Skip to main content

Budžets 2026

Skaidri, saprotami un atklāti par to, kā tiek plānoti valsts līdzekļi.

 

Drošības budžets

2026. gada budžets bieži dēvēts par drošības budžetu – tajā galvenā uzmanība pievērsta cilvēku, valsts un ekonomikas drošībai. Bet ko šis jēdziens patiesībā nozīmē, un kā tas ietekmē mūsu ikdienu?

Sarunā ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu runājam par:

  • Ko nozīmē drošības budžets un kādas ir tā prioritātes
  • Kā tiek plānota valsts pārvaldes izdevumu samazināšana
  • Ko pašam finanšu ministram nozīmē drošība – gan personīgi, gan valstiski

 

 

Budžets un ārlietas

Budžets nav tikai iekšpolitikas jautājums – arī ārlietu resoram ir būtiska loma gan drošības stiprināšanā, gan Latvijas interešu aizstāvībā starptautiskajā vidē. Vienlaikus interesanti paraudzīties, kā budžeta veidošanas tradīcijas atšķiras citās valstīs.

Sarunā ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski runājam par:

  • Kāda ir ārlietu resora loma budžeta tapšanā
  • Budžeta ietekmi uz drošību un mūsu starptautisko pozīciju
  • Budžeta veidošanas tradīcijām dažādās valstīs

 

 

Kāpēc budžeta veidošana attiecas uz ikvienu no mums?

Valsts budžets nav tikai lēmumi Saeimas zālē – tas ir katra iedzīvotāja ikdiena: drošība, izglītība, veselība un iespējas, ko valsts spēj nodrošināt. Tāpēc būtiska ir ne tikai prioritāšu noteikšana, bet arī atklāta saruna ar cilvēkiem par to, kas ir svarīgi.

Sarunā ar Jaunās VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas vadītāju Edmunds Jurēvics mūsu ģenerālsekretāre Signe Jantone runāja par:

  • Ko valsts budžets nozīmē katram ikdienā
  • Kā notiek komunikācija ar sabiedrību par budžetu un prioritātēm
  • Kāpēc šajā budžetā īpaša uzmanība pievērsta drošībai un aizsardzībai

 

 

Kā budžets palīdz stiprināt tiesiskumu un iedzīvotāju drošību?

Drošība šobrīd ir budžeta prioritāte, un lai iedzīvotāji Latvijā varētu justies droši, ir svarīgs tiesiskums. Katrs ieguldītais eiro tieslietu sistēmā nozīmē stiprākas tiesas, profesionālākus tiesnešus un prokurorus, efektīvāk strādājošas institūcijas, un līdz ar to arī lielāku iedzīvotāju uzticību valstij un ekonomikas izaugsmi.

Budžeta lēmumi nosaka, cik plašas būs iespējas uzlabot tiesiskās vides kvalitāti un stiprināt drošību sabiedrībā un valsts drošību kopumā.

Sarunā ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri runājam par:

  • Kādas ir tieslietu nozares gaidas no valsts budžeta
  • Kā budžets palīdz stiprināt tiesiskumu un iedzīvotāju drošību
  • Birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē

 

 

Kā budžeta plānošana sasaistās ar izglītības jomas vajadzībām?

Jaunais mācību gads vienmēr ir jaunu cerību, izaicinājumu un iespēju sākums gan skolēniem, gan vecākiem, gan skolotājiem. Tieši šajā laikā īpaši izjūtam, cik svarīga ir saikne starp valsts budžeta lēmumiem un katras ģimenes ikdienu.

Budžeta lēmumi ietekmē visu – no atbalsta pasākumiem līdz iespējām mācību vidē. Tāpēc būtiski ir saprast, kā budžeta plānošana sasaistās ar izglītības jomas vajadzībām.

Sarunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti runājam par:

  • Kādi ieguvumi skolēnus un vecākus sagaida nākamgad?
  • Kā veidojas saikne starp budžeta plānošanu un skolēnu vajadzībām?
  • Kā izglītības jomas prioritātes tiek atspoguļotas budžetā?

 

 

Kā top pašvaldību budžeti?

Valsts budžeta lēmumi tieši ietekmē arī pašvaldību iespējas nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tāpēc būtiski ir saprast, kā izskatās budžeta tapšanas process no pašvaldību skatpunkta un kā tajā tiek sadzirdētas iedzīvotāju vēlmes.

Sarunā ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli meklējam atbildes:

  • Kā tiek veidots pašvaldību budžets?
  • Kā pašvaldības redz valsts budžeta procesu?
  • Kā iedzīvotāju vajadzības tiek pārvērstas konkrētos budžeta lēmumos?

 

 

Kāda ir Eiropas Komisijas loma Latvijas budžeta tapšanā?

Vai zināji, ka Eiropas Komisija sniedz izvērtējumu par Latvijas budžeta atbilstību ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Nacionālajam parlamentam šis izvērtējums jāņem vērā, pieņemot budžetu galīgajā lasījumā.

Tieši tādēļ vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu Finanšu ministrija ik gadu sagatavo arī Vispārējās valdības budžeta plāna projektu, kas tiek nosūtīts Eiropas Komisijai un Eirogrupai. Tā mērķis – koordinēt un stiprināt budžeta uzraudzību eirozonā.

2026. gada plāna projektā būs:

  • Scenārijs pie nemainīgas politikas – fiskālās telpas un prioritāšu noteikšanai
  • Scenārijs pie mainīgas politikas – ar valdības pieņemtajiem lēmumiem par papildu finansējumu un tā avotiem
  • Novērtējums par 2025. gada makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem
  • Informācija par Neto nacionāli finansēto izdevumu pieaugumu un tā atbilstību fiskālajai trajektorijai
  • Detalizēta sadaļa par aizsardzības izdevumiem

 

 

Kā panākt, lai budžets strādā sabiedrības labā?

Valsts budžets nav tikai ciparu rindas – tas ir sabiedrības vajadzību spogulis un valdības rīcības instruments. Lai tas patiešām kalpotu cilvēkiem, svarīgi ir gan skaidri mērķi, gan izpratne par to, kas cilvēkiem ir svarīgs.

Runājam ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Andu Čakšu par:

  • Pārsteidzošākajām lietām valsts budžetā
  • Ko nozīmē mērķu orientēts budžets un kāpēc tas ir būtiski
  • Kā politiķi un deputāti izzina sabiedrības vajadzība un citiem ar budžeta veidošanu saistītiem jautājumiem.

 

 

Budžets kā nepārtraukts cikls

Valsts budžets nav tikai cipari tabulās – tas ir nepārtraukts process, kas atspoguļo sabiedrības vajadzības un nosaka valdības rīcības virzienu.

Sarunājamies ar Ministru prezidentes parlamentāro sekretāri Karinu Ploku:

  • Kā izskatās budžeta tapšanas process no Ministru prezidentes biroja skatpunkta?
  • Kāds ir budžeta tapšanas grafiks un kāpēc to var saukt par nepārtrauktu ciklu?

 

 

Kā sevi ieraudzīt lielajā valsts budžeta portfelī?

Valsts budžets bieži šķiet sarežģīts un attāls – skaitļi, sadalījumi, procenti. Bet aiz katra no tiem stāv cilvēks, sabiedrības vajadzības un konkrēti lēmumi.

Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku iztaujājam par to, kur šobrīd esam budžeta tapšanas procesā:

  • Kā top valsts budžets?
  • Kā tajā ieraudzīt sabiedrības, pašvaldību un ikviena cilvēka vajadzības?
  • Kā panākt, lai budžets nav tikai valdības dokuments, bet arī ikviena no mums iespēju plāns?