Kristovskis: Lembergs vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis

Jaunā valdība premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vadībā jau aktīvi un mērķtiecīgi sākusi darbu, kas daudzos jau radījusi neapmierinātību. Ne tādā nozīmē, ka darbu darītu slikti, bet gan tā, kā pienākas to darīt un daudziem radies satraukums par savu ierasto komforta zonu ilgtermiņā, kas tagad var spēji mainīties. Tas var skart daudzas jomas dažādās nozīmēs. Arī pašvaldības gaida lielas pārmaiņas – pirmkārt, solītā teritoriālā reforma, bet īpaši nobažījušies ir dažu pašvaldību vadītāji par iespējamo domes atlaišanu. Par visu plašāk intervijā ar Ventspils pilsētas domes deputātu Ģirtu Valdi Kristovski.

 

Krišjāņa Kariņa valdība ir izveidota. Kāpēc jaunajam Ministru prezidentam Kariņam tas izdevās, savukārt Saeimā ievērojami plašāk pārstāvēto politisko spēku līderiem iepriekš tas nebija pa spēkam?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka esmu gandarīts, ka mums beidzot ir izveidota valdība. Tas valstij ir ļoti svarīgi. Taču vērtējot Krišjāņa Kariņa, jaunā Ministru prezidenta, panākumu, ir jāakcentē ne tikai šī notikuma unikalitāte, bet arī likumsakarība. Piemērotības premjera amatam pamatā ir Kariņa personība, izkoptās profesionālās īpašības, pieredze. Šāda cilvēka spējām un autoritātei ir ārkārtīga nozīme situācijā, kad uz politiskās skatuves parādās mazāk pieredzējuši jauni politiski spēlētāji, valda haoss un apjukums, kad ir jāspēj samierināt, apvienot un vest ļaudis visiem kopīgi vēlamā virzienā.

 

Tomēr fakts, ka valdību tagad vada “Jaunā Vienotība”, Saeimā pārstāvēto jauno partiju atbalstītājos tomēr ir izraisījis neapmierinātību. Vai šāda neuzticība neietekmēs valdības spēju strādāt?

Protams, ka politikas vērotāji, konkrētu politisko spēku atbalstītāji katrs vēlas sastādīt un atbalstīt savu ideālo valdību. Taču šķiet, ka vismaz pašreiz valdību veidojošo politisko spēku patiesa pārliecība ir, ka ir sasniegts optimālais valdības modelis, kāds bija iespējams pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka valdības ministri grib apliecināties, strādāt un profesionāli augt. Valdību vada Krišjānis Kariņš, taču viņš noteikti atbalstīs katru ministru kā kopēju lietu.

 

Tomēr katrā valdībā agrāk vai vēlāk parādās domstarpības un asas pretrunas?

Protams, valdības darbs ir sarežģīts. Katra diena nāk ar izaicinājumiem, jauniem viedokļiem. Atšķirīgi uzskati un prioritātes ir pat labu partneru starpā. Taču tāds ir valdības darba process. Nesteigsimies pirms laika prognozēt, kurš būs ķēdes vājākais posms. Gribu būt pozitīvs valsts lietās tik ilgi, kamēr man nav pamata domāt par pretējo. Lai valdībai izdodas! Ja tā būs, mūsu valsts būs stiprāka, konkurētspējīgāka, mēs dzīvosim labāk!

 

Un tomēr katrs medus mēnesis beidzas. Vai valdības vadīšana šādā situācijā Jaunai Vienotībai nenesīs tālākus popularitātes krituma riskus?

Domāju, ka ar šādu nolemtību partiju apvienība Jaunā Vienotība un Ministru prezidents Kariņš nebūtu uzņēmušies valdības veidošanas izaicinājumu. Valdība ir laba iespēja, lai šādas jaudas politisks spēks reabilitētos pēc iespaidīgā atbalsta krituma sabiedrībā. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Solvita Āboltiņa ir izslēgta kā no partijas, tā no arī no Latvijas politikas. Viņu pārliecinoši ir aizstājis Krišjānis Kariņš – patiess cilvēks un īsts līderis, kurš pārstāv tās vērtības, kuru dēļ savulaik tika veidota Vienotība. Priekšā stāvošais darbs parādīs, vai ir noticis Jaunās Vienotības restarts. Šai partiju apvienībai ir pieredze. Tās prasmīga politiskā taktika devusi labu rezultātu minimālu iespēju situācijā. Tāpēc domāju, ka Jaunā Vienotība ir nostājusies uz reputācijas atgūšanas ceļa.

 

Jūsu vērtējumā var saklausīt optimismu un labvēlību pret jaunās valdības darbu. Diemžēl Ventspils pilsētas politikas smagsvars Aivars Lembergs ir pilnīgi pretējās domās. Kur sakņojas viņa nelabvēlība?

Ikvienam ir skaidrs, ka 13.Saeimas vēlēšanās visdramatiskāk cieta tieši A.Lemberga politiskās pozīcijas, kuru stiprums balstās korupcijā, darījumos, kas apmierina šauru grupu intereses. Jaunizveidotās valdības koalīcijas gadījumā agrākā augstāko varas ešelonu pretimnākšana vairs nav gaidāma. Tāpēc savas ietekmes straujo zaudēšanu Lembergs jau pats publiski ir sācis skaitīt stundās un minūtēs. Tas arī izskaidro, kāpēc tikko tapusī valdība tiek gānīta, kāpēc Ventspils autoritārajam vietvaldim tā ir slikta un neprofesionāla. Politiskā kultūra gan prasītu dot 100 dienas laika, lai valdība darbā ieskrietos.

 

Toleranci pret valdību jau nevar prasīt, ja gaidāms, ka tā veiks pašvaldību reformu, ķeras pie atsevišķu pašvaldību atlaišanas. Turklāt Rīgas piemērs rāda, ka valdība nemaz nevar to ar vienu rāvienu atlaist. Vai varam sagaidīt, ka jaunās valdības prasību ietekmē esošā pārvaldība Ventspilī uzlabojas?

Lembergs pats ir uzsācis runas par Ventspils domes atlaišanu. Tātad viņš apliecina, ka neko mainīt nespēj un citādi strādāt nevēlas. Ir īsts stagnācijas paraugs. Ja pēdējos 30 gadus Ventspilī valdījis autoritārs Lemberga personības kults, politiskās kultūras nav bijis, tad tagad sagaidīt kādas straujas pārmaiņas ir neiespējami. Tikai aktuālās demokrātiskās pārvaldes prasības darīs savu.

 

Tātad jūs domājat, ka valdība Ventspils pilsētas domi atlaidīs?

Es to jau uzsvēru 2017. gada priekšvēlēšanu laikā, atbildot uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumiem. Tas toreiz ārkārtīgi saniknoja Lembergu. Viņš pat sūdzējās drošības iestādēm, un man bija jāiet skaidrot, kā esmu savu prognozi domājis. Taču, kas attiecas uz pašreiz notiekošo, tad jāsaka, ka es gan nebūtu tik optimistisks, kā Lembergs savos vērtējumos. Šī gada 25. janvāra iknedēļas preses konferencē viņš klāstīja, ka Ventspils pašreizējai pašvaldībai palikušas vairs tikai dažas nedēļas. Ja to laikā netikšot atlaista Ventspils dome, tad viņš no politikas neko nesaprotot.

 

Kopš tā laika divas nedēļas ir pagājušas, taču runas par Ventspils domes atlaišanu nemaz nav pat sākušās? Kāpēc Lembergs tik provocējoši uzvedas?

Tāpēc, ka viņš vēlas radīt priekšstatu, ka ir jaunās valdības izvēlēts moceklis. Ne velti sācis publiski skaidrot, kas ir padomju nomenklatūra. Tāpēc asi kritizē tieslietu ministra Jāņa Bordāna ieteikumu liegt valsts pārvaldes institūciju vadītāju amatā būt ilgāk nekā desmit gadus, jo šis regulējums tiekot vērsts tikai un vienīgi pret Aivaru Lembergu.

 

Vai tas ir labs aizliegums?

Es domāju, ka tik vienkāršoti šāda nozīmīgu reforma netiks pieņemta. Taču tas, ka nedemokrātiskas un autoritāras varas tendences, prettiesiskas un koruptīvas darbības valsts pārvaldē ir jānovērš, ir skaidrs. Uz to gadiem norāda Latvijas starptautiskie sadarbības partneri. Arī tāpēc nepieciešamība pēc sabiedrībai uzticamas, labi pārvaldītas, taisnīgas valsts ir aktuāla politika, kas jāpieņem valsts un pašvaldību vadībā strādājošiem. Protams, ka konkrētā amatā pavadītais laiks var būt tikai kā viens no papildu kritērijiem, vērtējot tās vai citas amatpersonas piemērotību. Ja amatpersona neatbilst savam amatam, tad ir jābūt valstsgribai tiesiski to pierādīt, nevis jāgaida desmit gadi, lai no amata atbrīvotu nedemokrātisku, korumpētu vadītāju.

 

Tad jūs gribat teikt, ka jums, Ventspils pilsētas domes mazākuma deputātiem Ģirtam Valdim Kristovskim, Dacei Kornai, Aivim Landmanim un Ivaram Landmanim, ir pietiekami daudz pierādījumi par Ventspils pilsētas domes vadības nesaimnieciskumu un pārkāpumiem, un jūs esat izvēlējušies citu ceļu nekā tieslietu ministrs Bordāns?

Jā. Mēs balstām savu politiku uz pierādījumiem, nevis termiņa ierobežojumiem. Mums par šāda risinājuma pamatotību nav šaubu. Ventspils pilsētas dome ir atlaižama tikai tiesiskā ceļā. Tikai un vienīgi pierādot labas pārvaldības trūkumu, Satversmes un likumu, normatīvo aktu pārkāpumus, arī mazākuma deputātu darbības kavēšanu. Steiga šeit nepalīdz. Taču ja Lembergs uzskata, ka dome ir jāatlaiž jau tuvāko nedēļu laikā, tad lai negaida, kamēr tas notiek saskaņā ar likumā noteiktām procedūrām. Protams, viņš pats un viņa vadītās partijas deputāti var labprātīgi atkāpties. Valstij un sabiedrībai tas nāktu par labu.

 

Avots: www.ventspilnieks.lv