Blog

10 Mar
0

Kalniete: Krieviju vairs nevar uzskatīt par ES stratēģisko partneri

Šī gada 18. martā apritēs jau pieci gadi kopš Krievijas nelikumīgās Krimas aneksijas. Kāds ir Parlamenta vēstījums Ukrainai?

Ukraina ir mūsu tuvs kaimiņš, tāpēc stabilitāte, labklājība un demokrātija šajā reģiona ir ārkārtīgi svarīga Eiropai. Mūsu ziņojumā mēs uzsveram, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par ES stratēģisko partneri. Mēs aicinām Krieviju pilnībā īstenot Minskas nolīgumu, atgādinot, ka Parlaments nepieņem Krimas aneksiju un pieprasa atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti. Ziņojuma projektā mēs vēršam uzmanību uz situāciju cilvēktiesību jomā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli un politiskajiem ieslodzītajiem, kas tiek turēti apcietinājumā Krievijā ļoti apšaubāmu apsūdzību dēļ. Mēs arī izvirzām prasību atbrīvot Ukrainas jūrniekus, kuri arestēti incidentā Kerčas šaurumā.

 

Jūs arī aicināt izstrādāt priekšlikumu ES līmeņa Magņicka tiesību aktam. Vai Jūs varat to paskaidrot?

Mums ir priekšlikums par vispārēju ES cilvēktiesību sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuru pamatā ir ASV Magņicka tiesību akts. Atsevišķās ES valstīs jau ir izveidoti sankciju saraksti, piemērojami pret personām par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mēs ierosinām izveidot ES mēroga sankciju sarakstu. Šis ir piektais Eiropas Parlamenta ziņojums, kurā mēs aicinām īstenot Eiropas Magņicka tiesību aktu.

 

ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm – kā tas ietekmē abu pušu politiskās attiecības?

Ja skatāmies uz ‘’Nord Stream 2” cauruļvadu projektu, kļūst skaidrs, ka tā vienīgais mērķis ir izvairīties no tranzīta cauri Ukrainas teritorijai, veidojot ievērojamu negatīvu ietekmi tās budžetam tranzīta maksājumu zaudējumu dēļ. Tiem, kas saka, ka ‘’Nord Stream 2’’ ir ekonomiskais projekts, kas nodrošinās lētu enerģiju, mana atbilde ir ļoti vienkārša: nauda, ​​ko Krievija nopelna no gāzes pārdošanas Eiropai, tiek ieguldīta militārajā rūpniecībā, palielinot uz ES vērstus draudus un nodrošinot lielāku finansējumu manipulācijām un dezinformācijai.

Mums ir jāaptur ‘’Nord Stream 2’’. Šis projekts ir pilnīgi pretrunā ar ES kopējo enerģētikas politiku. Eiropai ir nepieciešams nodrošināt enerģijas resursu avotu un piegāžu diversifikāciju un drošību.

 

Ņemot vērā tuvojošās Eiropas vēlēšanas, kādi ir Parlamenta priekšlikumi nepieciešamajiem pasākumiem, lai izvairītos no iespējamiem Krievijas kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņas?

Uzriez pēc agresijas sākuma Austrumu Ukrainā, kad hibrīda dezinformācija pārpludināja Eiropu, mēs aicinājām Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izveidot darba grupu dezinformācijas problēmu risināšanai. Kopš Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanās un referendumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (Brexit), kā arī kopš konstatētās Krievijas lomas Skripaļa saindēšanas lietā, izpratne par Krievijas draudiem arvien pieaug.

 

Šajā mēnesī aprit astoņi gadi, kopš sācies konflikts Sīrijā. Kāda ir Parlamenta nostāja par Krievijas iesaistīšanos konfliktā?

Kopš Krievijas iejaukšanās Sīrijā, tā ir kļuvusi par neizbēgamu partneri sarunās par mierīgu risinājumu. Tomēr es neuztveru Krieviju kā iespējamo partneri konflikta risinājumam Sīrijā, drīzāk tā ir daļa no problēmas. Krievu militāro bāzu klātbūtne Vidusjūrā ir ļoti satraucoša un bīstama. Ar savu klātbūtni Vidusjūrā Maskava stiprina savu pastāvīgi pieaugošo klātbūtni mūsu apkārtnē. Turklāt Krievija bloķē visu ANO Drošības padomē, vēlreiz apstiprinot, ka tā ir daļa no problēmas.

