4. Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība

10 000 zīmju programmas apsolījums

Mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Attīstīsim pieejamu, drošu un prognozējamu enerģiju, jaunas elektroenerģijas jaudas, tīklus, uzkrāšanas risinājumus, energoefektivitāti, satiksmes un siltuma elektrifikāciju. Veidosim paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs, stiprinot LIAA kā vienas pieturas aģentūru. Mērķēti atbalstīsim eksportspējīgus uzņēmumus, industriālos parkus, zinātņietilpīgus produktus, kapitāla tirgu un valsts pasūtījumu kā instrumentu jaunu risinājumu testēšanai. Samazināsim administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ieviesīsim nacionālu mākslīgā intelekta attīstības plānu un uzticamus Latvijas tehnoloģiskos risinājumus.

Prioritātes

• llgtspējīgs 3,5% iekšzemes kopprodukta pieaugums ik gadu, nodrošinot, ka investīciju apjoms pārsniedz 30% no iekšzemes kopprodukta
• Vidējās darba algas pieaugums līdz 2500 eiro un minimālās algas pieaugums līdz 1250 eiro
• Pastāvīgs produktivitātes pieaugums virs 3% gadā, palielinot apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību par 40% un trīskāršojot Latvijas aizsardzības industrijas eksporta apjomus
• STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomu absolventu skaita palielinājums par 50%
• Latvija kā viena no Eiropas Savienības līderiem mākslīgā intelekta pielietošanā
• Mākslīgais intelekts un robotika kā prioritāri attīstības virzieni un radikāli birokrātijas samazināšanas pasākumi valsts pārvaldē
• Latvijas ekonomika kā produktīvākā Baltijas valstu vidū līdz 2035. gadam
• Valsts enerģētiskā drošība un vietējās aizsardzības industrija kā galvenā drošības, inovāciju un tehnoloģiju dzinējs
• Liela mēroga investīciju un eksporta izrāviens, vienlaikus mērķtiecīgi attīstot un mobilizējot Latvijas iekšējo kapitāla tirgu

Apņemšanās un uzdevumi

Uzņēmējdarbība un investīcijas

• Veidosim Latviju par produktīvāko ekonomiku Baltijas valstu vidū līdz 2035. gadam
• Sasniegsim ilgtspējīgu 3,5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ik gadu, nodrošinot, ka investīciju apjoms pārsniedz 30% no iekšzemes kopprodukta
• Panāksim pastāvīgu produktivitātes pieaugumu virs 3% gadā, palielinot apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību par 40% un trīskāršojot Latvijas aizsardzības industrijas eksporta apjomu
• Palielināsim vidējo darba algu valstī līdz 2500 eiro un minimālo algu līdz 1250 eiro, veicinot vispārēju dzīves līmeņa celšanos
• Izveidosim paātrinātus tiesiskos un administratīvos koridorus enerģētikas, aizsardzības, mākslīgā intelekta un citām augstas pievienotās vērtības nozarēm
• Stiprināsim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un paplašināsim tās sniegtos pakalpojumus, pārveidojot to par vienas pieturas aģentūru investoriem, eksportētājiem un jaunuzņēmumiem
• Novirzīsim 100 miljonus eiro gadā lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, tādējādi piedāvājot skaidru un prognozējamu atbalstu lielo uzņēmumu straujākai mērogošanai
• Izveidosim elastīgu finanšu instrumentu sistēmu, mērķtiecīgi atbalstot uzņēmumus ar vislielāko izaugsmes potenciālu, sistemātiski mazinot administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
• Sekmēsim pensiju kapitāla novirzīšanu vietējos uzņēmumos, izmantojot augstāka riska finanšu instrumentus un vēlīnās stadijas riska kapitālu
• Koordinēsim industriālo parku attīstību valsts līmenī, nodrošinot ciešu sadarbību starp pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām ceļu, dzelzceļa un elektrotīklu izbūvē
• Mainīsim valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, nododot atsevišķu uzņēmumu pārvaldības uzdevumu
vairākām ministrijām, tādējādi nodrošinot starpnozaru politikas pārstāvību. Izvērtēsim iespēju veikt valsts kapitālsabiedrību daļēju kotāciju biržā, saglabājot valsts kontroli

Aizsardzības industrija

• Attīstīsim vietējo aizsardzības industriju kā galveno drošības, inovāciju un tehnoloģiju dzinēju
• Stiprināsim vietējo militāro un divējāda lietojuma preču ražošanu, veidojot sinerģiju starp valsti, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zinātni un privāto sektoru
• Pārveidosim valsts iepirkumu sistēmu par stratēģisku instrumentu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem radīt, testēt un eksportēt globāli konkurētspējīgus produktus, attīstot inovāciju iepirkumus

Enerģētika un klimats

• Garantēsim pilnīgu valsts enerģētisko drošību. Attīstīsim jaunas, uz komerciāliem principiem balstītas elektroenerģijas ražošanas jaudas un stiprināsim enerģijas tīklu pārvaldību, nodrošinot nepieciešamo finansējumu infrastruktūras modernizācijai
• Paātrināsim agregatoru regulējuma izstrādi, mobilizējot un integrējot apjomīgas bateriju un uzkrāšanas sistēmu jaudas tirgū
• Veicināsim transporta un siltumapgādes sistēmu elektrifikāciju, nodrošinot regulatīvu un finansiālu atbalstu, tādējādi mazinot atkarību no importētiem resursiem
• Piesaistīsim privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem, radot jaunus finanšu un riska mazināšanas rīkus un mazinot atkarību no Eiropas Savienības publiskajiem fondiem, tādējādi attīstot energoefektivitātes pakalpojumu sektoru
• Izstrādāsim standartizētus, rūpnieciskus siltināšanas risinājumus tipveida daudzīvokļu mājām lielajās pilsētās

Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts

• Palielināsim STEM – dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas – jomu absolventu skaitu par 50%
• Izstrādāsim nacionālo mākslīgā intelekta (MI) attīstības plānu un izveidosim drošus, uz vietējiem tehnoloģiskajiem risinājumiem balstītus MI rīkus
• Paplašināsim jaunizveidotā MI centra pilnvaras un palielināsim tā finansējumu līdz vairākiem miljoniem eiro gadā, sekmējot pētniecību un privātā sektora iesaisti
• Ieviesīsim MI asistentus valsts pārvaldes dokumentu apritē, datu analīzē un klientu apkalpošanā, pilnībā automatizējot iesniegumu pārbaudi un likvidējot birokrātiju starp iestādēm
• Veidosim vienu platformu uzņēmumu saziņai un darījumu kārtošanai ar visām valsts iestādēm

Pamatojums

Latvijas labklājību ilgtermiņā nevar nodrošināt tikai ar esošo resursu pārdali. Tā ir tiešā veidā atkarīga no mūsu spējas palielināt produktivitāti, radīt augstas pievienotās vērtības preces un pārvērst zināšanas eksportspējīgos uzņēmumos. Mēs tiecamies uz ekonomikas modeli, kurā iedzīvotāju ienākumu kāpums ir cieši saistīts ar uzņēmumu tehnoloģisko jaudu, privātajām investīcijām un spēju konkurēt globālajā tirgū. Lai to sasniegtu, valstij ir jānodrošina droša un pieejama enerģija, attīstīta industriālā infrastruktūra un kvalificēts darbaspēks.

Enerģētika, aizsardzības industrija, mākslīgais intelekts un robotika ir ne tikai ekonomikas, bet arī nacionālās drošības jautājums. Pāreja no ekonomiskās stabilizācijas uz reālu izrāvienu ir iespējama tikai tad, ja valsts pārvalde kļūst dinamiska un adaptīva.

Starptautiskās institūcijas, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, savā ziņojumā par Latviju stingri iesaka integrēt visas reģistrācijas un licencēšanas procedūras vienas pieturas aģentūrā (platformā business.gov.lv), kas radikāli samazinātu administratīvo slogu. Pieredze ar būvniecības normatīvu grozīšanu rāda, ka regulārs dialogs ar nozarēm sniedz reālu rezultātu, tāpēc šāda pieeja – obligāta regulējuma pārvērtēšana – ir jāievieš katrā ministrijā.

Tāpat enerģētikā un mājokļu siltināšanā līdzšinējā pārlieku lielā atkarība no publiskajiem Eiropas Savienības fondiem nav ilgtspējīga, tādēļ ir kritiski jāpiesaista privātais kapitāls un jāizmanto zemāku elektroenerģijas cenu sniegtās priekšrocības, piemēram, siltumsūkņu ieviešana centralizētajā apkurē, kas palielinātu visas tautsaimniecības noturību. Mērķtiecīga finansējuma palielināšana Mākslīgā intelekta centram un skaidra atbalsta politika nodrošinās to, ka Latvija līdz 2030. gadam kļūst par reģionālo līderi un digitāli autonomu un drošu valsti.