Vaidere EP aizstāv koksni kā Latvijai svarīgu atjaunojamo energoresursu

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere Vides komitejā ir iesniegusi grozījumus, lai aizstāvētu koksnes izmantošanu. “Koksnes biomasa ir Latvijai ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas avots, jo tas ir gan videi draudzīgs, gan arī plaši pieejams, turklāt to jau intensīvi izmantojam apkurē. Jāpiebilst, ka koksnes biomasas izmantošana ir CO2 neitrāls process, jo koki augot piesaista emisijas. Tādēļ iestājos pret Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas ierobežotu koksnes izmantošanu enerģijas ieguvē,” uzsver deputāte. 

“Energoresursu cenu lēciens, ko piedzīvojam pēdējos mēnešos, ir uzskatāmi parādījis, ka Eiropas un arī Latvijas nākotnei jābūt saistītai ar vēl lielāku vietējo energoresursu izmantošanu. Latvijas gadījumā ļoti nozīmīga ir koksne. Kamēr dabasgāzes cena gada laikā ir pieaugusi ļoti strauji, koksnes kurināmajam tas noticis salīdzinoši krietni mazāk. Tātad ražot enerģiju no videi draudzīgas koksnes biomasas nav tikai “zaļi”, tas ir arī ekonomiski izdevīgi. Turklāt tādā veidā mēs mazinām atkarību no Krievijas gāzes un stiprinām savu drošību,” norāda I. Vaidere.

Deputāte skaidro, ka EK ir ierosinājusi izmaiņas 2018. gadā pieņemtajā likumā par atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu. Kaut gan daļa no piedāvātajām izmaiņām ir pozitīvas, tiek piedāvāta arī virkne pārspīlētu ierobežojumu koksnes izmantošanai enerģētikā, par spīti tam, ka tā ir klasificēta kā atjaunīgais energoresurss. Piemēram, viens no EK priekšlikumiem, pret ko iestājas I. Vaidere, paredz vienotus noteikumus visā ES par to, kā valstīm jāizmanto koksnes biomasa, piemērojot tā saucamo kaskādes principu. Tāpat ir bažas, ka tiks nevajadzīgi palielināta birokrātija pat mazu meža platību īpašniekiem.

“Eiropas zaļais kurss ir jāīsteno Latvijai izdevīgā veidā! Šādas izmaiņas koksnes izmantošanā neatbalstu, jo Komisija nav ņēmusi vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju. To EP esmu uzsvērusi arī saviem kolēģiem – Latvijā meži klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas, kamēr, piemēram, Nīderlandē tie ir vien 10%. Skaidrs, ka virknē valstu koksne nav piemērots enerģijas avots, jo šī resursa vienkārši ir maz un tas jāsargā. Savukārt Ziemeļeiropā koksne ir ne vien pieejama lielā apjomā, bet ir arī teju vienīgais atjaunīgais energoavots apkurei ziemas sezonā. Nav saprātīgi, ka šajā gadījumā visas valstis tiek “mestas pār vienu kārti”, jo situācija katrā ir atšķirīga. Turklāt mums, atšķirībā no blīvi apdzīvotām valstīm, ir daudz krūmāju, kuru izciršana gan atbrīvo vietu augstas kvalitātes kokiem, gan arī kalpo kā izejmateriāls enerģijas ražošanai,” pamato I. Vaidere, piebilstot, ka, protams, jāveicina koksnes izejmateriālu izmantošana vietējā ražošanā un apkurē. Savukārt vairāk jāeksportē preces jau ar augstāku pievienoto vērtību.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks