![](https://jaunavienotiba.lv/wp-content/uploads/2022/06/Andrejs-Judins-Saeima.png.webp)
Judins: veidojam jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – probācijas novērošanu
Pagājušajā nedēļā Saeima nolēma likvidēt izglītības iestādi “Naukšēni”, kuras audzēkņi ir bērni vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri pārkāpuši likumu un kuriem ar tiesas lēmumu ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē uz laiku no 1 līdz 3 gadiem.
SKII “Naukšēni” ir vienīga sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā. Bērnu tiesību pārkāpumi, nespēja nodrošināt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī sasniegt mērķi – bērnu uzvedības korekciju, neatstāja citu izeju, kā pārtraukt šīs iestādes darbību (vairāk par “Naukšēnu” problēmām uzzini ŠEIT).
Deputātu iesniegtais likumprojekts paredzēja:
- slēgt SKII “Naukšēni” no š.g. 1.jūlija;
- divarpus gada laikā, t.i. līdz 2025. gada 1. janvārim nepiemērot tādu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kā ievietošana sociālās uzvedības korekcijas iestādē;
- veikt reformu, lai no 2025. gada izveidotu jaunu un efektīvu instrumentu darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem;
- darbu ar bērniem, kuriem jau ir piemērota ievietošana sociālās uzvedības korekcijas iestādē, uzticēt vietējo pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Nav šaubu, ka SKII “Naukšēni” savā esošajā veidolā nevar turpināt strādāt un mēģinājumi uzlabot un pilnveidot tās darbu esošo problēmu neatrisinātu. Transformēt “Naukšēni” tā, lai šī iestāde varētu efektīvi sasniegt savus mērķus, prasītu ilgāku laiku, nekā tās darbības apturēšana un jaunas sistēmas izveide.
Tomēr, atbalstot “Naukšēnu” darbības apturēšanu, nevaru piekrist viedoklim, ka ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem visos gadījumos efektīvi varēs strādāt vietējo pašvaldību sociālie dienesti. It īpaši sarežģīta situācija ir gadījumos, ja smagus vai sevišķi smagus likumpārkāpumus izdarīja bērni vecumā no 11 līdz 13 gadiem. Viņus nevar saukt pie kriminālatbildības, jo kriminālatbildības vecums – 14 gadi – vēl nav sasniegts. Viņi nevar kļūt par Valsts probācijas dienesta klientiem; nav garantijas, ka vietējo pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas un kapacitāte, lai efektīvi strādātu ar viņiem un viņu vecākiem un novērstu jaunu pārkāpumu izdarīšanu, kā arī nodrošinātu bērnu socializāciju.
Lai risinātu problēmu, iesniedzu priekšlikumu veidot jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – “probācijas novērošanu”, kas var aizvietot “ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē”. Probācijas novērošanu saprotu kā bērna uzvedības uzraudzību un iesaistīšanu viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Valsts probācijas dienestu redzu kā institūciju, kuras darbinieki gan paši strādā ar bērnu – likumpārkāpēju un viņa vecākiem (1), gan koordinē starpinstitucionālo sadarbību (2), gan iesaista darbā ar nepilngadīgajiem speciālistus, veicina sociālas uzvedības korekcijas programmu izstrādi un pieejamību bērniem (3).
Nav šaubu, ka jauna audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešana ir izaicinājums arī Valsts probācijas dienestam, jo līdz šim ar bērniem vecumā no 11 līdz 13 gadiem Probācijas dienests nav strādājis. Tomēr Valsts probācijas dienests veidots uz pareizas pamatnes; tā darbības filozofija balstās uz atzinumiem par nepieciešamību izprast klienta vajadzības, izvērtēt un novērst jaunu likumpārkāpumu riskus, atbalstīt personu socializāciju un resocializāciju.
Paldies Tieslietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta ekspertiem, kā arī Saeimas deputātiem, kuri atbalstīja manu priekšlikumu un palīdzēja to pilnveidot.
Š.g. 16. jūnijā grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem” ir pieņemti galīgajā lasījumā un pusgada laikā institūcijām jāveic nepieciešamas darbības, lai no 2023. gada 1. janvāra būtu iespējams piemērot nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem probācijas novērošanu.
Vairāk par likumprojektu: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/92AD206F50228504C22588620048A84A?OpenDocument
Autors: 13. Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Foto: Saeima