Dmitrijs Golubevs: efektīvā valsts pārvalde – 5 veicamie darbi

Ko es gribētu paveikt, lai padarītu valsts pārvaldi mazāku, ātrāku un pieejamāku?

 

Manuprāt, virsuzdevums, ķeroties klāt pie valsts pārvaldes, ir iedzīvināt radikāli jaunu principu, ka valsts pārvaldes mērķis ir palīdzēt un atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējius, nevis sodīt. Šim principam ir jācaurvij visa pārvalde. Ierēdnim ir jābūt klienta advokātam un jācīnās par iespējami ātru risinājumu. Ja ierēdnis redz, kā paātrināt vai uzlabot procesu, mainot kaut ko, viņam ir jānāk ar iniciatīvu, un šī iniciatīva nedrīkst būt nopelta.

 

Jāizstrādā un jāievieš centralizēta stratēģija e-pārvaldei. Tā būs iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīga, neprasīs lieku informāciju, strādās no mobilajām iekārtām un planšetēm, un, protams, ietvers visus pakalpojumus. Atceroties problēmas ar e-skolas un e-veselības ieviešanu, visai šai saimniecībai noteikti ir nepieciešama viena, profesionāla virsvadība. Daudzas iestādes iedomājas, ka e-pārvalde ir vienkārši esošo papīra dokumentu pārtaisīšana par Word dokumentiem, vai, labākajā gadījumā, tabuliņām pārlūkprogrammā. Tā, par laimi, nav, un patiesībā elektroniskā pārvalde nozīmē visu procesu pakārtošana elektroniskai videi, citu reģistru sajūgšana ar ievades procesu, tā vienkāršošana un minimizēšana. Tas nevien atvieglotu darbu kā klientiem, tā arī pašiem ierēdņiem, jo nebūs jāpārdrukā iesniegtie Word dokumenti savās sistēmās, bet arī ļautu uzņēmējiem būvēt jaunus un inovatīvus pakalpojumus, saslēdzoties ar daudzām iestādēm vienlaicīgi.

 

Lai gan iestādēm jau tagad nevajadzētu prasīt no iedzīvotājiem lieku informāciju, tomēr tas notiek. Tāpēc ir jāsper solis tālāk, un tieši un konkrēti jāaizliedz prasīt informācija, kas jau ir kādas iestādes rīcībā, un visādas pilnvaras un citi dokumenti, kas jau ir kādos reģistros. Piemēram, lai arī informācija par iegūto autovadītāja apliecību ir policijas rīcībā, braukt bez tās apliecības aizvien ir sodāms pārkāpums – šādas lietas ir jāizskauž.

 

Daudzas iestādes Latvijā ir ka tādas mazas karalistes, kas jūtas jo varenākas, jo lielāks darbinieku, īpašumu un apgrozījuma skaits tām ir, taču tas nav saimnieciski. Iestādēm ir jāpilda tikai viņu pašu funkcijas, bet ēku apsaimniekošanas, grāmatvedības, kurjera un tamlīdzīgus pakalpojumus sniegs vai nu privātais bizness, kas vienmēr to darīs efektīvāk, nekā valsts, vai nu centralizētais valsts dienests. Piemēram, var izveidot centralizēto grāmatvedības dienestu un aizliegt iestādēm nodarbināt grāmatvežus. Savukārt, piegādes ir krietni efektīvākas, ja tās veic lielā apjomā, jo tad ir iespējams izvēlēties piemērotāku transportu, optimālāk plānot maršrutus un nebraukt ar pustukšu mašīnu.

 

Elastīga darba apmaksas sistēma valsts pārvaldes darbiniekiem radīs iespēju ar mazāk cilvēkresursiem padarīt lielāku darba apjomu. Skopais maksā divreiz, un mēs neesam tik bagāti, tāpēc ir jānodarbina labākie cilvēki un tie arī jānotur. Vienlaicīgi, ir jāievieš arī atbildība par nepaveikto. Tāpat ir jāstiprina Valsts Kontrole, lai tā varētu veikt pilnvērtīgas un regulāras revīzijas un reāli sodīt ierēdņus par valstij radītajiem zaudējumiem.

 

Un visbeidzot, ir jāaptur normatīvo aktu plūdi. Mūsu likumdevēji ir apslimuši ar normatīvismu jeb tieksmi visu aprakstīt pēc iespējas sīkāk. Tā, mūsu civillikumu pieņēma vēl Kārlis Ulmanis 1937. gadā, un tas aizvien runā par pūru. Savukārt likums par uzņēmumu ienākuma nodokli 20 gadu laikā pamanījās izaugt no 8 tūkstošiem vārdu līdz 31 tūkstotim. Vēl viens piemērs ir Vispārējās datu regulas ieviešana: ilglaicīgi Latvijā tā netika ieviesta, un beigās tika izveidots ļoti sadrumstalots regulējums. Jāuzsāk funkciju, procesu un normatīvo aktu audits, mērķtiecīgi strādājot pie iespējami ātrāk un vieglāk izpildāma un izprotama normatīvā regulējuma, ar mazāk izņēmumiem. Viens no veidiem, kā arī piespiest iestādes pašas par to rūpēties ir princips, ka ieviešot ikvienu jaunu regulējumu valstī, vajag atcelt divus jau spēkā esošus noteikumus, instrukcijas u.tml.

 

Neapmierinātība ar pārlieku lielu birokrātiju un valsts pārvaldes neefektivitāti, nepārskatāmību un izmēru ir teju universāla visiem sabiedrības locekļiem. Valsts pārvaldes institūciju kvalitāte ir viens no biežāk minētiem aizbraukšanas iemesliem, tā ir arī nodokļu nemaksāšanas un vispārējā tiesiskā nihilisma pamatiemesls. Bez efektīvas un cilvēkus apmierinošas pārvaldes nav iespējama demokrātija un sabiedrības stabilitāte ilgtermiņā.

 

Pildot šos piecus uzskaitītos darbus un iedzīvinot valsts pārvaldes mērķi atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus, būs iespējams ievērojami samazināt valsts pārvaldes nodarbināto skaitu, padarīt to efektīvāku, ātrāku un pievilcīgāku; būs iespējams atjaunot sabiedrisko kontraktu un pārlauzt tradīciju uztvert valsti kā kaut ko ārpus pilsoņiem eksistējošu.