Patmalnieks: Enerģētikai jānodrošina stabilitāte un prognozējamība

Laika gaitā dažādu nejaušību rezultātā esmu nonācis pie savas specializācijas politikas jomā – enerģētikas. Manuprāt, šīs jomas nozīmīgums turpinās pieaugt joma, jo ietver jautājumus, kas saistās gan ar nacionālo, gan globālo politiku un tehnoloģiju attīstību.

Vēsturiski enerģijas izmantošana ir bijusi un būs saistīta arī turpmāk ar sabiedrības progresu. Tas, kā mēs iegūstam un izmantojam enerģiju, ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas nosaka valsts labklājības līmeni. Īsumā – enerģiju nepieciešams ražot pēc iespējas vairāk pašiem un patērēt pēc iespējas mazāk. Praksē to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Arī Latvijā nesen piedzīvotie notikumi apliecina, ka aiz lozunga – visu ražosim paši – mēdz slēpties krāpniecība un netaisnīga sabiedrības resursu pārdale. Vienmēr atradīsies kādi, kuri vēlēsies gūt ātru un vieglu peļņu uz visas sabiedrības rēķina. Politiķu uzdevums ir to nepieļaut. To uztveru arī par savu uzdevumu, strādājot valsts labā.

No piegāžu drošības viedokļa pašreiz sasniegtais līmenis Latvijas enerģētikas sistēmā ir ilgstoša darba rezultāts. Salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, Latvija un Baltija ir labāk savienota ar reģiona kaimiņiem – Poliju, Zviedriju un Somiju, kā arī daudz gatavāka iespējamajai ārkārtējai elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijai no Krievijas. Šajā brīdi var  šķist, ka tas nav pietiekoši, bet mēs būtu daudz sliktākā situācijā, ja nebūtu elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu – NordBalt, GIPL, Balticconnector, PL-LT savienojuma, kā arī nebūtu vienota reģionāla dabasgāzes tirgus kopā ar Somiju. Visi šie projekti ir būvēti un kalpo arī Latvijas enerģijas patērētāju interesēm, piegādājot resursus brīžos, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Tomēr redzams, ka Krievijas agresīvās politikas rezultātā ir mainījušās enerģijas plūsmas un rodas resursu deficīts, kas ved pie augstākām cenām. Tas liek paātrināt plānu ieviešanu, kas saistīti gan ar piegāžu avotu dažādošanu, gan ar pašu elektroenerģijas ģenerācijas attīstību, gan ar energoefektivitātes pasākumu pārskatīšanu.

Piegāžu avotu ziņā situācija arvien uzlabojas. Šogad maijā tika atklāts GIPL, Polijas un Lietuvas gāzes savienojums, jau kādu laiku reģionā darbojas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kā arī top Paldisku terminālis Igaunijā, kas uzsāks savu darbību šī gada beigās. Šie visi pasākumi dod pārliecību, ka jau šoziem deficīts, kuru ir radījis piegāžu iztrūkums no Krievijas, tiks kompensēts ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Papildus jāņem vērā, ka gan Latvijas, gan arī kaimiņvalstu patērētāji ir jau samazinājuši un turpina samazināt dabasgāzes patēriņu  augstās cenas dēļ. Tuvākās nākotnes uzdevums ir reģionam nodrošināties ar ilgtermiņa sašķidrinātās gāzes piegādes līgumiem, kas dotu stabilas un prognozējamas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Darbs pie tā jau notiek. Arī Latvija virzās uz sašķidrinātā dabasgāzes termināļa izveides atbalstīšanu un lēmums par to tiks pieņemts tuvākajā laikā. Jaunā Vienotība iestājas par šāda termināļa izveidi Latvijā ar nosacījumu, ka tas spēj konkurēt ar jau esošajiem un topošajiem termināļiem, lai neradītu papildus slogu Latvijas tautsaimniecībai.

