Šadurskis: No 2020.gada septembra ikvienā skolā mācīsies pēc jaunā satura un mācību pieejas

Valdība otrdien, 2018.gada 27.novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21.gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020.gada 1.septembra.

 

“Mēs esam raudzījušies, lai tiktu ievērotas kopējās intereses un vajadzības, primāri fokusējoties uz to, ko mēs vēlamies sniegt skolēniem, lai viņi kā personības spētu veiksmīgi realizēt savus dzīves plānus, veidot pārtikušu sabiedrību un veiksmīgu valsti. Pamatizglītības standarts nosaka pamatprincipus, lai skolēni iegūtu labu un laikam atbilstošu izglītību arī 2030.gadā un tālākā nākotnē. Tas sniedz daudz plašākas iespējas piemērot mācību programmas un pieeju mainīgai pasaulei, nekā tas bijis līdz šim. Jaunā pieeja piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās,” akcentē izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis, norādot, ka izmaiņas izglītības sistēmā, mācību saturā un pieejā veic daudzas attīstītas valstis.

 

“Skolām būs lielāka brīvība un vienlaikus lielāka atbildība mācību darba plānošanā. Tām būs iespēja elastīgi skolas līmenī plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši skolēnu vajadzībām. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, turklāt izglītības iestāde varēs mainīt stundu skaitu mācību priekšmetā līdz 10%, bet valsts ģimnāzijās 7.-9.klasē līdz 25% no kopējā stundu skaita konkrētajā priekšmetā,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

 

Pamatizglītības standarts un iepriekš valdībā apstiprinātās pirmsskolas vadlīnijas nodrošina pilnveidotā mācību satura un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus katrā no mācību jomām. Vadoties no tā, skolas var izmantot jau sagatavotus mācību programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu plānus. Jaunajā mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš ne tikai sniedz zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod tās gatavas. Tāpat liela loma ir skolotāju savstarpējai sadarbībai un kopīgai darba plānošanai.

 

 

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās:
– valodu,
– sociālajā un pilsoniskajā,
– kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
– dabaszinātņu,
– matemātikas,
– tehnoloģiju,
– veselības un fiziskās aktivitātes
.

Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

 

Saglabājot fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

 

Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu “Inženierzinības”. Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9.klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.

 

Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4.klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7.klases. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes. Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets “Teātra māksla”, kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku. Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastiprināta latviešu valodas loma.

 

Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.- 3.klašu posmā visos mācību priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu.

 

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4. un 7. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

 

Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un to pedagogiem, visu pašvaldību mācību jomu koordinatoriem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. Šajā laikā savus priekšlikumus izteikušas skolas un profesionālās organizācijas.

 

Ar valdībā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” iespējams iepazīties MK mājaslapā.

 

Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: prese@izm.gov.lv
Tālr. 67047893