fbpx

Blog

10 Jan
0

Ministru prezidents uzdod risināt paliatīvās aprūpes pieejamību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

“Mēs tiecamies Latvijā veidot tādu veselības un sociālās aprūpes sistēmu, kurā ikvienam iedzīvotājam ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi neatkarīgi no medicīniskās diagnozes, tai nepieciešamās aprūpes vai dzīvesvietas. Vēl ir daudz darāmā. Par to liecina arī labdarības maratona ”Dod pieci” aktualizētā tēma par paliatīvās aprūpes pieejamību, kas daudzām Latvijas ģimenēm ir ļoti svarīga. Atbildīgām institūcijām ir jārod risinājums, lai pēc būtības tiktu novērsta tā netaisnība, kas rodas, cilvēkiem maksājot nodokļus, bet grūtā brīdī paliekot bez palīdzības,” pauda K. Kariņš. 

Ministru prezidents pateicas labdarības maratona “Dod pieci” komandai un visiem tās atbalstītājiem par sniegto ieguldījumu mūsu valsts veselības un sociālās aprūpes sistēmas stiprināšanā un uzlabošanā.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Andrejs Strokins

Lasīt vairāk
10 Jan
0

Krievijai jāatsakās no vēsturiskā revizionisma un jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts

Nav pieļaujami Krievijas centieni pārskatīt starptautiski atzītu vēstures patiesību, noliedzot vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu. Krievijas Federācijai kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmējai jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts, kā arī jāatsakās no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas, uzskata partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA.

Apvienība ir sagatavojusi Saeimas paziņojumu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”, ar ko pirmdien, 13. janvārī, Sadarbības sanāksmē iepazīstinās koalīcijas partnerus, aicinot to kopīgi parakstīt.

Ainars Latkovskis, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Šogad apritēs 30 gadi kopš 4. maija deklarācijas pieņemšanas – tā bija vēsturiskā taisnīguma uzvara, mēs atguvām savu valsti, un mūsdienu demokrātiskajā pasaulē mūsu valsts tiesības uz brīvību un neatkarību netiek apšaubītas. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tepat kaimiņos ir valsts, kurai šis nav tikai vēstures izpratnes jautājums – Krimas okupācijas neatzīšana šobrīd ir tikpat kritiska, kā tas bija Baltijas valstu okupācijas gadījumā. Tāpēc mūsu morāls pienākums ir visos veidos atgādināt par vēstures faktiem un asi vērties pret jebkādiem mēģinājumiem sagrozīt vēsturi. Kā totalitārisma upuru piemiņas vārdā, tā Eiropas kopīgās nākotnes labad  šobrīd ir īpaši svarīgi apzināties un saglabāt  Eiropas valstu un sabiedrības vienotu izpratni par vēstures notikumiem.”

Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA sagatavotajā dokumentā starptautiskā sabiedrība aicināta pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas Federācijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju. Paziņojuma projektā uzsvērts, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova–Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai. Paziņojuma projektā uzsvērts, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku, prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas. Divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo un Austrumeiropu, noslēdzot Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS – tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu – un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu.

Savukārt 2020. gada 8. maijā aprit 75 gadi, kopš Otrā pasaules kara beigām, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, nenoveda pie Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu atbrīvošanas. Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācijai. Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas ļoti īsā laika posmā piespiedu kārtā panāca politiskās iekārtas maiņu Latvijā un veica tās aneksiju, kam sekoja masveida represijas – slepkavības, aresti un deportācijas, liela Padomju Savienības pilsoņu skaita pārvietošana uz Latviju, rusifikācija, mēģinājumi iznīcināt latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodas un kultūras nozīmes būtiska mazināšana.

Paziņojuma projektā par nepieņemamiem atzīti Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts: informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk
09 Jan
0

Kariņš: valdības un Latvijas Bankas kopīgais mērķis ir veicināt prognozējamu ekonomikas izaugsmi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, 8. janvārī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, pārrunāja situāciju ekonomikā Latvijā un pasaulē, kā arī valdības un Latvijas Bankas turpmāko sadarbību.

“Esmu gandarīts par iespēju pirmo reizi kā valdības vadītājam tikties ar Latvijas Bankas prezidentu. Latvijas Bankas ekspertīze ir būtiska, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus Latvijas ekonomikas potenciāla realizēšanā. Tā liecina, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība izglītības sistēmas uzlabojumiem, lai nākotnē mūsu darbaspēks kļūtu kvalificētāks, un nepieciešams vairāk ieguldīt zinātnē, kur ir sasaiste starp zinātni un uzņēmējdarbību. Mums ir jāmeklē veidi, kā iedrošināt uzņēmumus, mājsaimniecības un komercbankas vairāk ieguldīt ekonomikā. Potenciāls mūsu tautsaimniecībai ir un tas ir jārealizē. Tas ir valdības izaicinājums,” pēc tikšanās uzsvēra K. Kariņš.

Tikšanās laikā pārrunāts arī Latvijas progress finanšu nozares “kapitālajā remontā”. “Pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā! Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par “new normal” jeb jauno realitāti,” pauda M. Kazāks, piebilstot, ka šī ir visas Eiropas līmeņa prioritāte, kas prasa attiecīgu jaudīgu institucionālo regulējumu un instrumentus. K. Kariņa valdības īstenotās vērienīgās pārmaiņas finanšu sektorā ir būtiskas tautsaimniecības attīstībai, un palīdzēs stiprināt tās ilgtspēju.

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865
E-pasts: 
Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv

Foto: Valsts kanceleja

Lasīt vairāk
11 Dec
0

Vaidere: ar Zaļo kursu būsim klimata līderi, tomēr Eiropa nevar ilgi skriet pa priekšu bez pārējiem

Eiropas Komisijas šodien prezentētā Eiropas Zaļā kursa panākumus noteiks tas, kā ieceres emisiju samazināšanai tiks ieviestas praksē, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa pozitīvi vērtē Eiropas līdera lomu klimata politikā, vienlaikus uzsverot, ka ļoti svarīgi ir pārliecināt arī citas valstis rīkoties vērienīgāk. Zaļā kursa īstenošanā Vaidere uzstās uz ietekmes izvērtējuma nepieciešamību un sekos gan vides, gan ekonomikas, gan arī Latvijas interesēm.

“Vairums no šodien piedāvātā, ieskaitot lielākas investīcijas zaļajās tehnoloģijās, jauno aprites ekonomikas plānu un stratēģiju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, izklausās labi, tomēr svarīgi būs sekot detaļām Zaļā kursa likumprojektos, ko Komisija publicēs nākamā gada laikā.” Vaidere norādīja, ka klimata mērķi ir jāsalāgo ar ekonomikas konkurētspēju un jāpārdomā rīcības sekas. “Ir jāņem vērā priekšlikumu ietekmes izvērtējums, lai neciestu cilvēku, īpaši trūcīgāko, dzīves līmenis. Strādājot gan vides, gan ekonomikas komitejā, uzmanīgi sekošu šī plāna īstenošanai no abu pušu un, protams, Latvijas skatu punkta. Jānodrošina, ka saņemsim pietiekamas ES investīcijas, lai Latvijā turpinātu nepieciešamās pārmaiņas, piemēram, mazemisiju transporta, ēku atjaunošanas un atkritumu apsaimniekošanas attīstībai.”

Vaidere uzskata, ka tā ir pareiza izvēle Eiropai – ar šo plānu uzņemties pasaules līdera lomu klimata politikā, tomēr, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība (ES) ir atbildīga par tikai aptuveni 10% pasaules emisiju, “nedrīkstam skriet pārāk tālu pa priekšu bez pārējiem.” Tādēļ politiķe uzsver klimata diplomātijas, jeb starptautisku sarunu ar citām valstīm, nozīmi, kā piemēru minot šobrīd Madridē notiekošo COP 25 konferenci, kurā ES cenšas pārliecināt arī pārējos straujāk samazināt emisijas.

Attiecībā uz konkrētām plāna sadaļām, deputāte kā Latvijai īpaši nozīmīgu izcēla jauno “No lauka līdz galdam” stratēģiju ilgtspējīgai pārtikai. Iniciatīvas ietvaros EK ir apņēmusies veicināt zaļāku lauksaimniecību, attīstīt alternatīvas pesticīdu lietošanai, kā arī cīnīties pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Vaidere uzskata, ka efektīva šīs stratēģijas īstenošana ne tikai uzlabos iedzīvotājiem pieejamās pārtikas kvalitāti, bet arī palīdzēs attīstīt bioloģisko lauksaimniecību Latvijā un sekmēs ekonomikas izaugsmi. “Latvijai ir liels potenciāls bioloģiskās lauksaimniecības jomā un šis ir īstais brīdis to izmantot, jo pieprasījums pasaulē un peļņas iespējas šajā nozarē tikai pieaugs,” norādīja Vaidere.

Lai arī nolūks vērtējams pozitīvi, tomēr Vaidere ir skeptiskāka par Zaļajā kursā minēto CO2 robežšķērsošanas nodokli, ar ko plānots aplikt ES importētās preces, balstoties uz to saražošanā radīto oglekļa pēdu. Lai efektīvi piemērotu šādu nodokli, būtu nepieciešams izstrādāt precīzu metodoloģiju, kas ir ārkārtīgi sarežģīti, jo ražošanas ķēdes bieži ir globālas un sastāv no daudziem posmiem, norādīja politiķe. Tāpat nav skaidrs, vai šis nodoklis atbilstu Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām, tāpēc varētu saasināt tirdzniecības karus pret ES. “Ceru, ka šāds solis netiks sasteigts, jo var dārgi izmaksāt mūsu patērētājiem.”

Šodien EK īpašā plenārsēdē Briselē nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu – vērienīgu plānu, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus vides un klimata politikas jomā līdz 2050. gadam. Tas ietver ES emisiju samazināšanas plānus transporta nozarē, enerģētikā, lauksaimniecībā, jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kā arī ilgtspējīgākas rūpniecības stratēģijas izveidi.

Informāciju sagatavoja:
Ģirts Salmgriezis
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Lasīt vairāk
04 Dec
0

Kalniete: ES daudzgadu budžetā vajadzīgs līdzsvars finansējuma palielinājumā lauksaimniecībai, kohēzijai un drošībai

Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts Somijas piedāvājumā ES daudzgadu budžeta projektā pēc Baltijas valstu, kā arī Polijas un Slovākijas prasības ir palielināts finansējums kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai un kohēzijai, vienlaikus palielinājumi ir panākti uz drošības un kaimiņu politikas rēķina, kas nav atbalstāmi, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente: “Jau tagad ir skaidrs, ka Somijas priekšlikums neapmierina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis, cīņas starp Eiropas Savienības institūcijām un starp “maksātājiem” un “tērētājiem” būs skarbas. Somijas piedāvātais finansējums lauksaimniecības politikas īstenošanai atbilst Latvijas interesēm, arī kohēzijas politikas īstenošanai budžets ir nedaudz lielāks, tomēr vienlaikus kā Latvijas, tā visas Eiropas interesēs ir stabilitāte Austrumu un Dienvidu kaimiņu valstīs, tāpēc nav pareizi, ka budžeta palielinājumi tiek plānoti uz drošības un kaimiņu politikas finansējuma rēķina. ASV interesēm arvien vairāk pārvirzoties uz Dienvidaustrumu Āziju, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība stiprinātu savas aizsardzības spējas un būtu stiprs NATO balsts.”

Somija ar jaunu ES daudzgadu budžeta projekta piedāvājumu nāca klajā šonedēļ. Sandra Kalniete pozitīvi vērtē, ka ir sadzirdētas Baltijas valstis, Polija un Slovākija, finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai palielinot par 2,1%. Eiropas Komisijas piedāvājums, kas tika izteikts 2018. gada pavasarī, paredzēja mazāku finansējumu lauksaimniecībai, līdz ar to Somijas priekšlikums ir uzteicams, vienlaikus tajā nozares finansējums, iepretī iepriekšējam daudzgadu budžeta periodam, ir par 4,7% mazāks, tāpēc šajā virzienā vēl ir jāstrādā.

Kohēzijas draugu grupa, kurai pieder arī Latvija, panākusi, ka Somijas priekšlikumā ir neliels palielinājums kohēzijas politikas finasējumam – tas ir par 0,6% lielāks, nekā bija ieplānojusi Eiropas Komisija, un kopumā veido 29,7 % no daudzgadu budžeta kopējā ietvara. Tomēr kohēzijas draugu grupa uzskata, ka samazinājums reģionālās attīstības finansējumam salīdzinot ar iepriekšējo daudzgadu budžeta periodu ir pārāk liels.

Somijas piedāvājumā ES daudzgadu budžeta projektam dalībvalstu iemaksas plānotas 1,07% no iekšzemes kopprodukta – iepretī Eiropas Komisijas piedāvājumam par iemaksām 1,114% apjomā no IKP kopējo ES daudzgadu budžetu tas samazinātu par 47 miljardiem eiro.

Sandra Kalniete norāda: “Tādas valstis kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, kas ir “maksātāji”, uzskata, ka iemaksas būtu jānoapaļo līdz 1% no valstu kopprodukta, taču tas ES kopējo budžetu vēl vairāk samazinātu. Baltijai un citām Austrumeiropas valstīm pieņemamākais šķiet Eiropas Parlamenta piedāvājums, kas iemaksām paredz 1,3% no dalībvalstu IKP.”

Somijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam Eiropas Padomē apspriedīs 12.decembrī. “Spriežot pēc pirmajiem komentāriem, iespējams, ka tas pat var tikt noraidīts,” pieļauj Sandra Kalniete.

Sandra Kalniete, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA. 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts:
elina.bivina@gmail.com


Foto: European Parliament 2019

Lasīt vairāk
28 Nov
0

Kalniete: Latvijai jāpievienojas valstīm, kas nosoda vardarbību kā vārdos, tā darbos

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atbalsta šodien Eiropas Parlamentā pieņemto rezolūciju, ar kuru visām ES dalībvalstīm tiek prasīts nekavējoties ratificēt konvenciju, kuras mērķis ir apturēt vardarbību pret sievietēm. Viņas ieskatā demokrātiskas un modernas sabiedrības brieduma pazīme ir spēja apzināties problēmu un to risināt.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente: “Vardarbība nav savienojama ne ar kristīgajām, ne vispārcilvēciskajām vērtībām – tas attiecas uz jebkuru vardarbības formu, arī, ja tā ir vardarbība ģimenē, kas visbiežāk ir vērsta pret sievietēm. Sekas tam ir ilgstošas – tās posta un kropļo arī mūsu nākamās paaudzes, jo atstāj dziļas pēdas bērnos.

Sandra Kalniete uzsver: “Vardarbībai nav attaisnojuma un no tās cieš visa sabiedrība kopumā. No vardarbības nedrīkst norobežoties, to uzskatīt par normu vai “ģimenes iekšējo lietu”. Tā nemazināsies pati no sevis. Mums jāveicina sabiedrības un valsts institūciju līdzatbildība, lai nevienam bērnam un pieaugušajam nebūtu jādzīvo ar apziņu, ka vardarbība ir normāla vai neizbēgama. Mums jāpalīdz atkopties un atspirgt vardarbības upuriem, lai tie varētu dzīvot normālu dzīvi.”

Eiropas Parlamenta deputāte ir pārliecināta, ka Latvijai ir jāpievienojas to valstu kopai, kas vardarbību nosoda ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jau 2016. gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un Latvijas Saeimas uzdevums ir šo dokumentu ratificēt un turpināt pilnveidot likumdošanu, lai ikdienā cīnītos pret vardarbību kā ļaunumu.

Vai tiešām mēs gribam līdzināties Krievijas Domes konservatīvajam vairākumam, kas, aizbildinoties ar “tradicionālo vērtību” sargāšanu, daudzkārt ir noraidījis likumu grozījumus, kas klasificētu vardarbību ģimenē kā kriminālu nodarījumu? Saeimas kavēšanās ar konvencijas ratifikāciju atstāj vardarbības upurus bezizejā, liekot paciest vardarbību klusējot. Klusēšana par vardarbību rada bezcerību,” norāda Sandra Kalniete.

Sandra Kalniete, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskā grupā strādā 182 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas pārstāvēts vadošajā Eiropas politiskajā saimē, ir partija VIENOTĪBA/partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA. 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīgs
Tālrunis: 29405397
E-pasts:
elina.bivina@gmail.com

Lasīt vairāk
28 Nov
0

“5G Techritory” atklāj ar pirmo attālināti vadīta drona lidojumu

28. novembrī “5G Techritory” foruma atklāšanā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un LMT prezidents Juris Binde Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai demonstrēja pirmo attālināti vadīta drona lidojumu Latvijā, izmantojot mobilo sakaru tīklu. Kariņš un Binde no foruma norises vietas Rīgas centrā vadīja dronu, kurš pacēlās Ādažu lidlaukā un lidoja iepriekš iestatītā, automātiskā lidojuma maršrutā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “5G sniedz mums vēl nebijušas iespējas, kuras noteiks nākotnes attīstību. Latvijai un Baltijas jūras reģionam ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai būtu 5G attīstības līderos – radoši un izglītoti cilvēki, spēcīga tehnoloģiju tradīcija un biznesa gatavība izstrādāt un ieviest 5G balstītas inovācijas, vienlaikus meklējot risinājumus atbilstošai datu un privātuma prasību nodrošināšanai. Strādāsim kopā, lai mūsu reģions kļūtu par nākotnes attīstības līderi.”

Šobrīd dronu lidojumi ārpus tiešās redzamības zonas vēl nav atļauti, taču industriālo dronu izmantošana nākotnē ir tieši saistīta ar lidojumiem ārpus tiešās redzamības loka. Tam nepieciešams atbilstošs normatīvais regulējums, kā arī jāatbilst stingrām drošības prasībām. Mobilo sakaru tīkla izmantošana var būtiski uzlabot dronu lidojumu drošību ārpus redzamības zonas.


Lai to demonstrētu, LMT kopā ar Latvijas programmatūras izstrādātāju SPH Engineering, kas attīsta automatizētu dronu lidojumu maršrutu risinājumus, jau ir veicis testa lidojumus, mērot mobilā tīkla pārklājumu dažādos augstumos (uz zemes, 50 m un 120 m augstumā). Veiktie testa lidojumi apliecināja, ka mobilo sakaru tīklā ir iespējama droša attālināta dronu vadība. Turklāt, sadarbojoties ar Austrijas programmatūras izstrādātāju Dimetor, LMT izmēģināja arī rīku, kas ļauj redzēt prognozējamo tīkla pārklājumu gaisā un tādējādi sniedz papildu drošību attālināto drona lidojumu plānošanā.

LMT prezidents Juris Binde: “Mobilo tehnoloģiju un aviācijas nozares risinājumu integrācija būs pagrieziena punkts jaunu pakalpojumu attīstīšanai – no dronu izmantošanas preču piegādē vai lauksaimniecības teritoriju pārvaldīšanā līdz pat cilvēku meklēšanai un glābšanai. Līdzšinējos LMT testos konstatēts – mobilo sakaru tīkls jau tagad ir par 97,6 % piemērots drošas attālinātas dronu vadības risinājumiem, vienlaikus ir aktīvi jāstrādā arī pie atbilstoša normatīvā regulējuma valstu un starptautiskā mērogā.”

Interese par dronu izmantošanu un attālinātu vadību ir plaša. Piemēram, mežu apsaimniekošanā, kur gandrīz katrs lidojums pāri kokiem jau ir ārpus redzamības,  attālināti lidojumi ar dronu ļautu vienkāršāk apsekot jaunaudzes, vējgāzes un ugunsgrēka vietas, kā arī ātrāk identificēt tādu pēdējo gadu problēmu kā mizgrauži, kas radījuši lielus postījumus Eiropas mežos. LMT un Latvijas Valsts Meži šobrīd aktīvi sadarbojas, pētot dronu risinājumu izmantošanu mežu apsaimniekošanā.

LMT attālinātā drona lidojuma testa video.

Baltijas jūras reģiona valstu 5G ekosistēmas forums “5G Techritory” tiek rīkots jau otro gadu, un tas vienkopus pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus no visas pasaules, lai apspriestu  Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā. Līdz ar to šonedēļ Rīga kļūs par 5G galvaspilsētu. Tā organizatori ir valsts akciju sabiedrība Elektroniskie sakari sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju, Starptautisko telekomunikāciju savienība (ITU) un Ziemeļvalstu ministru padome. LMT ir foruma stratēģiskais partneris.

PAR LMT

LMT ir klientu skaita, apgrozījuma un tīkla pārklājuma ziņā lielākais mobilo sakaru operators Latvijā ar plašāko klientu apkalpošanas tīklu. Kā inovāciju līderis tirgū, LMT jau šobrīd klientiem piedāvā pilna spektra, augstas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumus – balss sakarus, ātrgaitas mobilo internetu bez apjoma ierobežojumiem, kā arī mobilo televīziju LMT Straume un LMT Mājas viedtelevīziju.

Papildu informācija:
Elīna Lidere | LMT preses sekretāre
Tālr.: +371 29 248 420
E-pasts:
www.lmt.lv

Lasīt vairāk
28 Nov
0

Latkovskis: Digitālais nodoklis mediju vides uzlabošanai

Latvijai nepieciešama izlēmīga rīcība, ieviešot tā dēvēto digitālo nodokli starptautiskajām interneta platformām. Savukārt šā nodokļa ietvaros iekasētie līdzekļi jānovirza kvalitatīva vietējā satura veidošanai Latvijas medijos, kā arī citu nacionālās mediju vides problēmu risināšanai.

Jautājumu par vietējo saturu šobrīd īpaši aktuālu padarījis mediju grupas “All Media Baltics” paziņojums par televīzijas kanālu LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošanu, aiz šī vārda faktiski paslēpjot ziņu dienestu darbības sašaurināšanu. Šāds solis no kanālu īpašnieku puses, jāatgādina, tiek sperts laikā, kad eksperti vienprātīgi atzīst, ka mūsu sabiedrībai ir nepieciešamas daudzveidīgas Latvijas nozares profesionāļu veidotas ziņas un analītiskie raidījumi.