 

Lasīt vairāk
09 Mar
0

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 11. martā, atradīsies darba vizītē Berlīnē, Vācijas galvaspilsētā. Vizītes laikā Ministru prezidents tiksies ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel).

Uzsākot vizīti, Ministru prezidents piedalīsies Commerzbank un Latvijas vēstniecības Vācijā kopīgi organizētās darba brokastīs “Globālās finanšu sistēmas drošība un noturība”, kurās savu dalību jau apstiprinājuši Vācijas finanšu sektora pārstāvji, uzņēmēji, politiķi un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Pasākuma laikā Ministru prezidents klātesošos iepazīstinās ar savu redzējumu par nepieciešamām pārmaiņām Eiropas banku sistēmā.

Vizītes turpinājumā Ministru prezidents tiksies ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli. Tikšanās laikā iecerēts pārrunāt Latvijas un Vācijas divpusējo sadarbību, aktuālos ārējo attiecību, drošības un Eiropas Savienības jautājumus.

K. Kariņam vizītes ietvaros paredzēta arī tikšanās ar Kristīgo demokrātu apvienības vadītāju Annegretu Krampu-Karrenbaueri (Annegret Kramp-Karrenbauer).

Vizītes noslēgumā K. Kariņš sniegs interviju laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Lasīt vairāk
08 Mar
0

Finanšu ministra Jāņa Reira ziņojums par 2019. gada valsts budžetu

Saistībā ar 13. Saeimas vēlēšanām un ieilgušo valdības veidošanas procesu attiecīgi aizkavējās 2019. gada valsts budžeta izstrāde un apstiprināšana. Tāpēc šis gads tika sākts ar tā dēvēto “pagaidu budžetu”. Apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību, nekavējoties sākās darbu pie šā gada valsts budžeta projekta, par pamatu ņemot “pagaidu budžetu”, kā arī tajā paredzot Saeimas nolemto un iepriekš uzņemtās saistības pret Latvijas sabiedrību.

 

Šā gada valsts budžeta projekts ir tehniskais budžets. Tajā nav iekļautas jaunas politiskās iniciatīvas, taču vairākām nozīmīgām nozarēm paredz būtisku papildu finansējumu. Reizē ir jāuzsver, ka budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi, tādējādi sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem tiek nodrošināta stabilitāte.

 

Neraugoties uz sarežģīto situāciju, valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu vairākām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, pat straujāk, nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

 

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,170 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 9,384 miljardi eiro. Salīdzinot ar pērnā gada budžetu, šogad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 416,8 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 430,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2018. gada valsts budžeta likumā.

 

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums šogad prognozēts 3% apmērā.

 

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti šogad ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,7 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,6 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

 

Šā gada budžeta projektā iekļauti papildu
– 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai,
– 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī
– 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
– 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
– 7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval). Mūsu uzdevums ir palīdzēt finanšu sektoram pārveidoties, lai tas būtu pamats arvien augošai uzņēmējdarbības videi Latvijā.

 

Jāatgādina, ka Ministru prezidents jau ir pieteicis finanšu nozarē “kapitālo remontu”. Tas ietver arī nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs. Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumos, ko plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, būs ietverta, pirmkārt, FKTK darbības mērķa, funkciju un atbildības paplašināšana. Mēs piedāvāsim pavisam jaunu, mūsdienu izpratnei atbilstošu FKTK locekļu iecelšanas kārtību, kā arī papildināsim kritērijus, kādiem šiem kandidātiem ir jāatbilst.

 

Tāpat ir jāuzsver nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi arī veselības un sociālās aizsardzības jomās. Tā budžeta projektā papildu
– 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai,
– 2,7 miljoni īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības,
– 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai,
– 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.

 

Neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai novirzīti 3 miljoni eiro. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.

 

Valsts aizsardzībai salīdzinājumā ar pagājušo gadu papildus piešķirti 60,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu finansējumu 2% apmērā no Latvijas IKP.

 

Pērn stājās spēkā Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam jeb nodokļu reforma. Tā ir spēkā līdz 2021. gadam. Valdība jau ir vienojusies, ka pēc šā gada budžeta apstiprināšanas tā sāks darbu pie 2020. gada budžeta un pie ieviestās nodokļu sistēmas izvērtēšanas, primāri izskatot nodokļu reformas jaunos pasākumus. Pēc izvērtējuma rezultātiem un to analīzes tiks noteikti nodokļu izmaiņu nepieciešamie virzieni, paredzot un plānojot, ka nodokļu sistēmai ir jāattīstās līdzi laikam.

 

Fiskālo iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Tāpat paredzēts turpināt pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem.

 

Līdz šā gada 30. novembrim tiks izvērtēta jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma ietekme uz sabiedriskā labuma organizāciju saņemtajiem ziedojumiem. Ja tiks secināts, ka jaunā UIN reforma negatīvi ietekmē saņemto ziedojumu apmērus, kopā ar sabiedriskā labuma organizāciju nozaru asociācijām izstrādāsim priekšlikumus, kas šo negatīvo ietekmi mazinās.

 

Pērn aktīvāka ir kļuvusi privātā sektora partneru loma cīņā pret ēnu ekonomikas izpausmēm dažādās nozarēs, piemēram, būvniecības, veselības aizsardzības, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā. Kopīga darba rezultātā ir sniegti ierosinājumi jaunu pasākumu ieviešanai nozaru godīgas darbības veicināšanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai nozarē un valstī kopumā. Plānots turpināt kompleksus risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta.

 

Šogad paredzēts veikt jaunus pasākumus skaidras naudas aprites un Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamības ierobežošanai, paplašināti ieviest prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpes nozarē. Tiks turpināti pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā.

 

Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām prioritātēm.

 

Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2019. gadā pašvaldībām, to funkciju veikšanai nodrošināts būtisks finansējuma pieaugums 85 miljonu eiro apmērā, paredzot pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kopā ar speciālo dotāciju ne mazāku kā 1,47 miljardu apmērā atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam sadalījumam pa pašvaldībām. Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt IIN ieņēmumu prognozi, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem to budžetos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu visām Latvijas pašvaldībām pieaugs ieņēmumi, kas dos iespējas nodrošināt funkciju izpildi Latvijas iedzīvotāju interesēs.

 

Tāpat valsts budžeta projektā paredzēts, ka pašvaldības varēs saņemt nepieciešamos aizņēmumus ES līdzfinansētiem projektiem un sākto projektu turpināšanai un pabeigšanai. Valdība vienojās ar pašvaldībām par prioritārajām jomām 2019. gadā, kuru investīcijām pašvaldības varēs aizņemties bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma. Pārējos investīciju projektus būs iespējams īstenot ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Tas garantēs plānoto investīciju projektu efektivitāti un lietderību.  

 

Šogad tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības kāpumu veicinošs faktors joprojām būs mērķtiecīgas Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas. Budžetā paredzēts 700 miljonu eiro finansējums Latvijas interesēm svarīgu jomu projektos. Lielākās investīcijas ieplūdīs vides un kultūras, transporta, izglītības, enerģētikas un pētniecības un inovāciju  jomās. Kopā šā gada sākumā Latvijā ir apstiprināti ES fondu projekti par vairāk nekā ¾ no valstij pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma.

 

Šogad turpināsies augsta projektu īstenošanas intensitāte, nodrošinot Kohēzijas politikas 2014. – 2020. gadu plānošanas perioda ES fondu investīciju portfeļa efektīvu pārvaldību.

 

Šā gada janvārī Latvija jau par 80% ir izpildījusi Eiropas Komisijai deklarējamo ES fondu izdevumu mērķi 2019. gadam. Tādējādi ar pārliecību nodrošināts, ka Latvijai netiek piemērota ES saistību automātiska atcelšana un arī turpmākajos gados nav konstatēti riski zaudēt daļu ES fondu piešķīruma par ikgadējā mērķa nesasniegšanu. Prognozējama stabila ES fondu investīciju intensitāte un aktivitātes paaugstināšanās privātajā sektorā, kas kopā ar ES fondu atbalstītajām un sāktajām nozaru reformām (piemēram, izglītības, veselības, kā arī deinstitucionalizācijas jomās) veicinās Latvijas attīstību, tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības labklājības kāpumu.

