fbpx

Jaunās Vienotības statūti

Politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība
STATŪTI

APSTIPRINĀTI
Rīgā 2018. gada 16.jūnijs

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politisko partiju apvienība (turpmāk tekstā – Apvienība), kuras nosaukums ir politisko partiju apvienība „Jaunā VIENOTĪBA”, uz brīvprātības principiem apvieno Apvienības biedrus tās programmatisko mērķu īstenošanai un sasniegšanai. Apvienība ir juridiska persona.
1.2. Apvienību veidojošās partijas (turpmāk tekstā – Dalībnieki) ir: Politiskā partija “VIENOTĪBA”, reģistrācijas numurs 4000818592; Politiskā partija “Tukuma pilsētai un novadam”, reģistrācijas numurs 40008083138; Politiskā partija “Valmierai un Vidzemei”, reģistrācijas numurs 40008196025; Politiskā partija “Kuldīgas novadam”, reģistrācijas numurs 40008196218; Politiskā partija “Jēkabpils reģionālā partija”, reģistrācijas numurs 50008202361.
1.3. Apvienība darbojas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un Apvienībasprogrammai.

2. Apvienības darbības mērķi, uzdevumi un metodes

2.1. Apvienība ir demokrātiska politisko partiju apvienība, kuras darbības mērķis ir celt tautas labklājību, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Apvienības pamatvērtības ir demokrātija, taisnīgums, patriotisms, atbildība, uzņēmīgums, tās dalībniekus vieno izpratne par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Apvienības uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību, veidojot Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni.
2.2. Apvienības pamatmērķis ir globāli konkurētspējīga Latvijas valsts, kuras izaugsme ir pamats iedzīvotāju labklājības celšanai. Tās darbības mērķi ir: stabila Latvijas tautsaimniecības izaugsme; starptautiski konkurētspējīga izglītība; godīga konkurence un uzņēmējdarbību veicinoša vide; vienota, iekļaujoša un toleranta sabiedrība, kuras pamats ir ģimene; demogrāfiskās situācijas uzlabošana; tiesiskuma, neatkarīgas un taisnīgas tiesu varas nostiprināšana; valsts pārvaldes profesionālisma sekmēšana līdz pat pašvaldībām; līdzvērtīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības iespējas visiem Latvijas cilvēkiem un novadiem; latviešu tautas lingvistisko pamat tiesību nodrošināšana uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas lietošanu; tautas garīgo vērtību, latviešu valodas, kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšana un attīstība; kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe, solidāra un ilgtspējīga sociālā atbalsta, aprūpes un pensiju sistēma; droša vide, tālredzīga un saimnieciska lauku un lauksaimniecības politika; stipra pilsoniskā sabiedrība, aktīva pilsoņu līdzdalība valsts pārvaldīšanā un politiskajos procesos; Latvijas kā nacionālas un laikmetīgas Eiropas valsts veidošana.
2.3. Apvienība izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto šādas metodes: veic politisko darbību – īsteno godīgu un atbildīgu politiku; piedalās vēlēšanās; izvirza valsts amatpersonu, tajā skaitā deputātu, kandidātus; piedalās Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta darbā; ar ievēlēto deputātu un amatpersonu starpniecību īsteno partijas programmu; iesaistās publiskās pārvaldes institūciju darbā; piedalās sabiedriski nozīmīgu procesu apspriešanā; sekmē sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā Eiropas, Latvijas un novadu līmenī; rūpējas par partijas pēctecību un atjaunotni, nodrošinot pakāpenisku paaudžu nomaiņu politikā; atbalsta apvienībā ietilpstošo partijudarbību.

3. Dalībnieki

3.1. Lēmumu par jauna Dalībnieka uzņemšanu Apvienībā pieņem Kopsapulce šajos Statūtos noteiktajā kārtībā. Priekšnosacījums Dalībnieka uzņemšanai Apvienībā ir jaunā Dalībnieka partijas kopsapulces lēmums par iestāšanos apvienībā.
3.2. Jebkuram Dalībniekam ir tiesības izstāties no Apvienības šajos statūtos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, par to rakstveidā informējot Valdi un Kopsapulci. Kopsapulce 30 (dienu) laikā no Dalībnieka rakstveida paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par Dalībnieka izstāšanos un veic nepieciešamos grozījumus Apvienības statūtos.
3.3. Visiem Dalībniekiem ir vienlīdzīgas tiesības. Dalībniekiem ir tiesības:
3.3.1.Saņemt informāciju, kas irApvienības institūciju rīcībā;
3.3.2.sadarboties ar citām sabiedrības organizācijām un politiskajām partijām, ja to principi un darbība nav pretrunā ar Apvienības mērķiem un principiem;
3.3.3. izvirzīt savus pārstāvjus dalībai Apvienības Kopsapulcē, Valdē un citās pārvaldes institūcijās, ja tādas izveidotas, saskaņā ar Statūtos noteikto kārtību;
3.3.4. izvirzīt kandidatūras visu līmeņu deputātu kandidātu sarakstos, ko veido Apvienība;
3.3.5. iesniegt Apvienības Valdei lēmumprojektus un ierosinājumus;
3.3.6. statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties Apvienības lēmumu pieņemšanā;
3.3.7. vērsties Apvienības revīzijas komisijā.
3.4. Dalībnieku pienākumi ir:
3.4.1. ievērot Apvienības statūtus, programmu un citus saistošos dokumentus;
3.4.2. pilnvērtīgi un aktīvi piedalīties Apvienības un to institūciju darbā;
3.4.3. pildīt Apvienības institūciju noteikumus un lēmumus;
3.4.4. veicināt politiskās kultūras izaugsmi; savā rīcībā ievērot tiesiskuma, demokrātijas, patriotisma, parlamentārisma un ilgtspējīgas attīstības principus.

4. Apvienības organizatoriskā struktūra

4.1. Apvienības augstākā lēmējinstitūcija ir Kopsapulce, kura ir Dalībnieku izvirzīto pārstāvju (turpmāk tekstā – Delegātu) sapulce.
4.2. Apvienības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv Apvienību, ir Valde, kuru vada Valdes priekšsēdētājs.

5. Kopsapulce

5.1. Uz Kopsapulci ierodas Delegāti. Delegātu skaits Kopsapulcē ir mainīgs un ir atkarīgs no kopējā Dalībnieku partiju biedru skaita. Vadoties no kopējā Dalībnieku partiju biedru skaita un Apvienību veidojošo attiecīgo partiju biedru skaita un ievērojot proporcionalitātes principu, lēmumu par kopējo Delegātu skaitu Kopsapulcē un delegātu skaita aprēķina metodiku pieņem Apvienības Valde. Katrs Dalībnieks izvirza Delegātus dalībai Kopsapulcē, ievērojot Apvienības Valdes lēmumu.
5.2. Apvienībai ir kārtējā un ārkārtas Kopsapulce.
5.3. Kārtējo Kopsapulci sasauc Valde ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.
5.4. Par kārtējās Kopsapulces norises vietu, laiku, Delegātu kvotu un darba kārtību Valde informē Dalībniekus vismaz piecpadsmit dienas pirms Kopsapulces.
5.5. Ārkārtas Kopsapulces tiek sasauktas pēc vajadzības. Ārkārtas Kopsapulces sasaukšanu ir tiesīgi pieprasīt Valde, Revīzijas komisijas, vai kāds no Dalībniekiem. Valdei jāsasauc ārkārtas Kopsapulce ne vēlāk kā piecu dienu laikā no attiecīgā pieprasījuma saņemšanas dienas.
5.6. Ārkārtas Kopsapulces sasaukšanas gadījumā paziņojums par Ārkārtas kopsapulces sasaukšanu jānodrošina vismaz piecu dienu laikā pirms Kopsapulces. Paziņojumā ir jāietver informācija saskaņā ar Statūtu 5.4.punktu.
5.7. Kopsapulci vada Valdes priekšsēdētājs, ja Delegāti neievēl citu sapulces vadītāju. Kopsapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists, kuru ievēl Kopsapulce. Kopsapulce notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību nepieņem Kopsapulce.
5.8. Tikai Kopsapulce ir tiesīga:
5.8.1. lemt par jauna Dalībnieka uzņemšanu Apvienībā vai Dalībnieka izstāšanos no Apvienības;
5.8.2. apstiprināt un grozīt Apvienības statūtus un programmu;
5.8.3. iecelt amatā Valdes locekļus no uz attiecīgo Kopsapulci izvirzīto Delegātu vidus;
5.8.4. atsaukt no amata Valdes locekļus;
5.8.5. iecelt amatā un atsaukt no amata Revīzijas komisijas locekļus;
5.8.6. apstiprināt Apvienības kandidātu sarakstu vēlēšanām;
5.8.7. lemt par Apvienības dalību valdības koalīcijā vai izstāšanos no tās;
5.8.8. lemt par nominācijām ministru amatiem;
5.8.9. iecelt uz vienu gadu zvērinātu revidentu;
5.8.10. lemt par Apvienības darbības izbeigšanu.
5.9. Kopsapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst Apvienības citu institūciju kompetencē.
5.10. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Valdes noteiktā kopējā Delegātu skaita. Ja Kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, nedēļas laikā tiek sasaukta atkārtota Kopsapulce, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo Delegātu skaita.
5.11. Lēmumi Kopsapulcē tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šajos statūtos vai normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Kopsapulces lēmumi ir saistoši visiem Apvienības Dalībniekiem. Ja kādam no Apvienības Dalībniekiem ir būtiski iebildumi pret Apvienības Dalībnieku vairākuma viedokli, tad tas ir tiesīgs saglabāt savu īpašo viedokli.
5.12. Jautājumiem par Apvienības darbības izbeigšanu, ir nepieciešams lēmums, kas pieņemts ar divu trešdaļu balsu vairākumu no kopējā Delegātu skaita Kopsapulcē. Vienlaikus Kopsapulce pieņem lēmumu par Apvienības finanšu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

6. Valde

6.1. Valde ir Apvienības izpildinstitūcija. Valde sastāv no 7 (septiņiem) valdes locekļiem, kurus ieceļ Kopsapulce no uz attiecīgo Kopsapulci izvirzīto Delegātu vidus ar pilnvaru termiņu uz 2 (diviem) gadiem. Valdes loceklim jābūt attiecīgā Dalībnieka biedram.
6.2. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Apvienību atsevišķi.
6.3. Katrs Valdes loceklis pārstāv Apvienību kopīgi ar vēl trīs Valdes locekļiem.
6.4. Valdes locekli jebkurā brīdī var atsaukt no amata Kopsapulce.
6.5. Valdes loceklis jebkurā laikā var iesniegt Valdei paziņojumu par Valdes locekļa amata atstāšanu.
6.6. Valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi. Valdes priekšsēdētājs organizē valdes darbu; vada valdes sēdes; pauž Apvienības valdes lēmumus publiski; izziņo Apvienības valdes sēdes. Valdes priekšsēdētājs tiek ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu. Valde no sava vidus var ievēlēt vienu vai vairākus Valdes priekšsēdētāja vietniekus un noteikt to pienākumu sadali.
6.7. Valdes kompetence:
6.7.1. pārzina un vada Apvienības lietas;
6.7.2. nodrošina Apvienības programmas īstenošanu un pārvaldes institūciju lēmumu izpildi;6.7.2. pārvalda Apvienības mantu un rīkojas ar Apvienības līdzekļiem atbilstoši likumiem, Statūtiem, Kopsapulces vai citu institūciju saistošajiem lēmumiem;
6.7.3. organizē Apvienības grāmatvedības uzskaiti;
6.7.4. izstrādā un apstiprina Apvienības budžetu; organizē finanšu piesaisti Apvienībai;
6.7.5. izveido citas Apvienības institūcijas, nosaka to kompetenci, darbības kārtību un pieņem to nolikumus;
6.7.6. izskata Apvienības Revīzijas komisijas pārskatus;
6.7.7.sniedz revīzijas komisijai un zvērinātam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus;
6.7.8. sagatavo Apvienības kandidātu sarakstu priekšlikumus un priekšvēlēšanu programmas novadu un republikas pilsētu domju, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī lemj par to iesniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā; uzklausa Apvienības Saeimas frakcijas un politisko amatpersonu ziņojumus; veic citus šajos statūtos noteiktos pienākumus.
6.8. Valdes sēžu norises kārtība:
6.8.1. Valdes sēdes sasauc un vada Valdes priekšsēdētājs vai cits viņa pilnvarots Valdes loceklis. Valdes sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes pieprasīt sasaukt ir tiesīgi vismaz divi valdes locekļi.
6.8.2. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem Valdes locekļiem. Valde lēmumus pieņem ar klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu.
6.8.3. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi Valdes locekļi rakstveidā (tostarp – elektroniski) piedalās balsojumā par lēmuma pieņemšanu.
6.8.4. Valdes sēdes ir atklātas, ja vien Valde nepieņem argumentētu lēmumu par kāda jautājuma izskatīšanu slēgti. Bez Valdes locekļiem tiesības piedalīties aizklātās valdes sēdēs ir arī revīzijas komisijas locekļiem un citām personām pēc Valdes ieskata.
6.8.5. Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra Valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu, vai nepiedalīšanos balsojumā.
6.9. Valde atbild par Apvienības darbību. Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti Apvienībai viņu vainas dēļ.

7. Finansiālā darbība un revīzijas komisija

7.1. Apvienības saimnieciskā un finansiālā darbība notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Apvienības saimniecisko un finansiālo darbību organizē Valde.
7.2. Revīziju veic Apvienības Revīzijas komisija. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā uz diviem gadiem apstiprina Kopsapulce.
7.3. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse tās locekļi. Revīzijas komisija lēmumus pieņem ar klātesošo komisijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Revīzijas komisija ievēl priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru, tā darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.
7.4. Par veiktām pārbaudēm un to rezultātiem revīzijas komisija ziņo kārtējā Kopsapulcē.
7.5. Apvienības saimniecisko un finanšu darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents.