Blog

03 Apr
0

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina NEPLP rīkot atkārtotu konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcija šodien tikās ar Neatkarīgās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Daci Ķezberi, lai uzklausītu padomes pozīciju par kārtību, kādā tika izraudzīti divi jauni LTV valdes locekļi, kā arī par konkursa rezultātiem, kas raisījuši plašu rezonansi kā sabiedrībā kopumā, tā sabiedriskā medija darbinieku un mediju profesionāļu vidē.

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes loceklis: “Jautājumu par NEPLP rīkoto LTV valdes locekļu amata konkursu kopumā ir vairāk nekā atbilžu – šaubas raisa ne tik vien konkursa rezultāts, bet arī konkursa norise un atbilstība likuma prasībām, tai skaitā, piemēram, konkursa komisijas sastāvs un prasības pretendentiem attiecībā uz profesionālo pieredzi, uz ko norāda valsts kapitālsabiedrību pārvaldības eksperti. Mēs šobrīd esam situācijā, kad sabiedrība, tai skaitā mediju nozares eksperti, apšauba NEPLP izvēlēto cilvēku profesionālās prasmes vadīt Latvijas Televīziju – ilgtermiņā šādu prasmju trūkums var radīt sabiedriskā medija reputācijas riskus un mazināt sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajam medijam.”

Ainars Latkovskis, JAUNĀS VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas vadītājs: “NEPLP kā institūcijas, kam jārūpējas par mediju neatkarību un profesionalitāti, vājā argumentācija attiecībā uz konkursā izvēlētajiem LTV jaunajiem valdes locekļiem un viņu profesionālajām kvalitātēm, grauj uzticību sabiedriskajiem medijiem, tādēļ šī situācija raisa bažas un ir vērtējama arī drošības kontekstā.

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka sabiedrības interešu vārdā NEPLP būtu nepieciešams izsludināt jaunu konkursu uz LTV valdes locekļu amatiem, nodrošinot, ka konkursa norisē tiek ievēroti labas pārvaldības principi un pretendentu vērtēšanā un atlasē tiek iesaistīti profesionāļi kā valsts uzņēmumu pārvaldībā, tā mediju nozarē.

Papildu informācija:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
28 Mar
0

LTV vadības izvēlē svarīga profesionalitāte un labas pārvaldības principu ievērošana

Pēc sākotnējās medijos pieejamās informācijas NEPLP rīkotā LTV valdes locekļu amata konkursa rezultāti raisa daudz jautājumu, īpaši par izraudzītā valdes priekšsēdētāja pieredzi tieši mediju jomā, tādēļ partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA uz nākamo Saeimas frakcijas sēdi aicinās NEPLP pārstāvjus.

 

Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes loceklis: “Mēs vēlamies gūt pārliecību, ka LTV vadības izvēles process ir noticis, ievērojot visus labas pārvaldības principus un izvēlētie cilvēki ir labākie profesionāļi mediju nozarē, kuriem var uzticēt vadošā Latvijas sabiedriskā medija vadību.”

 

Nākamā partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA frakcijas sēde notiks trešdien, 3. aprīlī.

 

Papildu informācijai:
artiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
informacija@vienotiba.lv

Lasīt vairāk
28 Mar
0

Opozīcija, to vidū Ģirts Valdis Kristovskis, aicina valdību atlaist Ventspils pilsētas domi

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un citiem ministriem ar lūgumu nopietni izvērtēt Ventspils pilsētas domes ilgstošās prettiesiskās darbības un pārkāpumus un veikt likumā noteiktos pasākumus esošā domes sastāva atlaišanai.

 

Deputātu Ģirta Valda Kristovska, Aivja Landmaņa, Ivara Landmaņa un Daces Kornas iesniegums adresēts Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, tieslietu ministram Jānim Bordānam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

 

Deputāti uzskata, ka Ventspils pilsētas domes darbība neatbilst Satversmē un likumos noteiktiem tiesiskas un demokrātiskas Latvijas valsts pārvaldes principiem un kārtībai, kā rezultātā Ventspils pašvaldībā gadiem ilgi valda autoritārs vadības stils neleģitīma pašvaldības vadītāja deputāta Aivara Lemberga vadībā.

 

“A. Lembergam ir izdevies izveidot prettiesisku režīmu, kas, līdz ar citiem pārkāpumiem, neievēro Latvijas likumos garantētās mazākuma deputātu un citādi domājošo tiesības uz līdztiesības un proporcionalitātes pamatiem piedalīties Ventspils pilsētas un pašvaldības darbā,” teikts iesniegumā.

 

Opozīcijas deputāti arī uzsver, ka jau kopš 2017. gada rudens vairākkārt vērsušies tiesībaizsardzības un tiesu instancēs, iesniedzot pārliecinošus pierādījumus par Ventspils pilsētas pašvaldībā praktizētajiem Satversmē noteiktajiem valsts pārvaldes pamatprincipu pārkāpumiem. Rezultātā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsēde 2018. gada novembrī un Augstākās tiesas Senāts 2019. gada februārī savos lēmumos par situāciju Ventspils pilsētas pašvaldībā ir norādījis uz vairākiem konkrētiem prettiesiskiem un nedemokrātiskiem pašvaldības pārvaldes un darba organizācijas pasākumiem. Tomēr Ventspils pilsētas domes vadība, deputātu valdošais vairākums, ne vien neņem vērā minēto tiesu instanču lēmumus, bet ar pašvaldības administrācijas vadības tiešu līdzdalību turpina masveidīgu mazākuma deputātu darbības ierobežošanu kā tiesā izskatītajos, tā arī citos pašvaldības prettiesisko darbību sektoros.

 

Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzsver, ka par Ventspils pilsētas domē notiekošajām nelikumībām attiecībā uz mazākuma deputātu darbības ierobežošanu pēdējo gadu laikā daudzkārt ir ziņots VARAM, taču iepriekšējā vides un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda darbības laikā Ventspils pilsētas domes prettiesisko darbību apturēšanai vai ierobežošanai nekādas darbības nav veiktas pat tajos gadījumos, kad VARAM pati nepārprotami atzinusi – Ventspils pilsētas pašvaldības darbība neatbilst Latvijas likumos noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un regulējumam.

 

“Mēs ceram, ka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība spēs pārcirst šo Gordija mezglu, un darbos pierādīs, ka Latvijā valdīs bezkompromisa tiesiskums. Nav pieļaujama situācija, kad kādā Latvijas pašvaldībā valda prettiesiska politiskās un administratīvās vadības neierobežota kundzība, kas pauž un uztur sabiedrību demoralizējošu, nereti pretvalstisku ideoloģiju,” uzsver Ģ. V. Kristovskis.

 

Deputāti iesniegumā valdībai uzskaitījuši 15 raksturīgākos Ventspils domes vadības pārkāpumus. Plašāk zināma ir tiesas aizlieguma deputātam A. Lembergam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu ignorēšana. Taču mazākuma deputātiem ikdienā nākas satapties ar pašvaldības informācijas liegšanu, pašvaldības resursu, arī informācijas kanālu, izmantošanu tikai A. Lemberga un viņa vairākuma deputātu interesēs, pašvaldības darba organizācijas pārkāpumiem, tajā skaitā likumā neatbilstošas pašvaldības struktūras izveidošana, kas ierobežo mazākuma deputātu pilnvērtīgas darbības iespējas, pašvaldības budžeta sagatavošanas, apspriešanas un pieņemšanas procedūru pārkāpšana u.c.

 

Deputāti vērš valdības vadītāja uzmanību arī uz pašvaldības, tās kapitālsabiedrību un Ventspils Brīvostas pārvaldes līdzekļu prettiesisku šķērdēšanu A. Lemberga vajadzībām. Piemēram, gadiem ilgi visas šīs institūcijas veikušas ievērojamas iemaksas biedrībai “Ventspils attīstības aģentūra”, kurā dāsnu atalgojumu saņem A. Lembergs. Laikposmā no 2007. – 2017. gadam A. Lembergam no “Ventspils attīstības aģentūra” atalgojumā izmaksāti 859 618,45 eiro.

 

Līdzīga shēma gadiem ilgi lietota arī Ventspilī ‘darbojošās’ “Biznesa attīstības asociācija” kontekstā, no kuras A. Lembergs ik gadu saņēma tuvu pie 200 000 eiro, taču nezināmu iemeslu dēļ KNAB, Valsts policija, Prokuratūra un Valsts kontrole šo situāciju atstājusi bez pienācīgas izmeklēšanas.

 

Mazākuma deputāti uzsver, ka tikai šī sasaukuma laikā vien neskaitāmas reizes mutiski un rakstiski pieprasījuši informāciju kā par minētajām iemaksām šīm organizācijām, tā “Ventspils attīstības aģentūra” reālo darbu Ventspils pilsētas labā, taču nekādu atbildi nav saņēmuši. “Tas ir uzskatāms interešu konflikts un pašvaldības līdzekļu nelietderīga, izšķērdīga, visticamāk prettiesiska lietošana,” teikts iesniegumā.

 

“Diemžēl pašvaldības politiskās vadības un deputātu vairākuma prettiesiskās darbības organizētā grupā pilnībā atbalsta un sekmē pašvaldības administrācijas vadība. Tas nodrošina, ka Ventspils pilsētas pašvaldībā nedemokrātiskā un prettiesiskā pārvalde gadiem ilgi ir tikusi sistēmiski un sistemātiski uzturēta. Mēs aicinām valdību izvērtēt situāciju un piemērot tās rīcībā esošos instrumentus Ventspils pilsētas domes prettiesiskās darbības pārtraukšanai un tiesiskuma atjaunošanai,” uzsver Ģ. V. Kristovskis.

 

Papildu informācija:
Ģirts Valdis Kristovskis
Ventspils pilsētas domes deputāts
E-pasts: girts-valdis.kristovskis@ventspils.lv

Lasīt vairāk
27 Mar
0

Ministru prezidents uzrunās Eiropas Parlamenta deputātus par ES nākotni

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 17. aprīlī 11:00 (pēc Latvijas laika) uzrunās Eiropas Parlamenta deputātus par Eiropas Savienības nākotni parlamenta plenārsesijā Strasbūrā, Francijā. Seko notikumiem tiešraidē Latvijas Televīzijā https://ltv.lsm.lv/lv/tieshraide/latvijas-premjera-uzruna-un-debates-eiropas-parlam/live.360/

Ministru prezidents redzējumu par ES nākotni parlamentam sniegs pēc Eiropas Parlamenta prezidenta Antonio Tajani (Antonio Tajani) ielūguma. Pēc uzrunas K. Kariņš piedalīsies diskusijā ar deputātiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem par ES nākotni. Tāpat paredzēta kopīga Ministru prezidenta un Eiropas Parlamenta prezidenta A. Tajani preses konference.

Redzējumu par ES nākotni Eiropas Parlamentā iepriekš izklāstījuši arī citi ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv
Video: LNT 900 sekundes

Lasīt vairāk
20 Mar
0

Ministru prezidents: Latvija var būt pārtikusi Ziemeļvalsts

“Mēs varam būt pārtikusi Ziemeļvalsts, kurā cilvēki dzīvo drošībā, pārticībā, ir apmierināti ar dzīvi un laimīgi. Lai tas notiktu, mums ir jāveic sistēmiskas maiņas ļoti daudzās nozarēs mūsu valstī,” uzrunājot Saeimas deputātus, debatēs par 2019. gada budžeta pieņemšanu 1. lasījumā, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

 

Ministru prezidents norādīja, ka valdība ir uzsākusi virkni reformu. Uzsākta finanšu sektora kontroles reforma jeb kapitālais remonts, lai atjaunotu starptautisko reputāciju un sakārtotu Latvijas finanšu sektoru. 

 

Ministru prezidents uzsvēra, ka uzsākts darbs pie administratīvi teritoriālās reformas, izglītības un veselības aprūpes un tieslietu sistēmu sakārtošanas, norādot, ka visas šīs iestrādnes ir viņa un valdības darba stūrakmens un mērķis.

 

K. Kariņš pauda, ka 2019. gada budžets ir solis ceļā uz mērķi un budžets ir tehnisks, jo tā izskatīšana notiek pašlaik, 2019. gada martā, astoņas nedēļas pēc jaunās valdības apstiprināšanas Saeimā.

 

Valdības vadītājs, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra, ka pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas Saeimā, valdība uzsāks darbu pie 2020. gada budžeta.

 

“Mums būs ļoti liels izaicinājums, kopīgi strādājot, virzīt mūsu valdības prioritātes, jo līdz šim dotie solījumi mums mantojumā dod jau budžetu ar deficītu,” atzina K. Kariņš.

 

Noslēdzot uzrunu, Ministru prezidents uzsvēra, ka redz valdības darbu četru gadu kontekstā:

“Neviena reforma nav īstenojama, un tās augļi nav baudāmi īsā laikā. Es neesmu uzņēmies šo atbildību, lai strādātu īsam laika periodam. Es strādāju, un mana valdība strādās ilgtermiņā, lai tik tiešām panāktu nepieciešamās pārmaiņas mūsu valstī. Mūs vieno vērtības un mērķi un, ja esam pacietīgi un strādīgi, mēs to visu sasniegsim. Šī gada budžets ir tikai pirmais solis šajā garā procesā.”

 

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv
Foto: Saeimas Administrācija

Lasīt vairāk
19 Mar
0

Finanšu ministrs rosina nodokļa piemaksu līdz vienam eiro iedzīvotājiem nelikt atmaksāt

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN.

 

Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

 

Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito daļu no noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma. 2019. gadā tie ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī.

 

Savukārt, ja IIN maksātājam pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, tas nebūs uzskatāms par nodokļa parādu un šī summa nebūs jāiemaksā budžetā. Tas paredzēts, lai, ierēķinot starpbanku pārskaitījuma izmaksas, maksātājam neveidotos nesamērīgas izmaksas. Šādas izmaiņas varētu tikt attiecinātas uz deklarācijām par 2018. un turpmākajiem taksācijas gadiem.

 

Jāatgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ir pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ir ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus, un veidojas nodokļa piemaksa.

 

Līdz 18. martam VID apstrādājis jau 490 659 gada ienākumu deklarācijas, no kurām 442 640 nodokļa maksātājiem valsts veiks nodokļa atmaksu 83,54 miljonu eiro apmērā. Savukārt 48 026 nodokļa maksātājiem izveidojusies nodokļa piemaksa kopumā 4,8 miljonu eiro apmērā.

 

Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: lelde.grinvalde@fm.gov.lv

Lasīt vairāk
18 Mar
0

JAUNĀ VIENOTĪBA Eiropā: Latvijas interešu pilnvērtīga aizstāvība ar pieredzi un ietekmi

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izstrādājusi programmu, kuras vadmotīvs ir “Droša Latvija vienotā Eiropā”. Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukuma periodā partiju apvienība apņēmusies panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā periodam līdz 2027. gadam. JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka ārpolitikā un drošības jomā Latvijai ir būtiska Eiropas rīcībspēja, sadarbība ar NATO. Partiju apvienības politiķi turpinās attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, strādās, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām.

 

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents, JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās: “Mūsu pienākums nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā ir gādāt par Latvijas izaugsmi vienotā un spēcīgā Eiropā. Galvenais uzdevums nākamajā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pilnvaru termiņā ir panākt maksimālu ES finansējuma piesaisti Latvijai, lai straujāk sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni. Tas nozīmē Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu ES daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadiem. ES kohēzijas politika joprojām nodrošinās nozīmīgākās investīcijas valsts izaugsmei un infrastruktūras attīstībai. Latvijai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas lauku teritoriju attīstībā, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanā. Tāpēc no ES fondiem jāpanāk atbilstošs finansējums ilgtspējīgai lauku attīstībai, kā arī  lauksaimniecības tiešmaksājumu tuvināšanai ES vidējam līmenim.”

 

JAUNĀ VIENOTĪBA apņemas nākamajā ES budžeta periodā panākt arī lielāku ES naudas piesaisti Latvijas zinātnei. “Tas ir kritiski nepieciešams, jo zinātnes un inovāciju attīstība un sasaiste ar reālo ekonomiku ir priekšnoteikums tam, lai Latvijas ekonomika turpinātu augt,” norāda Valdis Dombrovskis.

 

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Eiropas Parlamentā: “Mēs turpināsim stingri iestāties, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām. Tas ir būtisks ierocis, ko izmanto populisti. Latvijai nākamajā Eiropas Parlamentā būs 8 no 705 deputātu vietām, tāpēc svarīgi, lai tās pārstāv Latvijas valsts patrioti, kuri ne tikai grib, bet arī spēj aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā.”

