fbpx Skip to main content

Finanšu ministrs un EK priekšsēdētājas izpildvietnieks pārrunā finanšu jomas aktualitātes

Piektdien, 16. decembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā viņi pārrunāja Eiropas Savienības finanšu atbalstu ekonomikas atveseļošanai un enerģētikas krīzes pārvarēšanai, valsts budžeta sagatavošanas procesu, kā arī fiskālos un citus finanšu jomas jautājumus.

Viena no tuvākā laika prioritātēm ir nākamā gada valsts budžeta sagatavošana. Savlaicīgai budžeta pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts ekonomikas atveseļošanas, attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā. Valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt februāra sākumā. Savukārt līdz jaunā budžeta apstiprināšanai darbosies pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.

“Jaunā valdība, sākot darbu, ir izvirzījusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas un jomas, kurām īpaši nepieciešams atbalsts. Lai ieceres īstenotu un iespējami drīz varētu nodrošināt nepieciešamās politikas izmaiņas un resursus, mums kopīgiem spēkiem operatīvi jāizveido vislabākais iespējamais budžeta projekts atbilstoši šā brīža iespējām,” uzsver finanšu ministrs.

Latvijas budžeta plāna projekts 2023. gadam iesniegts EK šā gada 11. oktobrī tūliņ pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Tas sagatavots, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2022. gada augustā atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un septembrī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Kopumā EK atzinusi, ka šis tehniskais Latvijas budžeta plāna projekts bez politikas izmaiņām atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes rekomendācijās. Tikšanās laikā finanšu ministrs aicināja operatīvi sniegt viedokli arī tad, kad EK tiks iesniegts aktualizētais budžeta plāna projekts.

“Eiropas Savienība atbalsta dalībvalstis ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas un ekonomikas noturības nostiprināšanai pret ārējiem šokiem, kā arī sniedz finanšu atbalstu enerģētiskās krīzes pārvarēšanai. Latvijai šiem mērķiem ir pieejami gandrīz 2 miljardi eiro grantu veidā, svarīgi šo atbalstu pilnībā izmantot. Tāpat jāturpina sniegt mērķēts atbalsts vairāk ietekmētajām iedzīvotāju grupām un uzņēmumiem. Ņemot vērā augsto inflāciju un procentu likmju pieaugumu, vienlaikus ir nepieciešams pakāpeniski atgriezties pie stingrākas fiskālās politikas. Tas īpaši būtiski Latvijai, ņemot vērā augsto valsts budžeta deficītu,” norāda Valdis Dombrovskis.

Decembra sākumā Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%. Līdz 22. decembrim  pēc aktualizētā makroekonomiskā scenārija tiks aprēķināta 2023. un turpmāko gadu fiskālā telpa.

 

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija
Foto: Finanšu ministrija

Dalies ar ziņu