V. Dombrovskis: Jebkuras valsts efektīva aizsardzības sistēma sākas ar spēcīgu ekonomiku

“Jebkuras valsts efektīva aizsardzības sistēma sākas ar spēcīgu ekonomiku, tādēļ šodien mūsu ekonomikas konkurētspēja vairs nav tikai labklājības vai sociāli – ekonomiskās attīstības jautājums. Tas ir arī drošības jautājums,” pauda partijas VIENOTĪBA biedrs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, uzrunājot partijas VIENOTĪBA kongresa “Tālredzīgi Latvijas nākotnei” dalībniekus.

V. Dombrovskis uzrunā uzsvaru lika uz drošību un ekonomiku, kā arī runāja par jaunās valdības uzsākto darbu, kas norit laikā, kad Latvijas priekšā ir virkne izaicinājumu gan ekonomikā, gan sociālajā sfērā, gan valsts drošības jomā.

“To, ka drošība ir kļuvusi par valsts politikas centrālo prioritāti, atspoguļo arī jaunās valdības deklarācija, kuras pirmā sadaļa – “Droša Latvija” – ir veltīta tieši dažādiem drošības aspektiem,” sacīja partijas VIENOTĪBA biedrs.

Runājot par drošību, nav iespējams nepieminēt Krievijas izvērsto karu Ukrainā, tāpēc pirmo runas daļu V. Dombrovskis veltīja šai tēmai. “Karš Ukrainā gan starptautisko ekspertu, gan Ukrainas un tās sabiedroto valstu amatpersonu vērtējumā draud ieilgt. Arī Krievijas stratēģija šobrīd balstās uz cerību, ka, karam ieilgstot, Ukrainai aptrūksies resursu un tās sabiedrotie nogurs sniegt atbalstu Ukrainai. Turklāt Krievija maksimāli cenšas mobilizēt tos spēkus Rietumos, kuri dažādu motīvu vadīti ir pret atbalstu Ukrainai,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Pēc viņa teiktā, “Latvijai kopā ar pārējām Baltijas un arī Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, aktīvi jāstrādā, lai nepieļautu “Ukrainas noguruma” iestāšanos Rietumeiropā vai ASV” un jāturpina sniegt maksimāls atbalsts valstij, kas pakļauta Krievijas agresijai.

“Arī Briselē liela daļa mana darba ir veltīta tieši atbalstam Ukrainai – Eiropas Savienības (ES) finansiālā atbalsta programmas, ekonomiskais atbalsts, t.sk. uzlabojot Ukrainas preču pieeju ES tirgum, ciešāka Ukrainas integrācija Eiropas Savienības vienotajā tirgū, kā arī atbalsts Ukrainas atjaunošanai pēc kara. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Ukrainas atjaunošanas programmu 50 miljardu eiro apmērā turpmākajiem četriem gadiem. Būtiski, lai ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk panāk vienošanos par šo programmu un finansējums Ukrainai būtu pieejams jau no nākošā gada sākuma. Kopā ar atbalstu Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Eiropas Savienība Ukrainai ir sniegusi atbalstu jau 81 miljarda eiro apmērā,” sacīja V. Dombrovskis.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks pauda, ka karš ir arī ekonomika: “Krievijas nespēja ilgstoši uzvarēt dzīvā spēka un tehnikas ziņā daudz mazāku pretinieku pirmām kārtām, protams, ir ukraiņu varonības nopelns. Bet tas skaidrojams arī ar Rietumu sankcijām un to, ka Krievijas ekonomika netika pienācīgi gatavota karam, un tai šobrīd nākas prasīt bruņojumu un pat karavīru kaujas lauka ekipējumu retajiem sabiedrotajiem, kas tai ir palikuši – Ziemeļkorejai un Irānai. Tomēr jāatzīst, ka Krievijai pakāpeniski izdodas pārlikt savu ekonomiku uz kara ekonomikas sliedēm un kāpināt militārās produkcijas apjomu. Protams, tas notiek uz Krievijas iedzīvotāju labklājības rēķina, bet tā Putina režīmam nav prioritāte.”

V. Dombrovskis ir pārliecināts, ka “jebkuras valsts efektīva aizsardzības sistēma sākas ar spēcīgu ekonomiku”, tāpēc šobrīd par to ir jo īpaši svarīgi dinamiski strādāt: “Šobrīd galvenie izaicinājumi ir saistīti ar mūsu spēju izmantot pasaulē notiekošos ekonomiskās un sociālās transformācijas procesus un ņemt vērā jauno ģeopolitisko realitāti, lai stiprinātu valsts ekonomikas konkurētspēju un drošību visos tās aspektos.”

“Pirmkārt ir svarīgi novērst turpmāku strukturālu atpalikšanu kaut vai no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Diemžēl tā kļūst arvien redzamāka tādos pamatrādītājos, kā IKP uz iedzīvotāju, finansējumā zinātnei un inovācijām vai finansējuma pieejamībā uzņēmumiem. Otrs lielais izaicinājums saistīts ar pasaulē notiekošajiem sociāli-ekonomiskās transformācijas procesiem –zaļo un digitālo transformācijām, kuras ir gan finansiāli, gan kvalificētu cilvēkresursu ietilpīgi procesi. Vienlaikus tām jānodrošina gan Latvijas, gan visas Eiropas ekonomikas konkurētspēja ilgtermiņā,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Izaugsmes un ekonomiskās attīstības neatņemama sastāvdaļa ir arī izglītība: “Vērtējot kopējos ieguldījumus izglītībā, uz Eiropas fona mēs izskatāmies samērā labi. Latvija izglītības jomā investē 5,6% no IKP pret 4,9% vidēji Eiropā. Galvenajos rādītājos Latvijas izglītības sistēma tiek vērtēta pozitīvi, t.sk. attiecībā uz augstāko izglītību ieguvušo skaitu. Tomēr joprojām satraucoši zems ir eksakto zinātņu jeb tā saucamo STEM jomu absolventu skaits. Pēdējie pieejamie dati par 2021. gadu rāda, ka tikai 19,4% no augstskolu absolventiem ir ieguvuši STEM kvalifikācijas diplomus. Tas ir pat mazāk, kā 2016.gadā, kad tie bija 20,5%, un stipri zem ES vidējā rādītāja, kas ir 25,4%.”

V. Dombrovskis runāja arī par zaļo kursu un digitālo transformāciju kā daļu no konkurētspējas palielināšanas un uzturēšanas. Apkopojot teikto, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks teica: “Drošība un konkurētspēja tuvākajos gados būs svarīgākās tēmas gan Latvijas, gan Eiropas politikā. Mūsu uzdevums ir vienmēr paturēt prātā šos stratēģiskos jautājumus. Neieslīgt tikai Saeimas un valdības ikdienas rutīnā vai bezgalīgās debatēs ar citām partijām. Protams, arī ikdienas darbs ir svarīgs. Bet arī ikdienas darbam ir jāvirzās uz stratēģisko mērķu sasniegšanu.”

Kontaktpersona informācijai par partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA aktualitātēm:
Anna Ūdre
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 28607074