ministru prezidenta uzrunu šīsdienas Saeimas sēdē! © Latvijas Republikas Saeima

Posted by Jaunā Vienotība on Wednesday, 30 October 2019

Informāciju sagatavoja:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Saeima

Lasīt vairāk
29 Oct
0

Kariņš: nākamā ES daudzgadu budžeta prioritāte – klimata politika

Ministru kabinets otrdien, 29. oktobrī, izskatot Finanšu ministrijas pusgada ziņojumu par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm, diskutēja par nākamo ES daudzgadu budžetu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka diskusijās ar ES līderiem par nākamo daudzgadu budžetu skaidri redzama tendence galveno uzsvaru likt uz klimata politiku, kas jāņem vērā, gatavojot Latvijas prioritātes.

“Valdība šodien deva skaidru signālu valsts pārvaldei – pasaule ir mainījusies, mums jāmainās līdzi, pārorientējoties uz klimata politiku vērstiem investīciju projektiem, lai turpinātu pēc iespējas sekmīgāk ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus tautsaimniecībā. Mums ir jādomā, kā attīstīt tautsaimniecību roku rokā ar Eiropas Savienības klimata politiku,” pauda K. Kariņš.

Jau ziņots, ka pēdējā Eiropadomes sēdē 17. un 18.oktobrī viens no jautājumiem, ko apsprieda ES dalībvalstu līderi, bija nākamais ES daudzgadu budžets. K. Kariņš pēc Eiropadomes sēdes uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešams budžeta apjoms, kas nodrošina izaugsmi visās dalībvalstīs.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865, mob. tālr.: 22087726
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
25 Oct
0

Nav pieļaujama nepārdomāta rīcība klimata politikas ieviešanā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka tālredzīgi klimata politikas instrumenti ieviešami pārdomāti un saskaņā ar sabiedrības reālajām iespējām. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā laika periodam līdz 2030. gadam piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas. Jebkuram priekšlikumam, kas saistīts ar būtiskām nodokļu maiņām, jābūt rūpīgi izsvērtam un vērstam uz sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu, kas ir arī viens no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības izvirzītajiem mērķiem.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas vadītājs: “Valdība Saeimā iesniegusi 2020. gada budžeta projektu, kurā nodokļi iedzīvotājiem netiek celti un kas ir vērsts uz to, lai pakāpeniski izlīdzinātu dzīves līmeni Latvijas cilvēkiem. Idejas par jauniem nodokļiem, tai skaitā automašīnām un degvielai, ir pilnīgi nepamatotas un šāds ierosinājums ir absurds, ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ir pārliecināta, ka kompetenti izstrādāta un ieviesta klimata politika patiesi var kalpot Latvijas ekonomikas attīstībai un sabiedrības labklājībai. Taču šobrīd virzītās iniciatīvas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā nav pārdomātas un sabiedrībā plaši apspriestas.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA priekšsēdētājs: “Ministrijas ierēdņu sagatavotais dokuments, kurā ietvertas idejas par jauniem nodokļiem fosilajai degvielai un automašīnām, kas darbināmas ar fosilo enerģiju, ir nekompetents un pārsteidzīgs. Šādu no konteksta atrautu ideju virzīšana bezatbildīgā veidā rada trauksmi sabiedrībā un negatīvu reakciju pret iniciatīvām, kuru mērķis ir tālredzīga klimata politika.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA aicinās valdības koalīcijas partijas, kuru atbildībā ir Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, apturēt dokumenta tālāku virzību un to būtiski pārstrādāt, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
24 Oct
0

Vaidere ievēlēta par Eiropas Parlamentārās asociācijas viceprezidenti

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien Strasbūrā, Eiropas Parlamentārās asociācijas ģenerālajā asamblejā ievēlēta par asociācijas viceprezidenti.

“Izmantošu šo amatu, lai plašākā mērogā pievērstu uzmanību Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, piemēram, attiecībā uz daudzgadu budžetu, Latvijas vēstures skaidrošanu, kā arī citiem nozīmīgiem jautājumiem,” uzsver Vaidere. “Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka dalība šajā asociācijā patiešām palīdz pirms nopietniem balsojumiem, lai pārliecinātu deputātus no citām frakcijām.”

Eiropas Parlamentārā asociācija ir forums, kas veicina sadarbību starp deputātiem no dažādām valstīm un atšķirīgām politiskajām frakcijām. Tāpat regulāri tiek organizētas tikšanās un diskusijas ar ekspertiem, NVO un citu ES institūciju pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu kultūras pasākumi.

“Foruma uzdevums ir veidot deputātu izpratni par dažādiem jautājumiem un palīdzēt lēmumu pieņemšanā. Būtisks ir arī dialogs ar dažādām sabiedrības grupām un darbs, ko veicam, lai izglītotu par Eiropas jautājumiem,” norāda politiķe.

