Zanda Kalniņa-Lukaševica: Politikā nepietiek ar solījumiem – vēlētājiem pienākas atskaite
Nesen saņēmu kādu vienkāršu jautājumu, un tas man atgādināja – laiks atskatīties uz paveikto Saeimā. Latvijā politiķi bieži tiek kritizēti par solījumiem pirms vēlēšanām, un nereti arī – par nespēju atskaitīties par padarīto. Tādēļ – te ir mana atskaite. Tā nebūs īsa, jo tie tomēr ir četri gadi darba.
14. Saeimas vēlēšanās mani ievēlēja ar vairāk nekā 61 tūkstoti balsu. Šo uzticību vienmēr esmu uztvērusi kā atbildību – strādāt Latvijas cilvēku un valsts interesēs un vienlaikus vienmēr būt gatavai atbildēt uz vienkāršu jautājumu: kas tad ir paveikts?
Atbilde gan nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Jo Saeima ir koleģiāla institūcija, un gandrīz neviens nozīmīgs lēmums nav viena cilvēka darbs un nopelns. Likumdošanā rezultātam nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts, savukārt ārpolitikā un diplomātijā – ilgstošs komandas darbs, sarunas un partneru uzticība.
Tomēr komandas darbs neatbrīvo politiķi no personīgas atbildības. Tādēļ mēģināšu minēt gan darbus, kuros esmu bijusi tieši iesaistīta, gan lēmumus, par kuriem atbildību esmu uzņēmusies kā daļa no politiskās komandas.
Ko nozīmē mans darbs Saeimā?
Kopš 2022.gada novembra esmu Saeimas priekšsēdētājas biedre jeb vienkāršāk – vicespīkere. Manas īpašās atbildības jomas Saeimas Prezidijā ir ārpolitika un Saeimas Analītiskā dienesta darba pārraudzība. Vienlaikus strādāju Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī Augstākās izglītības un zinātnes apakškomisijā un Inovāciju ekosistēmas attīstības apakškomisijā. Vadu arī Latvijas delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un deputātu grupu sadarbībai ar Vācijas parlamentu.
Tādēļ publiski redzamākā mana darba daļa ir saistīta ar ārpolitiku, Latvijas drošību un Eiropas Savienības jautājumiem. Jāmin, ka Saeimai ir būtiska loma Latvijas ārpolitikas veidošanā un īstenošanā – Saeima, Valsts prezidents un Ārlietu ministrija pilda katrs savu lomu, un kopā sadarbojoties, nosaka mūsu valsts ārpolitikas prioritātes, pieņem lēmumus par dalību starptautiskās organizācijās un pasākumos, kā arī ikdienā ir regulārā saziņā ar ārvalstu augstākajām amatpersonām un delegācijām.
Taču paralēli tam, protams, ir likumdošanas darbs, kurā reizēm salīdzinoši nelielas izmaiņas likumā rada ļoti konkrētas pārmaiņas cilvēkiem.
No sankcijām līdz iespējai ātrāk iestāties augstskolā
Šajā Saeimas sasaukumā esmu strādājusi pie vairākiem likumiem ārlietu un drošības jomā. Viens no tiem ir sankciju regulējums – ir noteikta kriminālatbildība par nacionālo un starptautisko sankciju pārkāpšanu, lai sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju nebūtu tikai politisks paziņojums, bet tām būtu reāls izpildes mehānisms.
Strādāju arī pie Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta regulējuma, tostarp sakārtojot nosacījumus Latvijas NVO, lai droši sniegtu atbalstu ne tikai Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet arī Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Tāpat arī diskutējām un lēmām par Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu, lai parūpētos par Latvijas diplomātu drošību kara plosītās valstīs, kā arī citiem ārlietu jomas tiesību aktiem.
Viens no man personīgi nozīmīgiem darbiem ir arī paveiktais augstākajā izglītībā. Manis izstrādāto un iesniegto priekšlikumu rezultātā Latvijas augstskolas beidzot ieguvušas iespēju pašas lemt, kad sākt studentu atlasi un uzņemšanu, tostarp vēl pirms centralizēto eksāmenu rezultātu publicēšanas.
Kāpēc tas ir svarīgi? Latvijas augstskolas par labākajiem studentiem konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar universitātēm citās Eiropas un pasaules valstīs, kur jaunietis atbildi par uzņemšanu nereti saņem daudz agrāk. Tagad arī Latvijas augstskolām ir iespēja motivētākajiem studentiem savlaicīgi pateikt: mēs vēlamies, lai tu studē šeit. Savukārt 12. klases skolēnam tas dod iespēju daudz agrāk iegūt skaidrību par savām studiju iespējām Latvijā.
Tieši šādi konkrēti rezultāti, manuprāt, vislabāk parāda likumdevēja darba jēgu.
Parlamentārā diplomātija – kad sarunas pārtop lēmumos
Daudz grūtāk izmērāms ir ārpolitikas darbs. Parlamentārā diplomātija no malas reizēm var izskatīties pēc vizītēm, formālām tikšanās reizēm un stīva protokola. Taču reālo vērtību nosaka tas, vai sarunām seko konkrēti lēmumi.
Īpaši būtiska pēdējos gados bijusi sadarbība ar ASV. Tikai pēdējā gada laikā vien es un mani Saeimas Prezidija kolēģi esam tikušies ar vairāk nekā 30 abu ASV Kongresa palātu pārstāvjiem. Esam uzņēmuši Kongresa delegācijas Latvijā, rādot mūsu aizsardzības infrastruktūru un regulāri skaidrojot ASV politiķiem, kādēļ amerikāņu militārā klātbūtne un ieguldījums Baltijas drošībā ir svarīgi visas NATO austrumu robežas aizsardzībai.
Šim dialogam ir arī izmērāms rezultāts. ASV Baltijas Drošības iniciatīvai – Baltijas valstu aizsardzībai – arī 2026. gadam piešķīra 200 miljonus ASV dolāru, un tā ir nostiprināta ASV Nacionālajā aizsardzības pilnvarojuma likumā vismaz līdz 2028. gadam. Bija brīdis, kad šī iniciatīva bija izņemta no plānotās budžeta pakotnes.
Būtu nepareizi apgalvot, ka šādu lēmumu panāk viens Latvijas politiķis vai viena institūcija. Taču tikpat nepareizi būtu domāt, ka tie rodas paši no sevis. Latvijas drošības interešu pārstāvība nozīmē atkal un atkal runāt ar cilvēkiem, kuri Vašingtonā pieņem lēmumus, skaidrot mūsu situāciju un pašu ieguldījumu un veidot sabiedrotajos pārliecību, ka Baltijas drošība ir visu sabiedroto kopīga interese un transatlantiskās drošības daļa.
Otrs konkrēts un izmērāms šķietami netveramās parlamentārās diplomātijas rezultāts ir Vācijas Bundestāga Budžeta komisijas lēmums piešķirt 33 miljonus eiro Rīgas Svētā Pētera baznīcas restaurācijai. Šeit milzu nozīme bija manas kolēģes Vācijas parlamentā, Baltijas-Vācijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājas Bettinas Hagedornas (Bettina Hagedorn) neatlaidībai un mūsu ciešajai sadarbībai.
Katrs šāds lēmums ir sarunu un profesionāli uzturētu diplomātisko attiecību rezultāts.
Ukrainai nepieciešams ne tikai atbalsts, bet arī taisnīgums
Otra mana ārpolitikas darba prioritāte ir Ukraina, un caur to – Latvijas drošība.
Personīgi un regulāri aktualizēju Krievijas prettiesiski deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu, uzturot šo jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā. Tieši Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomes Ministru komitejā šo jautājumu iekļāvām politiskajā dienaskārtībā. Manis veidota diskusija par šo jautājumu bija pirmā Eiropas Padomē, un tā kalpoja par pamatu lēmumam izveidot Eiropas Padomes Konsultatīvo grupu Ukrainas bērnu jautājumos.
Taču vienlaikus kopā ar kolēģiem strādāju arī pie plašāka jautājumu loka, lai Krievija atbildētu par Ukrainā īstenoto agresiju un kara noziegumiem.
Kopā ar Ukrainas un citu Eiropas valstu kolēģiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā esam virzījuši un panākuši Zaudējumu reģistra un kompensāciju mehānisma izveidi, lai Krievijai būtu jāmaksā par Ukrainai nodarītajiem postījumiem. Ir panākta arī Īpašā tribunāla izveide Krievijas noziegumam pret Ukrainu iztiesāšanai.
Vienlaikus esmu konsekventi strādājusi, lai atbalstītu Ukrainas un Moldovas eirointegrācijas ceļu, jo tas ir visas Eiropas drošības jautājums. Latvijai ir sava, salīdzinoši nesena pieredze, ar kuru varam dalīties. Tādēļ Saeima ir nodrošinājusi atbalstu Ukrainas un Moldovas parlamentu darbinieku apmācībām ES integrācijas jautājumos.
Demokrātija arī ir drošības jautājums
Krievijas karš pret Ukrainu daudziem atvēra acis – valsts drošība vairs nav atkarīga tikai no armijas vai aizsardzības budžeta lieluma. Mūsdienās uzbrukums demokrātiskai valstij var sākties daudz agrāk pirms fiziskas robežu pārkāpšanas – ar dezinformāciju, sabiedrības šķelšanu, politisko procesu ietekmēšanu un mēģinājumiem mazināt uzticēšanos demokrātiskām institūcijām.
Tādēļ par vienu no nozīmīgākajiem sava darba rezultātiem uzskatu manu 2025. gadā sagatavoto ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos un tās radītajiem draudiem, ko apstiprināja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Tas palīdzēja aktualizēt Eiropā un Latvijā diskusiju par Krievijas īstenoto hibrīdo iejaukšanos, tās ietekmi uz vēlēšanām un demokrātijas noturību.
Taču valsti un demokrātiju nevar nosargāt ar ziņojumiem, likumiem un valsts institūciju darbu vien. Aktīvu, kritiski domājošu un saliedētu sabiedrību ir grūtāk sašķelt, maldināt un ietekmēt. Tādēļ stipra pilsoniskā sabiedrība nav vienkārši demokrātiska vērtība – tā ir viena no valsts aizsardzības līnijām. Pati darbojos biedrībā un uzturu ciešu saikni gan ar Latvijas NVO, gan diasporas organizācijām. Un šī pieredze ir apliecinājusi – demokrātija ir stipra tikai tad, ja cilvēki nepaliek malā, bet iesaistās un ir gatavi to aizstāvēt.
To pierādīja arī milzīgā cilvēku iesaistīšanās, aizstāvot savas vērtības un protestējot pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Turpat desmit tūkstoši cilvēku tajā brīdī bija gatavi nolikt malā savas personīgās rūpes un nākt Doma laukumā stingri iestāties par mūsu valsts vērtībām.
Šī Saeimas sasaukuma laikā izstrādājām un apstiprinājām jaunu Saeimas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības deklarāciju, ar to nostiprinot parlamenta apņemšanos īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības atbalsta politiku un iesaistīt pilsonisko sabiedrību Saeimas darbībā. Šajā sasaukumā arī iekļāvām oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā Starptautisko NVO dienu, simboliski novērtējot NVO lomu un devumu valstij un kopienām.
Taču Latviju veido un stiprina arī mūsu cilvēki visā pasaulē. Pasaules latvieši un diasporas organizācijas nāk talkā, iedvesmo un dažādos veidos atbalsta mūsu valsti. Priecājos, ka arī šī sadarbības dimensija turpina attīstīties.
Pārmaiņas jāsāk pašiem ar sevi
Vēl viena atbildības joma, kas publiski ir mazāk redzama, ir pašas Saeimas darba organizācija. Pēdējos četros gados Prezidijā esam pārskatījuši Saeimas iekšējos procesus un atbalsta funkcijas, tos optimizējot, digitalizējot un efektivizējot resursu izmantošanu. Kopš 2023. gada īstenoto optimizācijas pasākumu rezultātā ir veiktas būtiskas strukturālas un amatu sastāva pārmaiņas. Pārveidojot amatu struktūru ar efektīvam darbam nepieciešamajām kompetencēm ir samazināti 10 % no visām amata vietām. Vienlaikus ir stiprināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības pārvaldība un uzsākta infrastruktūras modernizācija.
Manā pārraudzībā ir arī Saeimas Analītiskais dienests. Šajos gados esam stiprinājuši tā kapacitāti un ieviesuši jaunu praksi – dienesta pētījumus nevis vienkārši publicēt, bet publiski apspriest kopā ar ekspertiem. Esmu vadījusi diskusijas par Latvijas un sabiedrības gatavību krīzēm un Ukrainas pieredzi, mākslīgā intelekta potenciālu valsts pārvaldē, bērnu iesaisti lēmumu pieņemšanā veselības aprūpē un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Šim darbam ir cieša sasaiste un ietekme uz turpmāko likumdošanas procesu. Arī tas ir parlamenta darbs – radīt vidi, kur lēmumi pēc iespējas vairāk balstās datos, pētniecībā un ekspertu zināšanās.
Mans darbs politiskajā komandā
Nebūtu godīgi par savu personīgo sasniegumu pasludināt visu, ko četru gadu laikā paveikusi valdība vai parlamenta vairākums. Taču, būdama partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas deputāte un partijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja vietniece kopā ar kolēģiem esam strādājuši, panākuši un līdz ar to uzņemamies politisko atbildību arī par šī sasaukuma lielajiem lēmumiem.
Kā komanda esam ieviesuši obligāto Valsts aizsardzības dienestu un būtiski palielinājuši aizsardzības finansējumu – 2026. gada budžetā aizsardzībai novirzīti 4,91% no IKP (vairāk nekā 2,1 miljardi eiro), likumā nostiprinot 5% finansējumu aizsardzībai arī turpmāk. Vienlaikus ir palielināts atbalsts ģimenēm – bērna piedzimšanas pabalsts no 421,17 līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts no 171 līdz 298 eiro mēnesī, bet strādājošiem vecākiem bērna kopšanas laikā saglabāti 75% no pabalsta apmēra.
Palielināts arī atbalsts senioriem – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, un pilna pensijas indeksācija nodrošināta 98% senioru. Turklāt atsākta arī piemaksu piešķiršana pie vecuma un invaliditātes pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām.
Savukārt izglītības jomā līdztekus izmaiņām studentu uzņemšanā gribu izcelt pāreju uz izglītību skolās tikai latviešu valodā un institucionālu finansēšanas modeli.
Enerģētikā esam kļuvuši pilnīgi neatkarīgi no agresora – elektrotīkli ir atslēgti no savienojuma ar krieviju un pievienoti Eiropas elektrotīklam. Arī dabasgāzi ne gramu vairs neiepērkam no krievijas. Turklāt 80% no mūsu gāzes piegādēm tagad nodrošina ASV.
Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Taču atskaitei, manuprāt, nav jākļūst par katalogu, kurā politiķis cenšas sev pierakstīt visas četru gadu laikā valstī notikušās pozitīvās pārmaiņas. Daudz svarīgāk ir godīgi pateikt, kur pats esi pielicis roku rezultāta sasniegšanai un par kuriem lēmumiem esi uzņēmies atbildību.
Solīts – darīts
Nevienam nav pienākums piekrist visiem pieņemtajiem lēmumiem. Tieši pretēji – kritizējiet, jautājiet, precizējiet un salīdziniet sasniegto ar solīto pirms četriem gadiem.
Es pati varētu nosaukt virkni jautājumus, kuros būtu gribējusi redzēt ātrāku virzību vai labāku rezultātu, piemēram, attiecībā uz zinātnes finansējumu.
Taču diskusijai ir nepieciešams atskaites punkts. Un tam vajadzētu būt godīgai sarunai par līdz šim paveikto, vēl pirms jauniem solījumiem un nākotnes plāniem.
Četri gadi parlamentā man vēlreiz ir apliecinājuši, ka politikā reti ko iespējams izdarīt vienatnē. Likumdošana, valsts pārvalde un arī diplomātija tā nestrādā. Rezultātus rada kopdarbs. Taču vienlaikus tas nevar kļūt par aizbildinājumu personīgās atbildības trūkumam.
Tāpēc, tuvojoties Saeimas kārtējā sasaukuma noslēgumam, manuprāt, ikvienam deputātam vajadzētu būt gatavam nolikt vēlētāju priekšā savu darba pārskatu. Savukārt vēlētājam ir tiesības – un, manuprāt, arī pienākums – to vērtēt un izdarīt savus secinājumus.
Jo politikā nepietiek ar solījumiem. Vēlētājiem pienākas arī atskaite par paveikto.
Esmu pateicīga par uzticēto atbildību strādāt Latvijas spēkam un izaugsmei!
Foto: Reinis Inkēns, Saeima