Jautājumi un atbildes: Valsts aizsardzības dienesta atlases organizācija pēc nejaušības principa

1. Kas organizēs iesaucamo atlasi pēc nejaušības principa?

Atlasi Valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa (turpmāk – atlasi) nodrošina un kontrolē Aizsardzības ministrija. Kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam (turpmāk – VAD) pakļauto pilsoņu un to pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu, nosaka Ministru kabinets.

2. Kur var iepazīties ar atlases noteikumiem un nolikumu? Kā tas notiks?

Aktuālā informācija par atlases procesu plašākai sabiedrībai būs pieejama Aizsardzības ministrijas komunikācijas kanālos. Papildus tam iespējams iepazīties ar Valsts aizsardzības dienesta likumu (informācija par pilsoņa atbilstību dienestam) un 1. jautājumā minētajiem 2023. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm” (informācija par pilsoņu reģistrēšanas un atlases kārtību).

3. Kā tiks veikta Valsts aizsardzības dienesta obligātā kārtā iesaucamo atlase?

VAD iesaucamo atlasei izveidots unikāls gadījumskaitļu ģenerēšanas rīks. Lietojumprogrammatūra (SIA Cloud Enterprise Systems) ļaus veikt unikālu skaitļu (identifikatoru) atlasi pēc iepriekš sagatavota iesaukšanai derīgu pilsoņu augšupielādētā saraksta, pēc tam saglabājot atlases rezultātus atsevišķā failā. Dators un gadījumskaitļu ģenerēšanas iekārta netiks pieslēgta pie interneta tīkla, tādējādi nodrošinot, ka process netiek ietekmēts. Tāpat programmatūras kiberdrošības risku izvērtējumu veicis MILCERT un atzinis par drošu.

4. Kā tiek sagatavots atlasei atbilstošs pilsoņu saraksts?

Atlasei atbilstošo pilsoņu sarakstu sagatavo Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departaments (turpmāk VADD), apkopojot sekojošo reģistru datus: Fizisko personu reģistra, Sodu reģistra, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Invaliditātes informatīvās sistēmas, vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites datubāzes.

Sākotnēji tiek apzināts to pilsoņu kopums, kuri brīvprātīgi ir pieteikušies VAD, pēc kā tiek apzināts to pilsoņu skaits, kuri VAD tiks iekļauti pēc nejaušības principa, proti, izlozes kārtā, kā to noteic MK noteikumu 27. punkts. Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk – VAD likuma) 8. pants noteic tos pilsoņus, kuri nav pakļauti VAD, savukārt 9. pants noteic, kuriem VAD tiek atlikts. Lai konstatētu minēto, par katru personu augstāk norādītajos reģistros tiek pārbaudīti dati. Ir dati, kurus iespējams noskaidrot līdz atlasei, taču ir tādi, kas tiek apstrādāti pēc minētās atlases.

Līdz atlasei tiek noskaidrots: 1) personas, kuras iegūst izglītību, izņemot augstāko izglītību;
2) Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi; 3) personas, kuras profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā 11 mēnešus; 4) personas ar sodāmību; 5) personas, kuri ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks.

Pēc atlases tiek noskaidrots: 1) personas veselības stāvoklis; 2) tās personas, kuras Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras minētajās iestādēs ir nodienējušas ne mazāk kā divus gadus.

Personu datu pārbaudi un izvērtēšanu veic ierobežota skaita Aizsardzības ministrijas VADD darbinieki, kuri veido potenciāli iesaucamo sarakstu, no kura ir izslēgtas personas, kuras atbilst VAD likuma 8. un 9. pantā minētajiem kritērijiem.

5. Kuras būs tās personas, kas pārbaudīs vai sarakstos ir VISI, kuriem tur būtu jābūt?

Lai nodrošinātu, ka sarakstos ir visi, kuriem tur būtu jābūt, pastāv vairāku pakāpju kontrole. Ja VAD potenciāli iesaucamā persona atbilst kādam no VAD likuma 8. vai 9. pantā noteiktajiem kritērijiem, tā netiek iekļauta iesaucamo sarakstā. Par katru no iesaucamo saraksta izslēdzamo personu tiek sagatavots atzinums, kas pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem. To darbinieku vidū, kuri veic informācijas ievadīšanu sistēmā, izvērtēšanu un gala lēmuma pieņemšanu, ir sadalītas kompetences jomas. Vienlaikus ir pārskatāms, kura persona kurā brīdī ir veikusi izmaiņas informācijas sistēmā.

