Kalniņa-Lukaševica uzstāj uz nepieciešamību ES daudzgadu budžetā ņemt vērā Latvijas intereses

18. septembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē. Zanda Kalniņa-Lukaševica diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) priekšlikums par ES budžetu  2021-2027. gadu periodam pašreizējā formā Latvijai nav pieņemams.

 

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Austrijas prezidentūra iepazīstināja dalībvalstu pārstāvjus ar paveikto sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Dalībvalstu pārstāvji uzsvēra savas prioritātes ES daudzgadu budžeta sarunās. Lielākā daļa piekrita, ka ir vēlams panākt savlaicīgu vienošanās līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir panākt kvalitatīvu, nevis jebkādu, vienošanos par nākamo septiņu gadu ES investīciju budžetu.

 

“Budžets, kas stimulē attīstības līmeņu izlīdzināšanu un sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu starp dalībvalstīm un reģioniem ir priekšnoteikums, lai panāktu vienošanos,” diskusijā sacīja parlamentārā sekretāre. Z.Kalniņa-Lukaševica, prezentējot Latvijas nostāju, pievērsa īpašu uzmanību Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumam, kā arī nepietiekamam progresam tiešmaksājumu izlīdzināšanā mūsu lauksaimniekiem, tāpat kā ES līmeņa transporta savienojumu un inovāciju atbalsta programmu nosacījumiem.

 

Latvijas interesēs ir panākt pietiekamu finansējuma apjomu mūsu izvirzītajām prioritātēm reģionu attīstība un ekonomikas, lauksaimniecības, inovāciju atbalsta, transporta savienojumu, t.sk. Rail Baltica, un drošības jomās.

 

Arī EK budžeta komisārs G.Etingers piekrita, ka ir nepieciešama savlaicīga vienošanās par ES budžetu, lai nekavētu atbalstu tādiem svarīgiem Eiropas nozīmes projektiem kā Rail Baltica. Komisārs arī sacīja, ka ir sadzirdēti daudzu dalībvalstu iebildumi pret finansējuma apjoma samazinājumu kohēzijas politikai un lauku attīstībai, un atzina, ka līdzsvara nodrošināšana starp ES ieņēmumiem un izdevumiem ir sarežģīts uzdevums, un būs atkarīgs no dalībvalstu savstarpējās vienošanās.

 

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē EK prezentēja nodomu vēstuli, kurā izklāstīts EK redzējums par prioritārajiem jautājumiem līdz EK termiņa beigām (2019. gada oktobrī). Zanda Kalniņa-Lukaševica:

 

“Latvija atbalsta ES pasākumus demokrātisko sistēmu, tostarp arī vēlēšanu procesu, noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem un negodīgu sociālo tīklu izmantošanu. Vēlamies kopīgu rīcību un koordināciju ES līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm celt noturību pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem.”

 

Sanāksmē dalībvalstis atgriezās arī pie jautājuma par likuma varu Polijā, turpinot Polijas uzklausīšanu, kas sākās 26. jūnija Vispārējo lietu padomes sanāksmē. Uzklausīšana noritēja cieņpilnā un koleģiālā veidā, dodot iespēju Polijai pārējām ES dalībvalstīm skaidrot tiesu sistēmas reformas būtību un mērķus. Latvijas atbalsta situācijas risinājumu dialoga ceļā.

 

Lai sagatavotu 18. oktobra Eiropadomes  sanāksmi, dalībvalstu pārstāvji apsprieda tās  darba kārtību, kurā plānoti tādi jautājumi kā drošība un migrācija. Savukārt Vispārējo lietu padomes 50. panta formāta sanāksmē spriež par 18. oktobra Eiropadomes sanāksmes 50. panta formātā darba kārtības jautājumiem, kā arī uzklausīta ES sarunveža sniegtā informācija par situāciju ES – Apvienotās Karalistes (AK) sarunās par AK izstāšanos no ES.

 

Informācijai:

Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2018. gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Austrija.

Vispārējo lietu padomes sanāksmes ES-27 dalībvalstu sastāvā (50. panta formātā) tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības sarunu procesu.

 

Informāciju sagatavoja:
Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa

Tālrunis: (371) 67016 272
E-pasts: media@mfa.gov.lv