Edmunds Jurēvics: Budžets 2026. gadam – drošības, priekšvēlēšanu vai bankrota?
2026. gada budžeta pieņemšana nebija vienkārša. Šis budžets skaudri atspoguļo, kādā politiskā realitātē mēs dzīvojam. Tas bija līdz šim garākais un atklātākais budžeta veidošanas process, regulāri diskutējot gan ar nevalstisko sektoru, gan opozīciju. Tas aizsākās jau gada sākumā ar uzdevumu ministrijām pārskatīt izdevumus un ietaupīt. Tomēr, neskatoties uz mēģinājumiem šūpot valdību, mums izdevies pieņemt budžetu, gan vienojoties par sarežģītiem kompromisiem, gan pieņemot vajadzīgas, bet nepopulāras reformas.
Drošība pāri visam
Šim budžetam bija un ir tikai viens galvenais uzdevums – izdarīt visu, lai Latvija būtu drošībā. Vairāk nekā 2 miljardi eiro jeb 4,9% aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) – tā nav ambīcija, tā ir nepieciešamība. “Gribi mieru, gatavojies karam!” Drošība vairs nav diskusiju jautājums – tā ir priekšnoteikums tam, lai Latvijā vispār varētu runāt par jebkuru citu politikas jomu. Mums jāstiprina armija, jābruņojas, jāpaplašina profesionāls, motivēts karavīru un zemessargu dienests. Mēs nevaram akli paļauties tikai uz sabiedrotajiem, mums pašiem ir jāizdara viss, lai Latvija būtu drošībā. Šogad īpašs atbalsts piešķirts arī Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām – kopā 3 miljoni eiro. Tāpat nemainīgi turpināsim atbalstīt Ukrainu, cik vien ilgi tas būs nepieciešams.
Vienlaikus drošībā ieguldītā nauda ir ieguldījums arī ekonomikas attīstībā: attīstoties militārajai ražošanai tiek veicināta tehnoloģiju attīstība un radītas jaunas darba vietas.
Atbalsts ģimenēm un bērniem – investīcija mūsu nākotnes sabiedrībā
Latvijas demogrāfiskā situācija nav vienkārša tēma. Šajā ziņā neesam unikāli, teju visās Eiropas valstīs sabiedrības pakāpeniski noveco un bērnu dzimst aizvien mazāk, un vēl nevienam nav izdevies šo tendenci apstādināt. Taču tas, ko varam nodrošināt, ir, lai ikvienam, kurš vēlas kļūt par vecāku, būtu tāda iespēja. Vairāk nekā 20 milj. eiro papildu finansējuma novirzīts mātes un bērna veselības uzlabošanai. Būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts – no 421 eiro šogad uz 600 eiro nākamgad. Gandrīz dubultots bērna kopšanas pabalsts – nākamgad tas būs 298 eiro. Tāpat apjomīgs papildu finansējums piešķirts atbalstam ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, adopcijai un daudzbērnu ģimenēm. Latvijai katrs bērns ir svarīgs un vajadzīgs.
Konkurētspējīga izglītība visiem skolēniem
Ar bērna piedzimšanu viss nebeidzas. Tikpat svarīgi bērnam nodrošināt iespējas attīstīt savus talantus, lai viņš spētu realizēt sevi nākotnē, veiksmīgi iekļaujoties darba tirgū vai pats kļūstot par darba devēju. Tas ir ilgtermiņa ekonomiskās attīstības priekšnoteikums un tas iespējams, ja ikviens bērns, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas vai ģimenes rocības, saņemtu kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. No nākamā gada pilnībā tiks ieviests finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas nodrošinās taisnīgu atalgojumu gan pedagogiem un skolu atbalsta personālam, gan kvalitatīvu izglītību bērniem visā Latvijā.
Valsts parāds un budžeta deficīts – taupīt vai ieguldīt?
Daudz tiek runāts par valsts parādu un deficītu, vai ietaupīts pietiekami? Turpmākajos trīs gados valsts izdevumi samazināti par 844 mij. eiro, salīdzinājumam, piemēram, Kultūras ministrijas kopējais budžets 2026. gadam ir vien 253 milj. eiro. Valsts pārvaldē amata vietas samazinātas par 1145 štata vietām. Tāpat plānotas vairākas nozīmīgas reformas, piemēram, iepirkumu reforma un izdienas pensiju reforma. Turpinās aktīvs darbs pie birokrātijas mazināšanas.
Latvija joprojām atbilst Eiropas Savienības (ES) budžeta ilgtspējas kritērijiem. Teju visas Centrālās un Austrumeiropas valstis nākamgad plāno lielāku valsts parādu un budžeta deficītu, jo ieguldījumus aizsardzībā atlikt nedrīkst. Piemēram, Polijā, budžeta deficīts jau trešo gadu pārsniegs 6% no IKP. Latvijas budžeta deficīts 3,3% apmērā no IKP ir otrais zemākais starp ES Austrumu flanga valstīm.
Izslēdzot ar drošību saistītos vienreizējos izdevumus, kas ieplānoti gan iepriekšējos gados, gan nākamā gada budžetā, Latvijā deficīts nepārsniegtu 1% no IKP, kas uzskatāms par strukturālo deficītu un parādu būtiski nepieaudzē. Skaļi lozungi no budžeta kritiķiem nerimstas, taču reāls, alternatīvs piedāvājums arī šoreiz izpalika, tā vietā, skaļi paužot prasību ietaupīt vairāk, vienlaikus tika prasīts arī palielināt izdevumus.
Pirms gada mēs pieņēmām nodokļu reformu, solot šogad nodokļus nemainīt. Savu solījumu esam turējuši – pamata nodokļos izmaiņu nebūs. Vienlaikus, atbilstoši solītajam pieaugs minimālā alga un neapliekamais minimums. Mums jāturpina darbs pie valsts pārvaldes jēgpilnas efektivizācijas. Jebkura reforma, kas nevienam “nav sāpīga”, nav īsta reforma. Jāpanāk ekonomikas straujāku izaugsmi un produktivitātes pieaugumu.
2026. gada budžets ir veidots ar reālistisku skatu un atbilstoši mūsu valsts drošības situācijai, ekonomikas vajadzībām un demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Jau janvārī sāksies darbs pie 2027. gada budžeta. Arī nākamgad drošība paliks mūsu galvenā prioritāte, apzinoties arī nepieciešamību mazināt valsts parādu un budžeta deficītu. Gādājot par drošību, stiprinot ģimenes un ieguldot izglītībā, mēs kopīgi veidojam Latviju par drošu, pārtikušu un pašapzinīgu valsti, kurā ikvienam ir iespēja veidot savu nākotni.
Edmunds Jurēvics,
Partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs,
Latvijas Republikas Saeimas frakcijas Jaunā VIENOTĪBA priekšsēdētājs