Par Jauno Vienotību
2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”, tika dibināta partija “Vienotība“. Tā ir labēji centriska partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības; kas ir vienota izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku; patriotiska, globāliem izaicinājumiem gatava un atvērta partija, kuras mērķis ir celt Latvijas tautas labklājību. “Vienotības” uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību, tā veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni un iestājas par saliedētu, stipru un vienotu sabiedrību.
Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, partija “Vienotība” izveidoja apvienību, kurai pievienojās partijas “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei” “Tukuma pilsētai un novadam” un “Jēkabpils reģionālā partija”, savukārt ar “Latgales partiju” apvienībai ir ilgstoša sadarbība kā pašvaldību, tā Saeimas darbā. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Veidojot jaunu politisko partiju apvienību, tika saglabāta katras partijas identitāte. Apvienības vienojošais ir mērķis, vērtības un kopīga vīzija par Latviju.
13. Saeimas vēlēšanās “Jaunā Vienotība” ieguva 8 mandātus Saeimā. 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu, un “Jaunā Vienotība” ieņēma Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra pozīcijas valdībā. Iepriekš valdību vadījuši divi “Vienotības” premjerministri: Valdis Dombrovskis (2009 – 2014) un Laimdota Straujuma (2014 – 2016).
2019. gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās no “Jaunās Vienotības” ievēlēja Valdi Dombrovski un Sandru Kalnieti. Pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā Valdis Dombrovskis kļuva par Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu un Eiropas komisāru finanšu pakalpojumu jautājumos Urzulas fon der Leienas komisijā. Dombrovska vietu Eiropas Parlamentā kopš tā brīža ieņem Inese Vaidere. 2022. gada augustā “Jaunās Vienotības” eiroparlamentāriešu pulkam pievienojas Dace Melbārde, kļūstot par partijas “Vienotība” biedri. Partijas “Vienotība” priekšsēdētājs no 2016. līdz 2017. gadam Andris Piebalgs bijis Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, bet nākamajā Eiropas Komisijā no 2010. līdz 2014. gadam — Eiropas Savienības attīstības komisārs.
2020. gadā noritējušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēlētāji “Jaunajai Vienotībai” uzticēja 10 mandātus no 60, par Rīgas vicemēru kļuva Vilnis Ķirsis. 2023. gada vasarā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja demisijas Vilnis Ķirsis kā viens no domes priekšsēdētāja vietniekiem tiek apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. Rīgas domes jaunajam sasaukumam sākot darbu, frakciju “Jaunā Vienotība” vada Kārlis Šadurskis, kas, pēc tam, kad mūžībā dodas mūsu kolēģis, augsti godājamais ārpolitikas eksperts un diplomāts, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, dod Saeimas deputāta zvērestu un uzsāk darbu Latvijas Republikas parlamentā. Rīgas domes frakcijas “Jaunā Vienotība” deputāti par frakcijas vadītāju ievēlē pieredzējušo politiķi, vides jautājumu ekspertu Uģi Rotbergu. 14. Saeimas vēlēšanās Uģim Rotbergam saņemot vēlētāju atbalstu Rīgas reģionā un uzsākot darbu Latvijas Republikas parlamentā, par Rīgas domes frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētāju kļūst domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks, bet vietnieka pienākumi tiek uzticēti deputātam Edgaram Ikstenam.
2021. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās “Jaunās Vienotības” cilvēki ieguva pārstāvniecību 30 novados, bet 6 pašvaldības vada tieši mūsu mēri: Dzintars Adlers Alūksnes novadā, Jānis Rozenbergs Cēsu novadā, Inga Bērziņa Kuldīgas novadā, Monvīds Švarcs Rēzeknes novadā, Raimonds Čudars Salaspils novadā un Jānis Baiks Valmieras novadā.
2022. gada 1. oktobrī noritējušajās 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāji “Jaunajai Vienotībai” uzticēja 26 mandātus Latvijas Republikas parlamentā. Valdību veidot Latvijas Valsts prezidents uzticēja politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” līderim Krišjānim Kariņam, kura sastādītajā un vadītajā ministru kabinetā ārlietu ministra posteni ieņem Edgars Rinkēvičs, finanšu ministra – Arvils Ašeradens, Izglītības un zinātnes ministres – Anda Čakša, labklājības ministres – Evika Siliņa, tieslietu ministres – Inese Lībiņa-Egnere, savukārt jauno Klimata un enerģētikas ministriju deleģēts vadīt Raimondam Čudaram.
2023. gada vasaras sākumā “Jaunā Vienotība” virza Edgara Rinkēviča kandidatūru Valsts prezidenta amatam, un tā paša gada maija beigās notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Edgars Rinkēvičs saņem Saeimas vairākuma atbalstu, kļūstot par Latvijas Republikas Valsts prezidentu. Ārlietu ministra pienākumus uz laiku pilda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
14. Saeimā “Jauno Vienotību” – lielāko frakciju parlamentā – pārstāv 26 deputāti: mūsu frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, frakcijas vadītāja vietniec Agnese Krasta, frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics, Saeimas priekšsēdētāja biedre un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, Saeimas deputāte un bijusī Ķekavas mēre Viktorija Baire, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, partijas Kuldīgas novadam līdere un bijusī Kuldīgas mēre Inga Bērziņa, Saeimas deputāts un bijušais Madonas mērs Andrejs Ceļapīters, Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, Saeimas deputāts Mārtiņš Daģis, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, bijušais Vienotības Jaunatnes organizācijas līderis Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas deputāts Mārtiņš Felss, Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Saeimas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar diasporu priekšsēdētāja un diplomāte Irma Kalniņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, bijušais Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Atis Labucis un Gatis Liepiņš, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Eiropas Savienības Klimata vēstnieks Latvijā un Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs, Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšēdētāja Zane Skujiņa-Rubene, Saeimas deputāte un Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre.
Aktuālo informāciju par politisko organizāciju finanšu datubāzi apkopo un publicē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Informāciju par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), iestāšanās un biedru naudām, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un gada pārskatus aicinām skatīt ŠEIT.