5. Veselība, labklājība un demogrāfija

10 000 zīmju programmas apsolījums

Veidosim prognozējamu veselības finansējumu ne mazāk kā 6% no IKP un izveidosim Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai. Mazināsim rindas, stiprināsim primāro aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību, slimnīcu pakalpojumus, zāļu pieejamību, onkoloģijas, sirds un asinsvadu, garīgās veselības, rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumus. Attīstīsim digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu portālu, pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem. Stiprināsim mediķu izglītību, cieņpilnu atalgojumu un krīzes gatavību. Demogrāfijas politiku veidosim kā rūpes par stiprām ģimenēm, grūtniecību, dzemdībām, bērnu veselību, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību, tēvu iesaisti, bērnu aprūpi, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības daļu. Bērnu agrīnās attīstības vajadzību noteikšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana (BAASIK) būs to ietvarā. Sportu atbalstīsim kā sabiedrības veselības, bērnu attīstības, kopienu un nacionālās pašapziņas daļu.

Prioritātes

• Fiziskās aktivitātes kā sabiedrības veselības un sociālās noturības pamats
• Veselības aprūpe un ģimeņu drošība kā ilgtermiņa valsts prioritāte
• Efektīva pārvaldība un prognozējams veselības finansējums, ne mazāk kā 6% no iekšzemes kopprodukta
• Pieejami slimnīcu, primārās aprūpes, zāļu, digitālās veselības un krīzes gatavības pakalpojumi
• Demogrāfijas politika kā ieguldījums cilvēkkapitālā, bērnu attīstībā un ģimeņu veselībā
• Veselības un sociālo pakalpojumu integrācija, profilakse un veselībpratība skolās un sabiedrībā
• Aktīva senioru līdzdalība sabiedrībā, cieņpilnas vecumdienas un sociālā drošība
• Sabiedrības līdzdalība sporta organizāciju finansēšanā un sporta kopienu ilgtspēja
• Sporta izglītības programmu un infrastruktūras finansējuma pieaugums
• Sports cilvēkiem ar invaliditāti un Latvijas paralimpiskā kustība kā veselības, līdzdalības un vienlīdzīgu iespēju pamats
• Cilvēku ar invaliditāti līdzdalība darba tirgū neatkarīga dzīve un vienlīdzīgas iespējas

Apņemšanās un uzdevumi

Investīcijas veselībā, pakalpojumu pieejamība un noturība

• Veidosim prognozējamu, stabilu veselības finansējumu ne mazāk kā 6% no iekšzemes kopprodukta un stiprināsim efektīvu pārvaldību, izveidojot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu
• Nodrošināsim iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus slimnīcu pakalpojumus un pieejamus medikamentus
• Uzlabosim primāro aprūpi, nodrošinot pieejamākus ģimenes ārstus, dežūrārstus, mājas vizītes un spēcīgākas kopprakses
• Izveidosim vienotu, cilvēkam saprotamu veselības un sociālās aprūpes sistēmu, attīstot pieejamus mājas aprūpes, paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumus
• Attīstīsim modernu digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu pierakstu un atgādinājumu reģistru
• Stiprināsim cilvēkresursus medicīnā ar vairāk studiju vietām, cieņpilnu atalgojumu, mūžizglītību un valsts pasūtījumu nepieciešamo speciālistu sagatavošanā
• Stiprināsim veselības sektora gatavību krīzēm, nodrošinot medikamentu un medicīnas rezervju pieejamību, un nepārtrauktus veselības aprūpes pakalpojumus ārkārtas situācijās