Informācijas kopumu pārbauda darbinieks, kurš neveic informācijas sākotnējo izvērtēšanu, līdz ar to ir iespējams konstatēt, vai personas no VAD iesaucamo saraksta ir izslēgtas pamatoti un likumīgi. Izveidoto atlasei derīgo pilsoņu sarakstu ar savu parakstu apstiprina Aizsardzības ministrijas VADD direktors un pieņem valsts sekretārs.

6. Cik un kuri cilvēki būs iesaistīti atlases norisē?

Aizsardzības ministrs nosaka laiku, kad tiks veikta atlase. Informācija par atlases norisi tiek publicēta Aizsardzības ministrijas mājaslapā, un tai kā novērotāji klātienē var pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji. Lai garantētu procesa neatkarību un izslēgtu ārējo faktoru ietekmi uz atlases organizāciju, informācija par atlases norisē un organizēšanā iesaistītajām personām netiek publiski izpausta.

7. Kas garantēs godīgu un kvalitatīvu atlases procesu?

Atlases procesa kvalitāti garantē gan īpaši pielāgotais tehniskais nodrošinājums, gan personas, kas atbildīgas un ar savu parakstu apliecina ievadīto datu precizitāti. Atlases organizēšanas procesā tiek veikts rūpīgs potenciālo risku izvērtējums, lai garantētu atlases godīgumu. Iespēja veikt jebkādas izmaiņas no reģistriem iegūto datu sarakstā ir šauram cilvēku lokam, un jebkuras veiktās izmaiņas jebkurā brīdī ir redzamas citiem. Par to, kā tiek garantēts tiesiskums līdz atlasei, skatīt atbildē uz 5. jautājumu.

8. Kur tiks publicēta vai paziņota informācija, cik jaunieši piedalās atlasē un kad tieši atlase notiek?

Informācija par atlases norisi tiek publicēta Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

9. Kas tiks darīts, lai atlases process būtu caurspīdīgs un nerastos aizdomas par tehnisku vai cilvēcisku kļūdu?

Procesa caurspīdīguma garantēšanai tiks veidota Aizsardzības ministrijas VAD iesaukšanas kontroles komisija, kuras sastāvā būs ievēlēti Aizsardzības ministrijas departamentu pārstāvji (izņemot Aizsardzības ministrijas VADD), kuri vērtēs procesa gaitu un leģitimitāti. Papildus tam, novērošanai klātienē aicināti pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji.

Par atlases procesa tehnisko risinājumu ir atbildīgs SIA “Cloud Enterprise Systems”, kas atbilst Aizsardzības ministrijas izvirzītajiem kritērijiem un specifikācijai tehniskā risinājuma izstrādāšanai. Lai preventīvi novērstu cilvēciskas kļūdas, informācijas iegūšanas procesi ir izveidoti tā, lai tie maksimāli būtu automatizēti. Taču, kur pastāv cilvēciska iejaukšanās, piemēram, saņemtās informācijas izvērtēšana un atzinuma sniegšana, informācija tiek vairākkārt pārbaudīta un tiek izmantots “četru acu princips”, t.i. , ka vienu un to pašu darbību veic vismaz divi cilvēki.

10. Kur varēs vērsties, ja būs aizdomas par negodīgu atlases norisi?

Ja personas rīcībā ir informācija par atlases negodīgu norisi vai ir aizskartas tās subjektīvās tiesības, iesniegt sūdzību vai apstrīdēt lēmumu iespējams VAD iesaukšanas kontroles komisijā, kas noteikta VAD likuma 5. pantā, kuru izveido Ministru kabinets. Vismaz pusi no komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs. Kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

Informācijas avots:
Aizsardzības ministrija