Luste: Īstais brīdis cietumam

Politiskās rotaļas ar vitāli svarīgām valsts funkcijām un pakalpojumiem grūti nodēvēt citādi, kā par sabotāžu. Par vienu no šādām funkcijām, kurām bija nepieciešams nodrošināt nepārtrauktas darbības garantijas covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu laikā, gluži pamatoti izrādījās apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpilde. Cietums, bez būtiskām sekām valsts iekšējai drošībai, nevar, piemēram, palikt bez apsardzes. Bez tā, vīrusa izplatība izolētā vidē ar tik apjomīgu populāciju, nozīmētu milzīgu spiedienu veselības aprūpes sistēmai.(1) Un par vienu no šāda riska faktoriem tiek atzītas daudzvietīgas kameras.(2)

Jautājums par cietumu infrastruktūras sakārtošanu politikas dokumentos tiek muļļāts jau kopš 2005.gada koncepcijas.(3) Pēc trīs gadiem dienasgaismu ieraudzīja vēl viena koncepcija.(4) 2013.gadā – vēl viena.(5) Tikmēr kāds objekts tiek likvidēts, kāds uzlabots par starptautisko fondu, kāds par budžeta līdzekļiem, taču visu pušu atbildīgu apņemšanos metodiski atrisināt stratēģiski nozīmīgu drošības jautājumu, šie vingrinājumi atgādina visai maz. Tā, jauna cietuma ideja valodās virmo jau otro desmitgadi un beidzot aizvirmojusi līdz konkrētiem darbiem.(6) Tomēr, 14.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā patiesie labuma guvēji ir pārdomājuši, dodas politikā un cer, ka izdosies būvniecību “noraut”.(7) Vēl vairāk – šo komandu nu pārstāv arī politiskais spēks no jaunā cietuma būvniecības reģiona, kas līdz šim bija uzticams idejas virzītājs.(8) (9) Turklāt ar bažām nākas atzīmēt, ka partiju šī brīža reitingā infrastruktūras attīstības aktīvākie aizstāvji šobrīd izskatās pieticīgāk kā skeptiķi.(10) Un tas nozīmē, ka nepieciešamības un vēlētāju atbalsta gadījumā, karogu var nākties pārņemt citam vadošajam virzītājspēkam, kuru šīs publikācijas autors redz “Jaunās Vienotības” personā.

No augstāk minētā izriet, ka politikas dokumentos leģitīmi nostiprinātās prioritātes dažbrīd nepamatoti tiek uzskatītas par daļu no politiskās konkurences spēles laukuma, kurā noteikumi ir maināmi notikumu gaitā. Taču vismaz ar Valsts kontroles atzinumiem vajadzētu būt citādi. Šī augstākā revīzijas iestāde savos atzinumos burtiski dauza milzīgus trauksmes zvanus, ka “kritiskā stāvoklī esošā cietumu infrastruktūra ir būtisks šķērslis ieslodzīto veiksmīgai resocializācijai”.(11) Politisko rotaļu mīļotājiem tas tomēr netraucē mākslīgi konfrontēt dažādas sabiedrības grupas – “šis nav īstais brīdis būvēt cietumus, labāk ieguldīsim sociālajā jomā”, it kā ieslodzītie paši nebūtu sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa.(12) Vēl vairāk – pateicoties Eiropas Savienības ieguldījumiem sociālajā jomā, ieslodzījuma vietas jau drīz būs pilnībā ekipētas ar pierādījumos balstītiem resocializācijas instrumentiem, jeb uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmām, kas kalpos kā zāles pret visiem nozīmīgākajiem recidīva riskiem. Savukārt pateicoties Norvēģijas naudai, nozare tiks pie jaunas mācību iestādes personālam. Atliks tikai viena problēma – ārvalstu ieguldījumus Latvijas iekšējā drošībā nav iespējams atbilstoši realizēt Krievijas impērijas laika cietumos un padomju ēras tipveida kolonijās.

Jau kopš astoņpadsmitā gadsimta cietumzinātnieki lauza galvu, kā nodrošināt iestāžu rentabilitāti. Kopš tā laika izpratnē panākts zināms progress – tiesiskas uzvedības iemācīšana sociālajiem neveiksminiekiem ar nozieguma pieredzi, ilgtermiņā noteikti ir izdevīgākais risinājums. Tikmēr Latvijā paliek iespaids, ka resocializācijas ziņā disfunkcionāli cietumi ir politiķiem noderīga vide, kurā pagrābties vielu spekulācijām. Piemēram, kāds savu popularitāti vairo, Rīgas ielās “medījot” pļēgurus, kuru vidū netrūkst neresocializētas cietumu klientūras.(13) Cits politisko konkurentu vēlēšanu panākumu skaidrošanā dod mājienus, ka tie ir simpātiski ieslodzītajiem un, tātad, noziedzības pasaulei.(14) Bet šīs vieglprātības cena ir sabiedrības drošība.

__________
(1) https://www.google.com/url?sa=t&source=web&rct=j&url=https://tap.mk.gov.lv/doc/2020_11/VManot_061120_arkartas_prec.2127.docx&ved=2ahUKEwjGzK7giMf5AhXcX_EDHeVIBJcQFnoECAMQAQ&usg=AOvVaw0X07K_izoES8BM3jzEjR12
(2) Turpat
(3) https://m.likumi.lv/ta/id/107344-par-ieslodzijuma-vietu-attistibas-koncepciju
(4) https://www.ntz.lv/dazadi/izsludina-ieslodzijuma-vietu-infrastrukturas-attistibas-koncepciju/
(5) https://m.likumi.lv/ta/id/254755-par-ieslodzijuma-vietu-infrastrukturas-attistibas-koncepciju
(6) https://irliepaja.lv/bizness/jauno-cietumu-pieteikusies-buvet-citrus-solutions-/
(7) https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/pilens-pielauj-iespeju-pretendet-uz-premjera-amatu-upb-karota-liepajas-cietuma-buvniecibu-aicina-apturet.a464287/
(8) https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/uldis-sesks-vecais-cietums-vairs-neatbilst-nekadiem-drosibas-standartiem/
(9) https://irliepaja.lv/liepajnieki/otrdien-informes-par-jaunas-politiskas-platformas-/
(10) skat.AS pret Kons. https://www.la.lv/factum-partiju-lideru-trijnieka-ir-izmainas-vadiba-izvirzijusas-jauna-vienotiba-saskana-un-nacionala-apvieniba
(11) https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/kriminalsodu-izcietuso-atgriesanas-cietuma-joprojam-realaka-neka-atgriesanas-sabiedriba
(12) https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/pilens-pielauj-iespeju-pretendet-uz-premjera-amatu-upb-karota-liepajas-cietuma-buvniecibu-aicina-apturet.a464287/
(13) https://fb.watch/eVc7KU4J9e/
(14) https://twitter.com/Paradnieks/status/518881089436528640?t=OzHTvOepA0eqnRk7v_H4FA&s=19

Autors: Māris Luste