Par Jauno Vienotību
2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”, tika dibināta partija VIENOTĪBA. Tā ir labēji centriska partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības. Mēs esam vienoti izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mēs esam patriotiska, globāliem izaicinājumiem gatava un atvērta partija, kuras mērķis ir celt Latvijas tautas labklājību. Mūsu uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību. VIENOTĪBA veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni. Mēs iestājamies par saliedētu, stipru un vienotu sabiedrību.
Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, partija VIENOTĪBA izveidoja apvienību, kurai pievienojās partijas “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei” “Tukuma pilsētai un novadam” un “Jēkabpils reģionālā partija”, savukārt ar “Latgales partiju” apvienībai ir ilgstoša sadarbība kā pašvaldību, tā Saeimas darbā. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Veidot jaunu politisko partiju apvienību, tika saglabāta katras partijas identitāte. Apvienības vienojošais ir mērķis, vērtības un vīzija par Latviju.
13. Saeimas vēlēšanās “Jaunā Vienotība” ieguva 8 mandātus Saiemā. 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu, un “Jaunā Vienotība” ieguva Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra pozīcijas valdībā. Iepriekš valdību vadījuši divi Vienotības premjerministri: Valdis Dombrovskis (2009 – 2014) un Laimdota Straujuma (2014 – 2016).
2019. gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Jaunās Vienotības ievēlēja Valdi Dombrovski un Sandru Kalnieti. Pēc ievēlēšanas EP Valdis Dombrovskis kļuva par Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu un Eiropas komisāru finanšu pakalpojumu jautājumos Urzulas fon der Leienas komisijā. Dombrovska vietu Eiropas Parlamentā kopš tā brīža ieņem Inese Vaidere. 2022. gada augustā Jaunās Vienotības eiroparlamentāriešu pulkam pievienojas Dace Melbārde, kļūstot par partijas Vienotība biedri. Partijas Vienotība priekšsēdētājs no 2016. līdz 2017. gadam Andris Piebalgs bijis Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, bet nākamajā Eiropas Komisijā no 2010. līdz 2014. gadam — Eiropas Savienības attīstības komisārs.
2020. gadā noritējušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēlētāji Jaunajai Vienotībai uzticēja 10 mandātus no 60, par Rīgas vicemēru kļuva Vilnis Ķirsis.
2021. gadā noritējušajās pašvaldību vēlēšanās Jaunās Vienotības cilvēki ieguva pārstāvniecību 30 novados, bet 6 pašvaldības vada tieši mūsu mēri: Dzintars Adlers Alūksnes novadā, Jānis Rozenbergs Cēsu novadā, Inga Bērziņa Kuldīgas novadā, Monvīds Švarcs Rēzeknes novadā, Raimonds Čudars Salaspils novadā un Jānis Baiks Valmieras novadā.
Aktuālo informāciju par politisko organizāciju finanšu datubāzi apkopo un publicē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Informāciju par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), iestāšanās un biedru naudām, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un gada pārskatus aicinām skatīt ŠEIT.