Kalniete: Krieviju vairs nevar uzskatīt par ES stratēģisko partneri

Šī gada 18. martā apritēs jau pieci gadi kopš Krievijas nelikumīgās Krimas aneksijas. Kāds ir Parlamenta vēstījums Ukrainai?

Ukraina ir mūsu tuvs kaimiņš, tāpēc stabilitāte, labklājība un demokrātija šajā reģiona ir ārkārtīgi svarīga Eiropai. Mūsu ziņojumā mēs uzsveram, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par ES stratēģisko partneri. Mēs aicinām Krieviju pilnībā īstenot Minskas nolīgumu, atgādinot, ka Parlaments nepieņem Krimas aneksiju un pieprasa atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti. Ziņojuma projektā mēs vēršam uzmanību uz situāciju cilvēktiesību jomā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli un politiskajiem ieslodzītajiem, kas tiek turēti apcietinājumā Krievijā ļoti apšaubāmu apsūdzību dēļ. Mēs arī izvirzām prasību atbrīvot Ukrainas jūrniekus, kuri arestēti incidentā Kerčas šaurumā.

 

Jūs arī aicināt izstrādāt priekšlikumu ES līmeņa Magņicka tiesību aktam. Vai Jūs varat to paskaidrot?

Mums ir priekšlikums par vispārēju ES cilvēktiesību sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuru pamatā ir ASV Magņicka tiesību akts. Atsevišķās ES valstīs jau ir izveidoti sankciju saraksti, piemērojami pret personām par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mēs ierosinām izveidot ES mēroga sankciju sarakstu. Šis ir piektais Eiropas Parlamenta ziņojums, kurā mēs aicinām īstenot Eiropas Magņicka tiesību aktu.

 

ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm – kā tas ietekmē abu pušu politiskās attiecības?

Ja skatāmies uz ‘’Nord Stream 2” cauruļvadu projektu, kļūst skaidrs, ka tā vienīgais mērķis ir izvairīties no tranzīta cauri Ukrainas teritorijai, veidojot ievērojamu negatīvu ietekmi tās budžetam tranzīta maksājumu zaudējumu dēļ. Tiem, kas saka, ka ‘’Nord Stream 2’’ ir ekonomiskais projekts, kas nodrošinās lētu enerģiju, mana atbilde ir ļoti vienkārša: nauda, ​​ko Krievija nopelna no gāzes pārdošanas Eiropai, tiek ieguldīta militārajā rūpniecībā, palielinot uz ES vērstus draudus un nodrošinot lielāku finansējumu manipulācijām un dezinformācijai.

Mums ir jāaptur ‘’Nord Stream 2’’. Šis projekts ir pilnīgi pretrunā ar ES kopējo enerģētikas politiku. Eiropai ir nepieciešams nodrošināt enerģijas resursu avotu un piegāžu diversifikāciju un drošību.

 

Ņemot vērā tuvojošās Eiropas vēlēšanas, kādi ir Parlamenta priekšlikumi nepieciešamajiem pasākumiem, lai izvairītos no iespējamiem Krievijas kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņas?

Uzriez pēc agresijas sākuma Austrumu Ukrainā, kad hibrīda dezinformācija pārpludināja Eiropu, mēs aicinājām Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izveidot darba grupu dezinformācijas problēmu risināšanai. Kopš Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanās un referendumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (Brexit), kā arī kopš konstatētās Krievijas lomas Skripaļa saindēšanas lietā, izpratne par Krievijas draudiem arvien pieaug.

 

Šajā mēnesī aprit astoņi gadi, kopš sācies konflikts Sīrijā. Kāda ir Parlamenta nostāja par Krievijas iesaistīšanos konfliktā?

Kopš Krievijas iejaukšanās Sīrijā, tā ir kļuvusi par neizbēgamu partneri sarunās par mierīgu risinājumu. Tomēr es neuztveru Krieviju kā iespējamo partneri konflikta risinājumam Sīrijā, drīzāk tā ir daļa no problēmas. Krievu militāro bāzu klātbūtne Vidusjūrā ir ļoti satraucoša un bīstama. Ar savu klātbūtni Vidusjūrā Maskava stiprina savu pastāvīgi pieaugošo klātbūtni mūsu apkārtnē. Turklāt Krievija bloķē visu ANO Drošības padomē, vēlreiz apstiprinot, ka tā ir daļa no problēmas.