Tiekamies ar iedzīvotājiem Rīgas apkaimēs!

TIKŠANOS KALENDĀRS

Rīdzinieki, jums ir, ko man teikt, un arī man – Rīgas mēram, ir ko jums pastāstīt. Tiekamies apkaimēs, lai runātu par Rīgā līdz šim paveikto un vēl darāmo, kā arī par to, no kā kopīgi mums Rīga ir jānosargā. Rīga ir mūsu atbildība – veidosim to kopā!

Darba dienās tiekamies no pl. 16.00, bet sestdienās – no pl. 12.00!

BOLDERĀJA | pirmdien, 02.06., pl. 12.00, pie Rīgas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas.

ESPLANĀDE | pirmdien, 02.06., pl. 16.00, pie katedrāles.

IMANTA | otrdien, 03.06., pl. 12.00, Kurzemes prospektā 1.

GRĪZIŅKALNS | otrdien, 03.06., pl.16.00, Jāņa Asara un Pērnavas ielu krustojumā.

VECMĪLGRĀVIS | otrdien, 04.06., pl.12.00, A. Dombrovska un Kreimeņu ielu krustojumā.

VĒRMANES DĀRZS | trešdien, 04.06., pl. 16.00, Barona un Merķeļa ielu krustojumā.

PURVCIEMS | ceturtdien, 05.06., pl. 12.00, Nīcgales un Dzelzavas ielu krustojumā pie sabiedriskā transporta pieturas, līdzās tirdzniecības centram.

CENTRS | ceturtdien, 05.06., pl.16.00, Blaumaņa skvērā, Brīvības un Tērbatas ielu krustojumā.

Pasākumi tiek fotografēti un filmēti. Ja nevēlies tapt iemūžināts, pasaki to mūsu komandai – šī vēlme tiks respektēta.

CENTRS

Kuplā skaitā tiekamies ar iedzīvotājiem Rīgas centrā, lai runātu par paveikto un vēl darāmo drošai un kārtīgai galvaspilsētai, kā arī par to, no kā Rīga mums kopīgi ir jānosargā.

Paldies par vērtīgajām sarunām, pateicos par atbalstu un arī kritiku – mums Rīga nav viens projekts, bet visa dzīve. Mūsu tādu ir daudz, un mēs zinām, ko darīt, lai Rīga ir sakarīga, izturīga un pirmšķirīga.

MEŽAPARKS

Mežaparks ir kultūrvēsturiskām liecībām bagāta apkaime un unikāls būvmākslas, pilsētplānošanas piemineklis. Te vairāk nekā 1100 ha teritorijā ir meklējami pirmssākumi dārzu pilsētas konceptam, mājo Dziesmu un deju svētku gars vienā no lielākajām brīvdabas estrādēm Eiropā un joprojām darbojas Rīgas zooloģiskais dārzs ar vairāk nekā gadsimta vēsturi. Zoodārza izveidošana bija viena no pirmajām sabiedriskajām būvēm, kas iedzīvināja rekreācijas ideju Mežaparkā.

Šodien Mežaparka Lielajā estrādē katra kordziedātāja sirds sāk pukstēt straujāk, pa parka celiņiem plūst skrējēju, skrituļotāju un velobraucēju straumes, taču Mežaparka, kā apdzīvotas teritorijas aizsākumi Ķīšezera krastā meklējami 14. gs. Apkaimes sākotnējais nosaukums esot bijis Ķeizarmežs. Sev raksturīgo apkaimes veidolu Mežaparks ieguva 20. gs., kad pilsētas pārvalde izlēma veidot Eiropā vēl neredzētu eksperimentu – dārza pilsētu – kultūras dzīves oāzi ar augstvērtīgu arhitektūru.

Par paveikto apkaimē – lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti, lieliski kalpo

vairāk nekā piecu kilometru garumā ierīkotās velojoslas Viskaļu un Ezermalas ielās.
Savukārt visā parka teritorijā ieviesta ātruma ierobežojuma zona elektriskajiem skrejriteņiem, padarot pastaigas drošākas.

Lai vairotu aktīvās atpūtas iespējas,

Līdzdalības budžeta ietvaros izbūvēts pirmais skeitparks zem tilta pārvada.
Notiek darbs pie Saules dārza labiekārtošanas, kur iecerēts izbūvēt jaunas laipas, uzstādīt piknika vietas,
kā arī atjaunot soliņus, atkritumu urnas un sakārtot vidi,
tāpat top projekts jauna laivu slipa izbūvei Ķīšezera krastā.

Infrastruktūras jomā lielākie uzlabojumi gaidāmi tieši šogad

seguma maiņa plānota 7 ielās, piemēram, Siguldas prospektā, Kārļa Vatsona, Klaipēdas, Poruka, Glika u.c. ielās.
Tāpat iedzīvotāju satiksmes drošībai tiks izbūvēti 11 ātrumvaļņi.

Sabiedriskā transporta attīstībai ieguldītas investīcijas jaunās apakšstacijas izbūvei Sudraba Edžus ielā, kas iekļausies apkaimes ainavā un nodrošinās nākotnē stabilu un drošu tramvaju satiksmi.

Apjomīgas pārmaiņas piedzīvo Rīgas Zooloģiskais dārzs. Pērn apmeklētājiem atklāts Vides izglītības centrs “Zinarium”, un tapšanas stadijā ir Himalaju ekspozīcija, kas aizņems aptuveni piekto daļu no visa zoodārza teritorijas.

Esam ielikuši pamatus, lai celtu jaunu skolu Mežaparkā, kas Rīgā nav darīts kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.

BERĢI

Jaunās Vienotības komanda tiekas ar Berģu apkaimes iedzīvotājiem, lai runātu par drošu un kārtīgu Rīgu, par to, kas paveikts un to, kas vēl jāpaveic, kā arī par to, no kā kopīgi mums Rīga ir jānosargā. Sirsnīgs paldies par sarunām un atbalstu!

VECĀĶI

Vecāķos dzīvot kā Dieva ausī – visapkārt klusums, daba un miers. Tiesa gan vasaras sezonā apkaime pārtop par rīdzinieku iecienītu kūrortvietu, kurā mutuļo pilsētnieku pūļi. Platākā pludmale Baltijas krastā vilina atpūtniekus zvilnēt kāpu baltajās smiltīs. Zilais karogs šogad Vecāķu peldvietā plīvos jau 8. reizi, apliecinot atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Vecāķu nosaukuma izcelsmi saista ar kādreizējo Daugavas gultni – tās tecējums šajā vietā metis izteiktu „S” formas loku, kas līdzinājies āķim. Apkaime kopš 17. gs. pazīstama kā zvejniekciems, taču vēlāk, pateicoties dzelzceļa satiksmes attīstībai, kļuva par atpūtas vietu. Te joprojām jūtams senās jūrmalas šarms – koka vasarnīcu rindas, ziedu dobes, piparbodītes un mazas ieliņas. Skaista kā pastkarte vilciena pasažierus sveicina Vecāķu stacija – klasicisma stila arhitektūras pērle.

Apkaime var lepoties ar aktīvo iedzīvotāju biedrību, kas iesaistās Līdzdalības budžeta konkursos un gūst panākumus. Ar pašvaldības atbalstu īstenoti vai drīzumā taps vairāki projekti – Vecāķu pastaigu laipa, laukums atpūtai un sportam, kā arī Vecāķu pludmales laukuma labiekārtošana. Vecāķi bija viena no pirmajām apkaimēm, kurā aizsākām dubultās virsmas seguma atjaunošanas programmu, lai mazinātu putekļus Rīgas grantētajās ielās. Šajos gados apkaimē sakārtotas 16 šādas ielas.

Labā ziņa, ka šogad tiks veikti

kārtīgi asfaltēšanas darbi Vecāķu prospektā,
savukārt Mangaļu prospektā pie Cirsmas ielas taps trūkstošais ietves posms un ilgi gaidītā gājēju pārejas izbūve.

Tāpat plānošanas stadijā ir reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras attīstīšana maršrutā Vecāķi – Carnikava. Līdz 2026. gada vasarai jāiespēj rīdzinieku ērtībai pabeigt mobilitātes punktu “Vecāķi” pie dzelzceļa pieturas, veidojot drošu savienojumu starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Paldies Vecāķu apkaimes iedzīvotājiem par tikšanos un produktīvajām sarunām! Bija daudz jautājumu un vērtīgi ieteikumi gan par ielu remontiem un satiksmes organizāciju galvaspilsētā, gan diskusijas par to, kā pārdomāti un mērķtiecīgi izmantot ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa pilsētas infrastruktūras uzlabošanai.

MEŽCIEMS

Mežciemu no visām pusēm ieskauj Šmerļa, Juglas mežs un plašais Biķernieku meža masīvs – te arī atklāta šīs apkaimes nosaukuma izcelsme. Tā ir viena no zaļākajām Rīgas dzīvojamajām teritorijām, kur daba valda vairāk nekā 60 % no visas apkaimes platības. Iespējams, tieši pateicoties dabas tuvumam, Mežciemā izveidojusies viena no lielākajām veselības aprūpes iestāžu koncentrācijām Rīgā, kur cilvēki var stiprināt veselību gan profesionālā aprūpē, gan smelties spēku pastaigās.

Mežciems ir labi pazīstams gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, pateicoties leģendām apvītajai Biķernieku trasei. Tā gadu desmitiem pulcē motoru sporta pārstāvjus un fanus no visas pasaules – pērn uzņemot arī FIA pasaules rallija čempionāta (WRC) posmu. Mežciemā atrodas Rīgas Motormuzejs, kurā glabājas Baltijā lielākā un daudzveidīgākā seno spēkratu kolekcija. Turpat apkaimē, koku aizsegā no steidzīgajiem garāmbraucējiem slēpjas Biķeru Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ir viens no senākajiem dievnamiem šajā Rīgas daļā.

Mežciems strauji attīstījās 70tajos, 80tajos gados kā mūsdienīgs, plašs dzīvojamais rajons, kļūstot par modernisma paraugu padomju laikā. Apkaime tika izveidota kā viena no Rīgas eksperimentālajiem mikrorajoniem, testējot dažādus pilsētplānošanas risinājumus.

Atskatoties uz paveikto,

Biķernieku mežā ir izbūvēta aktīvās atpūtas taka,
iekārtots sporta un rotaļu laukums,
izveidoti gājēju celiņi,

tādejādi pilnveidojot Biķernieku meža teritorijas izmantošanas iespējas veselīga dzīvesveida attīstībai.

Pašvaldība plāno uzstādīt barjeru Biķernieku mežā pie Linezera ielas, lai mežs būtu sakopts, nepiesārņots un neizbraukāts.

Pagājušajā gadā noslēdzās Hipokrāta un Malienas ielu krustojuma pārbūve. Rotācijas aplis ir viens no labākajiem satiksmes organizēšanas veidiem, lai rūpētos par visu satiksmes dalībnieku drošību. Ja iepriekš šajā vietā bija slikti pārredzams krustojums, tad tagad satiksme ir kļuvusi ērtāka, drošāka visiem.

Ieguvums ir arī sakārtota un sakopta apkārtējā vide –

atjaunots ceļa segums, izveidots veloceļš,
apgaismotas gājēju pārejas,
ieviesta 30 km/h zona.
Tāpat jāmin Kvēles ielas izbūve un
apjomīgā seguma atjaunošana Biķernieku ielas posmos.

Šogad turpināsim seguma atjaunošanu Biķernieku ielā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielai.

Iespēts arī veikt energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā, un turpināt attīstīt plānu par metrobusa līnijas izveidi Dzelzavas ielā, kas nākotnē nodrošinātu ātru un ērtu sabiedriskā transporta savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi un teritoriju ap Juglas ielu.

“Kas kaitēja nedzīvot(i) diža meža maliņā? Šeit viss cilvēkam nepieciešamais ir vienuviet un ērti pieejams” – tā par dzīvi Mežciemā izteicās rūdīta mežciemniece!

ZIEDOŅDĀRZS

Tiekamies ar rīdziniekiem Ziedoņdārzā. Spraigas un vērtīgas sarunas par Rīgas stabilo finanšu situāciju, pilsētas tēriņiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, lai Rīga attīstītos, būtu dinamiska un interesanta kā iedzīvotājiem, tā galvaspilsētas viesiem.

VĒRMANES DĀRZS

Turpinām sarunāties ar rīdziniekiem par aktuālo – šajā tikšanās reizē sarunu fokusā sabiedriskais transports, civilā aizsardzība, izglītība un veloinfrastruktūras tālākā attīstība ar mērķi savienot Rīgas apkaimes.

DZIRCIEMS

Dzirciems ir mājvieta vairāk nekā 11 tūkstošiem rīdzinieku, apkaime atrodas Rīgas rietumu daļā un izveidojies kādreizējo Zasulauka un Nordeķu muižu teritorijā.

Apkaimes vēsture aizsākusies ar Sv. Jura jeb Zunda ciemu – vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Pārdaugavā, 17. gs. tajā bijušas vairāk nekā 100 dzīvojamās mājas. Vēlāk Zunda krastos attīstījās rūpniecība – alus darītavas, metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi. Dzirciema ainavu papildina Rīgas augstākais dabiskais punkts – Dzegužkalns, kā arī daudzveidīgā apbūve no 19. gs. koka namiem līdz mūsdienu dzīvojamajām ēkām.

Dzirciems, ar Rīgas Stradiņu Universitāti apkaimes sirdī, veido daļu no tā sauktās “Zināšanu jūdzes” – teritorijas, kurā nelielā attālumā viena no otras atrodas vairākas Latvijas lielākās universitātes. To ģeogrāfiskais novietojums ir lielisks priekšnosacījums, lai šajā teritorijā attīstītos zinātne, pilsētvide un uzņēmējdarbība, padarot Pārdaugavu par unikālu studentu centru.

Dzirciems aug un attīstās:

pēc iedzīvotāju iniciatīvas labiekārtota Nameja krastmala ar gājēju laipu, kas kļuvusi par populāru pastaigu vietu pie Zunda kanāla;
vērienīgas pārmaiņas piedzīvojusi Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola pēc renovācijas, skolas teritorijā izbūvēts arī jauns sporta laukums;
atjaunots asfalta segums Slokas ielā un apkaimes mazajās ieliņās veikta dubultās virsmas apstrāde;
izbūvēti zemās grīdas tramvajam piemēroti sliežu ceļi un tikko atklāts jauns tramvaja maršruts Nr. 14, kas ērti ļauj no Pārdaugavas rīdziniekiem nokļūt uz Centrāltirgu un tālāk uz Ķengaragu.

Infrastruktūras jomā tuvākajos divos gados plānots atjaunot asfalta segumu Usmas, Morica, Mazās Ūdens un Daugavgrīvas ielās, kā arī sakārtot apgriešanās vietas zem Jūrmalas gatves tilta.

Uzsākti darbi pie mobilitātes punkta “Slokas iela”, līdz ar šo projektu paredzēts labiekārtot dzelzceļa stacijām piegulošo teritoriju un savienot dzelzceļa stacijas platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Lai veicinātu Rīgas metropoles areāla un apkaimju savienojamību, drīzumā īstenosim “Rīga–Babīte–Piņķi” veloinfrastruktūras izbūvi. Tāpat būtisks solis Zunda apkārtnes attīstībai būs gājēju un velosipēdistu tilta izbūve pār Zunda kanālu. Tā būs vēl viena kvalitatīva publiskā ārtelpa, padarot pilsētas apkārtni sakārtotu un iedzīvinot augstskolu savienošanu “zināšanu jūdzē” Daugavas kreisajā krastā.

Paldies apkaimei par uzņemšanu un sarunām par drošu un kārtīgu Rīgu!

ĀGENSKALNS

Āgenskalns ir viena no senākajām un zaļākajām Rīgas apkaimēm, tā izceļas ar savu noskaņu, iemiesojot vecās Pārdaugavas garu un apbur ar savu koka arhitektūru. Āgenskalna tirgus, Kalnciema kvartāla tirdziņš, Māras dīķis, Uzvaras un Arkādijas parki aicina rīdziniekus un pilsētas viesus baudīt nesteidzīgu atpūtu, kultūru, vietējās garšas un dabas tuvumu. Tieši šī līdzsvara sajūta starp vēsturi un aktīvu sabiedrisko dzīvi padara Āgenskalnu par tik mīļu un iecienītu vietu daudziem!

Laika gaitā apkaime vairākkārt tikusi nopostīta karu un ugunsgrēku dēļ, taču vienmēr atjaunota, saglabājot savu identitāti. Lielākā daļa šodien redzamās apbūves veidojusies, sākot ar 19. gs.

Fakts, kas lieti noder dažādās prāta spēlēs un viktorīnās – šajā apkaimē 50tajos – 60tajos gados tika uzbūvēts pirmais Rīgas mikrorajons – lielmēroga dzīvojamo ēku masīvs “Āgenskalna priedes”.

Grandiozas pārmaiņas apkaimē piedzīvojis Uzvaras parks, iegūstot pavisam jaunu veidolu. Rīgai, atbrīvojoties no „okupekļa”, kopā ir izdevies radīt sakoptu vietu rīdziniekiem, kur sportot un aktīvi atpūsties gan ziemā, gan vasarā. Pārbūves I kārtā izbūvēta parka ainaviskā daļa ar dīķi, tiltiņiem, skeitparku, slēpošanas/skrituļošanas celiņu un spēļu zonām, izveidots arī jauns rotaļu laukums. Šobrīd raiti rit II kārtas būvdarbi – sporta un rotaļu laukumi 4 ha platībā, velotrase, vieta kafejnīcai.

Pilsētvide apkaimē kļuvusi sakoptāka un ērtāka, piemēram, ar iedzīvotāju atbalstu labiekārtots laukums pie Āgenskalna tirgus, pārvēršot to no autostāvvietas par atpūtas zonu. Mazajiem rīdziniekiem atjaunoti spēļu laukumi Melnsila ielā un Kristapa ielā.

Satiksmes jomā ielu kapitālā remonta ietvaros atjaunots segums Raņķa dambī, Trijādības ielā un 9 citās ielās vai to posmos. Savukārt Nometņu, Talsu, E. Smiļģa, Baldones, Meža ielas, kā arī Uzvaras bulvāri plānots sakārtot tuvākajos divos gados. Satiksmes drošības uzlabošanai esam ieviesuši 30 km/h zonas, taču pašvaldībai jāaudzē muskuļi, lai operatīvāk noritētu gājēju infrastruktūras projektēšanas darbi un izbūve.

Āgenskalna apkaimes izglītības iestādēs veikti darbi, kas vērsti uz mūsdienīgākas, funkcionālākas mācību vides nodrošināšanu – atjaunotas telpas, modernizētas inženierkomunikācijas un veidotas jaunas iespējas dabaszinātņu apguvei.

Rīgā darāmā netrūkst, taču mūsu komandu vieno skaidrs mērķis – ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem turpināt veidot drošu un sakārtotu pilsētu, paldies āgenskalniešiem par atsaucību sarunās un vēlmi sadarboties!

AVOTI

Turpinām tikties ar rīdziniekiem apkaimēs – šodien Avotos!

Sarunājāmies par to, cik centrā daudz skaistu vēsturisku ēku, kas pelnījušas atjaunošanu, jaunu darba vietu radīšanu un uzlabojumiem pilsētas infrastruktūrā.

JUGLA

Jugla izsenis kalpojusi kā dabiskā aizsardzības līnija Rīgai, dažādās hronikās apkaime pieminēta jau 13. gadsimtā. Pēc kopējās platības un robežas garuma tā ir otra lielākā Rīgas apkaime. Juglas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda “jog” (upe) – viens no retajiem lībiešu izcelsmes vārdiem, kas saglabājies Rīgas vietvārdos.

Jau kopš viduslaikiem zināmi nostāsti, ka Juglas apkaimes ūdeņi kalpojuši kā resurss Rīgas dzeramā ūdens nodrošināšanai. Un ūdens šajā apvidū tik tiešām netrūkst – aptuveni vienu piekto daļu apkaimes aizņem ūdenstilpnes: viens no lielākajiem Rīgas ezeriem – Juglas ezers, kā arī Ķīšezers, Bābelītis, Velnezers, Mazais Baltezers un citas, kas jau izsenis vilinājušas peldētājus, makšķerniekus un atpūtniekus nesteidzīgi baudīt to krastus.

Vēsturiski Jugla bijusi svarīgs rūpniecības centrs, kur attīstījusies cukura, tekstila, papīra, sērkociņu un citu izstrādājumu ražošana. Juglas manufaktūras teritorijā līdz pat mūsdienām saglabājusies pagātnes industriālā aura. Padomju laikā šeit tika uzsākta viena no pirmajām lielpaneļu dzīvojamo masīvu būvniecībām Rīgā. Taču starp daudzstāvu namiem un privātmāju rindām joprojām iezogas meža zaļums. Juglu par mājām labprāt izvēlas ģimenes – dzīve šeit ir vienkārša un tieša, kā Rīgas daļā, kas nesteidzas, bet ir vien pāris pieturu attālumā no pilsētas rosības.

Pēdējos gados apjomīgas investīcijas novirzītas ielu infrastruktūras sakārtošanai. Pērn asfaltēšanas vai pārbūves darbi veikti Brīvības gatvē, Malienas, Murjāņu un Hipokrāta ielās, bet šogad uzsākta septiņu grantēto ielu apstrāde ar dubulto virsmu. Tāpat šajā sezonā Juglas ielā paredzēta luksofora izbūve starp Ūdeļu un Biķernieku ielām. Virkne remontdarbu plānota arī 2026. un 2027. gadā – Mārkalnes, Skrudalienas, Lilastes, Vangažu, Pakalniešu u.c. ielās vai to posmos.

Rīdzinieku ērtībai un dzīves vides uzlabošanai Juglā īstenoti vairāki labiekārtojuma projekti – gan ar iedzīvotāju līdzdalību, gan pēc pašvaldības iniciatīvas:

izbūvēta Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu”;
pie Bābelīša un Velnezera atjaunotas un iekārtotas jaunas atpūtas zonas;
izveidota kuģošanas līdzekļu ielaišanas vieta Murjāņu ielas galā;
sakopts Šmerļa mežs un izveidota Pieejamības taka;
Juglas promenādē atjaunots bērnu rotaļu laukums;
Rīgas 63. pamatskolā izbūvēts sporta laukums, kas pieejams arī apkaimes iedzīvotājiem.

Tikšanās ar Juglas apkaimes iedzīvotājiem apliecināja – interese un rūpes par savas apkaimes attīstību šeit ir dzīvas un patiesas. Pateicos par konstruktīvajām sarunām un izteiktajiem ierosinājumiem. Darāmā vēl ir daudz – mūsu komandai plānu un ieceru netrūkst, un esam apņēmības pilni turpināt darbu pašvaldībā. Ceram uz Juglas iedzīvotāju atbalstu arī turpmāk, lai kopīgi šo apkaimi padarītu ērtāku, drošāku un patīkamāku visiem.

CENTRS, PIE BĒRNU PASAULES

Tiekamies ar rīdziniekiem pilsētas centrā, runājam par paveikto un iecerēto, un to, no kā mums kopīgi Rīga ir jānosargā.

Paldies iedzīvotājiem par atsaucību, trāpīgiem jautājumiem un iespēju sniegt uz tiem atbildes!

JAUNCIEMS

Jaunciems ir viena no Rīgas ainaviskākajām un dabas vērtībām bagātākajām apkaimēm – mežiem klāta teritorija Ķīšezera krastā ar aktīvu vietējo kopienu. Jaunciems, salīdzinot ar citām apkaimēm, ir radies nesen – 19.gs. Šobrīd tajā jūtama piepilsētas miera un harmonijas noskaņa. Jaunciems pamazām kļūst par pieejamu un cilvēkiem draudzīgu dzīvesvietu.

Pēdējos gados veikti apjomīgi infrastruktūras uzlabojumi:

vērienīgi darbi ielu segumu atjaunošanā – Jaunciema gatves posmā no Mīlgrāvja tilta līdz Jaunciemam;
vairākās šķērslīnijās grantētās ielas ir apstrādātas ar “dubulto virsmu”, būtiski mazinot putekļus un uzlabojot gaisa kvalitāti;
pērn izbūvēts ielu apgaismojums teju 8 km garumā;
savukārt Līdzdalības budžeta iniciatīvas, kas īstenojušās ar apkaimes iedzīvotāju iesaisti, pozitīvi ietekmē Jaunciema attīstību – 2023. gadā izveidota kultūras pirts un atpūtas vieta Gaileņu ielā 14, kur vietējiem socializēties, un šogad tiks būvēts bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”.

Pašvaldība turpina ieguldīt apkaimes attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot izglītības videi, kas Jaunciema iedzīvotājiem ir īpaši svarīga. Nesen veikta Jaunciema pamatskolas konstrukciju pastiprināšana un sporta zāles atjaunošana, un jau pavisam drīz plānots īstenot arī ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai skolēniem nodrošinātu ērtāku un mūsdienīgāku vidi.

Šogad septiņās ielās uzlabosim segumu un satiksmes drošību. Tiks atjaunots asfalta segums Jaunciema 8. šķērslīnijā. Savukārt Jaunciema 5., 6. šķērslīnijā, Belteskakta ielā un vēl vairākos, iedzīvotāju īpaši izceltos posmos tiks veikta dubultās virsmas apstrāde. Papildus tam, lai gādātu par mazākaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, ierīkosim jaunu gājēju pāreju Jaunciema gatvē pie 4. līnijas.

Mūsu plānos ir uzlabot iedzīvotājiem piekļuvi Ķīšezera krastam – top iecere par jaunu peldvietu pie Steķu ielas. Šī iniciatīva vēl vairāk bagātinās atpūtas iespējas pašā Jaunciema sirdī.

Paldies jaunciemiešiem, kuri rada laiku sarunai par drošu un kārtīgu Rīgu!

LUCAVSALA

Salas ir unikāla Rīgas apkaime ar trim Daugavas salām – Lucavsalu, Zaķusalu un Kazas sēkli – tās veido zaļu, gleznainu oāzi pašā pilsētas sirdī. Lai gan šeit pastāvīgi dzīvo vien daži desmiti iedzīvotāju, Salas ir daudzu rīdzinieku iemīļota atpūtas vieta, kur nodoties sportiskām aktivitātēm vai iekopt ģimenes dārziņu.

Interesants fakts par katru no salām: Lucavsalā var aplūkot dažus no resnākajiem kokiem Rīgā – dižas vīksnas, liepas, vītolus; Kazas sēklis ir jaunākā no Salas apkaimes salām, kas izveidojusies 20. gadsimta sākumā, kā neliela palienas sala; savukārt Zaķusalu rotā visiem zināmais Rīgas televīzijas tornis – augstākā celtne Baltijā un viens no augstākajiem televīzijas torņiem Eiropā.

Jau kopš 17. gadsimta Lucavsala tika izmantota gan kā ganības, gan kā dārzkopības teritorija – sākotnēji tās vietā bija pāris mazākas saliņas, bet pēc Daugavas gultnes padziļināšanās Lucavsala saplūda ar šauro Jumpravsalu. Lauku idille Lucavsalā beidzās līdz ar Salu tilta celtniecības sākumu.

Kas paveikts Lucavsalā?

Izbūvēta jauna iela un Laivu ielas turpinājums ar apgriešanās laukumu sabiedriskajam transportam,
ar Līdzdalības budžeta atbalstu izveidots Lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā.
Pērn pavasarī tika iestādīti 70 augļu koki, top ģimenes dārziņu koncepcija, kas apvienos ilgtspējīgu dārzkopību, kopienas iesaisti un pilsētvides attīstību.
“Rīgas meži” pamazām sakopj Lucavsalas degradēto teritoriju, attīrot to no krūmiem.

Turpmāk risināmie jautājumi un darbi – plānojam veidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu – projekta ietvaros labiekārtos 4 ha lielu Lucavsalas teritoriju. Jāsagaida futbola stadiona priekšizpētes rezultāti un valdības darba grupas priekšlikumi, lai izvērtētu potenciālās iespējas futbola stadiona būvniecībai. Tāpat gādāsim, lai nākotnē uz salas nodrošinātu sabiedriskā transporta pieejamību. Turpināsim ieguldīt pilsētas infrastruktūrā, lai Rīga kļūtu drošāka un kārtīgāka!

Paldies par konstruktīvajiem ieteikumiem un vēlmi sadarboties ar pašvaldību!

ZIEPNIEKKALNS

Ziepniekkalns ir viena no lielākajām apkaimēm Pārdaugavā – gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. 594 hektāru teritorijā dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši rīdzinieku. No zaļojošu ozolu pavēņa līdz garākajai dzīvojamai ēkai Latvijā (“Ziepniekkalna Ķīnas mūris” Ozolciema ielā) – Ziepniekkalns ir acīmredzams apliecinājums tam, kā Rīga augusi plašumā un laika gaitā mainījusies.

Kā 18. gs. vēstnesis Ziepniekkalna sirdī līdz mūsdienām saglabājies Ēbelmuižas parks ar Pārdaugavas leknākajiem ozoliem un Ēbela muižas dzīvojamā ēka. Reiz smilšaina un pārpurvojusies pļava tika izveidota par iemīļotu parku un turīgu Rīgas namnieku atpūtas vietu. Mūsdienās šajā apkaimē vienuviet sastopams gandrīz viss, kas raksturīgs 823 gadus vecai pilsētai – vēsturiskas muižiņas, privātmāju rajoni, daudzstāvu dzīvojamās ēkas un rūpnieciskās zonas.

Kas paveikts Ziepniekkalnā?

Esam atjaunojuši Ēbelmuižas parku – izbūvēti gan celiņi, gan apgaismojums, gan salikti soliņi un veikti citi labiekārtojumi.
Ziepniekkalna kāpās izveidots bērnu spēļu laukums aktīvai laika pavadīšanai,
izbūvēts daudzfunkcionāls sporta laukums arī pie Rīgas 47. vidusskolas,
tapis veloceliņš uz Rīgas centru teju 6 km garumā,
kā arī uzlabota infrastruktūra vairākās ielās, nomainot to segumu.

Darba, lai apkaimi padarītāku rīdziniekiem ērtāku un patīkamāku, netrūkst, pie padarītā neplānojam apstāties!

Turpināsim strādāt pie ceļu infrastruktūras attīstības un satiksmes drošības, pabeidzot uzsākto Dienvidu tilta 4. kārtas maģistrāles būvniecību.
Vēl šajā būvdarbu sezonā pieķersimies pie seguma atjaunošanas Tadaiķu, Vaiņodes, Svētes, Bērzupes, Bukas ielās. Un nākamajos divos gados kāpināsim apjomu, salabojot Mūkusalas, Vienības gatves, Pīpeņu un Ozolciema ielu posmus.
Tāpat pamazām tiek risinātas problēmas ar apkārtnē esošajām degradētajām teritorijām un virzāmies uz priekšu ar Ziepniekkalna pameža sakopšanu.

Paldies Ziepniekkalna iedzīvotājiem par tikšanos! Saruna bija sparīga un atklāta, bet mērķis mums vienots – droša un kārtīga Rīga!

IĻĢUCIEMS

Iļģuciems ir viena no senākajām Pārdaugavas apkaimēm. Ciema attīstība aizsākusies jau viduslaikos uz zemes, kas piederēja Sv. Gara konventam, sākumā te bija tikai neliela muižiņa ar saimniecības ēkām, kas vēlāk 17. gs. izauga par latviešu zvejnieku un dārzkopju ciemu. Vēsturiski caur šo teritoriju veda divi nozīmīgi ceļi – viens savienoja Rīgu ar Kurzemi, bet otrs virzījās cauri nelielajam Iļģuciemam uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Laikam ritot, šie ceļi kļuva par mūsdienu galvenajām apkaimes artērijām – Buļļu un Daugavgrīvas ielām.

Apkaimei ir patiesi bagāta vēsture, arī rūpniecībā – Iļģuciemā ražots papīrs, mašīnas un tekstils. Attīstoties ražošanai, radās vajadzība veidot dzīvojamo apbūvi apkaimes strādniekiem – 20. gs. vidū Iļģuciemā tapa pirmās tipveida ēkas, kas nākamajās desmitgadēs pārauga daudzstāvu dzīvojamo māju rajonos ar savu ielu tīklu. Šobrīd apkaimes teritorijā dzīvo vairāk nekā 21 tūkstotis rīdzinieku.

Pārmaiņas pēdējos gados ir pamanītas – iedzīvotāji uzteic uzlabojumus iemīļotajā Nordeķu parkā – atjaunotais rotaļu laukumiņš “čum un mudž” no bērniem; tumšajā laikā parks ir kļuvis drošāks ar izveidoto apgaismojumu; maijā vai jūnijā Iļģuciema četrkājainajiem mīluļiem būs pieejams suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai – vēl jāsagaida, kad ieaugs zālājs.

Tāpat būtiski atjaunošanas darbi veikti izglītības iestādēs – Rīgas Iļģuciema pamatskolā un Rīgas 71. vidusskolā.

Satiksmes jomā ir asfaltēti vairāki ielu posmi – Dzirciema, Buļļu, Lidoņu, Slokas ielās un ieviests 30 km/h ātruma ierobežojums gājēju drošībai. Savukārt Slokas ielā atjaunotas tramvaja sliedes, izbūvētas platformas zemās grīdas tramvajiem, un no 1. maija Rīgas satiksme atklās jaunu tramvaja maršrutu Nr. 14, kas savienos Iļģuciemu ar Ķengaragu.

Par tuvākajā laikā plānotajiem darbiem apkaimē:

top multifunkcionālais sporta laukums Cementa ielā,
tiek plānots veloceliņš Slokas ielā,
pašvaldība izstrādā apkaimes konceptplānu,
norit darbs pie jauna vides mākslas objekta,
satiksmes drošības uzlabošana,
savienojamība ar citām apkaimēm.

Iļģuciema iedzīvotāji aktīvi iesaistās savas apkaimes attīstībā, izceļot vēlmi pēc sakārtotas ārtelpas un vietas, kur apkaimei satikties, sportot un atpūsties – paldies par konstruktīvo sarunu, bezbailību pamatīgi salīt un ieteikumiem, ņemsim vērā!

Darbs turpinās, kopā veidojot mūsdienīgu, ērtu un sakārtotu Rīgu!

SARKANDAUGAVA

Sarkandaugava bieži tiek uzlūkota kā industriāla apkaime – ar rūpnīcu masīviem, satiksmes maģistrālēm un blīvu apbūvi. Taču līdz pat 19. gadsimta sākumam te varēja baudīt gandrīz lauku ainavu. Apkaimes teritoriju sākotnēji apdzīvoja vietējie zvejnieki, loči un laivinieki, bet vēlāk daba pievilināja arī turīgos rīdziniekus – tirgotāji un rātskungi šeit cēla vasaras muižiņas.

Vēlāk Sarkandaugavā vispaliekošākās pēdas atstājusi industrializācija – šeit veidojās pirmās lielās Rīgas ražotnes – kokzāģētavas, metālapstrādes uzņēmumi un fabrikas. Par tā laika uzrāvienu rūpniecībā joprojām atgādina Tvaika ielas nosaukums.

Šodien apkaimē dzīvo ap 11 tūkstošiem rīdzinieku. Šī Rīgas daļa aicina arhitektūras cienītājus izzināt katru apkaimes stūrīti – kā pastkartes stāv strādnieku koka divstāvu mājiņas, mūra nami, Svētās Trīsvienības baznīca apkaimes spicē, padomju laika ainava un virsnieku mājas.

Pēdējos gados Sarkandaugava iegūst jaunas aprises – arī vietējie ar 30 gadu stāžu sarkandaugaviešu statusā apgalvo, ka apkaime attīstās, un to arvien biežāk par mājām izvēlas saukt jaunas rīdzinieku ģimenes.

Esam veikuši būtiskus uzlabojumus, kas rīdzinieku ikdienu padara ērtāku, patīkamāku un drošāku jau šobrīd –

rekonstruēts Dauderu parks, uzbūvēts Daudersalas pārvads,
ieviestas ātruma ierobežojumu zonas,
izbūvēts velo un gājēju ceļš “Mangaļi–Sarkandaugava”,
kā arī pirmais tunelis Rīgā ar dalītu gājēju un velo satiksmes telpu,
uzsākta ielu seguma atjaunošana,
ar biedrības un iedzīvotāju atbalstu īstenojas Līdzdalības budžeta projekti un labiekārtojumi pilsētvidē u.c.

Apzināmies, ka Kundziņsalas pārvada būvniecība apkaimes iedzīvotājiem ir radījusi neērtības, taču mērķtiecīgi strādājam, lai darbi ritētu raiti uz priekšu. Pēc padarītā būs gandarījums ar uzviju – jaunā pārvada izbūve palīdzēs sakārtot kravas transporta plūsmu pilsētā, uzlabos gan vidi, gan cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Tāpat šogad plānots:

nomainīt asfalta segumu Ganību dambī un Sliežu ielas posmā,
uzlabot tramvaju maršruta kustību un pieejamību,
turpināt mobilitātes punktu izbūvi pie Dauderu un Sarkandaugavas stacijām.

Sarkandaugavā prioritāri darāmie darbi joprojām ir un būs saistīti ar satiksmi, infrastruktūras attīstību un drošību, taču apkaime soli pa solim kļūst mūsdienīgāka un sakoptāka, saglabājot sev raksturīgo vēsturisko identitāti!

ČIEKURKALNS

Čiekurkalnā Rīga sevi atrāda mājīgu, radošu, daudzveidīgu! Mierīgajās šķērslīnijās sadzīvo vēsturiski koka nami, pēckara gadu paneļēkas, rūpnīcu apbūve un šodienas arhitektūras ēkas. Te visā krāšņumā apskatāms viens no Čiekurkalna nozīmīgākajiem būvmākslas pieminekļiem – Rīgas ūdenstornis un vairākas citas arhitektūras pērles.

Aptuveni 570 hektārus plašajā Čiekurkalnā dzīvo nepilni 8 tūkstoši rīdzinieku. Apkaimes nosaukums radies no čiekuriem bagātajām priedēm, kas šeit senāk augušas uz kāpu pauguriem. 19. gs. beigās Čiekurkalnā attīstījās vagonu fabrika „Fēnikss”, Džutas manufaktūra, instrumentu rūpnīca „Salamandra” u.c., tāpēc Čiekurkalns uzskatāms par vienu no vecākajiem Rīgas strādnieku rajoniem.

Pēdējos gados apkaime kļuvusi dzīvīgāka un labiekārtotāka – pateicoties iedzīvotāju biedrības iniciatīvai izveidots skvērs, veikti renovācijas darbi Rīgas 45. vidusskolā, Brasas tilts tikpat kā uzbūvēts no jauna, atjaunojot Čiekurkalna raitu savienojamību ar pilsētas centru, uzsākti ielu atjaunošanas darbi, ierīkots veloceliņš gar Viskaļu un Ezermalas ielām, apkaimē ieviesti ātruma ierobežojumi drošākai satiksmei.

Šogad noteikti turpināsim pērn iesākto 2. šķērslīnijas un Gaujas ielas posma no Gustava Zemgala gatves līdz Rusova ielai atjaunošanu, top “Ķīšezera piknika pļava” projekts un citas Līdzdalības budžeta iniciatīvas – gan aktīvai atpūtai, gan laika pavadīšanai ar ģimeni. Sabiedriskā transporta lietošana kļūs ērtāka pēc Brasas mobilitātes punkta būvniecības.

Darāmā vēl daudz, bet soli pa solim veidojam mūsdienīgāku, drošāku un rīdziniekiem draudzīgāku Čiekurkalnu un Rīgu!

TEIKA

Teikā spilgti vēsture satiekas ar nākotni. Te ikdienišķā pilsētas rosība saplūst ar harmonisku klusumu. Vēl salīdzinoši nesen Teika bija pazīstama kā dzīvojamo māju rajons ar privātmājām un starpkaru arhitektūras pērli – “funkcionālisma kvartāliem”. Šodien Teika kļuvusi par vienu no Rīgas dinamiskākajām vietām, kur modernās tehnoloģijas un jaunuzņēmumi dzīvo līdzās vēsturiskām ielām un pagalmiem.

Apkaimi caurvij Brīvības gatve – Rīgas galvenā artērija. Tajā pašā laikā tepat, aiz stūra iespējams sajust gandrīz vai mazpilsētas mieru – mazu kafejnīcu stūrīši, draudzīgi kaimiņi un piederība apkaimei.

Teikā dzīvo nepilni 29 tūkstoši cilvēku. Apkaime savu nosaukumu ieguvusi 1937. gadā no kinoteātra kompleksa pie Zemitāna laukuma – tas reiz celts kā moderns platekrāna kinoteātris ar 404 sēdvietām.

Pēdējo gadu laikā Teikā:

tapušas vairākas atpūtas zonas,
veikti dažādi pilsētvides labiekārtojumi,
pilnā sparā rit Zemitāna tilta atjaunošana Rīgas tiltu programmas ietvaros,
paralēli norit Gaisa tilta un Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada pārbūves projektēšana,
top mobilitātes punkti pie “Zemitāniem” un “Alfas”,
uzsākti skolu ēku energoefektivitātes un pārbūves darbi.

Satiksmes jomā esam pieķērušies Biķernieku ielas, Gustava Zemgala gatves un Ieriķu ielas segumu sakārtošanai. Taču lielāki ielu remontdarbi Teikas apkaimē vēl tikai gaidāmi – šogad taps 10 jauni ātrumvaļņi satiksmes mierināšanai, 2 luksoforu uzstādīšana, līdz 2027. gadam ieplānots atjaunot vēl 9 ielas vai to posmus.

Paldies rīdziniekiem par sirsnīgo tikšanos un laba vēlējumiem Teikas sirdī! Šoreiz nedaudz piekāpāmies stiprajam vējam – tāpēc sarunas raitas un kodolīgas. Uz garāku diskusiju par drošu un kārtīgu Rīgu tiekamies pavasarīgākos laikapstākļos!

KUNDZIŅSALA

Kundziņsalas apkaimes industriālais šarms mijas ar mierpilniem ūdens skatiem. Te dzīve rit pēc sava ritma. Vietējie zina teikt, ka tieši šeit var vērot Rīgas ostas panorāmu no neierasta skatupunkta. Arī apkaimes vēsture ir cieši saistīta ar ostas attīstību. Kundziņsalā dzīvo vien 360 cilvēku, taču tā ir vairāk nekā 550 hektāru plaša un ir viena no retajām apdzīvotajām salām Rīgā. Lai gan sākotnēji tā bija neliela zemes strēle ar zvejnieku sētām, mūsdienās tā kļuvusi par loģistikas centru. Sala saglabājusi savu kopienas garu – vietējie rīdzinieki lepojas ar tās unikālo raksturu un noslēgtību.

Jāuzteic Kundziņsalas biedrības aktīvā iesaiste apkaimes sabiedriskās dzīves organizēšanā un vides uzlabošanā – pozitīvs pavērsiens ir kopienas centra “Es14” atvēršana Sarkandaugavā.

Kundziņsalas iedzīvotāji sarunas laikā uzsvēra izaicinājumus, ar ko saskaras mazāk apdzīvotas apkaimes, kad prioritāri tiek risināti jautājumi apkaimēs ar lielāku iedzīvotāju skaitu un blīvumu.

Darāmo darbu saraksta augšgalā iedzīvotāji ierindojuši:

ūdens saimniecības sakārtošanu, pieslēdzot ūdens un kanalizācijas sistēmas pilsētas centrālajiem tīkliem – pašvaldība apņemas izskatīt arī citas iedzīvotāju ierosinātās ūdens sistēmas apsaimniekošanas iespējas.
satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu ietekme uz salas satiksmi un ielu infrastruktūru – Kundziņsalā šobrīd pilnā sparā rit jaunā satiksmes pārvada būvniecība, tas kļūs par ļoti nozīmīgu sastāvdaļu Rīgas iekšējā apvedceļā, lai galvaspilsētā harmoniski līdzās pastāvētu gan dzīvošanai ērta vide, gan pilsētā varētu pilnvērtīgi darboties osta un attīstīties rūpnieciskās teritorijas.
Nākotnes ieceres attiecībā uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra tīkla paplašināšanu.

Laikapstākļi nebūt nelutināja – paldies rīdziniekiem par izturību un konstruktīvo sarunu drošai un kārtīgai Rīgai!

MANGAĻSALA

Plašajā Mangaļsalas apkaimē jūras tuvumu un gaisu bauda gan makšķernieki, gan pastaigu cienītāji, ķerot dienas lomu, saulrietus vai vēsturisko fortu skatus. Vietējie saka, ka pēc garas pastaigas vislabāk spēkus palīdz atgūt “Papa Misha” burgeri Albatrosu ielā. Mangaļsala ir viena no tām vietām Rīgā, kur galvaspilsētā var izjust patiesu piejūras noskaņu!

Mangaļsala jeb Magnusa sala izveidojās, pateicoties Mātes dabas uzstājībai, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu, vecā Daugavas grīva aizsērēja ar jūras smiltīm, un upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Pagātnes un laika zīmes apkaimē sastopamas “biezā slānī”- militārās celtnes no Krievijas carisma laikmeta līdz padomju armijas būvēm – vēstures entuziastu un pētnieku sapnis!

Sarunās ar kuplā skaitā sanākušajiem Mangaļsalas iedzīvotājiem diskutējām par gājējiem drošu infrastruktūru, ielu atjaunošanu, kravas transporta radītajiem izaicinājumiem un gaidītajiem labiekārtojumiem. Esam vienisprātis – apkaime ir pelnījusi patīkamu, sakārtotu vidi.

Bez uzlabojumiem satiksmes jomā un ielu atjaunošanas, tuvākajā laikā ir plānots pilnveidot ūdenssaimniecību, pieslēdzot apkaimes ūdens un kanalizācijas sistēmas pilsētas centrālajiem tīkliem. Šī prioritāte, ko bijām apņēmušies sakārtot, raiti virzās uz priekšu – esam projektēšanas fāzes izskaņā. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Vairāku ielu labošana notiks kopsolī ar “Rīgas ūdens” veiktajiem darbiem, tāpat arī Venteru, Bākas, Vaduguņu, Vižņu, Zvejniekciema, Veiksmes ielām u.c. nākamgad plānots veikt vienlaidu asfalta seguma atjaunošanu Rīgas ielu kapitālā remonta ietvaros.

Paldies par ieteikumiem, idejām un konstruktīvo sarunu, turpināsim kopā veidot drošu un kārtīgu Rīgu!

BIERIŅI

I. Rankas akmens skulptūru dārzā, kas kļuvis par apkaimes centrālo tikšanās vietu, diskutējām ar Bieriņu apkaimes iedzīvotājiem par drošu un kārtīgu Rīgu.

Bieriņu apkaimē dzīvo teju 8 tūkstoši iedzīvotāju. Apkaimi raksturo mierīgs dzīves ritms un dabas tuvums. Saulainās dienās Bieriņos aktivizējas velobraucēji, kuri, vizinoties pa zaļo Mārupītes veloceliņu, dedzina vietējā beķerejā “Bulkas” uzņemtās kalorijas – cukurotās kanēļmaizītes! Starp citu, šis ir pirmais rekreācijas nolūkos būvētais veloceliņš Rīgas teritorijā. Bieriņi ir viena no retajām apkaimēm Rīgā, kurā vēl joprojām ir jaušama mazpilsētas gaisotne.

Bieriņos nesen pabeigta gājēju tiltiņa pār Mārupīti atjaunošana,
realizēts Bieriņu apkaimes revitalizācijas projekts, kurā veikti dažādi gan ar satiksmes drošību, gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu saistīti darbi,
uzstādītas vairākas ceļazīmes un 13 ātrumvaļņi satiksmes mierināšanai,
ar dubulto virsmas apstrādi uzlaboti 12 ielu posmi u.c.

Ja rīdzinieki uzticēs, turpināsim atbildīgi strādāt ar iedzīvotāju prioritātēm:

Kantora un Upesgrīvas ielu krustojums, kura projektēšana jau uzsākta,
satiksmes mierināšana un gājēju drošība,
Altonavas tilta būvniecība, kuru plānots pabeigt 2027. gadā,
Mārupītes mežaparka labiekārtošana,
ielu seguma atjaunošana.

BRASA

Turpinām tikties ar apkaimju iedzīvotājiem! Šoreiz tuvskatā Brasa.

Te visā krāšņumā jūtams Rīgas vēsturiskā centra šarms, kur spilgtas laika liecības veido Brasas harizmātiskos vaibstus – tā apvieno vēsturi, industriālo mantojumu un mūsdienu dinamiku. Brasai piemīt noslēpumainība un dziļums kā nevienai citai apkaimei, tā glabā neatklātus stāstus zem senā bruģakmens, Lielajos kapos un leģendās par sava nosaukuma izcelsmi. Taču ikkatrs rīdzinieks zina, ka pavasaris galvaspilsētā sākas ar zilo puķīšu – zilsniedzīšu klājumu Brasā. Gaidām!

Brasas apkaimi simboliski var dēvēt par “mobilitātes punkta” priekšteci, jo šeit krustojās dažādi sabiedriskā transporta veidi – 19. gs. vēsturiski atradies centrālais pārmiju postenis, kas bija stratēģisks dzelzceļa satiksmes koordinācijas punkts, un vēlāk būtiska loma Rīgas pirmās trolejbusu līnijas attīstībā.

Pavisam drīz mūsdienīgs Brasas mobilitātes punkts savienos sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru, lai droši un ērti vienu pārvietošanās veidu varētu aizstāt ar citu. Vēl viens solis pretī draudzīgākai sabiedriskā transporta izmantošanai būs “vienotā biļete”.

Ar iedzīvotājiem izrunājām četros gados paveikto, nākotnes ieceres un darāmos darbus kārtīgai Rīgai:

ielu seguma atjaunošana,
satiksmes mierināšana un 30 km/h ātruma zona,
gājēju pāreju izbūve un savienojamība ar citām apkaimēm,
Brasas skvērs, sporta un bērnu laukumu pieejamība,
Lielo kapu attīstības koncepcija,
sabiedriskā transporta tīkls u.c.

Atdzimušā Brasas pārvada virsotnē Dziesmusvētku dziesmas 11. tramvajā skan skanīgāk, kravas automobiļu tranzīts vēsturiskajā centrā rīdzinieku ikdienas gaitām vairs netraucē, Rīga top par ģimenēm draudzīgāku un visiem drošu pilsētu!

DĀRZIŅI

Sarunām labvēlīgi laikapstākļi, tiekoties ar Dārziņu iedzīvotājiem! Dārziņi ir īpaša vieta – ar savu vēsturi, dabas tuvumu, stipru kopienu un paša saulainajām bērnības vasarām.

Apkaime savu nosaukumu guvusi, pateicoties lielo rūpniecības uzņēmumu labvēlībai 60tajos gados, kad tie piešķīra saviem darbiniekiem mazdārziņus. Dzirdēts, ka Dārziņi esot bijusi teicama apmešanās un zvejas vieta ziemeļbriežu medniekiem jau pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu. Šodien pašā Daugavas krastā rīdzinieki rod mieru no pilsētas burzmas un labprāt iegremdē rokas sava piemājas dārziņa zemē.

Pēdējos gados sadarbībā ar iedzīvotājiem un apkaimes biedrību esam strādājuši, lai šī galvaspilsētas daļa kļūtu sakārtotāka un ērtāka.

Mērķtiecīgi un sistemātiski uzlabota ielu infrastruktūra,
gādāts par vides labiekārtošanu un drošību.
Ar dubulto virsmu apstrādātas teju 30 Dārziņu ielas, šogad darāmo darbu sarakstu papildinot ar vēl 11 ielām un veloceliņa projektu.