Šadurskis: Cīņa par valsts valodu izglītībā turpinās

Beidzot mēs esam finiša taisnē pārejā uz izglītību valsts valodā. Daudzi teiks, tas ir noticis pārāk lēni, ka sen jau vajadzēja. Taisnība. Taču visas reformas sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprina valdība, bet tikai nedaudziem izglītības ministriem un ne visiem Ministru prezidentiem sirds un prāts ir bijis Latvijas pusē. Savukārt likumi tiek pieņemti ar Saeimas balsojumu. Ja nepietiek balsu, nav likuma.

Krievija ir milzīga valsts ar lieliem resursiem un pietiekamu skaitu spējīgu kalpotāju, lai sapulcinātu spēcīgu komandu, kas nepārtraukti strādātu pret Latviju. Tur ļoti labi saprot, ka pāreja uz izglītību latviešu valodā apcirtīs saknes tās piektajai kolonnai, kuras audzēšanā viņi iegulda milzīgus resursus. Viņi saprot, ka ar laiku arī tā Latvijas sabiedrības daļa, kuras etniskās saknes ir Krievijā, savā lielajā vairumā kļūs par Latvijas patriotiem. Šī komanda, protams, ir sniegusi pastāvīgu atbalstu saviem roklaižām Latvijas parlamentā. Tāpēc ikviena reforma, kas ir stiprinājusi valsts valodas pozīcijas izglītībā, ir nākusi ar lielām grūtībām, katru soli izcīnot nepārtrauktā sacīkstē gan ar Kremļa sulaiņu partiju, gan ar slēptajiem ietekmes aģentiem latviskajās partijās.

Saeimā var paveikt tikai tādas reformas, kam pietiek balsu, un par šo vairākumu ir stipri jācīnās. Līdz 13.Saeimai valdībā vienmēr bija partija, kuras mūžīgais premjera amata kandidāts ir laiku pa laikam sēdējis cietumā, un iespējas izveidot citu valdību nav bijis. Kāda ir viņa nostāja valodas politikas jautājumā, mēs ļoti labi varam noprast no t.s. “Rīdzenes sarunām” un publiskajiem izteikumiem par NATO kā okupantu.

Šai 13.Saeimai vēl jāpaspēj pieņemt grozījumus Izglītības likumā. Tas noteiks pilnīgu pāreju uz valsts valodu izglītībā, likvidēs mazākumtautību izglītības programmas, aiz kurām kā aiz vīģes lapas vienmēr ir slēpušies tie klusie Latvijas pretinieki, kas diemžēl joprojām strādā t.s. krievu skolās. Grozījumi likumā beidzot arī pārcels visu, kas saistīts ar mazākumtautību valodu un kultūru, uz interešu izglītības jomu, kur tam ir īstā vieta ar valsts atbalstu atrasties.

Taču nevajag lolot ilūzijas, ka ar to darbs būs padarīts. Krievijas agresija Ukrainā liek atklātajiem un slēptajiem Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā uz brīdi pierauties, bet viņi nekur nav pazuduši. Arī 14.Saeimā būs vēl ļoti daudz darāmā.

Valsts var mainīt izglītības sistēmu, valsts nevar iejaukties ģimenes vērtību sistēmā. Bet jauno paaudzi audzina kā skola, tā ģimene. Latvijas nacionālā drošība būs iekšēji stabila tikai tad, kad šodienas bērni būs 100% apguvuši izglītību valsts valodā, nodibinājuši savas ģimenes un viņu bērni ies latviskā skolā. Līdz tam paies gadi, un visu šo laiku ir nemitīgi smagi jāstrādā. Man ir pieredze šajā darbā un vēlme strādāt. Mūsu komanda izstrādāja un uzsāka pāreju uz bilingvālo izglītību 2004.gadā. Savukārt 2016. gadā mēs turpinājām reformas, pārejot uz mācībām vidusskolā tikai valsts valodā un būtiski palielinot latviešu valodas īpatsvaru pamatskolā. Tagad ir noteikta pāreja uz izglītību tikai valsts valodā, kas stāsies spēkā triju gadu laikā. Šis darbs ir jāpaveic labi un pamatīgi.

Jaunā Vienotība ir konsekventi vienmēr iestājusies par latvisku skolu, un nevis ar vārdiem un skaļiem lozungiem kā dažs labs, bet ar konkrētiem darbiem. Es aicinu Jūs atbalstīt šī darba turpināšanu.

Autors: Kārlis Šadurskis, 13.Saeimas deputāts, Izglītības ministrs (2002-2004, 2016-2018)