Survila: Cilvēks centrā!
Dzīves pieredze man iemācījusi pacietību un neatlaidību, virzīties uz priekšu, neskatoties uz grūtībām un sasniegt labākos rezultātus. Esmu mērķtiecīga un neapstājos pusceļā. Jurista profesionālās zināšanas un darbs nevalstiskajā sektorā, snieguši iespēju izzināt mazaizsargāto cilvēku grupu izaicinājumus. Vairāk nekā 10 gadus strādāju nevalstiskajā sektorā, konsultēju cilvēkus par likumiem un informēju par jaunumiem sociālajā jomā kā sociālā mentore, iesaistos Saeimas sociālo un darba lietu komisijas darbā. Esmu ieguvusi trīs augstākās izglītības, apceļotas 16 valstis. Es protu spriest, analizēt un salīdzināt. Man ir prieks, kad redzu sakārtotu vidi un rūpes par iedzīvotājiem Eiropā. Mans sapnis vienmēr ir bijis par to, lai arī Latvijā tā būtu!
Ikdienas praktiskajā darbā sastopos ar vairākiem izaicinājumiem darbā sociālajā jomā, kuriem uzmanību pievērš mazaizsargāto grupu pārstāvji. Galvenās jomas ir nodarbinātība, veselība, izglītība un atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Nodarbinātība ir cilvēku pamattiesības, kas dod iespēju dzīvot neatkarīgu dzīvi. Tomēr, ne vienmēr darba tiesības izdodas īstenot. „Darba tiesību realizēšanas iespēju palielināšana Eiropas Savienībā un Latvijā” ir mana šīgada kvalifikācijas darba tēma Tiesību zinātnēs. Izprotu jautājuma aktualitāti un izaicinājumus, jo vēl joprojām darba meklētāji ar invaliditāti sastopas ar diskrimināciju. Ir jāveicina izpratne sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti kā ievērojamu darba resursu, minot labvēlīgus nodarbinātības piemērus un uzsverot ieguvumus sabiedrībai kopumā.
Veselība ir joma, kura ir pilna ar izaicinājumiem – cilvēkam jābūt centrā! Rūpes par mazaizsargāto cilvēku grupu ir ikvienas sociāli atbildīgas valsts uzdevums. Savlaicīga rehabilitācija, gaidīšanas laika samazināšana pie ārstiem speciālistiem un pieejami medicīnas pakalpojumi ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem sastopas cilvēki ikdienā. Cilvēki ar hroniskām saslimšanām, tāpat kā ikviens vēlas dzīvot atbilstoši savam labākajam veselības stāvoklim. Situācija ir jāmaina! Lai mazinātu valsts rindas pie valsts apmaksātiem ārstniecības speciālistiem un sniegtu iespēju tos savlaicīgi apmeklēt arī cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tā ir galvenā nodokļu maksātāju grupa – uzskatu, ka ir jāpalielina valsts finansējums speciālistiem, mazinot lobēšanu privātajām medicīnas iestādēm. Strādāšu tālāk, lai rehabilitācija būtu pieejama ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Ieguvējs – ikviens iedzīvotājs un valsts. Savlaicīga rehabilitācija un pieejami medicīnas pakalpojumi ļaus atgriezties darba tirgū, veidot darba attiecības un maksāt nodokļus.
Izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, lai veidotu dzīvi labāku. Ir būtiski valstī nodrošināt, lai visu vecumu izglītojamie iegūst zināšanas, tai skaitā mūžizglītību un iedzīvotāji Latvijā dzīvotu ilgtspējīgāk, apgūtu prasmes, kas vajadzīgas mainīgajā darba tirgū. Nepieciešams nodrošināt mācību iestāžu vidi pieejamu, mācību programmas iekļaujošas ikvienam, tai skaitā bērniem ar dažāda veida invaliditāti un individuālu pieeju. Studējošo cilvēku ar invaliditāti skaits Latvijā ir neliels, iestājos par to, lai valsts budžeta līdzekļos paredzētu studiju kredīta dzēšanu cilvēkiem, kuriem pirms mācību uzsākšanas ir noteikta invaliditāte. Uzskatu, ka cilvēkiem ar invaliditāti augstākajai izglītībai jābūt bezmaksas, jo tā ir iespēja atrast labi atalgotu darbu, veidot neatkarīgu dzīvi un nebūt tikai pabalstu saņēmējiem.
Viens no svarīgiem jautājumiem, kas skar cilvēkus ar invaliditāti – ir asistenta pakalpojuma nodrošināšana, jo cilvēkiem ar invaliditāti ir nepieciešams atbalsts. Galvenie izaicinājumi šobrīd ir asistentu trūkums, zemais atalgojums un nepietiekamais piešķirto stundu skaits. Asistenta pakalpojumā ir jāveic individuālu izvērtēšanu, ir jāmaina likumi un normatīvie akti – lai asistenta pakalpojuma saņēmēji būtu apmierināti, piešķirto stundu skaits atbilstu vajadzībām un veicamajām aktivitātēm. Es strādāšu tālāk, lai asistenta pakalpojums kļūst pieejams ikvienam cilvēkam, kam tas ir nepieciešams.
Medijos ziņo, ka mūs gaida augstas apkures izmaksas sakarā ar neskaidro situāciju par gāzes cenām, tāpēc ir savlaicīgi jāplāno atbalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Bieži iedzīvotāji, kuri pazaudē darbu vai saslimst, nokļūst savstarpējās palīdzības grupās, jo cilvēki nesaņem iztikai pietiekamu bezdarbnieka pabalstu un slimības lapu apmaksu, līdz ar to ātri nonāk krīzes situācijā. Manā darba pieredzē savstarpējās palīdzības grupās, kurās viens otram palīdz iedzīvotāji sociālajos tīklos – ar lūgumu palīdzēt vēršas liela daļa iedzīvotāju, un ne vienmēr tā ir mazturīgā grupa. Apstākļi ir savā ziņā līdzīgi. Nevēlos pieminēt ģimenes, kurās atbalstu prasa diezgan regulāri, bet pieminēt apstākļus, kuros periodiski nokļūst cilvēki. Šie apstākļi ir līdzīgi un var izdalīt vairākas grupas biežāk sastopamos iemeslus, kas saistīti ar nodarbinātību, algas apmēru, veikto sociālo iemaksu apjomu un ilgumu, slimības lapas veidu un bezdarba ilgumu. Bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” . Bezdarbnieka pabalstu var saņemt ne ilgāk kā 8 mēnešus, kā ari šis pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža un iemaksu algas. Ja darba alga ir bijusi neliela, saņemot bezdarbnieka pabalstu, ar katru mēnesi pabalsts sarūk un ja cilvēkam neizdodas savlaicīgi atrast darbu – dzīvot un nomaksāt rēķinus kļūst arvien grūtāk.
To, cik liels ir piešķirtais slimības pabalsts, ietekmē vairāki faktori. Ja pirms slimības būs strādāts īsāku laika periodu un pēdējā gada laikā sociālo iemaksu algu kādu brīdi cilvēks nebūs saņēmis, VSAA pabalstu rēķina mazākā apjomā. Tā kā slimības pabalstu ietver ienākumu kategorijā, arī to apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to, no slimības pabalsta nomaksāt rēķinus un nopirkt pārtiku ģimenē, kurā, piemēram ir bērni un otrs vecāks – bezdarbnieks vai bērnus audzina viens no vecākiem- tieši šīs ģimenes visbiežāk nonāk palīdzības lūdzēju lokā. Savukārt, ja šo ģimeņu ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā ir kaut nedaudz pārsnieguši robežu, no kuras ģimenei tiek piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgas ģimenes statuss – atbalstu no sociālā dienesta viņas nevar saņemt.
Šobrīd sabiedrības uzticēšanās Saeimai raksturota kā viena no zemākajām starp institūcijām. Uzskatu, lai panāktu uzlabošanos Latvijas politiskajā kultūrā un uzticēšanos Saeimai, to ir iespējams atjaunot – pirmkārt, izprast sabiedrības gaidas attiecībā pret valdību, balstītas uz vērtībām un racionāliem aprēķiniem un otrkārt, valdībai ar tai pieejamajiem resursiem jāspēj šīs sabiedrības gaidas noteiktā līmenī apmierināt.
Dzīves pieredze, jurista profesionālās zināšanas un darbs nevalstiskajā sektorā, snieguši iespēju izzināt mazaizsargāto cilvēku grupu izaicinājumus un tas dod man labu pamatu darbam parlamentā. Apņemos efektīvi strādāt arī turpmāk, lai ar atbilstošiem likumprojektiem uzlabotu situāciju sociālajā jomā. Manas politiskās intereses sniedzas tālāk par sociālo jomu, iestājos par Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Nevienlīdzības mazināšana, valsts drošība, likuma un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Latvijā ir manas prioritātes. Situācija jāuzlabo un es ticu, ka mēs visi drīz leposimies ar savu valsti. Jādomā tālredzīgi, jārīkojas godprātīgi un kompetenti! Ar līdzcilvēku atbalstu un manām zināšanām veidosim Latviju labāku!
Autore: Santa Survila