fbpx

Blog

17 May
0

Kristovskis uzvar Lembergu tiesā

Ventspils dome nepamatoti liegusi Ventspils domes opozīcijas deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim iespēju attaisnot pret viņu vērstus apmelojumus, kas kā cita Ventspils domes deputāta, Aivara Lemberga apgalvojumi publicēti pašvaldības portālā ventspils.lv, lēmusi Administratīvā rajona tiesa. Tagad ar tiesas lēmumu noteikts, ka Ģ.V.Kristovskim ir tiesības izmantot pašvaldības portālu informācijas sniegšanai gluži tāpat kā citiem pašvaldības deputātiem.

“Manis rosināto tiesu lietu lēmumi un spriedumi pārliecinoši parāda, ka valsts pārvaldes un tiesību eksperti, tiesneši nepiekrīt Ventspils pilsētas domes izpratnei par lietu kārtību valsts pārvaldē, “ atgādina Ģ.V. Kristovskis. “Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 13. maijā ir spriedumā pateikusi to, kas ikvienam tiesiskā valstī dzīvojošam, taisnīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs un pašsaprotams, proti, ka Ventspils pilsētas domes oficiālais informatīvais portāls nav, nevar un nedrīkst būt vietne, kurā neleģitīmais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ļaunprātīgi eskalē melīgu kampaņu pret mani, mazākuma deputātu Ģirtu Valdi Kristovski vai citādi domājošiem,”

uzsver Ventspils domes opozīcijas deputāts, vienlaikus norādot, ka tagad arī pārējie Ventspils domes mazākuma deputāti gaidīs, kā pašvaldība pildīs tiesas nolēmumu.

Konflikts starp Ventspils pašvaldības deputātiem A. Lembergu un Ģ.V. Kristovski aizsākās 2017.gada vasarā, kad tobrīd neleģitīmi Ventspils domes priekšsēdētāja amatu ieņemošais A. Lembergs izmantoja pašvaldības komunikatīvo resursu – portālu ventspils.lv -, lai nepamatoti apvainotu Ģ.V. Kristovski par it kā no Ventspils pilsētas pašvaldības pieprasītu nodrošinājumu 2-2.7 miljonu eiro apjomā. “Laika gaitā atkārtojot šo nepatiesību Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā, Lembergs šo melīgo ziņu vairākkārt izpušķoja, līdz jau pats sāka to publiski pasniegt kā reāli notikušu faktu, kas izvērties skandāla mērogā,” atceras Ģ.V.Kristovskis.

Uz deputāta Ģ.V. Kristovska iesniegumiem uzrādīt pamatojumu šādas faktiem neatbilstošas informācijas paušanai A.Lembergs neatbildēja. Ģ.V. Kristovska aicinājumi konflikta risināšanā iesaistīties Ventspils domi palika bez ievērības. Turklāt viņam tika atteikta iespēja atspēkot nepatiesās ziņas pašvaldības portālā, norādot, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto atklātības principu šīs nav sabiedrībai nozīmīgas ziņas un to publicēšana būtu pretrunā ar portāla noteikumiem, kas gan Ģ.V.Kristovskim netika izsniegti.

2017.gada nogalē Ģ.V. Kristovskis vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību izvērtēt Ventspils pilsētas domes atteikumu izsniegt interneta portāla lietošanas noteikumus. 2019.gada 13.maijā ar tiesas spriedumu tika nospriests “Uzlikt par pienākumu Ventspils pilsētas domei mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās nodrošināt Ģirtam Valdim Kristovskim vienlīdzīgas pieejas tiesības pašvaldības oficiālajam portālam ventspils.lv”. Tiesa arī nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem, tostarp, ka A.Lemberga izteiktajiem aizskarošajiem apgalvojumiem nav pierādījumu, ka Ventspils  pilsētas domē netiek pieļauta viedokļu daudzveidības atspoguļošana, ka no demokrātijas virsprincipa un ar to saistītā pašvaldības principa izriet pašvaldības deputāta subjektīvas tiesības uz vienlīdzīgu pieeju publiski finansētiem komunikācijas līdzekļiem un, ja iepriekšminētais netiek nodrošināts, tad nav saprotama nepieciešamība turpināt pašvaldības oficiālajā portālā ventspils.lv publicēt A.Lemberga viedokļus.

Tiesas spriedums pieejams šeit.

Lasīt vairāk
15 May
0

Andrejs Judins: bērnudārzos jāpārtrauc bērnu dalīšana pēc valodas

Domājot par bērnu nākotni, ir ļoti svarīgi, lai bērni, kuri dzīvo Latvijā, spētu brīvi runāt latviešu valodā. Kā viens no priekšnoteikumiem ir tas, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 15.maijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Deputāti sēdē diskutēja par izmaiņām pirmsskolas izglītībā un latviešu valodas lietojumā, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjus.

Viens no sagaidāmajiem jaunā izstrādātā pirmskolas izglītības mācību satura rezultātiem ir, ka bērni, beidzot bērnudārzu, varēs sarunāties latviešu valodā. Šobrīd šis mācību saturs tiek aprobēts sešās iestādēs. Paredzēts, ka no piecu gadu vecuma pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valoda būs pamatvaloda, atzīmēja uzaicinātie atbildīgo institūciju pārstāvji.

Komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, kurā lūgs informāciju par situāciju saistībā ar latviešu valodu mazākumtautību skolās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē komisija lūgs izklāstīt ministrijas vīziju par to, kā un kad varētu tikt pārtraukta bērnu dalīšana bērnudārzos pēc valodas.

Komisija šo jautājumu savā darbakārtībā plāno atkārtoti iekļaut nākamā gada sākumā, kad varēs izvērtēt, cik sekmīgi ir iedzīvināts jaunais mācību saturs. Tas arī ministrijai dos pietiekami daudz laika sagatavot izsvērtu un argumentētu atbildi, sacīja A.Judins.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Preses dienests

Lasīt vairāk
10 May
0

Ķirsis vēršas KNAB par Rīgas domes administratīvā resursa pretlikumīgu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā

Rīgas domes partijas VIENOTĪBA frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), aicinot izmantot visus biroja rīcībā esošos likuma instrumentus, lai nekavējoši apturētu nelikumīgu Rīgas domes administratīvo resursu izmantošanu Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova reklamēšanai.

Vilnis Ķirsis, VIENOTĪBAS Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs: “Rīgas pašvaldībā šobrīd ir mobilizēti resursi, tai skaitā gan domes darbinieki, gan fiktīvie konsultanti kapitālsabiedrībās, lai apkalpotu viena cilvēka – partijas “Saskaņa” līdera Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nila Ušakova priekšvēlēšanu kampaņu. Rīgas domes un tās kapitālsabiedrību gadiem ilgi dāsni finansētajos drukātājos un elektroniskajos medijos krievu valodā notiek masīva aģitācijas kampaņa, lai slēpti reklamētu Ušakovu, novēršot rīdzinieku uzmanību no sistēmiskās korupcijas un nesaimnieciskuma sekām Rīgas pilsētā.”

Iesniegumā norādīts, piemēram, uz LTV atklātajiem faktiem par to, ka vairāki žurnālisti, kas strādā vai ir bijuši saistīti ar krievu valodā iznākošiem medijiem ir saņēmuši ievērojamas naudas summas no Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas satiksme” laikā, kad tās kapitāldaļu turētājs bija Nils Ušakovs. Tāpat sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis sabiedrisko mediju secinātais, ka Ušakova personīgie konti sociālajos tīklos arī vismaz daļēji ir uzturēti par Rīgas nodokļu maksātāju naudu. 

