Rinkēvičs: Ja tevi lamā ienaidnieks, tas ir pats labākais novērtējums

Ar ārlietu ministru, Jaunās Vienotības Rīgas saraksta līderi Edgaru Rinkēviču sarunājamies augustā, kad jau sešus mēnešus turpinās Krievijas īstenotais karš Ukrainā, kas aiz sevis ir nesis strauju enerģijas cenu kāpumu, daudz lielāku nepieciešamību stiprināt mūsu iekšējo un ārējo drošību un skaidru apzināšanos, ka Latvijā jāveido politiskā nācija.

Gan Latvija, gan visa starptautiskā sabiedrība sniedz milzu atbalstu mūsu kaimiņiem cīņā pret Krievijas agresiju. Kas ir mācības, ko mums no šīs situācijas jāgūst?

Pirmkārt, mums jāsaprot, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā lielā mērā ir mūsu pašu aizsardzības līnija. Ja notiktu sliktākais scenārijs un trīs dienu laikā kristu Kijiva, tad nākamie upuri būtu Moldova, Kaukāza valstis, Kazahstāna, un tad gan jau krievi skatītos arī Baltijas valstu un Polijas virzienā. Pirmā mācība – mums maksimāli jāpalīdz Ukrainai.

Otrā mācība – ir jāstiprina sava aizsardzības sistēma. Tāpēc ir pieņemts lēmums Latvijā 2,5% no iekšzemes kopprodukta atvēlēt aizsardzībai. Trešā mācība, un to demonstrē Ukraina, cīnoties pret dažāda veida provokatoriem, spiegiem un diversantiem, ir iekšējās drošības stiprināšana. Svarīga ir arī savas informatīvas telpas aizsardzība un cīņa pret propagandas kanāliem, kā arī alternatīvas radīšana, kas ir balstīta uz mediju brīvību un demokrātiskiem principiem.

Un, visbeidzot, enerģētiskās neatkarības sasniegšana. Tās enerģijas cenas, kas šobrīd valda visā Eiropā, ir tieši saistītas ar Krievijas agresiju un atkarību no viena piegādātāja – Krievijas. To nevarēs atrisināt nedēļas vai divu laikā, bet mācība ir gūta.

Tas, ka Krievija izmanto enerģētiku kā ieroci attiecībās pret citām valstīm, ir zināma lieta. Kā vēl vairāk vājināt Krieviju, tādējādi mazinot šo negatīvo ietekmi?

Ilgtermiņā jāmazina enerģētiskā atkarība. Tad rietumu nauda vairs neplūdīs Krievijas budžetā un vājināsies Krievijas militārais spēks. Mēs esam atraduši vēl vienu instrumentu, kas nepatīk ne Kremlim, ne propagandistiem, ne citiem Krievijā – Krievijas pilsoņu plūsmas uz Eiropas Savienību ierobežošana. Kamēr Ukrainā mirst civiliedzīvotāji, krievu tūrisma braucieni ir absolūti nepieņemami. Šajā ziņā vīzu izsniegšanas pārtraukšana tūristiem un ļoti ierobežota vīzu politika kopumā gan pasargā mūs drošības ziņā, gan rada papildu spiedienu uz Krievijas valdību, jo sāk aizdomāties tie sabiedrības slāņi, kas vai nu atbalsta karu, vai klusējot noraugās un ir neitrāli.

Vai tas strauji mainīs Krievijas kursu? Nē. Taču elementu summa ilgtermiņā šo monolītu drupinās. Mums ir svarīgi būt stratēģiski pacietīgiem. Svarīgi ir saprast, ka ātri lietas notiek tikai filmās.

Pret Krieviju tiek vērstas arī masīvas sankcijas. Ko Jūs atbildētu tiem, kas ir skeptiski par sankciju ietekmi?

Krievija cieš, un tas ir labi. Piemēram, aviācijā lidmašīnas tiek kanibalizētas rezerves daļām, lai citas spētu lidot. Krievija mēģina panākt sankciju atcelšanu dažādos aplinku ceļos, kaut vai jaunākais piemērs – graujot eksportu no Ukrainas ostām, vienlaikus pretī prasot veselu rindu sankciju mīkstināšanu. Jā, sankcijas darbojas! Bet ar tām karu neuzvar. Tās ir papildu instruments, kas palēnina Krievijas ekonomisko un militāro attīstību.

Jūs skaidri norādījāt, ka ārējā drošība iet roku rokā ar iekšējo drošību. Kas mums tuvākajā nākotnē jāpaveic šajā jomā?

Jāsakārto Austrumu robeža. Pagājušajā gadā Lukašenko izmantoja migrāciju kā hibrīda ieroci, un tas parādīja, ka robežai jābūt labi apsargātai un infrastruktūrai jābūt tādai, ka robežai pāri tikt nav iespējams.

Iekšlietām, tāpat kā aizsardzībai, jāatvēl 2,5% no iekšzemes kopprodukta, jo iekšlietu sistēma nedrīkst palikt kā bārenīte. Mums vajadzīga profesionāla, labi apmācīta un labi apmaksāta Valsts policija, Valsts robežsardze, ugunsdzēsēji. Protams, arī valsts drošības iestāžu stiprināšana. Nepieciešams, lai šīs struktūras un dienesti būtu Latvijas valstij lojāli.

Jūs ap Jāņiem nācāt klajā ar ideju par politiskās nācijas veidošanu. Šī ideja guva plašu atsaucību, turklāt ne tikai latviski runājošajā sabiedrības daļā. Paskaidrojiet sīkāk šo ideju!

Karš licis mums visiem ļoti skaidri saprast, ka nevēlamies, lai mūsu pilsētas bombardētu un tajās nāktu iekšā Krievijas karapūļi. Politiskā nācija nozīmē demokrātisku, iekļaujošu sabiedrību brīvā Latvijā, kurā neatkarīgi no nacionālās piederības galvenās vērtības ir Satversme, Eiropas pamatvērtības – demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Būtisks elements ir arī Krievijas agresijas nosodīšana. Tas ir tas pamats, ap kuru mēs visi varam apvienoties.

Mums jāpārliecina apmulsušie. Bet ar tiem, kas nav gatavi akceptēt šos principus, sit stiklus Ukrainas automašīnām, rauj nost karogus vai atsakās runāt latviski, jārunā likuma valodā. Administratīvā vai kriminālā, bet likuma valodā. Savukārt tiem Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām, kuri uzstājas pret Latvijas valdības īstenotajiem soļiem, jābrauc projām.

Jūs Latvijas ārpolitikā esat savā ziņā leģendārs – esat ārlietu ministrs jau kopš 2011. gada. Kā Latviju vērtē starptautiski?

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gan Latvijas, gan Baltijas un Polijas viedokļos ieklausās citādāk.

Tas, par ko mēs brīdinājām gadiem, ir noticis.

Manuprāt, tikai tagad rietumos veidojas izpratne, ka Latvija nav kaut kāda bijusī padomju republika, bet gan neatkarīga valsts, kas ilgi bijusi okupēta. Mums izdevies kļūt par nopietnu spēlētāju NATO un Eiropas Savienībā, esam lakmusa tests gan NATO, gan Eiropas Savienības vienotībai un spējai sevi aizsargāt.

Mēs pārāk bieži sevi noniecinām, jo domājam – mūsos neklausās, no mums nekas nav atkarīgs, kāds mūs diriģē no malas.

Ja paklausās krievu propagandu, izrādās, ka tieši mēs esam vadošie Eiropas Savienības un NATO līderi cīņā pret krieviem. Ja tevi lamā ienaidnieks, tas ir pats labākais novērtējums tavai darbībai.

Ļoti bieži dzirdēts, ka mums ir labi partneri. Bet vai mēs paši esam labi partneri?

O, jā! Mēs vienmēr esam bijuši uz sadarbību vērsti, darījuši visu, lai veicinātu Eiropas Savienības un NATO vienotību, tajā pašā laikā pastāvot uz skaidriem principiem. Izpratne par to, ka vienam otrs ir jāatbalsta, ir gadu laikā augusi.

Iztēlojieties Jūsu ideālo 14. Saeimu! Kā Jūs to raksturotu?

13. Saeimā daudzi gribēja redzēt jaunas sejas un ievēlēja vairāk kā pusi jaunu deputātu. Gājis mums ir kā pa celmiem. Līdzsvaram starp pieredzējušām partijām un jauniem spēkiem jābūt labākam.

Es negribētu redzēt sadrumstalotu Saeimu, kurā ir pārstāvēti 11–12 saraksti. Tas radītu problēmas veidot rīcībspējīgu valdību. Es Saeimā pārsvarā gribētu redzēt partijas, kas stingri iestājas par Satversmē un Eiropas vērtībās balstītu Latvijas attīstību, mazāk tās, ko pamatoti esam dēvējuši par prokremliskām. Mums jānodrošina Latvijas konkurētspēja, jāstrādā kopā ar Baltijas partneriem, jānosargā drošība un neatkarība.

Lai to panāktu, Jaunajai Vienotībai vajadzīgs daudz plašāks mandāts. Tad tā būs ideālā Saeima.

Intervijas avots:
Jaunās Vienotības 14. Saeimas vēlēšanu Rīgas avīze
Lasi vai lejupielādē to šeit!