Reirs ārkārtas ECOFIN sanāksmē rosinās ES ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju un palielināt finansējumu aizsardzībai

ES Padomes prezidentvalsts Francija šodien sasaukusi ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par sankciju pret Krieviju ieviešanu, to ekonomisko ietekmi, kā arī, lai koordinētu tālāko rīcību, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā.

ECOFIN sanāksmē, kas norisinās attālināti, piedalās finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Finanšu ministrs paudīs Latvijas pozīciju, aicinot ieviest vēl papildus sankcijas, kas aptver arī enerģētikas sektoru, lai vājinātu Krievijas spēju finansēt karu. Viņš arī norādīs, ka ir nepieciešams palielināt ES valstu finansējumu aizsardzībai, un, ka ES Fiskālajiem noteikumiem – Stabilitātes un izaugsmes paktam, nevajadzētu būt ierobežojošiem šajā jomā.

Daudzām ES valstīm Krievija ir nozīmīgs energoresursu piegādātājs. Sankcijas var radīt negatīvu ietekmi īstermiņā, taču vidējā un ilgtermiņā tās sniegs pozitīvu efektu, liekot ES valstīm straujāk pārorientēties uz alternatīviem enerģijas avotiem un mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem.

Mudinot ES valstu finanšu ministrus diskutēt par straujāku pāreju uz alternatīviem enerģijas avotiem, finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja: “Mēs esam pieņēmuši un tuvākajā laikā pieņemsim vēl vairākus lēmumus, kas paātrinās Latvijas un kopējo Baltijas valstu enerģētisko neatkarību. Mēs kā ekonomika arī cietīsim, bet īstermiņa kaitējums mūsu ekonomikai ir nesalīdzināmi mazāks, nekā finansējot agresoru. Jāsaprot, ka katrs par Krievijas naftu samaksātais dolārs tiks novirzīts, lai iznīcinātu kādu ciemu vai nogalinātu kādu ukraini, tostarp mierīgos iedzīvotājus.”

Jānis Reirs informēja ES valstu finanšu ministrus par Latvijā pieņemtajiem lēmumiem. Solidarizējoties ar Ukrainu, Latvija uzņem bēgļus, sniedz palīdzību bruņojuma, humanitārās palīdzības u.c. jomās. Latvija plāno palielināt finansējumu aizsardzībai, konceptuāli vienojoties 3 gadu laikā palielināt valsts aizsardzības izdevumus līdz 2.5% no IKP, kā arī stiprināt iekšējo drošību.

Informācija:
Mudrīte Grundule

Ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos
E-pasts: [email protected]