Iesniegumā Vilnis Ķirsis norāda uz vismaz 15 gadījumiem, kuros saskatāmi priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi, par ko KNAB ir aicināts sākt resorisko pārbaudi. Tāpat Vilnis Ķirsis aicina ar slēpto aģitāciju saistītos izdevumus pieskaitīt partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu izdevumiem un izvērtēt vai, atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 29. pantam, nebūtu pamats aizliegt šai partijai veikt turpmāku priekšvēlēšanu aģitāciju.

Papildu informācija:
Edmunds Jurēvics
Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas konsultants
Tālr.: 29404872

Lasīt vairāk
07 May
0

Kalniņa-Lukaševica: latvieši visā pasaulē dod lielu pienesumu Latvijas tēla veidošanai un stiprināšanai

No 2019. gada 3. līdz 5. maijam Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 68. kongresā Denverā, ASV. 3. maijā ikgadējais ALA kongress tika atklāts un parlamentārā sekretāre tajā sniedza atklāšanas uzrunu. Tāpat ar apsveikuma uzrunām uzstājās arī Latvijas Republikas vēstnieks ASV Andris Teikmanis un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza.

Parlamentārā sekretāre savā uzrunā uzsvēra, ka “ALA ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā ir grūti pārvērtēt, daudz ir paveikts un arī turpmāk ir ļoti svarīgi nodrošināt ASV atbalstu Latvijas drošības garantēšanai.” 

Turpinot stiprināt piederības sajūtu Latvijai, daudz tiek darīts latviešu valodas un kultūras uzturēšanai. Vienlaikus ir nākusi klāt arī jauna šķautne – sadarbība ekonomikā un zinātnē, ko spilgi iezīmē gan ikgadējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, gan “Spotlight Latvia” konferences uzņēmējiem organizēšana ASV, kā arī Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas dibināšana, sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat viņa atzīmēja, ka “gads pēc Latvijas simtgades svinēšanas iezīmē brieduma un pašapziņas brīdi. Šobrīd modernais latviskums visā pasaulē nozīmē pašapziņu, iespējas un ieguvumus. Tas vairs nav izdzīvošanas un ilgošanās jautājums kā iepriekšējām paaudzēm. Vairs nav jācīnās par Latvijas atgūšanu, tagad ir iespēja to stiprināt un ar to lepoties.”

Ir nākusi klāt jauna latviskās identitātes šķautne – piederība kam īpašam un vērtīgam, piederība Latvijai, kas ir stipra un izdevusies valsts. Tas ir ieguvums mūsu cilvēkiem visā pasaulē arī individuālā līmenī, izmantojot kontaktus latviešu sabiedrībā, lai gūtu jaunas iespējas gan uzņēmējdarbībā, gan pētniecībā un zinātnē, kā arī daudzās citās jomās, secināja parlamentārā sekretāre.

“Latvieši visā pasaulē dod lielu pienesumu Latvijas tēla veidošanai un stiprināšanai. Apzinoties un lepojoties ar piederību Latvijai, tiek veicināta Latvijas kā modernas, demokrātiskas un stipras valsts atpazīstamība un līdz ar to ietekme pasaulē,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica kongresa otrajā dienā 4. maijā, piedaloties diskusijā “Vecā trimda, jaunā diaspora – kā mēs viens otru sadzirdam?”.

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, apzinoties, ka piederība Latvijai sniedz daudz iespējas individuālā līmenī, un vienlaikus, lepjoties ar piederību Latvijai, tiek stiprināts Latvijas tēls pasaulē, veidojas plašāka izpratne par modernās latvietības dažādajiem aspektiem. Tas ļauj mazināt dalījumu tā dēvētajā vecajā trimdā un jaunajā diasporā, tā vietā izceļot kopīgo un iespēju katram apzināt sevi kā piederīgu Latvijai, sacīja parlamentārā sekretāre.

Parlamentārā sekretāre vērsa kongresa dalībnieku uzmanību, ka diasporas politika ir būtiska Ārlietu ministrijas un visas valdības prioritāte, to apliecina arī ievērojami pieaugušais valsts budžeta finansējums, kas visvairāk paredzēts latviešu valdodas apguves un kultūras tradīciju stiprināšanai.

Diskusijā “Vecā trimda, jaunā diaspora – kā mēs viens otru sadzirdam?”, ko vadīja Tatjana Žagare-Vītiņa, piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulītis un Latviešu Fonda priekšsēdi Valda Grinberga.

Kongresa ietvaros norisināsies arī diskusija “Partnerība sarežģītos laikos: kā attīstīt ASV un Latvijas sadarbību?”, tajā piedaloties Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim, Eiropas parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei un ALA priekšsēdim Pēterim Blumbergam.  Kongresa otrās dienas noslēgumā paredzēta Sandras Kalnietes uzruna “Mana Latvija”. Kongresa ietvaros tika diskutēts arī par ekonomikas, zinātnes un izglītības jautājumiem, kā arī citām ALA darba priorotātēm.

Papildu informācija:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa
Tālr.: (371) 67016 272
E-pasts:
media@mfa.gov.lv

Lasīt vairāk
30 Apr
0

Kalnietes “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza” iznāk franču valodā

Sandras Kalnietes atmiņas par Atmodu un Latvijas Tautas fronti “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza” ir iznāk franču valodā. E-grāmata “Chantons la liberté. Révolution chantante lettone et chute de l’Empire soviétique” tagad ir pieejama visās lielākajās pasaules grāmatu krātuvēs, ieskaitot Amazon, Apple un Google.

“Esmu gandarīta, ka stāsts par mūsu tautas trešo Atmodu un Latvijas neatkarības atgūšanu turpmāk būs pieejams franču valodā visiem, kuri interesējas par un pēta apspiesto tautu brīvības cīņas un nevardarbīgās pretošanās kustības. Mēs, latvieši, varam lepoties, ka atguvām brīvību, neizlejot ne lāses svešu asiņu. Visi upuri uz Latvijas brīvības altāra ir mūsējie,” atminas Sandra Kalniete.

Gandrīz dienasgrāmatas formā ir aprakstīts Latvijas neatkarības atgūšanas process no pirmajām protesta manifestācijām līdz plašas tautas kustības izveidošanai un neatkarības atjaunošanai parlamentārā ceļā. Autore ir rūpīgi analizējusi Latvijas tautas frontes stratēģiju, taktiku un paņēmienus cīņā pret komunistiskās partijas varas monopolu. Grāmata ir dokumentāla liecība par Latvijas tautas fronti no tās tapšanas 1988. gada vasarā līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Baltijas tautu kustības ne tikai atjaunoja 1940. gadā okupēto un anektēto Baltijas valstu neatkarību, bet arī satricināja Padomju Savienības pamatus, līdz šī ļaunuma impērija sabruka 1991. gada decembrī.

Kalnietes detalizētais stāstījums lasītājam ļauj ieskatīties revolūcijas aizkulisēs un saprast, cik tas  ir bijis pilnvērtīgs un aizraujošs laiks. Grāmata reizē ir analītiska un arī personīga, jo parāda atgriezenisko saiti starp procesa veidotājiem un šī procesa ietekmi uz kustības vadītāju personībām un viņu izaugsmi.

Grāmatu franču valodā tulkojis Ansis Reinhards, franču valodu konsultējusi Estere Braķe, un ar Eiropas Parlamenta ETP grupas atbalstu to izdevusi Publicētava.

Papildus informācija:
Māra Lesiņa
Parlamentārā asistente
mara.lesina@europarl.europa.eu

Lasīt vairāk
26 Apr
0

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina būt aktīviem Lielajā Talkā

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka pilsoniskā iniciatīva rīkot Lielo Talku ir nozīmīga ne vien vides sakopšanai, bet arī sabiedrības izglītošanai par ilgtspējīgu vides politiku, tādēļ apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties talkā.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “Lielā Talka mums visiem atgādina un aicina rūpēties par vidi, kurā dzīvojam, domājot par nākamajām paaudzēm un ilgtspējīgu attīstību. Man ir patiess prieks, ka Lielās Talkas akcija mudina cilvēkus būt labākiem, arī ikdienā, un palīdzēt cits citam. Veidosim mūsu Latviju skaistu un sakoptu!”

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents: “Latvijas daba ir viena no skaistākajām pasaulē. Tā veido mūsu dzīves kvalitāti. Bet tīru un sakoptu vidi nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu. JAUNĀ VIENOTĪBA apņemas veidot tādu politiku, kas ļaus nosargāt mūsu dabas bagātības un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kas ir drauds ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei. Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis lēmumu aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas veido 70% no jūras piesārņojuma. Taču ilgtermiņā mūsu mērķis ir pāriet uz videi un klimatam draudzīgu ekonomikas modeli, un tā būs arī jaunā Eiropas Parlamenta prioritāte.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Lielās Talkas aktivitātēs ir iesaistījusies kopš šīs iniciatīvas pirmsākumiem. Šogad apvienības biedri kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski no 9:00 rītā talkos Rīgā, valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē Kapseļu ielā 31.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
25 Apr
0

Daugulis kļuvis par Ministru prezidenta ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

“Mans galvenais uzdevums būs darbs pie valdības rīcības plāna sekmīgas ieviešanas ilgtspējīgas rīcībpolitikas un attīstības kontekstā. Valdības rīcības plānā ir politiski pamatoti iekļauts liels apjoms risināmu uzdevumu, un, ierobežotos budžeta apstākļos, ir būtiski identificēt, kuri uzdevumi īstenojami sazobē ar citiem, kādā prioritārā secībā un ar kādu ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Esmu ļoti priecīgs,  ka Ministru prezidents iesaista akadēmiskos spēkus kvalitatīvas ilgtermiņa politikas veidošanā. Spēja rast labākos risinājumus administratīvā sloga samazināšanai, sociālās atstumtības mazināšanai un labāka regulējuma ieviešanai būs mani galvenie izaicinājumi, pildot Ministru prezidenta ārštata padomnieka amata pienākumus,” pauda M. Daugulis.

M. Daugulis ir Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas „Politika un politiskā komunikācija” vadītājs un lektors, Latvijas Ārpolitikas institūta un Eiropas Studiju fakultātes pētnieks, kā arī vieslektors Rīgas Juridiskajā Augstskolā un Latvijas Tiesnešu mācību centrā.

Iepriekš M. Daugulis  ir strādājis Eiropas Parlamenta deputāta K. Kariņa birojā, kā arī Ekonomikas ministrijā. M. Daugulis ir ieguvis maģistra grādu sociālajās zinātnēs un pabeidzis doktora studiju programmu Rīgas Stradiņa Universitātē.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts:
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
17 Apr
0

Kariņš: vienotas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ievērojams spēks pasaulē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 17. aprīlī, uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par Eiropas Savienības (ES) nākotni, uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām – brīvību, demokrātiju un likuma varu, piebilstot, ka ES nenozīmē tikai kopīgas vērtības, bet arī ekonomikas izaugsmi un attīstību. “Vienotas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ievērojams spēks pasaulē. Esot vienotiem, varam popularizēt un izplatīt savas pamatvērtības starp citām valstīm visā pasaulē.”

Uzrunājot EP deputātus, K. Kariņš uzsvēra, ka dzīvojam laikā, kad politiķi, kurus dēvē par “populistiem”, piedāvā vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, un viņi gūst vēlētāju ievērību visā Eiropā.

“Mans vēstījums ir vienkāršs – nav vērts cīnīties ar populistiem. Tas ir bezjēdzīgs pasākums. Mēģinām saprast, kādēļ cilvēki ieklausās populistos. Kāpēc cilvēki ir nelaimīgi.”

Pēc Ministru prezidenta teiktā, iedzīvotāju vilšanos politikā ir izraisījusi virkne krīžu, ko piedzīvojusi visa Eiropa – banku krīze, ekonomiskā krīze, migrācijas krīze un pašlaik politiskā krīze. Daudzi cilvēki balso, raizējoties par darbavietām, par sava dzīvesveida turpināšanu, ko apdraudot imigrācija, par apkārtējo vidi un par drošību.

Uzrunā K. Kariņš norādīja uz Vienotā tirgus nozīmīgumu ekonomikas attīstībā un jaunu darbavietu radīšanā. “Eiropas Savienībā ir mehānisms ātrākai darba vietu radīšanai – tas ir Vienotais tirgus. Pasaulē mēs saskaramies ar negodīgu konkurenci. Kā mums uz to atbildēt? Atbilde nav protekcionisms. Mūsu atbilde ir barjeru nojaukšana Eiropas Savienības iekšienē, stiprinot Vienoto tirgu, īpaši pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju jomās.”

Runājot par drošību, K. Kariņš atzina, ka izpratne par drošības izaicinājumiem ir citāda dažādos reģionos dzīvojošiem eiropiešiem, tomēr šodien lielākais drauds ir dezinformācijas un atklātu melu nekontrolēta izplatīšana Eiropas publiskajā telpā.

“Sociālie mediji ir izrādījies efektīvs veids nepatiesas informācijas, propagandas un atklātu melu plašai un nekavējošai izplatīšanai. Aizvien vairāk cilvēku informāciju iegūst nevis no tradicionāliem medijiem, bet sociālos medijos. Mums ir jāizdara viena svarīga lieta – nopietni jāpārdomā, kādā veidā ar likuma normām noteikt sociālo mediju un platformu atbildību par izplatīto informāciju. Ir jāatrod smalks līdzsvars starp atbildību un cenzūru. Mums šis līdzsvars ir jāatrod, jo šobrīd notiek uzbrukums mūsu dzīvesveidam, tas ir mēģinājums šķelt mūsu sabiedrību un sanaidot mūs savā starpā, izplatot viltus ziņas,” uzrunā uzsvēra K. Kariņš.

Turpinot uzrunu, Ministru prezidents akcentēja Eiropas Savienības daudzgadu budžeta procesu, norādot uz nepieciešamību turpināt kohēzijas politiku – tai jābūt gudrai politikai, nodrošinot, ka nabadzīgākie reģioni ienākumu ziņā tuvinās turīgiem reģioniem.

Tāpat K. Kariņš uzsvēra vēsturisko netaisnību tiešmaksājumu jautājumā attiecībā uz Baltijas lauksaimniekiem:

“Latvijā, Lietuvā un Igaunijā zemnieki saņem vismazākos tiešmaksājumus. Mūsu zemnieki konkurē ar citu dalībvalstu zemniekiem uz savas labklājības rēķina. Viņi ir spiesti dzīvot nabadzībā, lai varētu konkurēt šajā tirgū. Ja mēs subsidējam lauksaimniekus, tad subsidējam visus lauksaimniekus vienlīdzīgi un izlabojam šo vēsturisko netaisnīgumu.”

Ministru prezidents uzrunā skāra arī citus Eiropas Savienībai svarīgus jautājumus, uzsverot, ka nepieciešams stiprināt pamatus, uz kuriem veidota Eiropas Savienība.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv
© European Union 2019

Lasīt vairāk
17 Apr
0

Latvian PM Kariņš: “By being united we are a major force in the world”

Latvian Prime Minister Krišjānis Kariņš debated the future of Europe with MEPs and Commission President Jean-Claude Juncker on Wednesday.

In his address to MEPs, Prime Minister K. Kariņš pointed out that the EU is a union based on values of freedom, democracy and the rule of law. He stated that many people in Europe often forget that European history is mostly a history of war, as countries settled their differences through battle, not tiresome negotiations and votes, as we do today. K. Kariņš added that the EU is not only about shared values, but also about economic growth and development.

In his address to MEPs, Latvian PM stressed that we live in a time where politicians offer very simplistic answers to very difficult questions – often referred to as “populists” – are grabbing the attention of voters throughout Europe.

“My simple message is – don’t fight the populists. It’s a worthless endeavour. Try to understand why are people listening to the populists. Why are people unhappy.”

According to Latvian PM K. Kariņš, main cause why so many people are disillusioned with politics, because recently Europe has gone through four crisis – Banking crisis, Economic crisis, Migration crisis, and at the moment, a certain kind of Political crisis. Consequently, many people are casting their vote based upon four basic concerns – concerns for their jobs, concerns for their way of life (immigration), concerns about the environment, and concerns for their safety and security.

In order to address these concerns, K. Kariņš stated that the EU should strengthen the basics. “We need to strengthen the basics – strengthen the Single Market, tear down the barriers, control our outer borders, bring down the threat of uncontrolled immigration, have a clever transition to clean energy, and focus on our common security, not only through the military, but also through the security of the information world that we live in.”

“The EU is not and never will be perfect, but it is best thing I can think of. Member States have joined by their own free will and with consent of their citizens. Member States can leave the EU, but we see in Brexit actually none of us has realized how difficult that would be. The good will and unanimous position and sticking together of remaining EU 27 is as testimony that we can get through difficult times through discussion, through debate without resorting to any kind of violence. This is the key how the EU works. We talk with one another, not fight one another.”

Latvian PM rounded up the speech by stressing: “Don’t fight the populists, address causes of people’s malcontent. Left alone, we are like a sub sticks, we are just individual sticks, we can be broken one by one. Even the large European countries are small in the world. United, as that bundle of sticks, the European Union is major force in the world. We can bring our core values – freedom, democracy and rule of law – to take bearing on other countries.”

Sandris Sabajevs
Press Secretary of the Prime Minister
Phone.: 67082865 ; 22087726
E-mail: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv
Photo © European Union 2019

Lasīt vairāk
03 Apr
0

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina NEPLP rīkot atkārtotu konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija šodien tikās ar Neatkarīgās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Daci Ķezberi, lai uzklausītu padomes pozīciju par kārtību, kādā tika izraudzīti divi jauni LTV valdes locekļi, kā arī par konkursa rezultātiem, kas raisījuši plašu rezonansi kā sabiedrībā kopumā, tā sabiedriskā medija darbinieku un mediju profesionāļu vidē.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes loceklis: “Jautājumu par NEPLP rīkoto LTV valdes locekļu amata konkursu kopumā ir vairāk nekā atbilžu – šaubas raisa ne tik vien konkursa rezultāts, bet arī konkursa norise un atbilstība likuma prasībām, tai skaitā, piemēram, konkursa komisijas sastāvs un prasības pretendentiem attiecībā uz profesionālo pieredzi, uz ko norāda valsts kapitālsabiedrību pārvaldības eksperti. Mēs šobrīd esam situācijā, kad sabiedrība, tai skaitā mediju nozares eksperti, apšauba NEPLP izvēlēto cilvēku profesionālās prasmes vadīt Latvijas Televīziju – ilgtermiņā šādu prasmju trūkums var radīt sabiedriskā medija reputācijas riskus un mazināt sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajam medijam.”

Ainars Latkovskis, JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas vadītājs: “NEPLP kā institūcijas, kam jārūpējas par mediju neatkarību un profesionalitāti, vājā argumentācija attiecībā uz konkursā izvēlētajiem LTV jaunajiem valdes locekļiem un viņu profesionālajām kvalitātēm, grauj uzticību sabiedriskajiem medijiem, tādēļ šī situācija raisa bažas un ir vērtējama arī drošības kontekstā.

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka sabiedrības interešu vārdā NEPLP būtu nepieciešams izsludināt jaunu konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem, nodrošinot, ka konkursa norisē tiek ievēroti labas pārvaldības principi un pretendentu vērtēšanā un atlasē tiek iesaistīti profesionāļi kā valsts uzņēmumu pārvaldībā, tā mediju nozarē.

Papildu informācija:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk