Kristovskis: Lembergs turpina piehaltūrēt, tas ir, dullina mīļos ventiņus

Ventspils domes opozicionāra Ģirta Valda Kristovska viedokļraksts.

Aivars Lembergs savā šī gada 21. maija videokonferencē, runājot par Latvijas ekonomikas aktualitātēm, kā ierasts, neskopojās skarbiem vērtējumiem, lai nogānītu valdību, taču cita starpā atcerējās, kā studenta gados esot piehaltūrējis Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, esot pat sarakstījis kursa darbu. Nav zināms, kā tieši šāda haltūra ietekmēja rūpnīcu, taču rūpnīca vairs nedarbojas. Sen tādas nav, norādīja Lembergs un turpināja kritizēt Krišjāņa Kariņa valdības pāris dienas iepriekš publicēto informatīvo ziņojumu par risinājumiem Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai.

Lai pierādītu, ka nerunā tukšu, Lembergs vilka ar pirkstu pa ziņojuma pielikumu, komentēja, smēja un izsmēja. Absolūts haoss! Labā kāja nezina, ko kreisā dara! Cik klašu izglītībai jābūt, lai saliktu kopā šādus ačgārnus lēmumus! Skaitot valdības izniekotos miljonus, šādi un līdzīgi epiteti no Lemberga mutes bira kā no pārpilnības raga…

Citiem vārdiem sakot, Ministru kabinets tika novērtēts kā krīzes situācijā aplam domājoša, rīkoties nespējīga, Latvijas padomju sociālistiskās republikas laikos aizsēdējušos biedru grupa. Lai attaisnotu šādu totalitārās pagātnes simbolos sakņotu alegoriju piesaukšanu, Lembergs aicināja ikvienu pārbaudīt minēto valdības ziņojumu. Turklāt lai pārliecinātos, ka Lembergs nerunā blēņas laikā, kad jāsilda ekonomika, kad pasaule un Latvija ir iegājusi ekonomiskajā krīzē, viņš aicināja pārbaudīt tieši viņa paša izteikumus.

Ar šādu ievadrunu, Lembergs ķērās pārskaitīt, kam valdība noņemot naudu… Kompetences centriem – vairāk nekā miljons eiro. Viņš to nesaprotot. To attīstība esot vajadzīga, tas esot pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Jaunu produktu ieviešanai noņemti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Nesaprotot. Runa esot par produktiem, kas radīti Latvijā, lai vācieši tos pērk. Valdība noņemot naudu krīzes laikā darbu zaudējušo cilvēku apmācībai, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst noņemt naudu? Nedrīkst noņemt naudu, kāpēc tiek noņemt 3,3 miljoni? Lembergs nesaprotot. Paskaidrots nekas neesot. Vēl trakāk – 4 miljoni eiro tiekot noņemti biznesa inkubatoriem. Uzņēmējdarbības attīstības pamatu pamatam. Krīzes pārvarēšanai tiekot atņemta nauda, sēklas nauda. Tas esot kā bada cietējam atņemt ēdamo. Nu, kā tā? – vaicāja Lembergs. Nauda tiek noņemta darba drošības uzlabošanai. 7, 4 miljoni eiro tiekot noņemti gados vecāku ļaužu darba spēju uzlabošanai. Cik tas ir gudri? 5 miljoni esot noņemti vispārējās izglītības infrastruktūrai. Noņemta nauda digitālo līdzekļu izstrādei, attālinātai apmācībai, viss jaunais izglītības saturs paredzot digitālās izglītības. Par “kroni visam” Lembergs nodēvēja 4 miljonu eiro noņemšanu sociālai uzņēmējdarbībai! Tas ir ražotnēm, kur strādā invalīdi! Tām valdība noņemot naudu! Norādīja Lembergs un retoriski jautāja, kur tad tā sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko, kur sociāli atbildīga valsts politika?

Taču tagad kaut nedaudz jāieskatās 15 lappušu garajā Ministru kabineta ziņojumā, kas tapis daudzu sēžu rezultātā, turklāt jāuzsver, ar sociālo partneru aktīvu līdzdalību. Tad, nu, lūk: tas, ka Lembergs nav spējis izprast pāris desmitu miljonu eiro finansējuma pārstrukturizācijas nepieciešamību valsts finanšu saimniecības ietvaros, kā arī iespējams, nav iepazinies ar informatīvā ziņojuma paskaidrojuma rakstu, ir viņa paša problēma. Taču, kas attiecas uz Ministru kabineta veikto ES fondu līdzekļu pārdali Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai, tad valdība nevis atņēma līdzekļus, bet gan ir paredzējusi novirzīt 499 miljonus eiro uzņēmumu atbalstam, nodarbinātībai un sociālekonomisko problēmu risināšanai. Turklāt šo līdzekļu detalizēta izmantošana top sadarbībā ar sociālajiem partneriem, piemēram, ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus.

Tā kā to Lembergs savā vāji slēptajā naidā pret Kariņa, Bordāna, Linkaiša valdību “nepamanīja”, tad ir jāvērš uzmanību uz to, ka Ministru kabinets pietiekami detalizēti un pārskatāmos griezumos ir parādījis šo 500 miljonu ES fondu līdzekļu pārdali gan nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumiem, gan uzņēmējdarbībai – darbības pārorientācijai, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, vietējam pasūtījumam un pieprasījumam, eksporta veicināšanai, uzņēmumu modernizācijai un to starptautiskajai konkurētspējai, pētniecības, attīstības un produktivitātes izaugsmei, gan arī novirzot ES fondu finansējumu prioritāri valsts pasūtījumu un publiskās infrastruktūras projektiem un tamlīdzīgi. Turklāt īpaši jāuzsver, ka ziņojumā ir minēts: ņemot vērā, ka nozaru vajadzības ir lielākas, nekā pašreizējās ES fondu finansējuma pārdales iespējas, tiks skatīts jautājums arī par papildu finanšu resursu piesaisti, izvērtējot ES Solidaritātes fonda iespējas.

Lai vēl kaut mazliet raksturotu valdības ieceres, minēšu, ka Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai 13 ekonomikas atveseļošanās pasākumiem ir paredzēts finansējums 247,2 miljonu eiro apmērā. Pasākumu mērķis ir stabilizēt ekonomiku, mainīt ekonomikas struktūru, attīstīt uzņēmumus ar augstu eksportspēju. Tiks apmācīti 22 000 speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji. Attīstības finanšu institūcija “Altum”, nodrošinot aizdevumus un garantijas eksportētājiem radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, ir paredzējusi 35 miljonus eiro. 16,8 milj. atvēlēti nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei krīzes skarto nozaru sekmīgākai pārstrukturizācijai un attīstībai. Pieaugošā bezdarba un krīzes seku sociālajā jomā mazināšanai tiks novirzīti aptuveni 63 miljoni eiro. Bezdarbnieku prasmju pilnveides un iesaistes darba tirgū veicināšanai 25,3 milj. eiro. Bezdarbnieku nodarbinātības saglabāšanai 32,3 miljoni eiro. Savukārt publiskās pārvaldes procesu optimizēšanai par 12,1 miljoniem eiro paredzēts attīstīt informāciju un komunikāciju tehnoloģijas.

Tie ir tikai daži raksturlielumi, kurus Ministru kabineta ziņojumā “nespēja” saskatīt Ventspils pilsētas domes neleģitīmais priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Vienmēr var domāt: kāpēc šāda rīcība, ko ar šādu “gudrību”, lietojot Ventspils pilsētas domes oficiālo video portālu, cenšas panākt smagos noziegumos apsūdzētā augstā valsts amatpersona? Iespējams, ka haltūra, līdzīgi kā studenta gados, kad Lembergs piestrādājis Rīgas Vagonbūves rūpnīcā. Iespējams, ka šādi dullina paša mīļotos ventiņus. Iespējams, ka vienkārši blēdība, jo kurš gan cits, ja ne pats Lembergs labi zina, kādu finansiālu problēmu priekšā ir novedis Ventspils brīvostu, par kuras “apdalīšanu” ES fondu kontekstā savas 21. maija videokonferences noslēgumā polemizē Lembergs.

Protams, ir dīvaini redzēt, ka Ministru kabineta paskaidrojuma rakstā Latvijas ostu infrastruktūras attīstībai atvēlot 45 miljonus eiro, vairs nepiemin Ventspils brīvostu. Taču ir nevietā runāt, ka valdības mērķis ir nožņaugt Ventspils ostu, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns izkārtojis sankcijas Ventspils ostai, ka tāda esot Kariņa valdības politika! Izrādās problēmas būtība nav pat Lemberga reputācijā, kas zemu krītot, sāk radīt jūtamus zaudējumus Ventspils pilsētas attīstībai.

Problēmas būtība ir faktā, ka iepriekšējos gados, investējot ES fondu līdzekļus Ventspils Speciālās ekonomiskās zonas forsētai attīstībai, apzināti netika iemaksāts Ventspils brīvostas obligātais līdzfinansējums. Un tagad brīvostai ir jācīnās nevis par jaunu ES fondu līdzekļu piesaisti, bet gan par kredītlīdzekļu piesaisti iepriekšējos gados uzsākto investīcijas projektu realizācijai, kā arī jau esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Runa ir par smagu, iepriekšējos gados pārlieki optimistiski pārfinansētu Speciālās ekonomiskās zonas attīstību bez pienācīga pašu kapitāla. Runa ir par Lemberga atstātu nesaimnieciskuma mantojumu, kuru pašreiz spiesta risināt Ventspils brīvostas valde un Latvijas valsts. Runa ir par Aivara Lemberga haltūru, viņa reputācijas un ģeopolitisko interešu un procesu miksli, kura slogs Ventspils brīvostai pašreiz ir vismaz 15 miljoni eiro un kas ir neatliekami jāatdod, pirms ķeras pie nākamajiem ES fondiem!

Tomēr ne Latvijas valsts, ne arī Brīvostas pārvalde neļaus Ventspils ostai sabrukt. Tiks meklēti ceļi, kā to attīstīt arī turpmāk, neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijai ir radušās bažas par investīciju Latvijas ostās lietderību. Lembergs labi zina, ka Ventspils Brīvostas pārvalde ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumam tieši pašlaik ir pieteikusi divus jaunus konkrētus projektus: “Ventspils priekšostas krasta nostiprinājuma atjaunošana” un “Kuģu satiksmes vadības sistēmas modernizācija”. Tas ir darbs, kas sarežģītos apstākļos ir dienas kārtībā. Un tomēr pat tad Lemberga komentāri, zaudējot ietekmi, kļūst arvien ciniskāki, melīgāki, tas ir, “jo sliktāk, jo labāk”.