 

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents, partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs: “JAUNĀS VIENOTĪBAS saraksta priekšrocības šajās vēlēšanās ir acīmredzamas, jo par tām runā mūsu cilvēku līdz šim paveiktais – darbam Latvijas labā Eiropā deleģējam personības, kuras ir iemantojušas gan pieredzi, gan cieņu starptautiskajā politikā. JAUNĀS VIENOTĪBAS komanda šobrīd ir Latvijā vienīgā partija, kas pārstāvēta kā Latvijas Saeimā un valdībā, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kas rada visus priekšnoteikumus saskaņotam komandas darbam Latvijas labā. JAUNĀ VIENOTĪBA ir piederīga Eiropas Tautas partijas grupai, kas ir vadošais politiskais spēks Eiropā, līdz ar to varam Latvijas jautājumus Eiropas padomē izvirzīt visaugstākajā līmenī.

 

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA šodien iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kandidātu sarakstā ir profesionāļu komanda, kas pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un Eiropas Parlamentā, tā valdībā un Eiropas Komsijā. Saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēlēšanās kandidē visi jau šobrīd aktīvie Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Aleksejs Loskutovs. JAUNĀS VIENOTĪBAS komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partijas saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

Uzziņai – JAUNĀS VIENOTĪBAS komanda Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

  1. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents
  2. Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Eiropas Parlamentā
  3. Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs
  4. Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts
  5. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
  6. Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils domes deputāts
  7. Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre
  8. Aleksejs Loskutovs, Eiropas Parlamenta deputāts
  9. Ojārs Ēriks Kalniņš, 13. Saeimas deputāts
  10. Andrejs Judins, 13. Saeimas deputāts
  11. Ints Dālderis, finanšu ministra padomnieks
  12. Rebeka Kiršteina, jaunatnes politikas eksperte
  13. Atis Lejiņš, 13. Saeimas deputāts
  14. Dmitrijs Golubevs, IT eksperts
  15. Kārlis Eņģelis, labklājības nozares eksperts
  16. Uģis Rotbergs, Rīgas domes deputāts

 

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kandidātu saraksts EP vēlēšanām: https://jaunavienotiba.lv/komanda-eiropai/

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA programma EP vēlēšanām: https://jaunavienotiba.lv/programma-eiropai/

Lasīt vairāk
15 Mar
0

JAUNĀ VIENOTĪBA prezentēs programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām un iesniegs kandidātu sarakstu

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izstrādājusi programmu, kurā viena no prioritātēm nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā ir gādāt par Latvijas izaugsmi vienotā un spēcīgā Eiropā.

 

JAUNĀS VIENOTĪBAS politiķi ir pārliecināti, ka vienīgi pieredzējuši politiķi Latvijas balsi Eiropā padara ietekmīgu un cienītu, kas ir sevišķi būtiski, strādājot pie Eiropas Savienības daudzgadu budžeta nākamajam periodam līdz 2027. gadam un panākot Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu. JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka ārpolitikā un drošības jomā Latvijai ir būtiska Eiropas rīcībspēja, sadarbība ar NATO. Partiju apvienības politiķi turpinās attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, strādās, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām.

 

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu iepazīstinās š.g. 18. martā, kad Centrālajā vēlēšanu komisijā tiks iesniegts arī deputātu kandidātu saraksts.

 

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Eiropas Parlamenta vēlēšanām piedāvā komandu, kas ir pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un Eiropas Parlamentā, tā valdībā un Eiropas Komsijā. Saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēlēšanās kandidē visi jau šobrīd aktīvie Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Aleksejs Loskutovs. JAUNĀS VIENOTĪBAS komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido 6 partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partijas saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.

 

 

Mediju ievērībai!

Žurnālisti 18. martā pl. 9:00 tiek aicināti uz mediju brokastīm, kuru laikā tiks prezentēta partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA programma Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mediju brokastīs piedalīsies apvienības valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, JAUNĀS VIENOTĪBAS Eiropas Parlamenta saraksta līderi – Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete, kā arī medijiem neformālā atmosfērā būs iespēja iztaujāt visus pārējos gaidāmo vēlēšanu saraksta dalībniekus.

Mediju brokastis notiks partijas VIENOTĪBA birojā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12-3, no 9:00-9:45.

18. martā pl. 10:00 partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA iesniegs Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Lasīt vairāk
12 Mar
0

Ministru prezidents: Latvija un Vācija turpina būt cieši sabiedrotie ekonomiskās sadarbības un drošības jomā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, tiekoties ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli, pārrunāja plašu jautājumu spektru, ieskaitot abu valstu sadarbību, Eiropas Savienības vienotību un reģiona drošību.

 

“Tikšanās ar Angelu Merkeli apliecināja, ka Latviju un Vāciju vieno sadarbība un partnerība dažādās jomās. Vienojāmies par investīciju un tirdzniecības veicināšanu starp abām valstīm. Pārrunājām Eiropas Savienības aktuālos jautājumus, tostarp ES daudzgadu budžeta veidošanas procesu, reģiona drošību, attiecības ar Krieviju, dezinformācijas izplatības ierobežošanu. Vēlos pateikties Merkeles kundzei par laipno uzņemšanu, mūsu sadarbība ir labi iesākusies,” uzsvēra K. Kariņš.

 

Tikšanās laikā abas puses uzsvēra ES vienotības nozīmīgumu, ņemot vērā gan breksitu, gan gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurā populistiskas partijas centīsies turpināt Eiropas šķelšanu un pastāv trešo valstu potenciāls iejaukties šajā vēlēšanās. Puses vienojās, ka Latvija un Vācija turpinās darbu pie informācijas telpas stiprināšanas un pilnveidošanas.

 

K. Kariņš un A. Merkele arī pārrunāja transatlantiskās drošības jautājumus un bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt NATO un pilnveidot NATO aktivitātes, uzsverot nepieciešamību Eiropas valstīm sniegt kopīgu ieguldījumu transatlantiskās telpas stiprināšanā.




 

Papildu informācija:
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv
Foto: Vācijas federālā valdība

Lasīt vairāk
12 Mar
0

Eiropas Parlaments: Krieviju vairs neuzskatīt par stratēģisko partneri

Otrdien Eiropas Parlaments plenārsēdē apstiprinās Sandras Kalnietes vadībā izstrādāto rezolūciju par Eiropas un Krievijas attiecībām. Rezolūcijā, kura apstiprināta Parlamenta Ārlietu komitejā, deputāti uzsver, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par ES stratēģisko partneri un ka ES jābūt gatavai pieņemt papildu sankcijas, ja Krievijas turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības.

 

Sandra Kalniete: “Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments pauž skaidru nostāju, ka Eiropai pret Krieviju ir jāīsteno atturēšanas (deterrence) politika, lai novērstu jaunus hibrīduzbrukumus ES un kaimiņvalstu sabiedrībām, ekonomikai un infrastruktūrai. Valsti, kuras specdienesti Eiropas teritorijā nogalina ES pilsoņus, iejaucas demokrātisko valstu vēlēšanās, finansē radikālus politiskos spēkus un citādi cenšas destabilizēt Eiropas Savienību, nevar uzskatīt par stratēģisko partneri, bet gan par stratēģisko pretinieku.”

 

Kalniete debatēs par rezolūcijas projektu EP plenārsēdē pirmdien uzsvēra, ka šā ziņojuma sagatavošana bija sarežģīts process, jo Krievijai ir virkne ekonomisko interešu Eiropā un “nesavtīgi” draugi, kas īsteno pārdomātas lobija kampaņas, lai Krievija tiktu pēc iespējas mazāk kritizēta. Taču Latvijas deputāte uzskata, ka tas laiks ir garām, kad vēl bija cerības, ka ar diplomātisku un pieklājīgu valodu izdosies atrast pagrieziena punktu ES un Krievijas attiecību uzlabošanā. Ir jāskatās patiesībai acīs, ka Krievija ir izvēlējusies pašizolācijas ceļu, bet  attiecībām ar ārpasauli dod priekšroku draudiem, hibrīdkaram un agresijai.

 

“Kamēr pilnībā nav īstenota Minskas vienošanās un atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība un Krimas jautājums, tikmēr ES nedrīkst atgriezties pie ierastās kārtības,” uzskata deputāte.

 

Lai arī ziņojums ir kritisks pret Krieviju, rezolūcija aicina uz sadarbību ar Krieviju tādos jautājumos kā klimata pārmaiņu iegrožošana un terorisma apkarošana.  Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā, uzskata deputāti.

 

Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība) ir Eiropas Tautas partijas grupas atbildīgā viceprezidente par ārlietu jautājumiem un darbojas Parlamenta Ārlietu komitejā

 

Rezolūcijas teksts latviešu valodā lasāms šeit http://bit.ly/Kalniete-Krievija-rezolucija

 

Papildu informācija:
Mārtiņš Spravņiks
Tālr.: +371 26004848
Foto: Eiropas Parlaments

Lasīt vairāk