Kalniete: ES dalībvalstīs ir jāizbeidz tā dēvēto “Krievijas namu” darbība
Par spīti jau 2022. gada vasarā noteiktajām sankcijām pret Krievijas federālās valdības aģentūru “Rossotrudņičestvo”, 15 ES dalībvalstīs joprojām darbojas tās paspārnē izveidotie tā dēvētie “Krievijas nami”, kas sevi pozicionē kā kultūras centrus, taču patiesībā izplata dezinformāciju, propagandu un Kremļa politisko dienaskārtību.
Pēc četru Eiropas Parlamenta deputātu – Sandras Kalnietes, kura pārstāv Latviju, Rasas Juknevičienes, kura ievēlēta no Lietuvas, kā arī Zviedrijas deputāta Tomasa Tobes un Vācijas parlamentārieša Sergeja Lagodinska – iniciatīvas sagatavota vēstule Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas prezidentei un ES augstajai pārstāvei ārlietās ar aicinājumu izstrādāt vienotu un koordinētu ES dalībvalstu rīcību, lai “Krievijas namu” darbību izbeigtu.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa/Jaunā Vienotība: “Eiropas lielākais drauds ir Krievija – mēs to ļoti labi apzināmies, tādēļ nedrīkstam pieļaut, ka Eiropas valstu pilsētās atklāti turpina darboties Kremļa aģentu tīkls, kas ar “maigo varu” īsteno hibrīdietekmi un indē mūsu informatīvo telpu. Turklāt runa nav tikai par propagandu, jo, piemēram, Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests ir ziņojis, ka “Rossotrudņičestvo” un tā pārstāvniecības ārvalstīs – Krievijas zinātnes un kultūras centrus – Krievijas izlūkdienesti regulāri izmanto kā aizsegu saviem operatīvajiem darbiniekiem. Eiropas Komisijas nostāja, ka lēmumi par “Krievijas namu” slēgšanu ir katras dalībvalsts kompetencē, nav pietiekama, tādēļ ir jārod vienots regulējums, lai pret šiem Kremļa aģentiem vērstos ar visu bardzību.”
ES lēmumā par sankcijām “Rossotrudņičestvo” raksturota kā “galvenā valsts aģentūra, kas īsteno Kremļa “maigo varu” un hibrīdietekmi”, popularizējot “Krievu pasaules” koncepciju, darbojoties kā jumta organizācija Krievijas tautiešu un ietekmes aģentu tīkliem, kā arī finansējot propagandas projektus un izplatot Kremļa naratīvus un vēstures revizionismu. Eiropas Parlaments jau iepriekš ir vērsis uzmanību, ka “Krievijas namu” darbība nav pieļaujama, tomēr šādi centri joprojām ir 15 ES dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Čehijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Slovākijā un Spānijā.
Vēstulē, ko parakstījuši ap 70 Eiropas Parlamenta deputātu, secināts, ka “Krievijas namu” juridiskais statuss dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras – daži no šiem centriem darbojas kā diplomātiskās pārstāvniecības, citi balstās uz valstu divpusējiem līgumiem ar Krievijas Federāciju, tām ir atsevišķs juridiskās personas statuss saskaņā ar konkrētās valsts likumdošanu vai arī tās darbojas kā “Rossotrudņičestvo” pārstāvniecības. Tādējādi uz to juridisko statusu, telpām, personālu un finansējumu attiecas dažādas ES sankciju un tiesību aktu kombinācijas.
Deputāti atzīst, ka, ievērojot augstākminēto, juridisku risinājumu atrast ir grūti, tomēr aicina to darīt, īpaši ņemot vērā, ka “Rossotrudņičestvo”, kas ir centrālā šī tīkla organizācija, ir pakļauta ES sankcijām. Tādēļ Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests un dalībvalstis aicinātas izstrādāt koordinētu Eiropas pieeju attiecībā uz “Krievijas namiem” un apzināt juridiskos pasākumus, kas pieejami gan ES, gan dalībvalstu nacionālā līmenī, lai izbeigtu to struktūru darbību, kas ES kalpo Kremļa ietekmes aparātam.