Jānodrošina Torņakalna stacijas saglabāšana Rīgā

Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisija virzīs iniciatīvu par Torņakalna stacijas un represēto memoriāla pārvietošanu Rail Baltica projekta īstenošanas ietvarā.  Sadarbībā ar vairāku Rīgas domes frakciju deputātiem un iesaistoties pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, notiek priekšdarbi, lai īstenotu Torņakalna stacijas saglabāšanas un attīstības projektu. Tā kā stacija atrodas vienā no Rail Baltica projekta izbūves posmiem, plānots, ka Torņakalna stacijas un represēto memoriāla pārvietošana varētu notikt projekta īstenošanas ietvaros, ieskaitot finansiālu atbalstu.

Rita Eva Našeniece,  frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas priekšsēdētāja: “Runa nav par vienkāršu objektu pārvietošanu, bet par jauna memoriāla un kultūrvēsturiska centra veidošanu. Rail Baltica ietekme uz pilsētu būs ļoti iespaidīga. Taču, ja rīkosimies ātri, tad, sadarbojoties ar Rail Baltica, varēsim izmantot šī apjomīgā projekta iespaidīgās finansiālās un tehniskās iespējas, glābjot un attīstot to, kam ir liela vēsturiskās atmiņas vērtība.”

Dzintra Geka – Vaska, frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte: “Diemžēl, Rīgā nav daudz tādu vietu, kur var izveidot multikulturālu vidi ar vēsturisku un nacionālpatriotisku nozīmi. Tāpat, mums nav modernu kultūrtelpu ar zālēm, interaktīvām izstādēm un atpūtas zonām, kas konkrētajā apkaimē pulcētu interesentus – ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī citus pilsētas iedzīvotājus un viesus. Torņakalns kā vieta ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga  mūsu deportētajiem ļaudīm, tā ir vieta, kas nepieciešama kā atgādinājums par piedzīvoto 1941. gada 14. jūnijā, lai saprastu, cik nelikumīgi darbojās sistēma, kas uzspieda varu tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika aizvesti pa šo ceļu, pa šīm sliedēm, tobrīd nezināmā virzienā. No Torņakalna stacijas aizveda aptuveni divus tūkstošus cilvēku. Šī projekta īstenošana ir nepieciešama visu izsūtīto piemiņai – tiem, kuri atgriezās un tiem, kuri palika Sibīrijas zemē. Šodien tā ir īpaši svarīga arī represēto piederīgajiem un viņu tuviniekiem.”

Viena no Torņakalna stacijas saglabāšanas plāna īstenotājām Dzintra Geka-Vaska jau kopš 2000. gada vada fondu “Sibīrijas bērni”, ir Latvijas politiski represēto apvienības valdes locekle, kā arī  nopelniem bagāta kinorežisore. 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja no partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA saraksta.

Torņakalna stacija tika atklāta 19. gadsimtā un arvien kalpo par Latvijas vēstures liecinieci cauri laikam. Apvienojoties līdzīgi domājošiem Rīgas kultūras mantojuma sargiem, ir izstrādāts plāns stacijas saglabāšanai. Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāja Gunta Gailīša, projektu vadītājas Dainas Pērkones un arhitekta Jura Pogas ieceres, Torņakalna stacijas  komplekss nākotnē apvienotu vēsturisko stacijas ēku, tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru ansambli 1941. gada izsūtīto piemiņai un vēsturisko vagoniņu. Latvijas politiski represēto apvienība, fonds “Sibīrijas bērni” un Okupācijas muzejs piepildītu muzejam atvēlētās telpas ar saturu – izstādēm, represēto piemiņas sarīkojumiem, aculiecinieku stāstījumiem. Turpinoties Rail Baltica projekta īstenošanai, ir iespējama stacijas ēkas pārcelšana uz citu vietu Rīgā, bet, lai īstenotu iecerēto, ir jāsakārto zemes un ēku īpašuma jautājumi.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 67205472

Kontaktpersona informācijai par partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas aktualitātēm:
Paula Zilberte
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 26403185

Kolāžā izmantotie foto: Rail Baltica/Dzelzceļa muzejs