Demogrāfija un ģimeņu veselība

• Veidosim demogrāfijas politiku kā ilgtermiņa ieguldījumu cilvēkkapitālā – veselībā, ģimenēs un bērnu attīstībā
• Paplašināsim neauglības ārstēšanu un reproduktīvā materiāla saglabāšanu, īpaši onkoloģijas pacientiem
• Nodrošināsim drošu grūtnieču un dzemdību aprūpi, pieejamus bērnu veselības pakalpojumus visā Latvijā un koordinētu atbalstu vecākiem
• Ieviesīsim agrīna atbalsta sistēmu bērniem ar attīstības grūtībām (BAASIK), balstītu savlaicīgā izvērtēšanā, agrīnā intervencē un speciālistu komandas atbalstā bērnam un ģimenei
• Attīstīsim Goda ģimenes jeb 3+ karti kā valsts atzinības un praktiska atbalsta instrumentu ģimenēm ar bērniem, paplašinot tās sniegtās priekšrocības un partneru – publiskā un privātā sektora sniegto pakalpojumu – loku visā Latvijā. Iekļausim atbalsta programmā vecākus, kas audzina bērnus vieni paši
• Stiprināsim vecāku psihisko veselību un tēvu iesaisti bērna attīstībā
• Noteiksim stingrākus ierobežojumus sociālo tīklu regulējumā bērniem, ierobežojot piekļuvi sociālo tīklu platformām un bērniem kaitīgam saturam internetā

Profilakse un veselībpratība

• Noteiksim profilaksi par vienu no veselības politikas prioritātēm. Daļu no alkohola, tabakas, cukura un citu neveselīgo produktu nodokļu ieņēmumiem virzīsim veselības aprūpei, profilaksei un bērnu veselības programmām, piemēram, zobu veselībai, līdzīgi kā Somijā un Igaunijā, kur veselības kaitējuma mazināšanai izmanto akcīzes politiku
• Veidosim veselību veicinošu vidi bērniem un ģimenēm – vairāk fizisko aktivitāšu, veselīgāku uzturu skolās un mērķētus pasākumus smēķēšanas, alkohola, cukura un citu atkarību mazināšanai
• Pilnveidosim mūsdienīgu veselības mācību skolās, stiprinot zināšanas par uzturu, psihisko un reproduktīvo veselību, atkarību riskiem, drošu digitālo vidi, pirmo palīdzību, skrīningu nozīmi un drošību, balstoties Ziemeļvalstu pieejā par veselībpratību kā daļu no valsts drošības un sabiedrības noturības

Sports

• Iestāsimies par kustīgu un veselīgu dzīvesveidu, veidojot veselīgu un sociāli aktīvu sabiedrību, īpaši rūpējoties par bērniem un jauniešiem
• Noteiksim iespēju iedzīvotājiem brīvprātīgi novirzīt līdz vienam procentam no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sporta organizācijām, sporta klubiem, federācijām vai biedrībām
• Iekļausim sporta izdevumus, piemēram, sporta zāļu abonementus, slidotavas apmeklējumus, peldēšanas nodarbības, attaisnotajos izdevumos, par kuriem var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu
• Palielināsim finansējumu sporta izglītības programmām un infrastruktūras attīstībai, īpaši reģionos
• Atbalstīsim Latvijas paralimpiešus un viņu trenerus, radot prognozējamu atbalsta sistēmu sportam un paralimpiskās kustības attīstībai
• Uzlabosim vides piekļūstamību, veicinot cilvēku ar invaliditāti iesaisti sportā un fiziskajās aktivitātēs
• Solidarizēsimies ar Ukrainu pozīcijā pret agresorvalstīm sportā

Labklājība un vecuma pensiju sistēma

• Palielināsim vidējo darba algu valstī līdz 2500 eiro un minimālo algu līdz 1250 eiro, veicinot vispārēju dzīves līmeņa celšanos
• Veidosim nodarbinātības politiku, mainot akcentus uz ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot pārkvalifikāciju, rehabilitāciju un īpaši atbalstot cilvēkus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus un seniorus
• Nodrošināsim vienotu cilvēkcentrētu atbalsta sistēmu cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, savlaicīgi nodrošinot tehniskos palīglīdzekļus, medicīnisko un sociālo rehabilitāciju, asistenta un aprūpes pakalpojumus
• Nodrošināsim taisnīgu un ilgtspējīgu finansiālu atbalstu vecumdienās. Pakāpeniski pilnveidosim bāzes pensiju, palielināsim piemaksas par darba stāžu un saglabāsim pensiju pirktspēju, īpaši atbalstot seniorus ar mazām pensijām
• Stiprināsim valsts atbildību par cieņpilnām vecumdienām un sociālo drošību. Garantēsim, ka 2. pensiju līmeņa līdzekļus izmanto tikai pensiju nodrošināšanai, nenovirzot to citiem mērķiem
• Stiprināsim 3. pensiju līmeni, radot pievilcīgus stimulus iedzīvotājiem un darba devējiem regulāri veidot uzkrājumus vecumdienām
• Atbalstīsim un veicināsim senioriem pieejamu mūžizglītības sistēmu, arī senioru skolas, digitālās un veselībpratības programmas
• Stiprināsim senioru neatkarību un dzīves kvalitāti, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk varētu dzīvot savās mājās un kopienā. Stiprināsim mājas aprūpi un atbalstu ģimenēm, kuras uzņemas senioru un citu aprūpējamu ģimenes locekļu aprūpi

Pamatojums

Cilvēku veselība ir Latvijas cilvēkkapitāla, ekonomiskās izaugsmes un sabiedrības noturības pamats. Stipra valsts nodrošina, ka palīdzība ir pieejama savlaicīgi, neatkarīgi no cilvēka ienākumiem vai dzīvesvietas un ka veselības sistēma spēj turpināt darbu arī krīzes apstākļos. Prognozējams finansējums, efektīva pārvaldība, pieejama primārā un slimnīcu aprūpe, medikamenti, kvalificēti mediķi un mūsdienīga digitālā veselība veido sistēmu, kuras centrā ir ārstēšanas rezultāts un cilvēka dzīves kvalitāte.

Demogrāfijas politika sākas ar drošības sajūtu ģimenē: pieejamu veselības aprūpi, atbalstu grūtniecības un bērna attīstības laikā, vecāku psihisko veselību, darba iespējām un savlaicīgu palīdzību grūtībās. Profilakse, veselībpratība un veselības un sociālo pakalpojumu integrācija palīdz saglabāt veselīgus dzīves gadus un mazina nevienlīdzību. Šādi ieguldījumi stiprina ģimenes, darba tirgu un Latvijas spēju augt ilgākā laika posmā.

Sporta attīstība un iedzīvotāju iesaiste fiziskajās aktivitātēs ir būtisks priekšnoteikums veselīgai, aktīvai un stiprai sabiedrībai. Nepietiekams finansējums sporta organizācijām, novecojusi infrastruktūra un sporta pakalpojumu pieejamības ierobežojumi mazina iespējas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem regulāri nodarboties ar sportu.

Papildu atbalsts sporta nozarei, tostarp iespēja iedzīvotājiem novirzīt daļu nodokļu sporta organizācijām un saņemt atvieglojumus par sporta izdevumiem, veicinātu sabiedrības līdzdalību un aktīvāku dzīvesveidu. Tas palīdzētu uzlabot iedzīvotāju veselību, mazināt veselības aprūpes izmaksas, stiprināt sporta organizāciju ilgtspēju un nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas nodarboties ar sportu visā Latvijā neatkarīgi no finansiālajām iespējām.

Sabiedrības novecošanās ir demogrāfiska realitāte, kurai jāpielāgo valsts politika. Vienlaikus sabiedrības novecošana uzlūkojama nevis kā problēma, bet pārmaiņas, kurām jāpielāgo politika, uztverot seniorus kā resursu, nevis slogu. Labu vecumdienu trīs galvenie balsti ir senioru veselības programma, nodarbinātība un mūžizglītība.