Zane Skujiņa-Rubene: Kāpēc mums NEvajadzētu ļaut izņemt 2. pensiju līmeni
Sabiedrībā pacēlušās karstas diskusijas par to, vai cilvēkiem būtu jāsniedz iespēja pašiem lemt par savu 2. pensiju līmeni un ļaut to izņemt, lai izmantotu savām vajadzībām. Diskusijas ir brīnišķīgi, jo tas parāda, ka mūsu sabiedrībai nav vienalga par valstiski nozīmīgiem procesiem un stiprina demokrātiju. Tomēr esošajā viedokļu, iespēju un vilinājumu gūzmā ir viegli novirzīties no kursa un pazaudēt “saķeri” ar to, kādēļ Latvijā vispār ir tāda pensiju sistēma, kāda tā ir.
Jautājumā par 2. peniju līmeņa izmantošanas iespējām visbiežāk izkristalizējas trīs viedokļi – (1) ļaut 2. pensiju līmeni izņemt un pilnībā pārvaldīt pašam cilvēkam; (2) ļaut 2. pensiju līmeni izņemt tikai veselības aprūpei kritiskās situācijās; (3) atstāt esošo regulējumu, kāds tas ir šobrīd, neļaujot cilvēkam izņemt 2. pensiju līmeni, tādā veidā ļaujot nākotnes pensiju kapitālam augt.
Saeimā strādāju Sociālo un darba lietu komisijā, kas cieši saistīta ar pensijām. Un diskusijas par šo tēmu aktualizējas vismaz 6 reizes gadā. Arī tagad, runājot par pensijām, skatāmies ne tikai uz to, kā Latvijas pensiju sistēma attīstīsies tuvāko gadu desmitu laikā, bet meklējam labākos risinājumus, lai mazinātu nabadzības riskus esošajiem un topošajiem senioriem. Darbs šajā komisijā man arī iemācījis ar vēsu galvu un ilgtermiņā skatīties uz iespējamo izmaiņu ietekmi uz sabiedrību 5, 10 un pat 20 gadu laikā. Baltoties uz manu pieredzi, kā arī diskusijās gūtajām atziņām, uzskatu, ka mums nevajadzētu ļaut izņemt 2. pensiju līmeni – un tas attiecas arī uz tā izmantošanu veselības aprūpes izdevumu segšanai. Zemāk daži iemesli, kāpēc.
1. Pensiju 2. līmenis ir kapitāls Tavai nākotnes pensijai
Daudz diskutēts un apspriests jautājums ir par to, vai 2. pensiju līmenis ir “mūsu nauda”. Tā sākotnēji var šķist – es maksāju nodokļus un man pienākas tas, kas godprātīgi samaksāts. Taču pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav ikdienā brīvi pieejami līdzekļi, ko iespējams vienkārši izņemt jebkurā brīdī. Tas ir ilgtermiņa uzkrājums un investēts kapitāls, kas tiek veidots nākotnes pensijai.
Pensiju 2. līmeņa līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos ar mērķi ilgtermiņā palielināt uzkrājuma vērtību. Jā, varbūt, ka līdz šim neesam izvēlējušies pareizo ieguldījumu stratēģiju un tādēļ tas pieaugums sākotnēji bijis neliels. Taču pēdējo gadu dati parāda – pensiju kapitāls aug un līdz ar to arī nākotnes pensija. Šis 2. pensiju līmeņa kapitāls “strādā” vairākus desmitus gadu, lai pensijas vecumā varam justies droši. Būtiski saprast – jo agrāk līdzekļi tiek izņemti no ilgtermiņa uzkrājuma aprites, jo lielāks ir zaudētais potenciālais ienesīgums nākotnē.
2. Igaunijas un Lietuvas pieredze parāda finanšu pratības trūkumu sabiedrībā
Gan Igaunija, gan Lietuva ir ļāvusi saviem iedzīvotājiem pašiem rīkoties ar 2. pensiju līmeni, ļaujot to izņemt un izmantot pēc saviem ieskatiem. Lietuvā tas noticis 2026. gada sākumā, un pirmo mēnešu dati liecina, ka no 2. pensiju līmeņa līdz aprīļa vidum izstājušies 525 000 cilvēku. Statistika arī liecina, ka pēc pieņemtā lēmuma Lietuvā pieaugusi inflācija un par trīs reizēm vairāk nekā Ziemassvētku laikā pieaugusi interneta tirdzniecība. Protams, arī tur ir apzinīgā sabiedrības grupa, kas 2. pensiju līmeni izmanto, lai apmaksātu mājokļa kredītu vai izmantotu šo naudu veselības uzlabošanā, taču vairums izvēlas iegādāties jaunu mobilo tālruni, zāles pļāvēju vai rotaslietas.
Saprotams, ka daudz interesantāk ir kāpt uz saviem grābekļiem, taču šoreiz mūsu kaimiņiem grābekļi ir tik stipri trāpījuši pašiem pa pieri, ka puns redzams pat no Latvijas. Šoreiz interese par to, “kā būtu, ja būtu”, būtu jāatstāj vien spekulāciju līmenī, nevis jāpārbauda pašiem uz savas ādas.
3. Par veselības aprūpes pieejamību jārūpējas valstij, nevis 2. pensiju līmenim
Pieņemsim, ka mēs ļaujam izņemt 2. pensiju līmeni, lai apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumus kritiskās situācijās. Pirmšķietami tas skan pēc situācijas, kur “vilks paēdis un kaza dzīva”, taču ir virkne problēmu, kas to padara par vienu no sliktākajiem lēmumiem, ko varam pieņemt.
Pirmkārt, pieņemot lēmumu izmantot 2. pensiju līmeni veselības aprūpei, tiek samazināts nākotnes pensiju kapitāls. Jautāsiet – kāpēc vajadzīgs pensijas kapitāla uzkrājums, ja veselības stāvokļa dēļ līdz pensijai nevar nodzīvot? Skaidrs, ka cilvēkam bez pieejamas ārstēšanas pensija tiešām šķiet abstrakta nākotne. Taču tieši tāpēc valstij jānodrošina veselības aprūpe, nevis jāliek cilvēkiem izvēlēties starp ārstēšanos šodien un izdzīvošanu vecumdienās.
Otrkārt, lēmums ļaut izņemt 2. pensiju līmeni veselības aprūpei arī veicina nevienlīdzības pieaugumu – tiem cilvēkiem, kam ir lielāks uzkrājums, ir plašākas iespējas atļauties veselības aprūpi. Palielinās arī t.s. out of pocket pacienta maksājums jeb summa, ko pacients maksā no savas kabatas, nepaļaujoties uz valsts finansētu veselības aprūpi. Tas likumsakarīgi noved pie trešā punkta – šāds lēmums var veicināt valsts atbildības “pārbīdi”, kur valsts mazāk investē veselības aprūpē, jo cilvēki tai tērē savu naudu.
Jā, rindu situācija un speciālistu pieejamība nav tik laba, kādu to vēlētos – mums patiešām ir speciālisti, pie kuriem rinda mērāma pat gados. Jā, arī pakalpojumu kvalitāte reģionos var atšķirties no galvaspilsētas. Un, jā, arī kompensējamo medikamentu klāsts varētu būt plašāks un ar modernākiem medikamentiem, kas atbilst sabiedrības vajadzībām. Mieru, tikai mieru – tas viss tiek risināts!
Taču tikpat lielu lomu kā rindas pie speciālistiem spēlē arī primārā veselības aprūpe. Vai mēs katrs varam godīgi likt roku uz sirds un pateikt, ka vismaz 1x gadā apmeklējam savu ģimenes ārstu, citus tiešās pieejamības speciālistus un izmantojam visus valsts apmaksātos vēža izmeklējumus? Statistika par ģimenes ārstu apmeklējumiem ir visai baisa – gandrīz katrs trešais vīrietis Latvijā neapmeklē ģimenes ārstu pat reizi gadā. Problēma veselības aprūpē nav tikai ar speciālistu pieejamību, bet arī ielaistās veselības kaitēs, kuras bieži vien ir novēršamas – pie noteikuma, ka tās laikus tiek atklātas. Sāksim ar ikgadēju savu tehnisko apskati un mācīsim veselības pratību arī pašiem jaunākajiem ģimenes locekļiem. Piemēram, aicinot 2 reizes dienā iztīrīt zobus.
Noslēgumā…
Sabiedrība noveco ātrāk, nekā atjaunojas, un to redzam arī demogrāfijas pētījumos, kas reizēm mēdz cirkulēt plašsaziņas līdzekļos. Skaidrs, ka šī ir ērta situācija, lai apspriestu dažādas spekulācijas par 2. pensiju līmeni un pensiju sistēmas nākotni kopumā. Tieši tādēļ Labklājības ministrija šobrīd strādā pie vairākiem pensiju sistēmas attīstības scenārijiem, kur par tā tālāku virzību būs atbildīga 15. Saeima. Vislabākais variants būtu visus attiecīgos jautājumus par 2. pensiju līmeni un tā iespējamo izmantošanu atstāt līdz brīdim, kad sāksim diskusiju par pensiju sistēmas izmaiņām kopumā.
Tas nenozīmē, ka mums vienkārši jāgaida uz kādu maģisku ministriju risinājumu, jo ne velti ir teiciens, ka “katrs pats savas laimes kalējs”. Tieši otrādi – šis ir brīdis, kurā iedziļināties pensiju jautājumos, noskaidrojot, pie kāda pārvaldnieka atrodas 2.pensiju līmenis, kāds ir tā ienesīgums un kā palielināt savu nākotnes pensijas kapitālu, piemēram, ik mēnesi ieguldot simbolisku naudas summu 3. pensiju līmenī. Finanšu pratība ir brīnišķīga lieta, kas palīdzēs kritiski novērtēt situāciju un pieņemt pareizus lēmumus, bet tas ir arī muskulis, kas jātrenē regulāri.
Foto – Reinis Inkēns, LR Saeima