Dombrovska uzruna partijas VIENOTĪBA kongresā
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska uzruna
Partijas “Vienotība” kongresā
Rīga, 31.augusts 2019.gads
Godātais Ministru Prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi!
Man ir prieks būt šodien kopā ar jums un atskatīties uz aizgājušo gadu. Manā vērtējumā Jaunajai Vienotībai tas ir bijis veiksmīgs. Latvijas politiskajā dzīvē pēdējā gada laikā ir bijis, ja tā var teikt, restarts ar Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jauna Valsts prezidenta stāšanos amatā. Šis ir bijis arī restarta gads Jaunajai Vienotībai.
Pirms gada bijām sanākuši uz mūsu kārtējo kongresu, un domāju, ka nekļūdīšos teikdams, ka daudzi no mums nāca uz kongresu ar bažām. Un tam bija nopietni iemesli.
No politiskā klimata viedokļa, “viss ir slikti” priekšvēlēšanu gaisotne bija nopietns pamats bažām gan par partijas, gan arī par visas valsts nākotni. Atsevišķu jaunpienākušo politisko spēku spēlēšanās ar valsts iedzīvotāju neapmierinātību un populistiska vienkāršu risinājumu solīšana bieži vien aizēnoja faktos balstītu pragmatisku politisko piedāvājumu. Neraugoties uz to, pirms gada kongresā diskutējām, ka Jaunajai Vienotībai ir jāpaliek uzticīgai saviem principiem, jānāk ar pārdomātu un reālistisku politisko piedāvājumu, un nav jāiesaistās populistiskā vairāksolīšanā.
Tagad redzam, ka šī stratēģija sevi ir attaisnojusi. Protams, varētu vēlēties vairāk vietu Saeimā. Tomēr atskatoties uz gadu kopumā, var droši teikt, ka Jaunā Vienotība ir praksē pierādījusi, ka Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc konstruktīvas, pragmatiskas un faktos balstītas politikas.
Lai arī mūsu Saeimas frakcija ir neliela, tā strādā saskaņoti un mērķtiecīgi. Nesaskaņas un strīdi ir palikuši pagātnē. Un šeit jāsaka paldies Ainaram kā frakcijas vadītājam un visiem mūsu Saeimas deputātiem.
Par šī gada laikā paveikto es gribētu īpaši pateikties Krišjānim. Par politisko gudrību un diplomāta spējām, bez kurām nebūtu bijis iespējams šo valdību izveidot. Vēl vairāk, Krišjānim ir izdevies izveidot tādu valdību, kurā Jaunā Vienotība ar Ministru Prezidenta, finanšu un ārlietu ministru portfeļiem veido tās smaguma centru. Līdzsvarojot un virzot koalīcijas darbu viņš māk gan respektēt partiju un ministru dažādos viedokļus, gan panākt vienotu pozīciju, gan arī saglabāt stingru stāju valstiski svarīgos jautājumos.
Gribētu teikt paldies arī Arvilam par ieguldīto darbu partijas atjaunotnes procesā. Kā pats Arvils minēja pagājušajā kongresā, partijā ir noticis pašattīrīšanās process, kurš ļāvis aizvadītā gada laikā pārslēgties no iekšējiem ķīviņiem uz produktīvu darbu valsts labā. Jaunās Vienotības koncentrēšanās uz valstij svarīgu uzdevumu izpildi ir izrādījusies pareizā stratēģija, kas atspoguļojas arī partijas pieaugušajos reitingos.
Īpašos apstākļos strādā Vienotības frakcija skandāliem apvītajā Rīgas domē. Arī šeit cilvēki novērtē, ka Vienotības frakcija Viļņa Ķirša vadībā ieņem stingru un saprotamu stāju – kompromisi ar korupcijas caurausto domes koalīciju nav iespējami. Atzīstama ir apņēmība un neatlaidība, ar kādu mūsu Rīgas domes deputāti norāda uz ilglaicīgi pie varas esošās Rīgas domes koalīcijas nolaidību un nesaimnieciskumu, uz riskiem, kādi pastāv rīdziniekiem un Rīgas nākotnei.
Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka vēlētāji joprojām uzticas Jaunās Vienotības profesionalitātei un spējai sekmīgi pārstāvēt Latviju gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Izmantojot izdevību, gribēju pateikties kolēģiem un Krišjānim personīgi par izrādīto uzticību, nominējot manu kandidatūru darbam nākamajā Eiropas Komisijā. Tāpat kā šī mandāta laikā, arī turpmāk turpināšu aktīvi strādāt pie tā, kas ir mūsu kopējais mērķis – stipra un iekļaujoša Eiropa, kurā Latvijas balss ir sadzirdēta.
Atgriežoties pie Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāatzīmē, ka, tāpat kā pirms gada pie mums pirms Saeimas vēlēšanām, arī daudzviet Eiropā bija bažas par iespējamo populistu ietekmes pieaugumu. Tomēr, kā redzam, šīs bažas īsti nepiepildījās, iespējams tādēļ, ka šoreiz īpaši aktīvi ir bijuši jaunieši.
Pēc Eirobarometra datiem pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās ir ievērojami pieaugusi pro-eiropeiski noskaņotu jaunākās paaudzes vēlētāju dalība vēlēšanās[1].
Kopumā iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai ir augstākajā līmenī kopš 1983. gada. 68% eiropiešu ir atzinuši, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības Eiropas Savienībā. Tomēr šis augstais atbalsts Eiropas Savienībai uzliek arī pienākumus. Eiropieši sagaida atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem un Eiropai jāspēj atrast savu vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā.
Tāpēc šeit gribēju iezīmēt arī galvenās tendences Eiropas un globālā kontekstā.
Ja runājam par īstermiņa perspektīvu, tad iezīmējas divas galvenās tendences – ekonomika atdziest gan Eiropā, gan pasaulē un aug kopējā ģeopolitiskā, un tai līdzi arī ekonomiskā nestabilitāte. Šīs nestabilitātes pamatā ir gan izmaiņas pasaules pārvaldības modelī ar arvien lielāku attīstības valstu, kā Ķīna un Indija, lomu, gan ASV politikas kursa maiņa, kas apdraud esošo daudzpusējās sadarbības sistēmu. ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts vai Krievijas agresīvā ārpolitika ir tikai daži simptomātiski piemēri. Eiropā viens no lielākajiem nestabilitātes faktoriem īstermiņā ir Brexit.
Šādā situācijā, neatkarīgi no tā, kādas būs pārmaiņas, mums ir jāstrādā pie tā, ko mēdz dēvēt par “gatavības kultūru”. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem ātri pielāgoties strauji mainīgajai starptautiskajai videi un jāstiprina valsts drošumspēja. Tā balstās gan konkurētspējīgā ekonomikā, gan spēcīgās institūcijās un labā pārvaldībā, gan fiskālajā disciplīnā – faktoros, kas veicina investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.
Šeit gribētu izteikt atzinību premjeram un finanšu ministram par aktīvo darbu valsts finanšu sektora sakārtošanā. Attiecībā uz Moneyval ziņojumu, kā saka, astei vēl jāpārkāpj. Tomēr īstenotie pasākumi gan normatīvās bāzes pilnveidošanā, gan institūciju stiprināšanā ir skaidrs signāls mūsu partneriem, ka netīrai naudai nav vietas mūsu finanšu sistēmā.
Runājot par nākamā gada valsts budžetu, prioritātēm jābūt gan ekonomikas attīstībai, gan nevienlīdzības mazināšanai. Nenoliedzami, ka līdztekus straujai ekonomikas izaugsmei aug arī valsts budžets, un nākamajā gadā tas solās būt lielākais valsts vēsturē. Tātad būs arī fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai. Tomēr šī fiskālā telpa nav neierobežota – atbildīga fiskālā politika vienmēr ir bijusi svarīga daļa no mūsu partijas kopējās atbildības valsts un vēlētāju priekšā. “Zelta kalnu” solīšana uz nenopelnītas naudas rēķina ir “stratēģijas”, kuru sekas mēs izjutām pavisam nesenā pagātnē. Pieaugošā nestabilitāte gan pasaulē, gan Eiropā liek mums būt piesardzīgiem, veidojot valsts budžetu.
Mazināta nevienlīdzība, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikas attīstība ir divi saistīti dzinējspēki, kas dzīvi Latvijā dara labāku. Tomēr ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.
Daļēja atbilde uz šo situāciju droši vien ir teicienā, ka “augšupejošs vilnis vienādi ceļ uz augšu visus kuģus”. Tāpēc jāveicina ekonomikas izaugsme. Te būtiska loma būs arī inovāciju atbalstam un izglītības sistēmas reformām, nodrošinot ciešāku sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr ir nepieciešami arī mērķtiecīgi pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotā darbaspēka uz citām nodokļi bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Iepriekšējā nodokļu reforma šo mērķi sasniedza tikai daļēji. Tāpat jāturpina darbs pie precīzāk mērķētām sociālā atbalsta programmām, kā arī reformām veselības jomā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka mēs nedrīkstam paļauties tam, ko sauc par “reformu nogurumu”. Pārdomāti veiktas, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus un vienlaikus paturot prātā Latvijas sabiedrības kopējo labumu, šīs reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā.
Šajā kontekstā gribētu uzsvērt nepieciešamību uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, jo tieši viņi būs tie, kas vistiešāk izjutīs reformu rezultātus. Čērčils ir teicis: “Vajag drosmi, lai celtos kājās un runātu. Tāpat vajag drosmi, lai apsēstos un klausītos”.
Protams, mēs nespējam kontrolēt globālos procesus ekonomikā, bet varam izdarīt to, kas no mums ir atkarīgs. Darīt visu, lai uzlabotu valsts pārvaldību, lai veidotu konkurētspējīgu un iekļaujošu valsti. Nodrošināt, lai Latvija būtu gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.
Lai mums izdodas!
Paldies!
[1] http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/be-heard/eurobarometer/post-election-survey-2019-first-results