Krišjāņa Kariņa valdība pirmā gada laikā koncentrējusies uz sabiedrības labklājībai svarīgākajām nozarēm

Valdības paveikto būtiskāko darbu sarakstā gada laikā ierindojams finanšu sektora “kapitālais remonts”, administratīvi teritoriālā reforma, pasākumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, iespējamie risinājumi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, kā arī pieņemti divi valsts budžeti. 

“Pirmā darbības gada laikā esam mērķtiecīgi ķērušies klāt jomām, kas visvairāk ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Labākie un ilgnoturīgākie risinājumi prasa laiku – it īpaši, ja problēmas ir samilzušas un regulāri tikušas ignorētas. Esam apņēmības pilni neapstāties un rast vislabākos un taisnīgākos risinājumus. Paldies visiem par līdzšinējo darbu, turpinām strādāt!” rezumējot valdības darbu pirmajā gadā, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

Krišjāņa Kariņa valdības laikā sākts finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts”, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sasniegtu pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Valdības paveiktais, veicot grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā, pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat Latvijas finanšu nozares institūcijas turpina darbu pie “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsākusi darbu pie administratīvi teritoriālās reformas, lai apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās un lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus. Saeimā 1. lasījumā apstiprināts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas ietver 39 pašvaldību administratīvo iedalījumu.

Izglītības un zinātnes ministrija īstenojusi vairākus pasākumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas ietver skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu atalgojuma kāpumu, vidējās izglītības standarta pieņemšanu un centralizēto eksāmenu analīzes vebināru ieviešanu, kvalitātes kritēriju izstrādi, finansējuma saglabāšanu mūzikas, svešvalodas, mākslas skolām, kā arī finansējumu skolotāju digitālās kompetences stiprināšanai.

Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas veselības nozarei, strādājot pie 2021. un 2022. gada budžetiem. Veselības ministrija mainījusi arī farmācijas jomas regulējumu, lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par zālēm. Tāpat uzlabota zāļu fiziskā pieejamība un zāļu tirgus caurskatāmība, kā arī izstrādāti priekšlikumi zāļu piecenojumu mazināšanai un aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšanai. 

Labklājības nozarē ir panākts garantētā minimālā ienākumu līmeņa palielinājums līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. Vienlaikus līdz 80 eiro palielināta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122, 64 eiro. Paaugstinoties valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, personām ar invaliditāti minimālā invaliditātes pensija palielināsies līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro. 

Iekšlietu nozarē ir izdevies panākt algu palielinājumu kadetiem un vairākiem tūkstošiem iekšlietu nozares amatpersonu, kas līdz šim saņēma zemākās algas. Līdzšinējās darba kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu darbinieku piesaistes veicināšanai, iekšlietu dienestu amatpersonām ir palielināta atlīdzība 10,733 milj. eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija ievērojami veicinājusi būvniecības nozares konkurētspēju un uzlabojusi investīciju klimatu. Ieviešot būvniecības procesa digitalizāciju, Latvija ir kļuvusi par vienu no Eiropā modernākajām valstīm būvniecības procesu vadībā. Nozares uzņēmumiem tas paātrina būvniecības saskaņošanas procesus, palielina procesu caurskatāmību, kā arī optimizē izmaksas. 

Aizsardzības ministrija strādājusi pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Sistēma skaidri noteiks atbildību un rīcību gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī jebkurā krīzes situācijā, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārajā aizsardzībā. Būtisks solis šīs sistēmas ieviešanā pērn bija to skolu skaita palielināšana, kurās vidusskolēni apgūst valsts aizsardzības mācību.

Ārlietu ministrija parakstījusi Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu, kas ļauj Latvijai vērsties un būt vienai no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Vienlaikus Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana dod iespējas Latvijai vērsties pret valstīm, ja netiktu pildītas starptautiskās saistības pret Latviju.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi jaunu sabiedriskā transporta koncepciju. Tās mērķis ir veicināt to, ka cilvēki privātā transporta vietā biežāk izvēlas sabiedrisko transportu. Koncepcijā paredzēts, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošinās ar vilcienu, savukārt autobusi pasažierus pievedīs līdz vilcienam, kā arī kursēs vietās, kur nav pieejams vilciens. Tāpat ir parakstīts nozīmīgs līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, kas nākotnē nodrošinās savienotus reisus, modernus vilcienus un jaunu vienotu biļešu sistēmu.    

Tieslietu ministrija uzsākusi darbu pie Latvijas tiesu sistēmas pilnveides, paredzot jaunas specializētas Ekonomisko lietu tiesas izveidi un izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Tiek arī turpināts darbs pie tieslietu nozares darbinieku profesionālās izaugsmes – nodrošinātas tiesnešu un tiesu darbinieku mācības, kā arī turpināta tiesu darbinieku atalgojuma celšana. 

Pieņemts lēmums un paveikti visi darbi, lai no 2020. gada darba algas paaugstinājumu saņemtu ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki. Valsts kultūras iestāžu darbinieki par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un sociālekonomisko aktivitāti lauku apvidos, tiek ievērojami veicināta esošo darbavietu saglabāšana, kā arī jaunu darbavietu radīšana Latvijas reģionos. Rasts līdz 100 miljoniem eiro liels finansējuma atbalsts zemniekiem zemes iegādes kreditēšanas programmai. Šie aizdevumi paredzēti mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās. Papildus lauku teritoriju dzīvotspējas sekmēšanai 2019. gadā panākts 4 miljonu eiro papildfinansējums mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Šīs valdības laikā panākts lielāks atbalsts arī lauksaimniekiem – par 10 miljoniem eiro ir palielinājusies summa, ko Zemkopības ministrija novirza lauksaimniekiem, atlīdzinot daļu izdevumu par apdrošināšanas polišu iegādi, kas kompensē sausuma radītos zaudējumus. Tāpat arī veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai lauksaimniekiem apdrošināšanas polises iegāde būtu vienkāršāka, kā arī būtu iespējams par to saņemt Eiropas Savienības un valsts atbalstu. 

23. janvārī aprit gads kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un pirmās sēdes.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna ministriem par valdības paveikto pirmajā gadā. 

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika preses konference par valdības paveikto gada laikā un tās uzdevumiem turpmāk

21. janvāra Ministru kabineta sēdes ieraksts

21.01.2020. mk seede 03

Sabīne Spurķe
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 67082919
E-pasts: sabine.spurke@mk.gov.lv 


Foto: Valsts kanceleja