Kariņš: Latvijas ārpolitikas kursa pamatā ir sadarbības stiprināšana ar ES un NATO

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 27. janvārī, ikgadējās ārlietu debatēs Saeimā uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas kurss kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir nemainīgs – sadarbības stiprināšana ar Eiropas Savienību un NATO, jo spēcīga ES un NATO nozīmē arī Latvijas drošības nostiprināšanu.

“Ar kopīgiem spēkiem mainīgos ārējos apstākļos, noturot skaidru mērķi, esmu pārliecināts, ka mēs pārvarēsim visus izaicinājumus un spēsim turpināt mūsu valsts stiprināšanu, kas ir mūsu pamata mērķis,” savā uzrunā uzsvēra Ministru prezidents.

Uzrunā Saeimai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka starptautiskā situācija šobrīd ir saspīlēta, īpaši saistībā ar Krievijas rīcību un militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām. Latvija, tāpat kā tās sabiedrotie, šādu rīcību uzskata par nepieņemamu un ir gatava sniegt Ukrainai nepieciešamo atbalstu un palīdzību.  Tāpat Latvija ir izteikusi aicinājumu NATO pastiprināt militāro klātbūtni Austrumeiropā, tai skaitā arī Baltijas valstīs.

K. Kariņš arī atzīmēja, ka situāciju sarežģī Baltkrievijas režīma rīcība, izvēršot hibrīduzbrukumu pret ES ārējām robežām, tostarp Latvijas robežu. Ministru prezidents pauda, ka Latvija strauji reaģēja un nosargāja valsts robežu, pateicoties Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku augsti profesionālajam darbam.

Uzrunas turpinājumā K. Kariņš uzsvēra ārlietu dienesta lielo nozīmi ārējās ekonomiskās politikas īstenošanā, piesaistot investīcijas, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos – šo darbības virzienu ir jāturpina izvērst. “Mēs kā valsts savu labklājības attīstību saredzam caur to, ko dēvēju par viedo reindustrializāciju, proti, Latvijā aizvien vairāk būs darbavietu uz eksportu orientētos ražošanas uzņēmumos. Šim attīstības virzienam ir nepieciešams piesaistīt jaunas investīcijas,” uzsvēra K. Kariņš.

Ministru prezidents uzvēra, ka valdība pēdējo trīs gadu laikā ir strādājusi pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, pilnveidojot banku sektora uzraudzību, izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu un uzlabojumus veselības aprūpes un izglītības sistēmās. Tā rezultātā 2020. un 2021. gadā Latvijai ir izdevies piesaistīt daudz lielāku investīciju apjomu nekā iepriekšējos gados.

Pārrunājot Eiropas Savienības aktualitātes, Ministru prezidents uzsvēra, ka, Francijai pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru šā gada janvārī, īpaša uzmanība tiks pievērsta ES stratēģiskajai autonomijai. K. Kariņš norādīja, ka varam to analizēt gan militārā, gan ekonomiskā ziņā. “Kas attiecas uz militāro aspektu, ja Eiropas Savienība kļūst militāri spēcīgāka kā daļa no NATO – tas ir mūsu interesēs. Ar to, ka Eiropas Savienība individuāli un kolektīvi kļūst stiprāka, tas stiprina arī NATO. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet. Arī kāpinot savu ieguldījumu aizsardzībā, vienlaikus stiprinām Latviju, Eiropu un NATO aliansi kopumā,” pauda K. Kariņš.

Tāpat Latvija ir ieinteresēta ES ekonomiskās autonomijas stiprināšanā, jo Covid-19 pandēmija parādīja ES atkarību no trešo valstu, īpaši Ķīnas, ražojumiem un piegāžu ķēžu ievainojamību. Pandēmijas izraisītā ražošanas attīstība ES ir Latvijas interesēs un sakrīt ar viedās reindustrializācijas mērķiem, radot iespējas jauniem ražošanas attīstības veidiem. Latvijai ir arī ļoti nozīmīga Eiropas zaļā kursa īstenošana, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, kas pamatā tiek importēti no Krievijas. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai zaļā kursa mērķi ir jāīsteno saprātīgi un pragmatiski, lai sabiedrība no tā būtu ieguvēja.

Uzrunas turpinājumā K. Kariņš uzsvēra diasporas organizāciju nozīmi tautiešu saiknes stiprināšanā ar  Latviju un pateicās tām par ieguldīto darbu. Ministru prezidents aicināja tautiešus, kas dzīvo ārpus Latvijas, dalīties ar ārzemēs gūto pieredzi un zināšanām, tā veicinot Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus K. Kariņš uzsvēra, ka valstij ir jāstrādā pie tā, lai diasporas jaunieši saglabātu saikni ar Latviju, veicinot viņu studiju iespējas Latvijā un atgriešanos dzimtenē.

Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents pateicās ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ārlietu dienestam, kā arī Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām par pašaizliedzīgo darbu Latvijas interešu aizstāvībā un valsts drošības stiprināšanā.

Informāciju sagatavoja:
Ministru prezidenta birojs
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
E-pasts: [email protected]
Foto: Valsts kanceleja