fbpx Skip to main content

Nr.11 Latgale

Lolita Greitāne

Ludzas Mūzikas pamatskolas direktore

Nepadoties. Latgaliešu spīts kā veiksmes formula

Pēc Konservatorijas absolvēšanas izvēlējos dzīvi laukos, kaut esmu dzimusi un augusi Rīgā. Kopā ar ģimeni kopjam vectēva mājas gleznainā Nirzas ezera krastā. Nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli, vienīgi…

Vai esat braukuši pa grants ceļu Raipole–Nirza, pa kuru mēs ik dienu dodamies uz darbu novada centrā, bet atpūtnieki vasarā brauc uz tūristu mītnēm? Izbraucot pa tādu “trepi”, jau pēc pirmajiem metriem zūd vēlme doties tālāk. Tā ir katastrofa. Nekas nemainās gadiem. Esmu vērsusies ar sūdzībām un ierosinājumiem gan VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, gan Satiksmes ministrijā. Problēma netiek risināta. Ja vēlamies, lai dzīve laukos turpinās, lai te atgriežas jaunās ģimenes, labs ceļš ir viena no galvenajām prioritātēm. Par to es solu neatlaidīgi iestāties un neatkāpties, kamēr uz katru apdzīvotu vietu nevedīs katrā gadalaikā labi izbraucams ceļš, kas savieno ar pašvaldības centru.

Esmu mūzikas skolas direktore, un mūsu pedagogu kolektīvs radoši un atbildīgi strādā, lai bērni iegūtu kvalitatīvu izglītību. Prasības pedagogu darbam gan no sabiedrības, gan no IZM, gan no kontrolējošajām iestādēm aizvien pieaug. Diemžēl to nevar teikt par pedagogu algām. Kvalitatīvs darbs prasa pienācīgu atalgojumu. Nedrīkstam atkāpties no savām prasībām.

Saprotu, ka viens nav karotājs. Es, Lolita Greitāne, nekad nepadodos. Labos darbus varu darīt viena, bet, pārstāvot Latgales partiju JAUNĀS VIENOTĪBAS sarakstā, mērķtiecīgāk tomēr būs strādāt kopā, vienotā komandā!

•       Paplašināt autoceļu ar melno segumu izbūvi novados.

•       Gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī.