Lībiņa-Egnere: Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt
Tiesību ierobežojumam jābūt pamatotam ar leģitīmu mērķi
1. Sākotnēji vēlos uzsvērt, ka Satversmē ietvertās cilvēktiesības nav absolūtas, taču katram personas tiesību ierobežojumam jābūt noteiktam ar likumu, pamatotam ar leģitīmu mērķi, samērīgam un nepieciešamam katrā konkrētajā gadījumā.
“Noteikts ar likumu” nozīmē, ka personu tiesību ierobežojumus var noteikt arī ar citiem normatīvajiem aktiem, ja tie izdoti saskaņā ar likumu un atbilstošu deleģējumu to darīt.
Piemēram, gan Epidemioloģiskās drošības likums, gan Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz Ministru kabineta tiesības noteikt dažādus epidemioloģiskās drošības pasākumus un prasības slimības izplatības ierobežošanai. Uz šo likumu normu pamata ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kuros Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt situācijai atbilstošas prasības.
Vēlos uzsvērt, ka parlamentam un Ministru kabinetam ir jāuzņemas īpaša atbildība šajā laikā, līdzsvarojot katra indivīda cilvēktiesības un visas sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Turklāt, vērtējot šī gada situāciju gan valstī, gan pasaulē, ir skaidri saprotams, ka lēmumu pieņemšana jāveic ātrā tempā, lai spētu atrast un piemērot atbilstošāko ierobežojumu vīrusa infekcijas apkarošanai. Saeimai un Ministru kabinetam ir pienākums reaģēt uz situāciju valstī un rūpēties par sabiedrības veselību kopumā.
2. Jānorāda, ka jau Valsts prezidenta paziņojumā par valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā ir norādīts, ka ikvienam iedzīvotājam ir pienākums pildīt visus noteikumus, kas tiek izdoti sakarā ar ārkārtējo situāciju. Tāpat ikviens iedzīvotājs aicināts ievērot visus valsts institūciju un amatpersonu ieteikumus ārkārtējās situācijas pārvarēšanai, un iespēju robežās rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, atbildīgi līdzdarboties un sekmēt ārkārtējās situācijas pārvarēšanu.22
Līdzīgi tas noteikts arī Satversmes preambulā: “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”23
Lai gan ārkārtējā situācija Latvijā šobrīd nav izsludināta, ir jāsaprot, ka tas ir visas sabiedrības pienākums rīkoties tādā veidā, lai pēc iespējas novērstu visas sabiedrības veselības apdraudējumu un veselības sistēmas pārslodzi.
Latvijas gadījumā noteiktie ierobežojumi, manuprāt, būtu vērtējami kā piemēroti, nepieciešami un samērīgi – sabiedrības kopējais labums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pavisam noteikti ir un būs lielāks nekā šībrīža ierobežojumu nelabvēlīgās sekas, tāpēc katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāņem vērā, ka, kaut arī ierobežojumi var radīt neērtības, tie ir vitāli nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Vēlos pievienoties Valsts prezidenta Egila Levita vārdiem, ka “tas nav jādara valdības dēļ, tas nav jādara kāda cita dēļ, tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ”.24
3. Visupirms ir būtiski informēt sabiedrību par pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu un pienākumu nepieciešamību un būtiskumu, veicinot sabiedrības izpratni. Tāpat arī ir būtiski izglītot sabiedrību par viltus ziņu atpazīšanu medijos, jo šīs viltus ziņas ir viens no faktoriem, kas ietekmē cilvēku izpratni par šībrīža situāciju.
Tomēr nešaubīgi valstij ir iespēja noteikt atbildību par prasību neievērošanu, kā tas ir šobrīd, kad administratīvā atbildība paredzēta par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu (29. oktobrī Saeimā pieņemti “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, kuri paredz administratīvo atbildību arī par mutes un deguna aizsega nelietošanu).
Savukārt attiecībā uz pilsoņu tiesībām jāatceras, ka arī šobrīd ikvienai personai, ja tā uzskata, ka tās tiesības ir nesamērīgi ierobežotas, ir tiesības izmantot nacionālos un pārnacionālos tiesību aizsardzības mehānismus.25 Piemēram, par Ministra kabineta noteikumu un likumu atbilstību Satversmei persona var vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību.
RAKSTA ATSAUCES
- Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/313400-valsts-konstitucionalo-organu-darbibas-pamatprincipi-arkarteja-situacija
- Latvijas Republikas Satversme. Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
- Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums Latvijas sabiedrībai mobilizēties un kopīgiem spēkiem apturēt pandēmijas izplatību. Pieejams: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-aicinajums-latvijas-sabiedribai-mobilizeties-un-kopigiem-spekiem-apturet-pandemijas-izplatibu-26457#gsc.tab=0
- Tiktāl, ciktāl jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai? Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiktal-ciktal-jeb-vai-arkarteja-situacija-var-but-pamats-cilvektiesibu-ierobezosanai
Atsauce:
Lībiņa-Egnere I. Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt. Jurista Vārds, 10.11.2020., Nr. 45 (1155), 6.-13.lpp.