 

Vienlīdz svarīgi ir turpināt efektīvu investīciju ieviešanas risku pārvaldību, lai Latvija spētu sekmīgi izmantot visu 4,4 miljardu eiro ES fondu “aploksni” investīcijām līdz 2023. gada beigām.

 

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%. Tas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu.

 

IKP pieaugums 2018. gadā ir saistīts ar spēcīgāku būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs nekā prognozēts iepriekš. Savukārt paredzams, ka izaugsmes tempus šogad samazinās situācija pasaules ekonomikā. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm šajā gadā IKP pieaugums veidos 3,0%.

 

Valdība jau ir sākusi Latvijas Stabilitātes programmas 2019. – 2022. gadam sagatavošanu. 2020. gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021. – 2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

 

FM makroekonomisko rādītāju prognozes izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir vairāk lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar iespējamu straujāku izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES, Vācijas ekonomiskās izaugsmes būtisku palēnināšanos un finanšu risku pieaugumu Itālijā.

 

Rezumējot, ir jānorāda, ka valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

 

Šā gada budžets ir tehniskais budžets, bet tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu finanšu sektora sakārtošanai. Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu, kā arī apstiprināt 2019. gada valsts budžetu.

Finanšu ministrs
Jānis Reirs

Lasīt vairāk
06 Mar
0

Kalniete Briselē demonstrē filmu par Lidiju Lasmani-Doroņinu

Briselē šodien tiks demonstrēta filma “Lidija” par pazīstamo latviešu disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu.

 

Tāpat skatītājiem būs iespēja tikties ar filmas autoriem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem. Filmu rādīs Latvijas vēstniecības telpās un uz to aicināta vietējā latviešu sabiedrība, kā arī citu valstu deputāti un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

 

“14 gadi. Tik ilgu laiku Lasmane-Doroņina pavadīja nebrīvē tādēļ, ka atļāvās saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morālā mēraukla katrai rīcībai – viņa ir iznesusi ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apcietinājumā, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi,” norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV), kura organizē filmas demonstrēšanu Briselē.

 

Viņa atgādināja, ka šobrīd bērni dzimst tai paaudzei, kura jau ir uzaugusi pēc Padomju Savienības sabrukuma, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šis likteņstāsts un atgādinājums par Padomju režīma necilvēciskajiem noziegumiem palīdzētu jaunajiem vecākiem ieaudzināt bērnos apziņu, ka Latvijas valsts ir vērtība, kas nav pašsaprotama.

 

“Mēs nedrīkstam aizmirst vēsturi, jo to saprotot un pieminot, mēs ejam nākotnes ceļu. Turklāt šādu izcilu cilvēku godināšana ir daļa no vēsturiskā taisnīguma,” uzsvēra Kalniete.

Lasīt vairāk
05 Mar
0

Valdība apstiprina #Budžets2019 likumprojektu

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.

 

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

 

Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

 

7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval).

 

Papildu 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.

 

3 miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt  Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.

 

2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.

 

Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019. gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos. Vienlaikus aktīva diskusija bija par pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu kopā ar speciālo dotāciju proporciju kopbudžeta nodokļu ieņēmumos un pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2019. gadā.

 

2019. gada pagaidu budžeta pamatprincipos noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Savukārt valsts budžetā 2019. gadam tiek nodrošināts pašvaldībām, ka pašvaldību budžetos garantētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu eiro apmērā, atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam apjomam sadalījumā pa pašvaldībām, kas nodrošina visām pašvaldībām izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu pret 2018. gadu.

 

Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 100% apmērā, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem pašvaldību budžetos.

 

Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt piektdien, 8. martā.  

 

Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: lelde.grinvalde@fm.gov.lv

Lasīt vairāk
01 Mar
0

Eiropas Parlamenta cīņa pret naudas atmazgāšanu

Pirms gada, reaģējot uz pērn publiskotajos “Paradīzes dokumentos” atklātajiem faktiem, Eiropas Parlaments izveidoja Īpašo komiteju finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos. 27. februārī mēs nobalsojām par šīs komitejas darba rezultātu – ziņojumu, kurā cita starpā ir stingri izcelta Krievijas un tās ietekmē esošo valstu pilsoņu iesaiste pilsonības un pastāvīgās uzturēšanās atļauju tirgošanas shēmās (tā saucamās “zelta vīzas”). Ziņojuma autori uzskata, ka šādas shēmas rada riskus, ka tiks apietas pret Krieviju vērstās sankcijas.

 

Kopējā Eiropas finanšu sistēmas uzraudzības bildē, protams, parādās arī Latvija. Komitejas redzeslokā neapšaubāmi ir nonākusi skandalozā situācija ar nepietiekamu finanšu uzraudzību ABLV bankā.

 

Tomēr Latvija ziņojumā ir minēta arī kā labs piemērs čaulas uzņēmumu (pastkastīšu firmu) ierobežošanā.

 

Ir jāatzīmē arī, ka Latvija jau 2014. gadā izmainīja Imigrācijas noteikumus, būtiski palielinot investīciju apjomu, kas nepieciešams uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savukārt 2018. gadā tika pieņemts lēmums par 5000 eiro valsts nodevas noteikšanu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, tādējādi ierobežojot tirgošanos ar “zelta vīzām”.

 

Komitejas ziņojumā ir izgaismoti vājie punkti eirozonas finanšu uzraudzības sistēmās un Eiropas Savienības valstu politikās. Ziņojums pievērš īpašu uzmanību nepieciešamībai paplašināt personālās sankcijas ASV Magņitska akta kontekstā, nosakot, ka šādas sankcijas ir jāpiemēro arī korupcijā un naudas atmazgāšanā iesaistītām personām.

 

Viens no nākotnes jautājumiem, ar ko būs jāsaskaras Eiropas Parlamentam, – vai naudas atmazgāšanas apkarošana ir jānodod Eiropas mēroga un kapacitātes struktūrai? Jau šobrīd Eiropas Tautas partijas (EPP) grupā valda vienprātība, ka visaptveroša regulējuma izstrāde ir prioritāra, jo tas sekmētu nacionālo finanšu uzraudzības iestāžu sadarbību un darba efektivitāti.

 

Nepilnvērtīgas nodokļu sistēmas savukārt ne vien rada zaudējumus valstu budžetiem, bet arī kropļo konkurenci un samazina iedzīvotāju ticību tiesiskumam kopumā.

 

Kaut arī Eiropas Komisija ir izstrādājusi vairāk nekā 20 priekšlikumus, lai modernizētu nodokļu sistēmas, likvidētu likumu robus un novērstu apdraudējumu, joprojām ir būtiski jāuzlabo nodokļu un finanšu uzraudzības kārtība, kas ļautu Eiropas finanšu sistēmu pietuvināt 21. gadsimta izaicinājumu diktētiem standartiem.

 

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā vienu no savas valdības prioritātēm ir izvirzījis tieši finanšu sistēmas sakārtošanu. Latvijas valdības vadītājs izdevis trīs rīkojumus, kuru mērķis ir stiprināt banku uzraudzību un izskaust no banku sektora tās kredītiestādes, kas necīnās pret finanšu noziegumiem.

 

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir uzsākusi darbu pie likumu izstrādes ne vien Moneyval rekomendāciju ieviešanai, bet arī finanšu sistēmas kontroles reformēšanai, lai padarītu Latviju nepievilcīgu naudas atmazgāšanas tīkotājiem. Ilggadējā pieredze Eiropas politikā ļauj Latvijas Ministru prezidentam novērtēt problēmu plašākā mērogā, tādēļ viņš aicinājis Eiropas institūcijas noteikt, ka arī Eiropas Centrālajai bankai ir pienākums cīnīties pret naudas atmazgāšanu. Mēs apzināmies, ka pastāv problēmas, taču to veiksmīga risināšana ir iespējama tikai mērķtiecīgi strādājot vairākos līmeņos – gan nacionālajā mērogā, gan Eiropas Parlamentā.

Lasīt vairāk
25 Feb
0

Kalniete sašutusi, ka Putina preses sekretāra meita strādā Eiropas Parlamentā

Šodien Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete ir vērsusi parlamenta augstāko amatpersonu uzmanību uz to, ka pašlaik tur strādā Krievijas prezidenta preses sekretāra meita Jeļizaveta Peskova. Kalniete uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama un ne tikai kompromitē Eiropas Parlamentu kā institūciju, bet attiecīgajai personai dod pilnu piekļuvi parlamenta datu bāzēm.

