Tieslietu ministre: aizvadīto gadu laikā ir ieviesti efektīvi instrumenti pret nelegālo līdzekļu apriti Latvijas finanšu sistēmā
16. oktobrī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere atklāja žurnāla “Jurista Vārds” konferenci “Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas “kapitālo remontu””, kas veltīta finanšu noziegumu apkarošanas jautājumiem. Tieslietu ministre uzrunā uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā veiktas būtiskas reformas Latvijā, kā rezultātā veicināta sabiedrības uzticība Latvijas finanšu sistēmai un veidota investīcijām labvēlīga vide.
Šogad ir uzsākusies jauna Moneyval vērtēšanas kārta, kurā Latvija spēj uzrādīt ekspertiem pozitīvu progresu finanšu noziegumu apkarošanas jomā (starptautisko ekspertu slēdziens gaidāms 2025. gadā). 2018.gadā pēc Moneyval komitejas ziņojuma Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība, kam sekoja uzlabojumi finanšu noziegumu novēršanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmu risināšanā.
Tieslietu ministre konferences dalībniekiem norādīja: “Finanšu noziegumi ir ar ļoti augstu kaitīguma pakāpi un to izskaušana prasa precīzu un nekļūdīgu rīcību gan no tiesību politikas veidotājiem, gan tiesību piemērotājiem. Tikpat svarīga ir ikviena sabiedrības locekļa apzinīgums un godprātība. Šo gadu laikā esam daudz strādājuši pie tā, lai ieviestu efektīvus instrumentus pret nelegālo līdzekļu apriti Latvijas finanšu sistēmā. Latvija var lepoties ar specializētu tiesu efektīvai komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai – Ekonomisko lietu tiesu, kas kvalitatīvi un efektīvi izskata sarežģītas ekonomisko un finanšu noziegumu lietas. Noziedzīgu nodarījumu izskaušanā Tieslietu ministrija turpina aktīvu darbu arī gan pie kriminālsodu reformas, gan pie efektīvas kriminālprocesa norises.”
Mūsdienās finansiāliem darījumiem un finanšu noziegumiem vairs nepastāv skaidri nodalītas teritoriālās robežas. Tādēļ Latvija ir aktīvi strādājusi un turpina strādāt pie normatīvā regulējuma, tāpat arī noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas ne vien nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā, veidojot vienotu ekonomisko un tiesību telpu Eiropā un arī ārpus tās. Būtisks pienesums Latvijas tiesiskajā regulējumā ir ieviestie Eiropas Savienības un Eiropas Padomes tiesību akti un uzraudzības mehānismi.
I.Lībiņa-Egnere norāda: “Vēlos pateikties ikvienam juristam, ekspertam, tiesību piemērotājam, kurš ir strādājis, lai pēc iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2018. gadā ieviestu noteiktās rekomendācijas, kā arī tiem, kuri pēc savas iniciatīvas ir meklējuši labākos risinājumus efektīvai Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas darbībai. Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas ir pilnveidojušas mūsu nacionālo regulējumu efektīvā sistēmas pārraudzībā un noziegumu izmeklēšanā.”
Konferences ietvaros dalībnieki – nozares eksperti – piedalījās četrās diskusijās, izvērtējot Latvijas finanšu sistēmas “kapitālā remonta” norises tiesiskos aspektus. Norādāms, ka vienu no diskusijām – “Krimināltiesiskie pasākumi finanšu sistēmas attīrīšanā” vadīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, diskutējot kā kopīgā un vienotā darbā var izveidot efektīvus instrumentus pret nelegālo līdzekļu apriti un iedarbīgus krimināltiesiskus pasākumus.
Konferences materiālu krājums brīvpieejā ikvienam ŠEIT.
Informācija:
Tieslietu ministrijas komunikāciju departaments
+371 67036738
+371 67036861
[email protected]
Foto: Jurista Vārds