fbpx Skip to main content

Kalniete: Karā rūdītā un ar modernākajiem ieročiem apbruņotā Ukrainas armija būtu nozīmīga pievienotā vērtība NATO

Ikkatra NATO paplašināšanās kārta līdz šim notikusi, ievērojot principu – drošības pastiprināšana esošajām alianses dalībvalstīm, un, no šāda aspekta raugoties, gaidāmajos NATO Viļņas un Vašingtonas samitos jābūt skaidram lēmumam, ka Ukrainas pievienošanās NATO sāksies tūlīt pēc kara beigām un tiks pabeigta pēc iespējas ātrāk, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Paziņojumu, kurā stingri atbalstīta Ukrainas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei, vakar, Eiropas dienā, pieņēmusi lielākā Eiropas Parlamenta frakcija – Eiropas Tautas partijas grupa.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa: “Mēs vēlamies gan stipru un spēcīgu NATO, gan ilgstošu mieru Eiropā, un ar šādu ilgtermiņa mērķi nedz NATO, nedz ES nevar atļauties atstāt Ukrainu drošības pelēkajā zonā. Ukrainas nākotnes dalība NATO stiprinātu alianses militārās spējas, jo kaujās rūdītā un ar moderniem ieročiem bruņotā Ukrainas armija sniegtu nozīmīgu pievienoto vērtību NATO, turklāt Ukrainas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei ievērojami paplašinātu austrumu virzienā teritoriju, kurā apvienojušās Rietumvalstu demokrātijas vērtībās balstītas valstis. Būtiski, ka Ukrainai kā NATO dalībvalstij būtu iespēja nākotnē novērst jebkādu Krievijas iespējamu agresiju, kā arī tas varētu veicināt izmaiņas Krievijas iekšpolitikā.”

Eiropas Tautas partijas grupa kopš kara sākuma nelokāmi iestājusies par visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Eiropas dienas paziņojumā Eiropas Parlamenta lielākā frakcija aicina visas NATO dalībvalstis oficiāli apstiprināt gan Ukrainas miera formulu, gan Kijevas drošības pakta ieteikumus un aktīvi līdzdarboties to ieviešanā, ievērojot Ziemeļatlantijas līguma pamatprincipus un NATO Stratēģiskās koncepcijas saistības.

Eiropas Tautas partijas grupa uzsver, ka līdz šim nopietna diskusija par Ukrainas dalību NATO nav notikusi, bažījoties par Krievijas militārās atbildes draudiem, vienlaikus paziņojumā secināts, ka Krievijas agresiju pret Ukrainu nav novērsuši līdz šim kopš 90. gadu sākuma pieņemtie dokumenti, tostarp Parīzes harta, Budapeštas memorands un 1997. gadā noslēgtais Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgums, mieru Eiropā nav sekmējusi arī neizšķiršanās par Ukrainas dalību aliansē Bukarestes NATO samitā 2008. gadā.

“Ukraiņi šodien cīnās ne tikai par savu brīvību un pret Putina agresiju. Ukraina kaujas laukā aizstāv Eiropas vērtības un karo pret autoritārismu. Uzaicinājums Ukrainai kļūt par NATO dalībvalsti sūtītu visspēcīgāko signālu Putinam un viņa rokaspuišiem, ka Ukraina uz visiem laikiem ir prom no viņu ietekmes zonas. Nelokāma Ukrainas NATO perspektīva vājinātu Krievijas pozīcijas un Kremļa režīma autoritāti iekšpolitiski, radot apstākļus ilgstošam mieram Eiropas kontinentā. Līdz ar to Rietumu interesēs ir vistuvākajā laikā lemt par Ukrainas dalību NATO,” uzsver Sandra Kalniete.

Eiropas Tautas partijas grupas paziņojumā norādīts, ka ilgtermiņa stabilitāte ar atjaunotu demokrātiju Krievijā pēc Putina režīma ir ļoti svarīga ilgtspējīgam mieram un turpmāku agresiju novēršanai Eiropā. Eiropas Parlamenta ietekmīgākā frakcija ir pārliecināta, ka Putina impēriskās ambīcijas ir jāuzvar kaujas laukā, lai neļautu tām atgūties nākotnē. Ukrainas turpmākā dalība NATO, Eiropas Tautas partijas grupas ieskatā, ir ne tikai Ukrainas drošības jautājums, bet arī palīdzība Krievijas sabiedrībai no jauna neļauties impēriskajai nostalģijai.

Ukrainu kā Ziemeļatlantijas alianses sabiedroto Eiropas Tautas partijas grupa vērtē kā stiprinātas Eiropas drošības enkuru, tādēļ uzskata, ka NATO dalībvalstīm šobrīd vajadzētu vēl vairāk pastiprināt savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas militāros centienus pret Krievijas nelikumīgo un brutālo agresiju.

———–

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA un, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999. gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskajā grupā strādā 176 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Nevalstiskās organizācijas “VoteWatch Europe” reitingā Sandra Kalniete ierindota starp 100 ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
E-pasts: [email protected]

Dalies ar ziņu