Blog

04 Sep
0

Starptautiskā sanāksmē Rīgā lems par valstu tālāko rīcību pēc EPPA lēmuma atjaunot Krievijas balsstiesība

Saeimā piektdien, 6.septembrī, notiks Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas organizēta starptautiska sanāksme, lai lemtu par valstu tālāko rīcību pēc EPPA lēmuma atjaunot Krievijas balsstiesības šajā organizācijā.

“Krievijas balsstiesību atjaunošana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā ir mazinājusi uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskiem instrumentiem. Mēs esam pulcējuši to valstu parlamentāriešus, kuras iebilst pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai vēl pirms nākamās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sanāksmes vienotos par vienotu pozīciju un turpmākajiem soļiem,” akcentē EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Pirms sanāksmes piektdien pulksten 9.00 paredzēta preses konference, lai par šo jautājumu informētu mediju pārstāvjus.

Plānots, ka uz sanāksmi pulcēsies pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un Dānijas parlamenta.

Balsstiesības Krievijas delegācijai savulaik tika apturētas, reaģējot uz Krievijas nelikumīgi īstenoto Krimas aneksiju un nelikumīgo kara darbību Austrumukrainā 2014.gadā.

Reaģējot uz balsstiesību atjaunošanu, Saeima 8.jūlijā atbalstīja lēmuma projektu “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Tas uzdod Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojuši pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019.gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopēju pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
31 Aug
0

Dombrovska uzruna partijas VIENOTĪBA kongresā

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska uzruna
Partijas “Vienotība” kongresā
Rīga, 31.augusts 2019.gads
Godātais Ministru Prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi!

Man ir prieks būt šodien kopā ar jums un atskatīties uz aizgājušo gadu. Manā vērtējumā Jaunajai Vienotībai tas ir bijis veiksmīgs. Latvijas politiskajā dzīvē pēdējā gada laikā ir bijis, ja tā var teikt, restarts ar Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jauna Valsts prezidenta stāšanos amatā. Šis ir bijis arī restarta gads Jaunajai Vienotībai.

Pirms gada bijām sanākuši uz mūsu kārtējo kongresu, un domāju, ka nekļūdīšos teikdams, ka daudzi no mums nāca uz kongresu ar bažām. Un tam bija nopietni iemesli.

No politiskā klimata viedokļa, “viss ir slikti” priekšvēlēšanu gaisotne bija nopietns pamats bažām gan par partijas, gan arī par visas valsts nākotni. Atsevišķu jaunpienākušo politisko spēku spēlēšanās ar valsts iedzīvotāju neapmierinātību un populistiska vienkāršu risinājumu solīšana bieži vien aizēnoja faktos balstītu pragmatisku politisko piedāvājumu. Neraugoties uz to, pirms gada kongresā diskutējām, ka Jaunajai Vienotībai ir jāpaliek uzticīgai saviem principiem, jānāk ar pārdomātu un reālistisku politisko piedāvājumu, un nav jāiesaistās populistiskā vairāksolīšanā.

Tagad redzam, ka šī stratēģija sevi ir attaisnojusi. Protams, varētu vēlēties vairāk vietu Saeimā. Tomēr atskatoties uz gadu kopumā, var droši teikt, ka Jaunā Vienotība ir praksē pierādījusi, ka Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc konstruktīvas, pragmatiskas un faktos balstītas politikas.

Lai arī mūsu Saeimas frakcija ir neliela, tā strādā saskaņoti un mērķtiecīgi. Nesaskaņas un strīdi ir palikuši pagātnē. Un šeit jāsaka paldies Ainaram kā frakcijas vadītājam un visiem mūsu Saeimas deputātiem.

Par šī gada laikā paveikto es gribētu īpaši pateikties Krišjānim. Par politisko gudrību un diplomāta spējām, bez kurām nebūtu bijis iespējams šo valdību izveidot. Vēl vairāk, Krišjānim ir izdevies izveidot  tādu valdību, kurā Jaunā Vienotība ar Ministru Prezidenta, finanšu un ārlietu ministru portfeļiem veido tās smaguma centru. Līdzsvarojot un virzot koalīcijas darbu viņš māk gan respektēt partiju un ministru dažādos viedokļus, gan panākt vienotu pozīciju, gan arī saglabāt stingru stāju valstiski svarīgos jautājumos.