Vienlaikus politiskajā līmenī ir pieņemti lēmumi, radot sistēmu, kas ļaus nākotnē komercmedijiem nopelnīt šāda satura veidošanai nepieciešamos līdzekļus. Ir radīti priekšnoteikumi, lai sabiedriskie mediji pārstātu būt daļa no reklāmas tirgus un tiktu uzturēti tikai par publiskajiem līdzekļiem. Sabiedrisko mediju atteikšanās no reklāmas savukārt ļaus komercmedijiem apjoma ziņā pieticīgajā mūsu valsts tirgū gūt pietiekamus ienākumus kā peļņas nodrošināšanai, tā kvalitatīvu ziņu, analītisko raidījumu un cita vietējā satura veidošanai.

Šeit ir nepieciešams īpaši atgādināt, ka tieši sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū komercmediju pārstāvji iepriekš minēja kā galveno problēmu, kuras dēļ ir apdraudēta vietējā satura turpmāka pastāvēšana. Tāpat šī situācija bieži tika izmantota kā attaisnojums žurnālistu un cita radošā personāla nodarbināšanai uz autoratlīdzības līguma pamata, faktiski – iespējami mazāku nodokļu maksāšanai par strādājošajiem.

Diemžēl jāsecina, ka cerības – izmaiņas likumdošanā novedīs arī pie situācijas uzlabošanās abos šajos jautājumos –, visticamāk, neattaisnosies. Uzskatāms piemērs ir “All Media Baltics” rīcība. Ar peļņu strādājošu komercmediju īpašnieks ir izvēlējies nevis sākt strādāt pēc jaunajiem noteikumiem, bet gan vēl vairāk palielināt peļņu, sašaurinot ziņu dienesta darbību. Valsts struktūru iespējas ietekmēt privāta īpašnieka lēmumu savukārt ir niecīgas.

Kopumā ir skaidrs, ka komercmediju, it īpaši ārvalstu, īpašniekus Latvijā interesē galvenokārt peļņa, kamēr vietējā satura radīšana, pieklājīgi izsakoties, neatrodas viņu prioritāšu saraksta augšgalā. Tas savukārt nozīmē, ka valstij, aizstāvot sabiedrības intereses, ir jārīkojas, lai nodrošinātu kvalitatīva un daudzveidīga vietējā satura pastāvēšanu un nacionālās mediju telpas attīstību. Lai to panāktu, nepieciešams atrisināt divas hroniskas problēmas – mediju nozarē strādājošo sociālais nodrošinājums, kā arī skaidri kritēriji Mediju atbalsta fonda finansējuma piešķiršanai. Pie abiem šiem jautājumiem būtu jāsāk strādāt politiķiem, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem.

Mediju atbalsta fonda darbības uzlabošanā un ievērojamā paplašināšanā svarīgs, protams, ir arī finanšu aspekts. Uzskatu, ka Latvijas žurnālistikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus iespējams iegūt, ieviešot tā dēvēto digitālo nodokli mūsu valstī strādājošajām starptautiskajām interneta platformām. Daudzas no šīm platformām de facto ir Latvijas kā mediju, tā reklāmas tirgus dalībnieces, tomēr tajā pašā laikā nodokļus maksā citur, izvēloties to darīt vienā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur tām nodrošināta labvēlīgākā nodokļu politika. Digitālā nodokļa noteikšana 5% apmērā no šo kompāniju ieņēmumiem mūsu valstī būtu nopietns atbalsts nacionālajai žurnālistikai.

Par digitālo nodokli jau ilgāku laiku tiek spriests visas ES mērogā, tomēr virzība pretim vienotai nostājai ir lēna, un joprojām nav skaidrs, kad tāda varētu tikt izstrādāta. Tikmēr atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Itālija, lēmumus par digitālo nodokli jau ir pieņēmušas, un arī Latvijai būtu vēlam sekot šim piemēram. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pastāv reāla nepieciešamība pēc šāda nodokļa ieviešanas.

Cits būtisks apstāklis ir, ka gadījumos, kad visas ES mērogā tiek ieviesti kādi jauni likumi, pastāv būtiskas priekšrocības tām valstīm, kuras attiecīgās izmaiņas jau ir ieviesušas. Izstrādājot vienotas ES normas, lielā mērā tiek izmantota tieši šo valstu pieredze, kopējo likumdošanu piemērojot dažviet jau pastāvošajām normām. Attiecīgi Latvijai šajā gadījumā ir iespējams savā ziņā arī kļūt par piemēru pārējai ES, lai gan atbalsts nacionālajai žurnālistikai, protams, ir daudz nozīmīgāks un neatliekamāks jautājums.

Lasīt vairāk
27 Nov
0

Eiropas Parlaments apstiprina jauno Eiropas Komisiju Urzulas fon der Leienas vadībā

Šodien Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja jauno Eiropas Komisiju. To vadīs Urzula fon der Leiena un EK izpildvietnieks ir Valdis Dombrovskis no Latvijas.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret – 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Par jauno Komisiju nobalsoja arī lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas (Eiropas Tautas partija, ETP) deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere no Latvijas.

ETP frakcijas viceprezidente Sandra Kalniete uzsver, ka jaunā Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija ir tapusi grūtos un politiski sarežģītos kompromisos, tās ikdienas darbā liela nozīme būs komisāru prasmei strādāt konstruktīvi un mērķtiecīgi.

“Šajā ziņā liela loma būs Latvijas virzītajam komisāram Valdim Dombrovskim – viņam uzticētais Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amats un atbildība par gandrīz visām Eiropas Savienības monetārajām attiecībām ir ārkārtīgi nozīmīgi pienākumi, kuru pildīšanu sekmēs gan Dombrovska pieredze, gan ietekme kā Eiropā, tā globāli.

Jaunajai Eiropas Komisijai ir ambiciozi plāni klimata politikā, digitalizācijā, sociālās nevienlīdzības mazināšanā, tāpat ir daudz jāsasniedz Latvijai tik nozīmīgajā drošības politikā, stiprinot Eiropas aizsardzības spējas un robežu apsardzi. Latvijas iedzīvotājiem būtiski, lai Eiropas Savienības vienotā klimata politika nepastiprina nevienlīdzību starp dalībvalstīm, tādēļ Eiropas Komisijai jāparedz pietiekams finansiāls atbalsts valstīm, kuru ekonomikām tas radīs papildu slogu.

Tāpat Latvijai svarīgi nākamajā ES daudzgadu budžetā saglabāt pēc iespējas lielāku finansējumu gan kohēzijai, gan kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas līdzšinējā priekšlikumā Latvija un vēl trīs valstis ir vienīgās, kurām tiešmaksājumi ir nedaudz palielināti,” norāda Sandra Kalniete.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte un Eiropas Parlamentārās asociācijas  viceprezidente Inese Vaidere  akcentē, ka jaunās Eiropas Komisijas prioritātes – ekonomikas izaugsme, vides aizsardzība un digitalizācija – ir pareizas un, prasmīgi tās salāgojot, sasniegsim dzīves līmeņa pieaugumu arī Latvijā.

Eiropas Komisijas apstiprināšana 27/11/2019

Ar 461 balsi "par" Eiropas Parlaments šodien ir devis mandātu strādāt jaunajai Eiropas Komisijai. Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija ir tapusi grūtos un politiski sarežģītos kompromisos, tās ikdienas darbā liela nozīme būs komisāru prasmei strādāt konstruktīvi un mērķtiecīgi. Šajā ziņā liela loma būs Latvijas virzītajam komisāram Valdis Dombrovskis – viņam uzticētais Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amats un atbildība par gandrīz visām Eiropas Savienības monetārajām attiecībām ir ārkārtīgi nozīmīgi pienākumi, kuru pildīšanu sekmēs gan Dombrovska pieredze, gan ietekme kā Eiropā, tā globāli.Jaunajai Eiropas Komisijai ir ambiciozi plāni klimata politikā, digitalizācijā, sociālās nevienlīdzības mazināšanā, tāpat ir daudz jāsasniedz Latvijai tik nozīmīgajā drošības politikā, stiprinot Eiropas aizsardzības spējas un robežu apsardzi. Latvijas iedzīvotājiem būtiski, lai Eiropas Savienības vienotā klimata politika nepastiprina nevienlīdzību starp dalībvalstīm, tādēļ Eiropas Komisijai jāparedz pietiekams finansiāls atbalsts valstīm, kuru ekonomikām tas radīs papildu slogu.Tāpat Latvijai svarīgi nākamajā ES daudzgadu budžetā saglabāt pēc iespējas lielāku finansējumu gan kohēzijai, gan kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas līdzšinējā priekšlikumā Latvija un vēl trīs valstis ir vienīgās, kurām tiešmaksājumi ir nedaudz palielināti.

Posted by Sandra Kalniete on Wednesday, 27 November 2019

“Inovatīvu tehnoloģiju attīstība palīdzēs realizēt vērienīgu klimata politiku un radīt jaunas darbavietas. Protams, apņēmība klimata jomā ir jāsavieno ar saprātīgu rīcību, lai nekaitētu mūsu konkurētspējai. Pozitīvi, ka Komisija piemēros principu “One in, one out” – pieņemot kādu jaunu tiesību aktu, vienlaikus atcels citu normu noteiktajā jomā. Tas palīdzēs samazināt birokrātiju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Esmu gandarīta, ka mūsu pārstāvis Valdis Dombrovskis būs ļoti ietekmīgs kā atbildīgais priekšsēdētājas vietnieks par ekonomikas un finanšu jautājumiem, tai skaitā Latvijai būtiskajām investīciju programmām, kuras mums dos labas iespējas kāpināt izaugsmi. Arī Lietuvas un Igaunijas komisāri atbildēs par svarīgām jomām – vidi un enerģētiku. Tas nozīmē, ka Latvijas apstākļi noteikti tiks ņemti vērā šajos jautājumos.

Tomēr piesardzīgi vērtēju jauno Komisijas struktūru, kurā atbildības sfēras bieži pārklājas. Atsevišķi komisāri būs jāpieskata īpaši. Piemēram, Rumānijas komisāri, atbildīgo par transporta jomu, jo šī valsts līdz šim ir bijusi visai negatīva attiecībā pret mums svarīgo Rail Baltica projektu. Tāpat Augsto pārstāvi ārlietās spāni Borelu, kurš savulaik ir bijis visai labvēlīgs pret Krieviju, turklāt nav atstājis talantīga politiķa iespaidu. Un noteikti Iekšlietu komisāri Jūhansoni no Zviedrijas, kurai ir neskaidra nostāja migrācijas jautājumos,” uzskata Inese Vaidere.

Apstiprināta jaunā Eiropas Komisija

Ar pārliecinošu rezultātu esam apstiprinājuši jauno European Commission, kas darbu sāks jau 1. decembrī.Vēlu ražīgu darbu un panākumus jaunajai prezidentei fon der Leienai, visiem komisāriem, un, protams, īpaši Latvijas pārstāvim Valdis Dombrovskis!

Posted by Inese Vaidere on Wednesday, 27 November 2019

Jaunajā Eiropas Komisijā plaši tiks pārstāvēta labēji centriskā Eiropas Tautas partija, jo desmit komisāri nāk no Eiropas labēji centriskiem politiskām  partijām.  Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ir Urzula fon der Leiena ir arī no ETP politiskā spēka. Viņas izpildvietnieks ir Valdis Dombrovskis, kurš ir vienīgais ETP politiskās saimes komisārs no Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm.

Eiropas Tautas partija apvieno labēji centriskās partijas Eiropā. No Latvijas vienīgais politiskais spēks, kas pārstāvēts ETP politiskajā apvienībā, ir “Jaunā Vienotība”.

Girts Salmgriezis
Press Adviser
Press and Communications – Latvian Press
girts.salmgriezis@ep.europa.eu

Foto: European Parliament 2019

Lasīt vairāk
24 Nov
0

JAUNĀ VIENOTĪBA pasniegs dāvinājumu Talsu Galvenajai bibliotēkai

Pirmdien, 25. novembrī, Talsos atklās Galvenās bibliotēkas jaunās telpas un svinīgās ceremonijas ietvaros tiks pasniegts arī partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA biedru sarūpēto grāmatu dāvinājums talseniekiem. Dāvinājumu Talsu Galvenajai bibliotēkai pasniegs Saeimas deputāte, parlamenta priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Talsu novada domes deputāts Edmunds Demiters un partijas VIENOTĪBA Talsu nodaļas vadītājs Māris Rozenbergs.

Inese Lībiņa-Egnere, JAUNĀ VIENOTĪBA Saeimas frakcijas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre: “Moderna bibliotēka ikvienā pilsētā ir sabiedriskais centrs, kurā ļaudis gan izglītojas, gan pavada savu brīvo laiku, meklējot savām interesēm atbilstošu literatūru, papildina zināšanas, atver jaunus zinību apvāršņus. Ceram, ka šis dāvinājums bagātinās Talsu bibliotēkas krājumu un būs noderīgs talseniekiem.”

Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA apvieno cilvēkus ar ļoti dažādām interesēm un grāmatu dāvinājums to spilgti parāda – dāvinājumā talseniekiem ir kā profesionālā literatūra un autobiogrāfijas, tā mākslas grāmatas, daiļliteratūra un latviešu literatūras klasikas darbi. Vairāki vadošie politiķi dāvinājuši grāmatas, kas ir pašu sarakstītas vai kuru tapšanā viņi piedalījušies kā līdzautori.

Grāmatu dāvināšanas iniciatīvai atsaukušies partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA vadošie politiķi, to vidū pārstāvji kā valdībā un Saeimā, tā Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, tostarp Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere un citi.

JAUNĀ VIENOTĪBA ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “VIENOTĪBA”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Papildus informācijai:
Partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA
E-pasts:
informacija@vienotiba.lv
Tālrunis: +371 67205472

Lasīt vairāk