Eiropas Parlamentārā asociācija ir dibināta 1983. gadā. Starp tās biedriem atrodami daudzi Eiropas Savienības vadošie politiķi, tajā skaitā Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas Partijas frakcijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā). 2018. gadā asociācija uzņēma vairāk nekā 100 pasākumu.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
23 Oct
0

Ķirsis: Rīgā rinda uz pašvaldības bērnudārziem gada laikā dubultojusies

Pēc partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas pieprasījuma apkopota aktuālā informācija par rindām uz pašvaldību bērnudārziem un tā liecina, ka gada laikā situācija ir būtiski pasliktinājusies – ja pirms gada Rīgā rindā uz vietu bērnudārzā bija 1135 bērni, tad šobrīd vietu bērnudārzos nav jau 2239 bērniem.

Vilnis Ķirsis, partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Situācija ir satraucoša, tādēļ uzskatu, ka 2020. gada budžetā vienai no pašvaldības prioritātēm jābūt atbalstam bērniem un ģimenēm, nevis neskaidrām daudzmiljonu dotācijām Rīgas Satiksmē un reklāmas līgumiem valdošo partiju slavināšanai medijos. Rīgai ir akūti jārisina divas problēmas – jāpalielina nepieļaujami zemās algas pirmsskolas pedagogiem un, kamēr simtiem ģimeņu vienīgā izvēle ir privātie bērnudārzi, tikmēr būtiski jāpaaugstina pašvaldības līdzfinansējums par tiem.”

Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcija jautājumu par bērnudārzu rindu pieaugumu pieprasīs izskatīt tuvākajā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, lai saņemtu skaidrojumu par pašvaldības rīcību, kā novērst jauno ģimeņu diskrimināciju – pirmsskolas izglītības nodrošināšana ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām, kas gadiem atstāta novārtā un netiek pildīta.

Papildus informācijai:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas referents
Tālrunis: 29404872

Foto: Ba Phi/Pexels

Lasīt vairāk
15 Oct
0

Ķirsis: slēpti tiek mēģināts saglabāt likvidējamā “Riga.lv” struktūru

Pastāv bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, paredzot šo naudu četru jaunu darbinieku algošanai, kā arī lai turpinātu Rīgas pašvaldības līgumus ar mediju aģentūrām vai medijiem – tas izriet no Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova uzdevumā sagatavota dokumenta. Opozīcijas deputāts Viļnis Ķirsis pieļauj, ka tas ir slēpts mēģinājums saglabāt struktūru, ko savulaik izveidoja likvidējamais pašvaldības nodibinājums “Riga.lv”.

Vilnis Ķirsis partijas VIENOTĪBA Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs: “Opozīcija panāca, ka “Riga.lv” tiek likvidēts, tomēr acīmredzami Rīgas domē valdošā koalīcija ir ieinteresēta par katru cenu saglabāt un turpināt līdzšinējo praksi – pirkt mediju saturu, vienīgi pārnesot šo rūpalu uz Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļu. Tas liek secināt, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs uzskata par pieņemamu turpināt Nila Ušakova izveidoto korumpēto sistēmu, kas pieļauj pašvaldības resursu izmantošanu mediju satura pirkšanai un ietekmēšanai, kā arī “Saskaņas/GKR” koalīcijai pietuvinātu personu nodrošināšanai ar labi apmaksātām darba vietām.”

No dokumentiem secināms, ka Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai budžetu varētu palielināt par 920 000 eiro, no kuriem apmēram pusmiljons tiktu paredzēts mediju satura līgumiem, izmantojot SIA “Mediaservice” pakalpojumus, kā arī iecerēts slēgt jaunu līgumu 150 000 eiro vērtībā par raidlaika pirkšanu SIA “Pirmais Baltijas Kanāls”. Jaunajās amata vietās, kas tiktu izveidotas līdz ar budžeta palielinājumu, iespējams, plānots pieņemt darbā līdzšinējos nodibinājuma “Riga.lv” darbiniekus.

Vilnis Ķirsis: “Esmu vērsies pie  Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova ar pieprasījumu nekavējoties apturēt minētās darbības un izskatīt šo jautājumu tuvākajā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.”

Rīgas domes valdošā koalīcija ilgstoši ir kritizēta par tās paspārnē izveidoto nodibinājumu “Riga.lv”, ņemot vērā gan tā necaurskatāmo darbību, gan demokrātijas principiem klaji neatbilstošo praksi ietekmēt mediju saturu. Pēc vairākkārtējām norādēm kā no Valsts kontroles un Rīgas domes opozīcijas, tā pēc pētnieciskās žurnālistikas atklātiem faktiem, kas izgaismoja izšķērdību un nodibinājuma patiesos mērķus, šī gada vasarā izdevās panākt Rīgas domes lēmumu par nodibinājuma “Riga.lv” likvidāciju.

Papildus informācijai:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas referents
Tālr.: 29404872

Lasīt vairāk
14 Oct
0

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedz 2020.gada valsts budžeta projektu

Valdību veidojošās partijas ir spējušas vienoties par nākamā gada budžeta projektu, un tas ir viens no piemēriem, kā partneri iemācās strādāt kopā – saskaņot rīcību un sabalansēt politiskās ambīcijas, to uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 14.oktobrī, no finanšu ministra Jāņa Reira saņemot simbolisko portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi. 

Nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot jau šonedēļ – 17.oktobrī. Pirmais lasījums plānots 30.oktobrī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 13. un 14.novembrī.

Nododot Saeimas priekšsēdētājai tradicionālo portfeli ar budžeta projektu, kā arī zibatmiņu, kas šoreiz simboliski savienota ar Ņūtona svārstu, finanšu ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka svārsts parāda impulsu un enerģijas nezūdamības likumu. To pašu var teikt arī par pieciem valdību veidojošajiem partneriem – katra sadarbības partnera impulss atspoguļojas budžeta enerģijā. Ministrs pauda cerību, ka šis impulss būs arī parlamentā – spraigas diskusijas un kopīgs rezultāts.    

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro. 

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā, kas ir mazākais pēdējos gados. 

Informācija un foto:
Latvijas Republikas Saeima / Jaunā Vienotība

Lasīt vairāk
11 Oct
0

Valdība apstiprina #budžets2020 likumprojektu

Piektdien, 11. oktobrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2020. gadam. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro, bet izdevumi 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8% apmērā.

Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas tika rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljons eiro novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.

Būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti veselības nozarei, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Savukārt 31 miljons eiro paredzēts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, valsts pētījumu programmām un citām izglītības un zinātnes jomas aktualitātēm.

Atlīdzības palielinājums plānots arī iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas darbiniekiem. 18,9 miljoni eiro paredzēti iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atalgojuma palielinājumam, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni. Savukārt  atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm atvēlēti 13 miljoni eiro papildu finansējuma.

Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Protokolā noteikts, ka pašvaldībām tiek nodrošināts stabils reģionālā griezumā sabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta. Tāpat 2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta vienošanās arī par 100% garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.

Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt pirmdien, 14. oktobrī.  

Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: 
lelde.grinvalde@fm.gov.lv

Foto: Saeima
Video: Ministru Kabinets

Lasīt vairāk
02 Oct
0

FKTK priekšsēdētāja amata kandidāte ir pieredzējusi profesionāle

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāti Santu Purgaili vērtē kā kompetentu un pieredzējušu profesionāli, tādēļ pilnībā atbalsta viņas virzīšanu apstiprināšanai šajā amatā.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas vadītājs: “Tikšanās laikā ar Santu Purgaili mūsu frakcijas deputāti saņēma profesionālas, precīzas atbildes uz ikvienu jautājumu un skaidru redzējumu par to, kas darāms, lai Latvijas finanšu sektors tiktu sakārtots un neradītu draudus valstij, tās starptautiskajam prestižam. Mēs vēlamies fundamentāli mainīt finanšu sektora uzraudzību, konkrētā kandidāte ir no banku vides, kur vajadzīgas vislielākās pārmaiņas. Santas Purgailes vīzija par finanšu tirgus uzraudzību ir ļoti progresīva un vērsta uz to, lai tas atgūtu uzticību.”

Latkovskis uzsvēra, ka nevietā ir pārmetumi par to, ka Santai Purgailei trūkst pieredzes finanšu sektora uzraudzībā. “Atklāts konkurss uz FKTK vadītāja amatu tika rīkots tieši tādēļ, ka gan mēs paši Latvijā, gan starptautiskās institūcijas neesam apmierināti ar to, kā banku uzraudzība līdz šim ir notikusi. Tas liecina, ka līdzšinējā pieredze finanšu sektora uzraudzībā nav izrādījusies veiksmīga,” norādīja Latkovskis.

Uz FKTK priekšsēdētāja amatu tika rīkots atklāts konkurss, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursa komisijā strādāja kā vadošās amatpersonas Latvijas finanšu, kontroles, uzraudzības un drošības iestādēs, tā personālatlases nozares eksperti. Konkursa komisija, izvērtējot pretendentus, par piemērotāko FKTK vadītājas amatam atzina Santu Purgaili.

Par FKTK priekšsēdētāja amata kandidātu virzīšanu amatam jāvienojas Ministru kabinetam, bet apstiprināšana amatā notiek pēc Saeimas balsojuma.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk