8. Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība

10 000 zīmju programmas apsolījums

Nodrošināsim kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu izglītību katram bērnam, mūsdienīgus, pieejamus mācību līdzekļus un taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu visiem pedagogiem. Noteiksim vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību obligātu, veidosim nacionālu talantu attīstības sistēmu. Stiprināsim drošu un iekļaujošu skolas vidi, vardarbības novēršanu, labbūtību un vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu. Veidosim elastīgu, darba vidē balstītu profesionālo izglītību un augstskolas kā reģionālus un nacionālus zināšanu un inovāciju centrus. Pārejai uz augstas produktivitātes ekonomiku nodrošināsim vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību un programmu darba tirgum nepieciešamo kompetenču apguvei.

Stingri iestāsimies par kvalitatīvu un atbildīgu valsts valodas lietojumu visās jomās. Paplašināsim latviešu valodas apguves iespējas un pētniecību. Veidosim latvisku kultūrvidi, atbalstīsim kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, izcilu un daudzveidīgu laikmetīgo kultūru un starptautiski konkurētspējīgu kultūras un radošo industriju. Ieguldīsim spēcīgas pilsoniskas sabiedrības un noturīgas demokrātijas attīstībā: atbalstīsim biedrību un nodibinājumu darbu, jauniešu iniciatīvas, pilsonisko dialogu, kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā.

Prioritātes

• Gudra, noturīga un radoša Latvijas sabiedrība, kas spēj kopā radīt un pielietot zināšanas un elastīgi pielāgojas pārmaiņām, krīzēm un ģeopolitiskai nestabilitātei
• Kvalitatīva, droša un pieejama izglītība katram bērnam un jaunietim neatkarīgi no dzīves vietas
• Visā Latvijā labvēlīgi apstākļi agrīnai talanta atraisīšanai un visaptverošs, individualizēts atbalsts jaunajiem talantiem un izcilībām turpmākās profesionālās karjeras veidošanai
• Kvalitatīvs un atbildīgs valsts valodas lietojums visās jomās publiskajā telpā un saziņā
• Bagāta un ilgtspējīga latviešu valoda kā konstitucionāla vērtība un nacionālās identitātes pamats
• Latviska un kultūrā liela Latvija ar kvalitatīvi saglabātu un pieejamu kultūras mantojumu un plaukstošu latvisko dzīvesziņu, izcilu un daudzveidīgu māksliniecisko jaunradi un starptautiski konkurētspējīgu kultūras un radošo industriju
• Noturīga demokrātija un augsta sabiedrības uzticēšanās publiskai pārvaldībai. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība kā valsts drošības garants

Apņemšanās un uzdevumi

Kvalitatīva, pieejama izglītība katram bērnam

• Veidosim ilgtspējīgu un mūsdienīgu izglītības iestāžu ekosistēmu un uzraudzīsim, stiprināsim izglītības kvalitāti visos izglītības līmeņos
• Īstenosim pilnā apjomā jauno finansēšanas modeli «Programma skolā»
• Turpināsim ieguldīt mūsdienīgas, radošas vides veidošanā izglītības iestādēs, arī izveidojot jaunus finanšu instrumentus izglītības inovāciju atbalstam
• Ieviesīsim obligātu vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību
• Pārveidosim izglītības standartu vidējam izglītības posmam, novēršot padziļināto kursu dublēšanos ar studijām augstskolās un panākot, ka Latvijas jaunieši vidējo izglītību iegūst līdz ar pilngadības iestāšanos līdzīgi kā citās Eiropas valstīs
• Nodrošināsim daudzveidīgus mācību līdzekļus, tajā skaitā mācību grāmatu kā pamatlīdzekli satura apguvei katrā mācību priekšmetā
• Veidosim drošu un iekļaujošu skolas vidi, stiprinot partnerību starp skolu, ģimeni un atbildīgajām institūcijām
• Noteiksim stingrākus ierobežojumus sociālo tīklu regulējumā bērniem, ierobežojot piekļuvi sociālo tīklu platformām un bērniem kaitīgam saturam internetā
• Uzsāksim agrīnās attīstības skrīninga instrumenta ieviešanu (BAASIK), sākot ar pirmsskolu, un nodrošināsim vardarbības novēršanas un labbūtības stiprināšanas programmu katrā skolā
• Stiprināsim pedagogu motivāciju, autonomiju un profesijas prestižu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, atbilstoši Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta pieņemtajam atalgojuma paaugstināšanas grafikam
• Īstenosim mērķtiecīgu un sistēmisku pedagogu sagatavošanu un profesionālo pilnveidi, veidojot darba tirgus vajadzībās balstītu valsts pasūtījumu augstskolām un aktīvi iesaistot darba devējus
• Stiprināsim līderību izglītībā un veidosim radošu vidi sabiedrības līdzdalībai izglītības inovāciju radīšanā
• Pārveidosim speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu normatīvu. Sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināsim atbilstošus resursus skolēnu un pedagogu labbūtības un kvalitatīva izglītības procesa uzlabošanai
• Veidosim iedrošinošu vidi, kurā mācību snieguma vērtēšana skolēnam ir atbalstoša un kļūdīšanās palīdz veidot individualizētu mācīšanos

Darba tirgus vajadzībām atbilstoša mūžizglītība

• Pārveidosim skolu specializāciju un ieviesīsim jaunu, uz sasniedzamo rezultātu orientētu finansēšanas modeli profesionālajā izglītībā. Veidosim elastīgu, modulāru pieeju izglītības programmu īstenošanā. Sadarbībā ar uzņēmējiem attīstīsim darba vidē balstītu izglītības procesu
• Virzīsim cilvēkkapitāla pāreju no zemas produktivitātes nodarbinātības uz intensīvu izaugsmi, ieviešot vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību, veidojot pastāvīgu un konstruktīvu dialogu starp izglītības sniedzēju un darba devēju, apvienojot fragmentētās finansēšanas plūsmas vienotā cilvēkkapitāla fondā, ko pārrauga viena vadošā institūcija
• Ieviesīsim kvalitātes kritērijos un uz rezultātiem orientētu finansēšanas pieeju visās valsts augstskolās. Sadarbībā ar pašvaldībām un darba devējiem veidosim augstskolas par zināšanu un inovāciju centriem
• Panāksim, ka Latvija kļūst par labās prakses valsti jēgpilna un vērtībās balstīta mākslīgā intelekta pielietošanai izglītībā, piemēram, personalizēta mācīšanās ceļa veidošanai, daudzveidīgu datu pārvaldībai, administratīvā sloga mazināšanai, salāgojot to ar intensīvu pamatprasmju apguvi analogās mācīšanās formās, īpaši lasīšanā, rakstīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs
• Turpināsim atbalstīt individuālo mācīšanās kontu izveidi un paplašināsim mācīšanās iespējas pieaugušo izglītības platformā stars.gov.lv, ņemot vērā darba tirgus attīstības prognozes nacionālā un reģionālā līmenī. Ieguldīsim digitālo prasmju un mākslīgā intelekta pratības apgūšanā
• Rūpējoties par sudraba ekonomikas attīstību, veidosim īpaši mērķētu piedāvājumu senioriem
• Slēgsim tādas augstākās izglītības institūcijas, kas īsteno Latvijas drošību un izglītības kvalitāti apdraudošu praksi vai taisa simulatīvus darījumus imigrācijas normu apiešanai

Talantu un izcilību attīstība

• Izveidosim nacionālu talantu un izcilību attīstības sistēmu, kas mērķtiecīgi atklāj, izglīto un atbalsta augsta potenciāla individualitātes, sākot ar pamatizglītību līdz akadēmiskai vai profesionālai karjerai
• Izkopsim bērnu un jauniešu māksliniecisko un tehnisko jaunradi, organizējot mērķtiecīgu mijiedarbību starp formālo un neformālo izglītību un stiprinot interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmas
• Palielināsim STEM – dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas – jomu absolventu skaitu par 50%
• Izglītības iestādēs nodrošināsim mērķētu atbalstu izcilībām, veidojot partnerības jauno talantu izglītošanā ar nozaru profesionāļiem, īpaši STEM un uzņēmējdarbības prasmju attīstībā
• Veidosim Latviju kā starptautiski atzītu radošuma un radošās izglītības ekselences centru. Attīstīsim starpnozaru saiknes starp radošumu, STEM un labbūtību
• Pilnveidosim profesionālās karjeras izglītību, iedrošinot katru jaunieti laicīgi izvēlēties izsvērtu savu nākotnes attīstības ceļu
• Turpināsim projektu «Latvijas skolas somas», ieviešot stingrākus piedāvājuma kvalitātes kritērijus

Valsts valoda

• Stiprināsim tiesisko regulējumu latviešu tautas lingvistisko pamattiesību nodrošināšanai uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas lietošanu. Stingrāk uzraudzīsim valsts valodas politikā pieņemto likumu izpildi
• Veidosim latvisku vidi un pozitīvu, apliecinošu latviešu valodas lietošanu visās sabiedrības darbības jomās, pastiprinot mijiedarbību starp izglītības un kultūras jomu. Attīstīsim latviešu valodas apguves rīkus pašmācībai dažādām vecuma un mērķa grupām
• Izveidosim vienotu latviešu valodas apguves programmu pieaugušajiem, tajā skaitā lietotājam ērtu digitālo platformu
• Turpināsim darbu pie vienotas skolas pieejas visās Latvijas izglītības iestādēs. Nodrošināsim katram izglītojamajam iespējas apgūt valsts valodu augstā līmenī. Veidosim latvisku skolu vidi un asi vērsīsimies pret izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības darbiniekiem, kas demonstrē nelojālu attieksmi pret Latvijas valsts vērtībām
• Nodrošināsim latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību
• Stiprināsim latviešu valodas konkurētspēju Eiropas lingvistiskās daudzveidības telpā
• Bagātināsim latviešu valodas korpusu digitālajā vidē, ieguldīsim kvalitatīvos mašīntulkošanas un valodas tehnoloģiju rīkos
• Palielināsim ieguldījumu iedzīvotāju lasītprasmes un lasītprieka stiprināšanā, atbalstot kvalitatīvas literatūras latviešu valodā izdošanu un pieejamību

Kultūra

• Kopsim Dziesmu un deju svētku tradīciju un Latvijas nemateriālā kultūras mantojumu kā mūsu latviskās identitātes un vērtību pamatu, stiprinot tā galvenos ilgtspējas faktorus: kultūrizglītību, lokālo kultūru savdabību un dzīvotspēju, sabiedrības līdzdalību un organizatorisko profesionalitāti
• Aizsargāsim un atbalstīsim cilvēka radošo brīvību un radošo izpausmju daudzveidību, nostiprinot nacionālo kultūras un kultūrizglītības institūciju, Valsts kultūrkapitāla fonda darbību un to neatkarību, aizsargājot radošo darbu no autoritāriem lēmumiem un politiskas iejaukšanās. Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos mazināsim sadrumstalotību
• Strādāsim pie labākas autortiesību un blakustiesību aizsardzības digitālajā telpā. Saglabāsim autoratlīdzības nodokļu režīmu radošo profesiju pārstāvjiem
• Paplašināsim kultūras, kultūrizglītības un kultūras mantojuma pieejamību un sabiedrības līdzdalību kultūrā, tajā skaitā veidojot mērķētu kultūras piedāvājumu mazāk aktīvām sabiedrības grupām, piemēram, senioriem
• Stiprināsim un atbalstīsim bibliotēku un muzeju nozari
• Izveidosim bērnu un jauniešu kultūrpolitiku. Atbalstīsim kvalitatīvu bērnu grāmatu izdošanu un pieejamību. Stiprināsim «Latvijas skolas somas» iniciatīvu, veidojot ciešāku sadarbību starp kultūras un izglītības sektoru
• Atbalstīsim radošo partnerību veidošanos kultūras un mākslas potenciāla pārnesei pievienotās vērtības radīšanai tautsaimniecībā un sabiedrības pārvaldībā. Atbalstīsim Latvijas kultūras un radošo industriju eksportu
• Veidosim ilgtspējīgu Latvijas kino un audiovizuālās mākslas ekosistēmu un stiprināsim to pievilcību un konkurētspēju pasaulē. Palielināsim atbalstu nacionālā kino veidošanai
• Paplašināsim profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Daudzveidojot finanšu avotus, ieguldīsim Latvijas kultūras pieminekļu saglabāšanā un jaunu kultūrvietu veidošanā, iekļaujot tās reģionu attīstības stratēģijās, tajā skaitā stiprināsim lībiešu, suitu, latgaliešu un citas unikālās kultūrtelpas
• Veidosim Latgales koncertzāli «GORS» kā nacionālas nozīmes kultūras centru unikālās latgaliešu kultūras kopšanai
• Stabilizēsim valsts un pašvaldību kultūras institūciju bāzes finansējumu, tajā skaitā sadarbībā ar pašvaldībām pārskatot minimālo kultūras pakalpojumu grozu reģionos
• Ieviesīsim risinājumus taisnīga un vienlīdzīga atalgojuma noteikšanai kultūras un radošajā sektorā. Ierosināsim Latvijas pašvaldībām «Labās gribas memorandu» līdzsvarota atalgojuma noteikšanai kultūras jomā nodarbinātajiem visā Latvijā
• Iedzīvināsim «Jaunā Eiropas Bauhaus» principus un iestāsimies par augstas kvalitātes arhitektūras un dizaina risinājumiem kultūrvides veidošanā
• Pabeigsim nacionālās koncertzāles «Rīgas Filharmonija» būvniecību
• Veidosim izstāžu zāli «Arsenāls» par mūsdienīgu laikmetīgās mākslas centru
• Atbalstīsim Rīgu Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē
• Sagatavosim plānu turpmākās nacionālās kultūras infrastruktūras attīstībai
• Nodrošināsim kvalitatīvu «Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta» programmas īstenošanu
• Atbalstīsim visaptverošu kultūras nozares darbinieku profesionālo pilnveidi un kultūras līderību, attīstot nepieciešamās prasmes piemēroties digitālajām, sociālajām, ekonomiskajām un ģeopolitiskajām transformācijām

Pilsoniska sabiedrība

• Iestāsimies par brīvu, drošu un taisnīgu pilsonisko telpu, kurā nav pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmiskās un kultūras vides iebiedēšanas, cenzūras vai apspiešanas
• Veidosim mērķtiecīgu pilsonisko dialogu visos sabiedrības pārvaldības līmeņos un nozarēs, nostiprinot pastāvīgu un strukturētu sadarbību starp valsti un pilsonisko sabiedrību
• Pārveidosim Sabiedrības integrācijas fondu par Demokrātijas fondu, kas caurspīdīgi, neatkarīgi un profesionāļu ekspertīzē balstīti pieņem lēmumus par atbalstu Latvijas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, ilgtspējīgas mediju vides attīstībai un jauniešu valstiskās piederības un līdzdalības stiprināšanai
• Stiprināsim jauniešu pilsoniskās līdzdalības prasmes un Nacionālo Jaunatnes dialogu kā iespēju jauniešiem būt līdzvērtīgiem dalībniekiem nacionālās attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā
• Stiprināsim sabiedrības noturību sadarbībā ar NVO sektoru un plašsaziņas līdzekļiem, mērķtiecīgi ieguldot kompetencēs, kas attīsta rīcībspēju krīzes situācijās, palīdz orientēties informācijas telpā un atmasko dezinformāciju
• Atbalstīsim kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā
• Nodrošināsim Latvijas sabiedriskā medija kvalitatīvu uztveramību un pieejamību visā Latvijā
• Aizsargāsim žurnālistu darbības neatkarību
• Izveidosim mērķtiecīgu un ilgtermiņa sabiedrības saliedētības politiku, kas aptver visas sabiedrības grupas un Latvijas reģionus un nodrošināsim politikas īstenošanai stabilu finansējumu
• Strādāsim ar Latvijas mantojuma un publiskās atmiņas institūcijām, sniedzot atbalstu vēstures pētniecībai, iedzīvotāju vēstures zināšanu un izpratnes padziļināšanai kā būtiskam priekšnoteikumam vienotas nācijas veidošanā
• Radīsim jaunus instrumentus privātā sektora un privātpersonu iesaistei kultūras, sporta un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iniciatīvu atbalstīšanā, dodot jaunus impulsus mecenātismam un sponsorēšanai
• Noteiksim pienākumu valsts kapitālsabiedrībām katru gadu īstenot plānu kultūras, sporta un pilsoniskās sabiedrības atbalstam ar mērķi stiprināt nacionālo identitāti, sabiedrības saliedētību un Latvijas tēlu un reputāciju pasaulē

Pamatojums

Izglītība, latviešu valoda un kultūra veido Latvijas ilgtermiņa drošības, demokrātijas un konkurētspējas pamatu. Kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai katram bērnam un jaunietim neatkarīgi no dzīvesvietas, savlaicīgi atklājot gan mācīšanās grūtības, gan talantu un izcilību. Pedagogu profesionālā kapacitāte, droša skolas vide, pamatprasmju apguve, profesionālā izglītība un augstskolu saikne ar reģioniem un darba tirgu nosaka Latvijas spēju attīstīt cilvēkkapitālu. Starptautiskie OECD dati apliecina, ka valstis, kas sistemātiski iegulda cilvēkkapitālā, sasniedz augstāku ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. Mūsdienās kvalitatīva izglītība stiprina sabiedrības noturību un drošību.

Latvijas demogrāfiskās prognozes liecina par būtisku skolēnu skaita samazināšanos nākamajās desmitgadēs – līdz 2040. gadam vispārējā izglītībā skolēnu skaits var samazināties gandrīz par 50%, bet atsevišķos reģionos pat par 61%. OECD aprēķini rāda, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās apmēram par 1% gadā. Katrs jaunietis kļūst arvien nozīmīgāks darba tirgum, tādēļ pieaug nepieciešamība ieguldīt izglītības kvalitātē un prasmju attīstībā, kā arī svarīgi visā Latvijā radīt labvēlīgus apstākļus agrīnai talantu atklāšanai un atraisīšanai.

Lielas pārmaiņas izglītībā pēdējos gados izraisa digitālā pārveide un mākslīgais intelekts (MI), tas maina gan to, ko māca, gan kā māca, gan kā tiek pārvaldīta izglītības sistēma. Atbilstoši starptautisko organizāciju rekomendācijām – tai jāveido sistēma, kas sagatavo sabiedrību dzīvei un darbam MI laikmetā.

Kultūras loma un vērtība globālajā pasaulē pēdējos gados paplašinās. Kultūra joprojām ir būtisks sabiedrības identitātes, demokrātijas un ekonomiskās attīstības resurss. Vienlaikus kultūras aizvien vairāk tiek skatīta kā sociālās infrastruktūras sastāvdaļa, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt vientulību un atsvešinātības sajūtu pārmērīgas tehnoloģiju lietošanas dēļ, palīdz attīstīt empātiju, emociju un sajūtu dažādību, palīdz veidot sociālās prasmes un saites un iesaistīties pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs. Tāpat aizvien ievērojamāku lomu kultūra spēlē veselības jomā.

Latvijā digitālā transformācija, demogrāfiskās pārmaiņas un ģeopolitiskā situācija rada nepieciešamību mērķtiecīgi ieguldīt kultūras nozarē nodarbinātajos, kultūras pieejamībā, cilvēkkapitāla kultūrizglītībā un infrastruktūrā.