Kalniņa-Lukaševica: Atbalstīt Ukrainu. Stiprināt Latviju.
Atbalsts Ukrainai ir Latvijas drošības interesēs. Mums jāpaliek nelokāmiem pret agresoru un vienotiem par skaidru Eiropas vērtīborientāciju.
Ukrainai ir jāuzvar šajā karā. Tādēļ mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts – militārais, humanitārais, finansiālais un politiskais. Ir jāpieņem lēmumi par papildus sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. ES ir jāpastiprina pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi.
Situācija Ukrainā
Ikdienas mēs saņemam daudz ziņas par karadarbību Ukrainā, Krievijas raidīto raķešu un šāviņu nodarītajiem postījumiem un bojā gājušiem cilvēkiem. ES un NATO dalībvalstis sniedz ļoti apjomīgu palīdzību, piegādājot Ukrainai ieročus un bruņojumu. Lai arī tas joprojām nav pietiekams, tomēr jau tagad ir devis ievērojamu jaudu turēties pretī Krievijas brutālajiem uzbrukumiem.
Tāpat arī jau no pirmajām kara dienām uz Ukrainu plūst ievērojams humānās palīdzības apjoms ar pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem un ārstniecības iestādēm nepieciešamo aprīkojumu, arī pārtiku. To sniedz cilvēki, pašvaldības, valstis un lielās starptautiskās organizācijas.
ES līdz š.g. jūlija beigām ir jau paudusi apņemšanos sniegt Ukrainai atbalstu 5,4 miljardu eiro apmērā ekonomikas stabilizēšanai, krīzes un sociālai palīdzībai, makrofinansiālam atbalstam, humānai palīdzībai. Vēl papildus 2,5 miljardi eiro ir rezervēti, lai atlīdzinātu dalībvalstīm par sniegto palīdzību Ukrainas armijai ieroču un bruņojuma veidā. Protams, vajadzības ir vēl daudzkārt lielākas.
Paralēli ar to, Ukraina kopš kara pirmajām dienām saņem politisko, finansiālo, humāno un militāro palīdzību, tiek veidots arī plašs mehānisms Ukrainas atjaunošanai pēc kara. Tas prasīs lielas investīcijas un gudru plānošanu. Bet šobrīd ir jāatrod veids arī kā palīdzēt finansēt steidzamos darbus mājokļu sagatavošanai ziemai. Tikai tā būs iespējams novērst vēl daudz lielāku humāno katastrofu.
Tas ir jautājums, kam šoreiz gribu pievērst papildu uzmanību. Ukrainā šoziem akūti trūks pieeja drošām un siltām dzīvesvietām. Šobrīd Ukrainā turpina pieaugt iekšēji pārvietoto personu skaits, kam nepieciešams patvērums – jau 18 miljoniem cilvēku Ukrainā ir nepieciešama palīdzība. (Jāatceras, ka papildus tam vēl vairāk kā 6 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas.) Daudzas pilsētas un ciemati ir okupēti vai arī sabombardēti, mīnēti. Mājokļi ir palikuši bez logiem, durvīm, daļēji vai pilnīgi sabrukuši.
Tas nozīmē, ka šobrīd ir steidzami jāmobilizē papildus starptautiskie resursi, lai cilvēki nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma. Latvija saziņā ar Ukrainas valdībās pārstāvjiem un kopā ar pārējām ES dalībvalstīm aktīvi iesaistās risinājumu meklējumos, lai varētu tikt piesaistīts starptautiskais atbalsts un finansējums, kas pagaidām šai jomā ir ļoti nepietiekams.
ES iespējas atbalstīt Ukrainu un stiprināt dalībvalstu noturību
Lai atbalstītu Ukrainu, mums ir nepieciešama spēcīga ES. Tādēļ vienlaikus ar maksimāla atbalsta sniegšanu Ukrainai mums jāspēj stiprināt likuma varu, turpināt ES paplašināšanās procesu un uzlabot ES institūciju darba efektivitāti.
Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus un instrumentu Eiropas vienotības graušanai, vēlas vājināt sabiedrības un politiķu atbalstu sankciju vēršanai pret to. Vienota pieeja un cieša ES dalībvalstu sadarbība enerģētiskās krīzes risināšanai ir ļoti svarīga.
ES jau ir vērsusi plašas sankcijas pret Krieviju, bet pie tā nevar apstāties. Nepieciešami nākamie lēmumi. Lai ierobežotu Krieviju un dotu skaidru vēstījumu tās pilsoņiem, ka nevar atbalstīt brutālu agresiju pret suverēnu valsti un vienlaikus vēlēties gluži ikdienišķi atpūsties un baudīt Eiropas sniegtās iespējas, ES līmenī ir jāpieņem lēmums par tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem un visa veida vīzu ļoti stingru ierobežošanu.
Latvija kopā ar līdzīgi domājošām mūsu reģiona valstīm ir spējusi panākt jau ļoti daudz. Mēs spējām pārliecināt pārējās ES dalībvalstis gan piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu, gan pieņemt skaidrus lēmumus par bargām sankcijām pret Krieviju. Katrs no šiem priekšlikumiem sākotnēji saskārās ar ļoti lielu skepsi un neticību. Tāpat neatlaidīgi jāturpina darbs, lai tiktu pieņemti nākamie nepieciešamie lēmumi Krievijas ierobežošanai.
Stiprināt Latviju
Mēs ieguldām un ieguldīsim arvien vairāk savā aizsardzībā un arī valsts iekšējās drošības stiprināšanā. Agresors ir mums tieši blakus, tādēļ mums jābūt īpaši modriem.
Augusta sākumā no Krievijas dzirdējām skanam priekšlikumus par tās pilsonības piešķiršanu paātrinātā un kādā īpaši atvieglotā kārtībā Baltijas valstīs dzīvojošajiem. Šādu pasu izdalīšanas politiku esam jau redzējuši Austrumukrainā. Tas ir bīstami. Tādēļ ir nepārprotami jāpasaka, ka cilvēki, kas šobrīd vēlēsies pieņemt Krievijas pilsonību, mūsu vērtējumā būs tieši agresora un agresijas atbalstītāji, līdz ar to viņiem vairs neredzam vietu Latvijā. Tas nozīmē, ka Saeimai ir strauji jāpieņem nepieciešamie likuma grozījumi, kas nosaka, ka šādām personām vairs nepienākas uzturēšanās tiesības mūsu valstī un līdz ar Krievijas pilsonības pieņemšanu Latvija ir jāpamet.
Esošajos apstākļos nevar arī vairs runāt par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas to savulaik ieguvuši veikto ieguldījumu dēļ. Laiki mainās. Mūsu drošība ir prioritāte.
Mums ir daudz darāms, lai nostiprinātu savu drošību. Minētais ir tikai viens no neatliekamiem darbiem. Mums jāspēj gan operatīvi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, gan stratēģiski rīkoties ilgtermiņa interesēs.
Valsts iekšējā un ārējā drošība, enerģētiskā drošība un neatkarība no Krievijas, būtiski lielākas investīcijas pētniecībā un attīstībā, izglītības kvalitātes kāpums visos līmeņos ir neapšaubāmas prioritātes nākamā politiskā cikla startam. Tas dos atdevi arī ekonomikā un spējā piesaistīt kvalitatīvas ārvalstu investīcijas, lai varētu augt dzīves līmenis un atalgojums Latvijā. Savukārt mērķtiecīgs valsts atbalsts palīdzēs pārvarēt cenu lēcienu tuvākajās apkures sezonās.
Jaunās Vienotības programma sniedz ļoti skaidru ieskatu, ko vēlamies paveikt un kādas prioritātes izvirzām, lai Latvija būtu stipra, demokrātiska, labklājīga valsts.
Es ticu, ka ar gudriem un godprātīgiem lēmumiem spēsim nosargāt un stiprināt mūsu valsti. Tas ļaus drošībai par rītdienu augt un iesakņoties Latvijā.
Autore: Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre