Latvija saņem trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā
9. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika Atveseļošanas fonda (AF) trešā maksājuma – 293 miljonu eiro – saņemšana valsts budžetā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024. gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1 miljardu eiro jeb aptuveni 55 % no kopējā AF piešķīruma.
Pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis pasniedza finanšu ministram Arvilam Ašeradenam 293 miljonu eiro maksājuma apliecinājumu. Pasākumā arī piedalījās izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde, kā arī Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektori.
Atklājot forumu, V. Dombrovskis uzsvēra:
“EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas šodien ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Industriālo parku izbūve, klēpjdatoru nodrošināšana skolēniem, zemas īres mājokļu būvniecība reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšana ir tikai daži no piemēriem, kas apliecina, ka Latvija sekmīgi izmanto Atveseļošanas fonda iespējas. Ar šodienas maksājumu Latvija ir saņēmusi jau vairāk nekā pusi no fonda pieejamajiem līdzekļiem. Vienlaikus jāuzsver, ka visiem AF plāna rādītājiem ir jābūt īstenotiem līdz 2026. gada augustam – tādēļ aicinām paātrināt atlikušo reformu un investīciju īstenošanas tempu.”
Saņemot maksājuma apliecinājumu, A.Ašeradens norādīja:
“Trešā maksājuma saņemšana apliecina, ka Atveseļošanas fonda investīciju ieviešana notiek atbilstoši Latvijas ambiciozajam reformu un investīciju plānam, un ir būtisks progress tā īstenošanā. Saņemtais maksājums nodrošinās tālāku naudas plūsmu plānā paredzētajām aktivitātēm – tostarp katastrofu un ārkārtas reaģēšanas centru būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, uzņēmumos un publiskajā sektorā, digitalizācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa attīstībai un citām. Atveseļošanas fonda termiņš nosaka skaidru tempu un mērķtiecīgu rīcību no visām atbildīgajām iestādēm.”
Savukārt D. Melbārde vērsa uzmanību uz AF ieguldījumu izglītības un zinātnes nozarē:
“Datori skolēniem, jaunas un plašas studiju un pētniecības iespējas strauji mainīgajā digitālo risinājumu jomā jau šodien dod labu atspēriena punktu digitālajai transformācijai. Tās ir iespējas iegūt mūsdienu attīstības virzieniem pieprasītu izglītību, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus, veicinot mūsu valsts izaugsmi un labklājību. Mēs patiesi varam būt gandarīti par to, ka investīcijas sniegušas iespēju ne tikai ieguldīt tehnoloģijās, bet veicināt augstskolu sadarbību, kā piemēram veidojot jaunus un starptautiski konkurētspējīgus attīstības virzienus augsta līmeņa digitālo risinājumu jomā.”
AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā – 43 rādītājus un 336 miljonus eiro. Arī trešajā posmā, izpildot 38 rādītājus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās, piemēram:
Klimats un enerģētika: pieņemts regulējums ilgtspējīgu energoresursu attīstībai, kas nodrošinās 150 km elektroenerģijas līniju modernizēšanu, 70 MW papildu jaudas elektrotīklā, pirmo reģionālo biometāna ievades punkta izveidi Džūkstē un to, ka Rēzeknē izbūvēs vienu no jaudīgākajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvijā ar 60 MW jaudu. Ar AF atbalstu tiek modernizēts elektrificētais dzelzceļa tīkls līnijās Rīga–Zemitāni, Rīga–Sloka un attīstīta līnija Zasulauks–Bolderāja, lai veicinātu zaļu mobilitāti, samazinātu emisijas un nodrošinātu ērtāku, ātrāku sabiedrisko transportu. Projekts palīdz pārorientēt pasažieru plūsmu uz videi draudzīgāku transportu un risina novecojušās infrastruktūras problēmas.
Digitālā transformācija: Skolām un pašvaldībām piegādāti gandrīz 36 tūkstoši portatīvo datoru vispārējai izglītībai. Izstrādāts regulējums, lai motivētu uzņēmumus izglītot savus darbiniekus. Izstrādāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi valsts pārvaldes modernizācijai.
Nevienlīdzības mazināšana: pieņemts regulējums minimālo ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanai. Noslēgti līgumi pašvaldībās par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem senioriem. Reģionos apstiprināti projekti industriālo parku attīstīšanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu jaunas darba vietas, kā arī atbalstīti projekti par 300 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību.
Izglītība un inovācijas: apstiprināti septiņi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni konkurētspējas veicināšanai. Stiprināta personāla kapacitāte inovāciju pārvaldības jomā Latvijā.
Veselība: veikts apjomīgs pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Pabeigta veselības aprūpes cilvēkresursu kartēšana speciālistu pieejamības plānošanai.
Likuma vara: publicēts novērtējums par ēnu ekonomiku, izstrādāta rokasgrāmata par nedeklarēto algu riska pārvaldību. Noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi muitas kontroles infrastruktūras izveidei Kundziņsalas ostā. Lai veicinātu atbildīgu un caurskatāmu publisko pārvaldi, Valsts administrācijas skolas mācību sistēmā ir izveidots kompetenču satvars (ceļvedis) ētikas, korupcijas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā, kā arī mācību programmas valsts pārvaldes profesionālajai attīstībai – klientu apkalpošanā, vadībā, iepirkumos, cilvēkresursos, tiesību piemērošanā un politikas ieviešanā.