Augstās cenas rada iespēju straujāk virzīties ar risinājumu ieviešanu, kas iepriekš šķita salīdzinoši dārgi, bet pašlaik radies skaidrs ekonomisks pamats to darīt – uzstādīt saules paneļus un ieguldīt enerģijas patēriņa samazināšanā. Tomēr redzams, ka tas ir risinājums tikai daļai no sabiedrības, kas ir gan ekonomiski, gan sociāli aktīvāka. Mums kā sabiedrībai ir nepieciešama energoefektivitātes politika, kas ļauj katram sabiedrības loceklim ieviest enerģijas patēriņa samazināšanas risinājumus. Šeit nāk prātā daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma, kuras dotās iespējas ir izmantojusi  tikai daļa  Latvijas iedzīvotāju. Es pats dzīvoju šādā nesiltinātā ēkā tāpēc labi saprotu, kādā situācijā ir šo māju iedzīvotāji.

Mums ir jāpārskata pieeja, kādā daudzīvokļu ēku iedzīvotāji tiek iesaistīti ēkas enerģijas patēriņa samazināšanā. Nepietiek tikai ar kolektīviem lēmumiem, kas nāk grūti un lēni un ne vienmēr ir iespējami. Ir jādod katram iedzīvotājam iespēja ieviest risinājumus, kur viņš savā mājsaimniecībā spēj kontrolēt enerģijas patēriņu. Tāpēc uzskatu, ka valsts atbalsta programma termoregulatoru uzstādīšanā ir konkrēts solis no valsts puses, lai ieinteresētu daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus enerģijas patēriņa kontrolēšanā. Iedzīvotāji personiskā līmenī spēj ātrāk pieņemt lēmumus nekā samērā lieli kolektīvi, piemēram, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.

Jāiegulda vairāk un jāveic ātrāka pāreja uz elektronerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju no bezizmešu enerģijas avotiem. Elektroenerģijā tuvākajā laikā paveicamais ir skaidri iezīmējies – plaša, uz tirgus principiem balstīta, vēja un saules ģenerācijas attīstība. Ja ir ekonomiskais izdevīgums, uzņēmējiem jādod iespēja to izmantot. Vēlreiz uzsveru – uz tirgus principiem un uz savu risku būvētas spēkstacijas ir sabiedrībai nepieciešamas un dod vajadzīgo  pienesumu tautsaimniecības attīstībai.

Uz bezizmešu risinājumiem jāvirzās arī siltumenerģijas sektorā. Pirmās bezdelīgas jau ir Latvijā – Salaspilī ir uzstādīts saules kolektoru parks, kas atbalsta šķeldas un gāzes siltumenerģijas ģenerāciju. Mums vajag vairāk šādu parku! Manuprāt, šķelda ir tikai pārejas resurss no dabasgāzes uz bezizmešu tehnoloģijām siltumapgādē. Arvien vairāk kokmateriālus izmantos materiālu ražošanai, līdz ar to enerģijas patērētāji kļūs nekonkurētspējīgi par šo resursu augstās cenas dēļ. Atbilde ir ieguldījumi ēku siltināšanā, siltumenerģijas pārvades sistēmas uzlabošanā un pašā ģenerācijā, lai pārietu uz zemākas temperatūras apkures sistēmām, kurās varētu iekļaut bezizmešu tehnoloģijas – saules kolektorus, siltumsūkņus un arī ģeotermālās siltumstacijas, kuru potenciāls Latvijā vēl nav izmantots. Es atbalstu politikas virzienu, kurā vairāk iegulda siltinātās ēkās un efektīvā ražošanā, lai nodrošinātu stabilas un prognozējamas izmaksas patērētājiem.

Mūsu sabiedrība var stiprināt savu imunitāti pret pasaules enerģijas cenu svārstībām, veicot visus manis augstāk aprakstītos pasākumus kopā un virzoties uz nospraustajiem mērķiem soli pa solim.

Ja atbalsti šīs idejas, atbalsti, lūdzu, 1.oktobrī mani, Jāni Patmalnieku, Nr.12, Jaunās Vienotības sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Lūdzu, dalies ar šo ziņu!

Autors: Jānis Patmalnieks