Gribētu teikt paldies arī Arvilam par ieguldīto darbu partijas atjaunotnes procesā. Kā pats Arvils minēja pagājušajā kongresā, partijā ir noticis pašattīrīšanās process, kurš ļāvis aizvadītā gada laikā pārslēgties no iekšējiem ķīviņiem uz produktīvu darbu valsts labā. Jaunās Vienotības koncentrēšanās uz valstij svarīgu uzdevumu izpildi ir izrādījusies pareizā stratēģija, kas atspoguļojas arī partijas pieaugušajos reitingos.

Īpašos apstākļos strādā Vienotības frakcija skandāliem apvītajā Rīgas domē. Arī šeit cilvēki novērtē, ka Vienotības frakcija Viļņa Ķirša vadībā ieņem stingru un saprotamu stāju – kompromisi ar korupcijas caurausto domes koalīciju nav iespējami. Atzīstama ir apņēmība un neatlaidība, ar kādu mūsu Rīgas domes deputāti norāda uz ilglaicīgi pie varas esošās Rīgas domes koalīcijas nolaidību un nesaimnieciskumu, uz riskiem, kādi pastāv rīdziniekiem un Rīgas nākotnei.

Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka vēlētāji joprojām uzticas Jaunās Vienotības profesionalitātei un spējai sekmīgi pārstāvēt Latviju gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Izmantojot izdevību, gribēju pateikties kolēģiem un Krišjānim personīgi par izrādīto uzticību, nominējot manu kandidatūru darbam nākamajā Eiropas Komisijā. Tāpat kā šī mandāta laikā, arī turpmāk turpināšu aktīvi strādāt pie tā, kas ir mūsu kopējais mērķis – stipra un iekļaujoša Eiropa, kurā Latvijas balss ir sadzirdēta.

Atgriežoties pie Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāatzīmē, ka, tāpat kā pirms gada pie mums pirms Saeimas vēlēšanām, arī daudzviet Eiropā bija bažas par iespējamo populistu ietekmes pieaugumu. Tomēr, kā redzam, šīs bažas īsti nepiepildījās, iespējams tādēļ, ka šoreiz īpaši aktīvi ir bijuši jaunieši.

Pēc Eirobarometra datiem pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās ir ievērojami pieaugusi pro-eiropeiski noskaņotu jaunākās paaudzes vēlētāju dalība vēlēšanās[1].

Kopumā iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai ir augstākajā līmenī kopš 1983. gada. 68% eiropiešu ir atzinuši, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības Eiropas Savienībā. Tomēr šis augstais atbalsts Eiropas Savienībai uzliek arī pienākumus. Eiropieši sagaida atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem un Eiropai jāspēj atrast savu vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tāpēc šeit gribēju iezīmēt arī galvenās tendences Eiropas un globālā kontekstā.

Ja runājam par īstermiņa perspektīvu, tad iezīmējas divas galvenās tendences – ekonomika atdziest gan Eiropā, gan pasaulē un aug kopējā ģeopolitiskā, un tai līdzi arī ekonomiskā nestabilitāte. Šīs nestabilitātes pamatā ir gan izmaiņas pasaules pārvaldības modelī ar arvien lielāku attīstības valstu, kā Ķīna un Indija, lomu, gan ASV politikas kursa maiņa, kas apdraud esošo daudzpusējās sadarbības sistēmu. ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts vai Krievijas agresīvā ārpolitika ir tikai daži simptomātiski piemēri. Eiropā viens no lielākajiem nestabilitātes faktoriem īstermiņā ir Brexit.

Šādā situācijā, neatkarīgi no tā, kādas būs pārmaiņas, mums ir jāstrādā pie tā, ko mēdz dēvēt par “gatavības kultūru”. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem ātri pielāgoties strauji mainīgajai starptautiskajai videi un jāstiprina valsts drošumspēja. Tā balstās gan konkurētspējīgā ekonomikā, gan spēcīgās institūcijās un labā pārvaldībā, gan fiskālajā disciplīnā – faktoros, kas veicina investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.

Šeit gribētu izteikt atzinību premjeram un finanšu ministram par aktīvo darbu valsts finanšu sektora sakārtošanā. Attiecībā uz Moneyval ziņojumu, kā saka, astei vēl jāpārkāpj. Tomēr īstenotie pasākumi gan normatīvās bāzes pilnveidošanā, gan institūciju stiprināšanā ir skaidrs signāls mūsu partneriem, ka netīrai naudai nav vietas mūsu finanšu sistēmā.

Runājot par nākamā gada valsts budžetu, prioritātēm jābūt gan ekonomikas attīstībai, gan nevienlīdzības mazināšanai. Nenoliedzami, ka līdztekus straujai ekonomikas izaugsmei aug arī valsts budžets, un nākamajā gadā tas solās būt lielākais valsts vēsturē. Tātad būs arī fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai. Tomēr šī fiskālā telpa nav neierobežota – atbildīga fiskālā politika vienmēr ir bijusi svarīga daļa no mūsu partijas kopējās atbildības valsts un vēlētāju priekšā. “Zelta kalnu” solīšana uz nenopelnītas naudas rēķina ir “stratēģijas”, kuru sekas mēs izjutām pavisam nesenā pagātnē. Pieaugošā nestabilitāte gan pasaulē, gan Eiropā liek mums būt piesardzīgiem, veidojot valsts budžetu.

Mazināta nevienlīdzība, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikas attīstība ir divi saistīti dzinējspēki, kas dzīvi Latvijā dara labāku. Tomēr ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.

Daļēja atbilde uz šo situāciju droši vien ir teicienā, ka “augšupejošs vilnis vienādi ceļ uz augšu visus kuģus”. Tāpēc jāveicina ekonomikas izaugsme. Te būtiska loma būs arī inovāciju atbalstam un izglītības sistēmas reformām, nodrošinot ciešāku sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr ir nepieciešami arī mērķtiecīgi pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotā darbaspēka uz citām nodokļi bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Iepriekšējā nodokļu reforma šo mērķi sasniedza tikai daļēji. Tāpat jāturpina darbs pie precīzāk mērķētām sociālā atbalsta programmām, kā arī reformām veselības jomā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka mēs nedrīkstam paļauties tam, ko sauc par “reformu nogurumu”. Pārdomāti veiktas, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus un vienlaikus paturot prātā Latvijas sabiedrības kopējo labumu, šīs reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā.

Šajā kontekstā gribētu uzsvērt nepieciešamību uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, jo tieši viņi būs tie, kas vistiešāk izjutīs reformu rezultātus. Čērčils ir teicis: “Vajag drosmi, lai celtos kājās un runātu. Tāpat vajag drosmi, lai apsēstos un klausītos”.

Protams, mēs nespējam kontrolēt globālos procesus ekonomikā, bet varam izdarīt to, kas no mums ir atkarīgs. Darīt visu, lai uzlabotu valsts pārvaldību, lai veidotu konkurētspējīgu un iekļaujošu valsti. Nodrošināt, lai Latvija būtu gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Lai mums izdodas!
Paldies!

[1] http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/be-heard/eurobarometer/post-election-survey-2019-first-results

Lasīt vairāk
31 Aug
0

Partiju VIENOTĪBA turpinās vadīt Arvils Ašeradens, par domes priekšsēdētāju ievēlēts Hosams Abu Meri

Sestdien, 31. augustā, partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ietilpstošās partijas VIENOTĪBA kārtējā kongresā par partijas vadītāju uz nākamajiem diviem gadiem atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens. Kongresa delegāti pārvēlējuši partijas domes vadītāju un šie pienākumi uzticēti Hosamam Abu Meri, savukārt viņa vietniece partijas domes darbā būs Agnese Zagurilo.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Jaunajā pilnvaru termiņā mans uzdevums ir arvien nostiprināt VIENOTĪBAS vietu Latvijas politikā. Vēlētāju atbalsts partiju apvienībai JAUNĀ VIENOTĪBA, kurā mums ir spēcīgi reģionālie partneri, nostiprinās un mūsu stratēģiskais uzdevums ir sasniegt izcilus rezultātus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, īpaši Rīgā. Tikpat svarīga ir paaudžu maiņa partijā VIENOTĪBA – lai realizētu mūsu politiskos mērķus,  nepieciešami cilvēki, kuri tās īsteno. VIENOTĪBA uzkrājusi  daudz zināšanu un prasmju, ko nodot nākotnes Latvijas veidotājiem. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem tuvākajos gados ir uzrunāt tieši jaunus, sabiedriski aktīvus cilvēkus  iesaistīties partijā.”

Hosams Abu Meri, partijas VIENOTĪBA domes priekšsēdētājs: “Esmu komandas cilvēks un mana pārliecība ir, ka tikai esot kopā varam būt stipri un jaudīgi. Partijas dome ir mūsu politisko ideju kalve un es strādāšu tā, lai katrs biedrs justos vajadzīgs un patiešām piederīgs VIENOTĪBAI. Domes vadītāja amatā apņemos stiprināt partiju un strādāt, lai dome būtu tribīne visiem biedriem.”

Kongresā tika pārvēlēta partijas VIENOTĪBA valde, kurā nākamos divus gadus strādās Raimonds Čudars, Edgars Ikstens, Edmunds Jurēvics, Krišjānis Kariņš, Vilnis Ķirsis, Ainars Latkovskis, Olafs Pulks, Jānis Reirs, Edgars Rinkēvičs, Uģis Rotbergs, Jānis Rozenbergs, Kārlis Šadurskis, Elīna Ieva Smule, Inese Vaidere.

Partijas biedri ievēlējuši arī jaunu revīzijas komisiju, kurā darbosies Roberts Jurķis, Jānis Lazdāns, Gatis Puriņš, Dina Romanovska, Māris Rudaus-Rudovskis, Ansis Saliņš, Jānis Upenieks, Ilze Vergina, Jānis Zariņš.

Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
31 Aug
0

Kariņš: ar mērķtiecīgu darbu būsim pārtikušā Latvijā

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, šodien, uzrunājot partijas VIENOTĪBA kongresa delegātus, pauda, ka ar mērķtiecīgu darbu ir iespējams sasniegt pārtikušas Ziemeļeiropas valsts līmeni, kurā cilvēki dzīvo pārticībā un jūtas lepni par savu valsti.

Mēs visi gribam atvērt acis pārtikušā Ziemeļvalstī. Taču to iespējams sasniegt tikai un vienīgi ar mērķtiecīgu darbu. Mums ir jāsakārto vide tā, lai šeit dzīvot un strādāt ir tikpat labi, ar tikpat lielu atdevi un algu kā strādāt Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā vai Somijā. Mēs to varam izdarīt,” uzsvēra K. Kariņš.

Ministru prezidents norādīja, ka valdība jau ir uzsākusi virkni darbu, lai sasniegtu šo mērķi – ir uzsākta administratīvi teritoriālā reforma, kā arī reformas izglītības un veselības jomās. Šo pārmaiņu galvenais mugurkauls ir administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir sakārtot administratīvās teritorijas un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus pašvaldību līmenī: “Pašvaldības ir mehānisms, kā iedzīvotājs kontaktējas ar tuvāko varas līmeni. No iedzīvotāju viedokļa ir nepieciešama laba izglītības sistēma, laba veselības aprūpe un drošas ielas. Pašvaldības ir pirmā instance, kas to kārto. Jo spēcīgākas būs mūsu pašvaldības, jo labāku dzīves kvalitāti mēs spēsim sniegt iedzīvotājiem. Tas ir šo uzsākto reformu galvenais mērķis.”

K. Kariņš pauda, ka vēl viens svarīgs izaicinājums valdībai ir tiesiskuma stiprināšana, kas ir saistīta arī ar nodokļu sistēmu mūsu valstī, kuru daudzi cilvēki izjūt kā netaisnīgu. “Mums jāveido taisnīgāka sistēma. Cilvēki ir gatavi maksāt nodokļus, ja saprot, ka sistēma ir taisnīga. Es esmu stingri pret to, ka tagad raustam nodokļu sistēmu tikai, lai “salāpītu” budžetu. Tāpat, runājot par aicinājumiem paplašināt fiskālo telpu. Ko tas nozīmē? Fiskālās telpas paplašināšanā ir iekodēts vārds celt nodokļus. Mēs nevaram likt nodokļu maksātājiem maksāt lielākus nodokļus. Mums sistēma ir jāsakārto tā, lai visi vienmērīgi un proporcionāli iemaksātu nodokļu sistēmā, lai tā būtu taisnīga.”

Noslēdzot uzrunu, K. Kariņš aicināja neļauties skeptiķiem, ticēt sev un mūsu valstij:  “Lai izvilktu sevi no vidēju ienākumu slazda, mums ir jāsapņo lielas domas. Ar paceltu galvu mēs to varam izdarīt. Ar domu, ka nedrīkst sapņot –  nevaram.”

Sestdien, 31. augustā, notiek partijas VIENOTĪBA kārtējais kongress. Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472


Lasīt vairāk
31 Aug
0

Dombrovskis: reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, uzrunājot partijas VIENOTĪBA kongresa delegātus, atzina, ka Latvijas politiskajā dzīvē pēdējā gada laikā ir bijis restarts ar Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jauna Valsts prezidenta stāšanos amatā. Viņš norādīja, ka šis ir bijis arī restarta gads JAUNAJAI VIENOTĪBAI, kam tas bijis veiksmīgs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka vēlētāji joprojām uzticas JAUNĀS VIENOTĪBAS profesionalitātei un spējai sekmīgi pārstāvēt Latviju gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Esmu pateicīgs par izrādīto uzticību, nominējot manu kandidatūru darbam nākamajā Eiropas Komisijā. Tāpat kā šī mandāta laikā, arī turpmāk turpināšu aktīvi strādāt pie tā, kas ir mūsu kopējais mērķis – stipra un iekļaujoša Eiropa, kurā Latvijas balss ir sadzirdēta,” partijas VIENOTĪBA kongresā sacīja V. Dombrovskis.

Runājot par ekonomikas un politisko procesu attīstību kā Eiropas, tā globālā kontekstā, V. Dombrovskis kongresa delegātiem norādīja, ka īstermiņa perspektīvā iezīmējas divas galvenās tendences – ekonomika atdziest gan Eiropā, gan pasaulē un aug kopējā ģeopolitiskā, un tai līdzi arī ekonomiskā nestabilitāte. Tās pamatā ir gan izmaiņas pasaules pārvaldības modelī ar arvien lielāku attīstības valstu, kā Ķīna un Indija, lomu, gan ASV politikas kursa maiņa, kas apdraud esošo daudzpusējās sadarbības sistēmu. “ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts vai Krievijas agresīvā ārpolitika ir tikai daži simptomātiski piemēri. Eiropā viens no lielākajiem nestabilitātes faktoriem īstermiņā ir Brexit,” sacīja V. Dombrovskis.

Eiropas Komisijas viceprezidents uzsvēra: “Šādā situācijā, neatkarīgi no tā, kādas būs pārmaiņas, Latvijai ir jāstrādā pie tā, ko mēdz dēvēt par “gatavības kultūru”. Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai ātri pielāgoties strauji mainīgajai starptautiskajai videi un jāstiprina valsts drošumspēja. Tā balstās gan konkurētspējīgā ekonomikā, gan spēcīgās institūcijās un labā pārvaldībā, gan fiskālajā disciplīnā – faktoros, kas veicina investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.”

V. Dombrovskis atzina, ka ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Viņa ieskatā mazināta nevienlīdzība, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, un ekonomikas attīstība ir divi saistīti dzinējspēki, kas dzīvi Latvijā dara labāku. “Latvijā ir nepieciešami mērķēti pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tāpat jāturpina darbs pie precīzāk mērķētām sociālā atbalsta programmām, kā arī reformām veselības jomā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību,” secināja V.Dombrovskis.

Partijas VIENOTĪBA kongresa delegātiem viņš uzsvēra: “Mēs nedrīkstam paļauties tam, ko sauc par “reformu nogurumu”. Pārdomāti veiktas, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus un vienlaikus paturot prātā visas Latvijas sabiedrības kopējo labumu, reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā.

Vērtējot nākamā gada Latvijas valsts budžetu, pie kura koalīcija pašlaik strādā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā, Eiropas Komisijas viceprezidents aicināja: “Budžeta prioritātēm jābūt gan ekonomikas attīstībai, gan nevienlīdzības mazināšanai. Nenoliedzami, ka līdztekus ekonomikas izaugsmei līdzi aug arī valsts budžets, un nākamajā gadā tas solās būt lielākais valsts vēsturē. Tātad būs arī fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai. Tomēr šī fiskālā telpa nav neierobežota – atbildīga fiskālā politika vienmēr ir bijusi svarīga daļa no VIENOTĪBAS kopējās atbildības valsts un vēlētāju priekšā. “Zelta kalnu” solīšana un “gāzēšana grīdā” uz nenopelnītas naudas rēķina ir “stratēģijas”, kuru sekas mēs izjutām pavisam nesenā pagātnē. Pieaugošā nestabilitāte gan pasaulē, gan Eiropā liek mums būt piesardzīgiem, veidojot valsts budžetu.”

Sestdien, 31. augustā, notiek partijas VIENOTĪBA kārtējais kongress. Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
31 Aug
0

Ašeradens: VIENOTĪBAS stratēģiskais uzdevums ir vājināt bizantisko varu Rīgā

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka JAUNĀ VIENOTĪBA spēj pakāpeniski atgūt pašu svarīgāko – vēlētāju uzticību. Mūsu primārais uzdevums šodien un nākamajos gados ir ne tikai šo uzticēšanos nepievilt, bet arī visiem spēkiem vairot to,” sacīja A. Ašeradens. Pēc viņa teiktā, partijas galvenais stratēģiskais uzdevums ir mobilizēties 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

A. Ašeradens partijas biedriem norādīja, ka viņaprāt, bizantiskā politika Rīgā sevi ir izsmēlusi. “Konsultēt īsti vairs nav ko, Rīgas kapitālsabiedrības tiek masīvi auditētas, milzīgie parādi sāk gulties uz visas Latvijas iedzīvotāju pleciem, pilsētas infrastruktūra pēc astoņu gadu saimniekošanas ir neapskaužamā stāvoklī,” uzsvēra partijas vadītājs.

Viņš akcentēja, ka partijai VIENOTĪBA ir daudzsološs Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, kurš pierādījis sevi kā opozīcijas līderi, vienlaikus uzsverot: “Tagad ir laiks no dziļās opozīcijas pāriet pie nākotnes darāmo darbu saraksta. Tas nozīmē dinamisku darbu, gan pie partijas Rīgas nodaļas mobilizācijas, gan partnerību veidošanas ar nevalstiskajām organizācijām, gan arī darbu pie rīcībspējīga nākotnes koalīcijas modeļa.

A. Ašeradens ir pārliecināts, ka reģionālā reforma Latvijas administratīvo karti padarīs efektīvāku, kas nozīmē arī būtiskas pārmaiņas reģionālās politikas kartē.  “Esam izveidojuši partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA ar spēcīgiem partneriem, esam atvērti arī citām reģionālajām partijām un kopumā uzskatu, ka gaidāmajām pārmaiņām esam labi sagatavojušies,” secināja A. Ašeradens.

Sestdien, 31. augustā, notiek partijas VIENOTĪBA kārtējais kongress. Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
Tālrunis: +371 67205472
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
31 Aug
0

Ašeradens: Latvijas mērķis – kļūt par modernu un tālredzīgu Ziemeļeiropas valsti

Partijas VIENOTĪBA pragmatisms ir ļāvis Latviju pasargāt no valdības, kuras kodolu varēja veidot arī populisti prokremlisko spēku piesegumā un, lai arī cik sarežģīts reizēm būtu darbs piecu partiju koalīcijā, valdība Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā atbildīgi strādā un šobrīd soli pa solim būvē savu ikgadējo svarīgāko politisko dokumentu – valsts budžetu, tā, uzrunājot partijas VIENOTĪBA kongresa delegātus, šodien norādīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Pēc viņa teiktā, nākamā gada valsts budžets veidojas “kā liela un sarežģīta puzle, liekot vienu pie otra neizpildītos politiskos solījumus un priekšvēlēšanu neizpildāmos solījumus, praktisko un iedomāto vajadzību gabaliņus, ultimātus un prasības. Šis ir izaicinājumiem bagāts pārbaudījums, jo gan pieredzējušajiem, gan jaunajiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj valsts tālredzīgas izaugsmes vārdā piekāpties un rast kompromisus.

A. Ašeradens pauda pārliecību, ka līdz ar Krišjāņa Kariņa apņemšanos uzņemties Ministru prezidenta amatu Latvijas politiskajā arēnā ir parādījies jauna tipa mūsdienīgs politiskais līderis ar augsta līmeņa ietekmi uz politiskajiem procesiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

Krišjāņa Kariņa nevainojamā reputācija, ietekmīga Eiropas Parlamenta deputāta pieredze, prasme ieklausīties sarunu partnerī, spēja vadīt sarežģītas sarunas, spēja samezglotus un komplicētus jautājumus komunicēt vienkārši un saprotami, kā arī spēja pacietīgi, bet dzelžaini virzīt procesu uz izvēlēto mērķi, kļuva par pamatu tam, lai pēc Latvijas vēsturē garākā valdības veidošanas procesa mūsu partijai izdotos sastādīt vienu no komplicētākajām valdībām Latvijas vēsturē, apvienojot darbam kā labējos centristus un liberāļus, tā nacionāli konservatīvos un populistus,” uzsvēra A. Ašeradens.

Partijas VIENOTĪBA vadītājs norādīja, ka, pateicoties smagam darbam, partija ir pārvarējusi eksistenciālo vērtību krīzi, un šodien VIENOTĪBA ir rīcībspējīga un saliedēta komanda, sabiedrība arvien vairāk uzticas tās līderiem un idejām, partijas vērtības ir simpātiskas nozīmīgai daļai Latvijas iedzīvotāju, un partijas biedri ir gatavi tās aizstāvēt.

Spēja pirms 13. Saeimas vēlēšanām atgriezties sākumpunktā un vienoties par jaunu vērtību deklarāciju kļuva par izšķirošu notikumu ne tikai partijas biedru vidū, bet arī ielika pamatus partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA izveidei. Kopīgas vērtības ir tā netveramā saite, kas mūs vienojusi visus šos gadus un būtiski bija apzināties, ka daudz vairāk ir tā, kas mūs apvieno, nekā tā, kas mūs šķeļ,” atzina A. Ašeradens.

A. Ašeradens ir pārliecināts, ka reģionālo partneru atbalsts un pārliecība par partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA izaugsmes potenciālu, kļuva par vienu no izšķirošiem notikumiem VIENOTĪBAS krīzes pārvarēšanā, savukārt turpmāk VIENOTĪBAS pienākums ir realizēt godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. “Profesionalitāte bez godīguma pret vēlētājiem varētu padarīt mūs līdzīgus neskaitāmām kampēju partijām, kas jau ir pazudušas vēstures mēslainē. Mūsu darbā jābūt šīm visām trīs komponentēm – godīgumam, atbildīgumam un profesionalitātei. Tikai tad mēs spēsim ne tikai veiksmīgi veidot Latvijas nākotnes ceļa karti, bet arī turēt roku uz Latvijas kompasa,” kongresa delegātiem sacīja A. Ašeradens.

Tāpat kā masīvie ugunsgrēki Amazones mūža mežos signalizē par iepriekš jau notikušām un ilgstoši ignorētām klimata pārmaiņām, tāpat skaļais un haotiskais Latvijas Universitātes rektora pēcvēlēšanu process signalizē par būtiskām izmaiņā Latvijas sabiedrībā, kura vēlas redzēt jaunu daudz kvalitatīvāku un dinamiskāku valsts attīstības paradigmu,” norādīja partijas VIENOTĪBA līderis.

A. Ašeradens kolēģus partijā VIENOTĪBA aicināja strādāt pie pārdomātas ceļa kartes, lai  tradicionālās Ziemeļvalstu vērtības – demokrātija, izteiksmes brīvība, vienlīdzība, savstarpējā uzticība un atvērtība pārmaiņām – patiesi būtu mūsu vērtības. “Latvijai nākamajā desmitgadē ir jākļūst par modernu, tālredzīgu Ziemeļeiropas valsti. Tas saskan ar mūsu vērtību deklarāciju, kurā rakstīts, ka latviskums iegūs, mums tiecoties uz Eiropas izcilību visās jomās, veidojot Latviju par Ziemeļvalstu reģiona inovāciju, radošuma, uzņēmības un kultūras centru,” sacīja A. Ašeradens.

Sestdien, 31. augustā, notiek partijas VIENOTĪBA kārtējais kongress. Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
27 Aug
0

Partija VIENOTĪBA kongresā debatēs par klimata ekonomiku, nākotnes pašvaldībām un zināšanu sabiedrību

Sestdien, 31. augustā, partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ietilpstošās partijas VIENOTĪBA kārtējā kongresā notiks paneļdiskusijas par klimata ekonomiku, nākotnes pašvaldībām un zināšanu sabiedrību – tēmām, kuras partijas līderi pieteikuši kā politiski nozīmīgas valsts attīstībai.

Kongresa ietvaros tiks pārvēlēta arī partijas vadība un valde, ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs un vietnieks, kā arī tiks ievēlēta jauna revīzijas komisija. Uz vēlētajiem amatiem izvirzīti kopumā 38 partijas VIENOTĪBA biedri.

Valdes priekšsēdētāja amatam pieteikts viens kandidāts – līdzšinējais partijas vadītājs Arvils Ašeradens, uz partijas domes vadību kandidē Hosams Abu Meri un Karina Ploka.

Darbam partijas VIENOTĪBA valdē biedri izvirzījuši 26 cilvēkus un kandidāti ir Inese Andersone, Raimonds Čudars, Ints Dālderis, Dmitrijs Golubevs, Edgars Ikstens, Edgars Jākobsons, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukašēvica, Krišjānis Kariņš, Vilnis Ķirsis, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Ginta Ozola, Karina Ploka, Olafs Pulks, Jānis Reirs, Edgars Rinkēvičs, Uģis Rotbergs, Jānis Rozenbergs, Kārlis Šadurskis, Evika Siliņa, Ģirts Slaviņš, Elīna Ieva Smule, Ainars Sviklis un Inese Vaidere.

Partijas VIENOTĪBA kongresā delegātus uzrunās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un partiju apvienības deleģētie ministri Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere un Rīgas domes VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Partijas VIENOTĪBA kongress notiks š.g. 31. augustā Rīgā, Spīķeru koncertzālē, Ģenerāļa Radziņa krastmalā 3. Kongresa sākums pl. 10:00, mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties kongresā.

Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
26 Aug
0

Partija VIENOTĪBA uzņem savās rindās Andu Čakšu

Partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ietilpstošās partijas VIENOTĪBA valde šodien vienbalsīgi lēmusi uzņemt partijas rindās Saeimas deputāti Andu Čakšu.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Esmu gandarīts, ka mūsu partijai pievienojas zinoša un nozarē augstu vērtēta personība Anda Čakša. Valde ir saņēmusi apstiprinājumu, ka viņa šodien izstāsies no ZZS frakcijas un parlamentā darbosies kā neatkarīgā deputāte ciešā sadarbībā ar JAUNĀS VIENOTĪBAS frakciju, atbalstot VIENOTĪBAS vērtības un programmu.”

Kopš 13. Saeimas vēlēšanām partija VIENOTĪBA savās rindās uzņēmusi 27 jaunus biedrus.

Partija VIENOTĪBA ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija” kopā veido partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv
Tālr.: +371 67205472

Lasīt vairāk
26 Aug
0

EP deputātei Sandrai Kalnietei piešķirts augsts Ukrainas valsts apbalvojums

Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei Ukrainas valsts neatkarības 28. gadadienā piešķirts augsts Ukrainas valsts apbalvojums – Kņazienes Olgas I šķiras ordenis.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Esmu patiesi aizkustināta, pateicīga un pagodināta par Ukrainas izrādīto atzinību, kas uzliek man pienākumu aktīvi turpināt strādāt Austrumu partnerības ietvaros, stiprinot Ukrainas un Eiropas saites. Vienmēr esmu apbrīnojusi ukraiņus par viņu apņēmību aizstāvēt savas valsts neatkarību un tiesības izvēlēties savai valstij Eiropas ceļu. Tas nav viegls ceļš – tas prasa izturību, neatlaidību, tas prasa arī upurus. Bet ukraiņi ir demonstrējuši pasaulei savu varonību, lai saglabātu tiesības izvēlēties savas valsts nākotni.”

Rīkojumu par Kņazienes Olgas I šķiras ordeņa piešķiršanu Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei parakstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, un rīkojumā par Ukrainas valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu pilsoņiem valsts neatkarības gadadienā iekļauti kopumā 24 dažādu valstu politiķi un diplomāti. Apbalvoto vidū Sandra Kalniete ir vienīgā, kura pārstāv Latviju un Eiropas Parlamentu.

Kņazienes Olgas ordenis dibināts 1997. gadā un to piešķir par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras un citās sabiedrisko aktivitāšu jomās.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
Tālr.: 29405397
E-pasts: 
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk