Bijušā Ministru Prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu

Pēdējā laikā sabiedrībā interesi un jautājumus ir radījusi informācija par izdevumiem saistībā ar speciālo reisu izmantošanu laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus.

Speciālu reisu izmantošana ir dārgs pakalpojums, izmaksas par vienu lidojumu visai delegācijai sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro, un ir saprotami, ka rodas jautājumi – vai tiešām šādu pakalpojumu izmantošana valdības vadītāja darbā ir nepieciešama un attaisnojama. Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību – kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi.

Valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Mana stingra pārliecība ir, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā. Latvijas kā mazas un atvērtas demokrātijas interesēs ir būt draudzīgās attiecībās ar iespējami plašu valstu loku pasaulē, jo īpaši Eiropā. Latvijai jābūt pilnvērtīgi pārstāvētai un klātesošai starptautiskajās sanāksmēs, kur notiek lēmumu pieņemšana par jautājumiem, kas ietekmē mūsu drošību, labklājību un ekonomisko attīstību. Ministru prezidents pārstāv valsti Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, kā arī no šī gada un turpmāk – NATO samitā.

Laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus, pasaule piedzīvoja divus milzīgus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā. Abi šie satricinājumi radīja nopietnus aviosatiksmes traucējumus, komercreisu pieejamības pilnīgu vai daļēju pārrāvumu.

Pandēmijas laiks bija milzīgs izaicinājums mums visiem, ko sekmīgi pārvarējām. Brīdī, kad šķita, ka esam jau tikuši pāri pandēmijai un atgriežamies normālā dzīvē, nāca jauns satricinājums – 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Sākoties karam, būtiski pieauga ārpolitikas loma, arī manā darbā. Mūsu darbības mērķi – atbalsts Ukrainai, Latvijas drošības stiprināšana un Krievijas savaldīšana. Latvija vēl pirms kara sākuma paguva aizsūtīt uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes “Stinger”, konsekventi ir sniegusi visa veida atbalstu, un esmu personīgi aktīvi iestājies ES līderu sarunās par Ukrainas ceļu uz ES.

Gadu gaitā, esot premjerministra amatā, man ir izveidojušās labas attiecības ar daudzu Eiropas Savienības valstu un valdību līderiem, tādēļ izmantoju iespēju tieši kontaktēties ar viņiem, doties vizītēs un ES līderu organizētos pasākumos. Esmu gan apmeklējis, gan uzņēmis Latvijā Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Apvienotās Karalistes premjerministrus Borisu Džonsonu un Riši Sunaku. Nereti vizītes tika organizētas pēdējā brīdī, nebija paredzams to ilgums, tādēļ, dodoties tajās, tika izmantoti speciālie reisi.

Piekrītu, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.

Uzskatu, ka ar savu darbību ārpolitikā esmu audzējis mūsu valsts lomu Eiropas Savienībā un NATO, kā arī sekmējis Latvijas valsts drošības stiprināšanu. Pieņemot kritiku un ieteikumus politiskās darbības pilnveidošanai, turpināšu darbu Latvijai un sabiedrībai.