 

“Jebkuram NATO darbiniekam vai stažierim, uzsākot strādāt NATO galvenajā mītnē, ir nepieciešams saņemt virkni drošības pielaižu no atbildīgajiem dienestiem. Diemžēl, Eiropas Parlamentā šāds drošības siets nepastāv. Līdz šim mēs drošības apsvērumus esam ignorējuši un katram deputātam pašam ir dota atbildība izvērtēt, kādus cilvēkus pieņemt strādāt vai stažēties savā birojā. Tomēr Putina preses sekretāra Peskova meitas stažēšanās ir pretrunā jebkādiem drošības standartiem,” uzskata Kalniete. Dmitrijs Peskovs jau daudzus gadus ir Putina preses sekretārs un iepriekš starptautiskie mediji ir norādījuši, ka viņa un viņa meitas dzīvesveids ne tuvu neatbilst viņu oficiālajiem ieņēmumiem. “Protams, mēs nevaram kontrolēt ievēlētos deputātus. Vienmēr būs tādi kā Mamikins, kuri aizstāv masu slepkavas kā Asads Sīrijā. Tāpat būs grūti veikt visaptverošu darbinieku drošības pārbaudi, bet mēs noteikti varam kontrolēt, lai EP nestrādā Putina režīma pārstāvju ģimenes locekļi,” uzskata deputāte.

 

Jeļizaveta Peskova šobrīd ir Francijas deputāta Aymeric Chauprade (Nacionālā fronte) stažiere un šis amats viņai sniedz pilnu piekļuvi parlamenta telpām un datu bāzēm.

 

Papildus informācija:
Mārtiņš Spravņiks
Tālr.: +371 26004848
E-pasts: sandra.kalniete@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
25 Feb
0

Vaidere vēršas Valsts drošības dienestā par Ždanokas izteikumiem

20. februārī, Eiropas Parlamentā notika Latvijas Krievu savienības rīkotā diskusija “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs”, kuras laikā Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

 

Tatjana Ždanoka: “Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

 

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Manuprāt, Ždanoka publiski pauž naida runu un kurina nacionālo naidu, maldinot starptautisko sabiedrību par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā. Tāpēc vērsos Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt šos apgalvojumus.”

 

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

 

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

 

Konferencē uzstājās arī tādi prokremliskie aktīvisti kā Vladimirs Lindermans (ar video konferences palīdzību) un Aleksandrs Gapoņenko.

 

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
23 Feb
0

Dombrovskis: JAUNĀ VIENOTĪBA ir Latvijā vienīgā partija, kas kompetenti piedalās Eiropas veidošanas procesā visos varas līmeņos

JAUNĀ VIENOTĪBA ir šobrīd vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā, gan valdībā, gan Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Tātad mēs esam vienīgā Latvijas politiskā partija, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos,” uzrunājot VIENOTĪBAS domniekus šodien norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents, JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis.

 

Mūsu deputāti Eiropas Parlamentā ir iemantojuši cieņu ar savu līdzšinējo darbu, spēju gan panākt kompromisus, gan izvirzīt jaunas idejas Eiropas Savienības attīstībai, gan arī apvienot citu valstu kolēģus kopīgu interešu vārdā,” atzina V. Dombrovskis, atgādinot, ka Latvijai no 705 deputātu vietām nākamajā Eiropas Parlamentā pienākas tikai 8 vietas.

 

Eiropas Komisijas viceprezidents uzsvēra: “Ir ļoti svarīgi, lai šīs 8 vietas ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kas spēj un zina kā aizstāvēt Latvijas intereses Briselē, Strasbūrā, Berlīnē un Parīzē. Tieši tādēļ, ka Eiropas Tautas partija ir vadošais politiskais spēks Eiropā, JAUNAJAI VIENOTĪBAI ir dota iespēja efektīvi risināt Latvijai svarīgus jautājumus kā Eiropas Parlamentā, tā Eiropas Komisijā. Tas dod mums iespēju arī saņemt atbalstu no tām valstīm, kuru deputāti un valdības partijas pieder Eiropas Tautas partijas politiskajai  grupai.”

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanām Valdis Dombrovskis klātesošos iepazīstināja ar savu redzējumu par JAUNĀS VIENOTĪBAS uzdevumiem Eiropas Parlamenta nākamajā pilnvaru periodā.

 

Kādi darāmie darbi no mūsu valsts interešu viedokļa ir nozīmīgākie? Kā tādu es pirmkārt redzu darbu pie ES daudzgadu budžeta 2021-2027.gadiem,” uzsvēra V. Dombrovskis.

 

Viņš norādīja, ka, saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, ir sagaidāms mazāks kopējais finansējuma apjoms ES budžetā, līdz ar to jāturpina nopietns darbs Latvijas interešu aizstāvēšanai finansējuma sadalē nākamajā periodā, īpaši attiecībā uz ES fondiem.

 

Dombrovskis: “Mums ir jāpanāk lauksaimniecības tiešmaksājumu tuvināšana ES vidējam līmenim. JAUNĀ VIENOTĪBA arī ļoti labi apzinās, ka Latvijai joprojām ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas lauku teritoriju attīstībā, lauku ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanā un veicināšanā. Tātad no Eiropas fondiem nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu lauku attīstībai. Nākamajā plānošanas periodā Kohēzijas politikas finansējums joprojām būs nozīmīgākās investīcijas Latvijas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, tajā skaitā mūsu valsts infrastruktūras attīstībā.”

Lasīt vairāk
23 Feb
0

Latvijas interešu pārstāvniecībai Eiropā nepieciešama ietekme uz lēmumu pieņemšanu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Eiropas Parlamenta vēlēšanām piedāvā komandu, kas ir pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un Eiropas Parlamentā, tā valdībā un Eiropas Komsijā.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Mēs šodien esam ļoti laba pārstāvēti Eiropā. Šajās vēlēšanās mums šī pārstāvniecība ir vēl vairāk jānostiprina. Labāka saraksta par JAUNĀS VIENOTĪBAS sarakstu nebūs – Valda Dombrovska vadībā ir izveidota spēcīga komanda ar kompetentiem cilvēkiem, kas varēs cīnīties par Latvijas interesēm no pirmās dienas.”

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver: “Latvijai no 705 deputātu vietām nākamajā Eiropas Parlamentā pienākas tikai 8 vietas. Ir ļoti svarīgi, lai šīs 8 vietas ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kas spēj un zina kā aizstāvēt Latvijas intereses Briselē, Strasbūrā, Berlīnē un Parīzē. Tieši tādēļ, ka Eiropas Tautas partija ir vadošais politiskais spēks Eiropā, JAUNAJAI VIENOTĪBAI ir dota iespēja efektīvi risināt Latvijai svarīgus jautājumus kā Eiropas Parlamentā, tā Eiropas Komisijā. Tas dod mums iespēju arī saņemt atbalstu no tām valstīm, kuru deputāti un valdības partijas pieder Eiropas Tautas partijas politiskajai  grupai.”

 

Partijas VIENOTĪBA dome šodien apstiprināja apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš startēs ar pirmo numuru un kurš ir arī partiju apvienības kandidāts Eiropas komisāra amatam nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta pirmajā pieciniekā ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, bijušais izglītības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi. Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēs bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas Parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins un Atis Lejiņš.

 

Uz Eiropas Parlamentu kandidēs bijušais kultūras ministrs un Saeimas deputāts, pašlaik finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs, juriste, jaunatnes politikas eksperte Rebeka Kiršteina, sabiedriski aktīvs IT eksperts Dmitrijs Golubevs, labklājības nozares eksperts Kārlis Eņģelis.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partiju saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi un šogad vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 23. līdz 26. maijam. Katrā ES dalībvalstī vēlēšanu norise notiek atbilstoši nacionālajai likumdošanai, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek rīkotas reizi piecos gados maija ceturtajā sestdienā – t.i. š. g. 25. maijā.

 

Uzziņai – JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksts Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

  1. Valdis Dombrovskis
  2. Sandra Kalniete
  3. Arvils Ašeradens
  4. Kārlis Šadurskis
  5. Inese Vaidere
  6. Ģirts Valdis Kristovskis
  7. Zanda Kalniņa-Lukaševica
  8. Aleksejs Loskutovs
  9. Ojārs Ēriks Kalniņš
  10. Andrejs Judins
  11. Ints Dālderis
  12. Rebeka Kiršteina
  13. Atis Lejiņš
  14. Dmitrijs Golubevs
  15. Kārlis Eņģelis
  16. Uģis Rotbergs

Lasīt vairāk